Vakar, 19. septembrī, Latvijas biznesa vidi pārsteidza ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, paziņojot par viņa vadītās ministrijas uzņēmējdarbības ekosistēmas izveidi. Priekšlikumi vēl būs jāskata valdībā un savs vērtējums jaunajiem ierosinājumiem jāizteic arī valsts budžeta stingrajiem uzraugiem - Finanšu ministrijai.

Lai Latvija kļūtu par strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu (start-up)  attīstības vietu, Ekonomikas ministrija piedāvā ieviest minimālo fiksēto maksājumu par katru darbinieku un ieviest atbalsta programmu augsti kvalificētu darbinieku piesaistei. Šāds uzņēmums par katru darbinieku maksātu fiksētu mēneša maksājumu 252 eiro apmērā, kas tiks novirzīts valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) nomaksai. Vienlaikus uzņēmumam nebūs jāmaksā iedzīvotāju un uzņēmuma ienākuma nodoklis. Šis režīms varētu tikt piemērots uzņēmumam, kurš ražo, attīsta un pārdot inovatīvus produktus vai pakalpojumus ar augstu tehnoloģisko vērtību, tā darbības pirmajos piecos gados. Svarīgs nosacījums atbalsta saņemšanai ir piesaistītās riska kapitāla investīcijas. Tāpat plānots arvien aktīvāk no valsts puses stimulēt augsti kvalificēta darbaspēka piesaisti šādos uzņēmumos, lai radītu ekonomikas dzinējspēku - inovāciju. Gadījumos, kad augsti kvalificētais darbinieks nav gatavs strādāt ar zemu sociālo nodrošinājumu, būs iespēja pieteikties valsts atbalsta programmā, kurā būtu iespējams saņemt līdzfinansējumu darba algai.

Ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita pieauguma veicināšanai Latvijā un administratīvā sloga mazināšanai uzņēmējdarbības sākumposmā, ministrija rosina ieviest atbalstu uzņēmējdarbības uzsācējiem - pakāpeniskas izaugsmes stimulu, nosakot uzņēmējdarbības uzsākšanai draudzīgas nodokļu likmes, vienkāršotu nodokļu deklarāciju iesniegšanas kārtību Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kā arī paredzēt, ka esošie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji izmanto Mikrouzņēmumu nodokļa režīmu vismaz vēl divusgadus.

Ministrijas kompromisa priekšlikums paredz atvieglotu nodokļa slogu uzņēmuma darbības pirmajos trīs gados, kur pirmajos divos gados uzņēmums maksā 75% no minimālajām VSAOI un 3% no apgrozījuma, bet trešajā gadā - 100% no minimālajām VSAOI un 3% no apgrozījuma. Vienlaikus pie likumprojekta izstrādes, Ekonomikas ministrijas ieskatā, ir svarīgi vēlreiz izskatīt ministrijas virzīto priekšlikumu pirmajā gadā samazināt nodokļu slogu un noteikt, ka uzņēmums maksā 10% nodokli no apgrozījuma, kas tiks novirzīts VSAOI veikšanai par uzņēmuma darbiniekiem. Savukārt otrajā darbības gadā uzņēmums maksā 75% no minimālajām VSAOI un 3% no apgrozījuma, bet trešajā gadā - 100% no minimālajām VSAOI un 3% no apgrozījuma. Uz šādu atbalstu varēs pretendēt uzņēmums vai fiziska persona pirmajos rīs uzņēmuma darbības gados, kam ir pieci nodarbinātie ar atalgojumu 750 eiro mēnesī un apgrozījumu līdz 50 000 eiro gadā.