Kas „slēpjams” zem Publisko iepirkumu likuma neregulētiem iepirkumiem

Publisko iepirkumu likums (PIL) esošajā redakcijā ir spēkā no 2017. gada 1. marta. PIL regulējumu nepiemēro iepirkumiem, kuriem līgumcenu robežas ir 9999 eiro piegādēm un pakalpojumiem, un līdz 19 999 eiro būvdarbiem.

1 „Ieteikumi pasūtītājiem, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un finansējuma saņēmējiem tirgus izpētes veikšanā”, pieejams: https://www.iub.gov.lv/lv/ieteikumi-pasutitajiem-sabiedrisko-pakalpojumu-sniedzejiem-un-finansejuma-sanemejiem-tirgus-izpetes-veiksana.

Dažādos avotos (rakstos) var saskarties ar atšķirīgo PIL neregulēto iepirkumu definīciju – zemsliekšņa iepirkums/cenu aptauja. Izpētot iestāžu vadlīnijas, kas apraksta šādu iepirkumu rīkošanu, lielākā daļa no iestādēm tomēr lieto definīciju „zemsliekšņa iepirkums”, bet Iepirkumu uzraudzības biroja nostāja, ka šāda veida iepirkumi ir „cenu aptaujas”, kuru rezultātā tiek noslēgts iepirkuma līgums un ko pasūtītājs veic iekšējos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, ja paredzamā līgumcena nesasniedz publiskā iepirkuma regulējuma piemērošanas slieksni¹. 

Jāatgādina, ka PIL 11. panta 4. daļa noteic, ka nav atļauts sadalīt daļās būvdarbu projektus, paredzamās piegādes vai pakalpojumus, lai izvairītos no iepirkuma vai attiecīgās iepirkuma procedūras piemērošanas. Paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu metodi, kas vērsta uz šajā likumā noteikto iepirkumu vai iepirkuma procedūru nepiemērošanu. 

Tāpat arī Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 11.³ pants „Līgumu slēgšana publisko vai privāto tiesību jomā un maksājumu veikšana, ja ir piemērotas sankcijas” noteic, ka ir aizliegts slēgt līgumu publisko vai privāto tiesību jomā, ja ir piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, kuras ietekmē līguma izpildi. Šis regulējums jāatiecina arī uz cenu aptauju rezultātā noslēgtajiem līgumiem.

Cenu aptaujas procedūras rīkošanas kārtība

Latvijas Republikas normatīvo aktu regulējums balstās uz Eiropas Savienības direktīvām un rekomendācijām. Neskatoties uz to, ka cenu aptaujas procedūra atstāta ārpus normatīvo aktu regulējuma, tas nenozīmē, ka šāda veida iepirkumiem PIL pavisam nav saistošs.

Likumdevējs ir atstājis procedūras rīkošanu pasūtītāja atbildībā, bet pasūtītājam jebkurā gadījumā ir jāievēro PIL normas, veicot cenu aptauju. Pasūtītājam, ņemot vērā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu (PPFLMINL), procedūras norises laikā jānodrošina līdzekļu racionāla un pamatota izlietošana.

Katra iestāde izstrādā savus noteikumus/rīkojums/instrukcijas/vadlīnijas, kā jāorganizē cenu aptaujas procedūru. Būtiskais, kas jāņem vērā, organizējot cenu aptauju, ir:

1. jāizveido iepirkuma komisija;
2. jānorāda veicamo būvdarbu, preču piegādes vai pakalpojumu uzskaitījums (apjomi un/vai specifikācija);
3. piedāvājumu atvēršanas procedūru un lēmuma pieņemšanu ir jādokumentē. Nepieciešamība dokumentēt izriet no PPFLMINL regulējuma. Veicot dokumentēšanu, iestāde tiek atbrīvotā no pienākuma pamatot tās pieņemtos lēmumus saistībā ar finanšu izlietojumu;
4. pretendentu izslēgšana. Būtiskais izslēgšanas nosacījums ir nodokļu parādi. To nosaka likuma „Par nodokļiem un nodevām” 42. panta otrās daļas otrais punkts: „Kandidātam pieteikumu un pretendentam piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā dienā vai dienā, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, Latvijā vai valstī, kurā tas reģistrēts vai kurā atrodas tā pastāvīgā dzīvesvieta, saskaņā ar attiecīgās ārvalsts normatīvajiem aktiem ir neizpildītas saistības nodokļu (tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas) jomā.”

Iepirkuma komisijas atbildība

2 „Vadlīnijas korupcijas un interešu konflikta risku mazināšanai, veicot mazos iepirkumus”. Pieejamas: https://www.knab.gov.lv/lv/informativie-un-metodiskie-materiali.

Ir svarīgi izveidot iepirkuma komisiju. Kā skaidro Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), veicot iepirkumus, var rasties vairāki korupcijas riski, kas saistāmi ar amatpersonu vēlmi izmantot iepirkumus, lai gūtu sev personisku labumu, veicinātu notikumus, kuros radinieku vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti².

PIL 24. panta otrā daļa paredz, ka iepirkuma komisiju izveido katram iepirkumam atsevišķi vai uz noteiktu laikposmu. Izveidojot iepirkuma komisiju, pasūtītājs nodrošina, lai šī komisija būtu kompetenta jomā, kurā tiks slēgts iepirkuma līgums. Iepirkuma komisija, pildot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertus un iepirkuma komisijas sekretāru. Komisijas locekļiem jāparaksta apliecinājumi par neieinteresētību.

3 Turpat.

Neskatoties uz to, ka normatīvais regulējums paredz iepirkuma komisijas atbildību par procedūras pārkāpumiem un pieņemtiem lēmumiem, tomēr nereti ir gadījumi, tiem pievērš uzmanību arī KNAB, kad komisiju locekļi mēdz sadarboties ar potenciālajiem pretendentiem tehnisko specifikāciju definēšanā un iekļaut iepirkuma dokumentos prasības, kas atbilst tikai viena uzņēmēja interesēm. Kāds no komisijas locekļiem, izstrādājot tehniskās specifikācijas, pats sazinās ar potenciālajiem pretendentiem un saskaņo iepirkuma dokumentos izvirzītās prasības, lai nodrošinātu tieši šī uzņēmēja uzvaru. Tiek pieprasīts iesniegt lielu daudzumu paraugu, ko mazie uzņēmēji nespēj nodrošināt pietiekami īsā laikā³. Ņemot vērā, ka likums neparedz piedāvājumu publisku atvēršanu, pastāv risks, ka, uzzinot par citu pretendentu piedāvājumiem (cenām), iepirkums tiek pārtrauks, tiek veiktas izmaiņas kāda konkrēta pretendenta interesēs un atkārtoti izsludināts iepirkums.

Iepirkuma komisijas lēmuma spēks

Pirms jebkura komisijas lēmuma pieņemšanas pretendentam un pasūtītājam ir iespēja precizēt iepirkuma atsevišķus jautājumus. Savstarpēja komunikācija atvieglo iepirkuma pasludināšanas sekas.

Cenu aptaujas procedūras rezultātā tiek slēgts līgums arī tad, ja piedāvājumu iesniedza tikai viens pretendents.

Pretendents, kurš uzskata, ka viņa tiesības un intereses tiek aizskartas ar komisijas pieņemto lēmumu, ir tiesīgs vērsties tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. Tomēr tas neaptur iepirkuma komisijas lēmuma spēku, un līgums ar izvēlēto pretendentu tiks noslēgts.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada aprīļa (130.) numurā.

BJP NUMURU E-ARHĪVS