Saeima 16. jūnijā trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Komerclikumā, kas pilnveido akciju reģistrācijas un uzskaites kārtību un uzlabo informācijas pieejamību par akcionāriem. Grozījumi veikti, lai reformētu esošo akciju sabiedrību regulējumu un nodrošinātu to darbības caurspīdīgumu. Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā pēc gada - 2023. gada 1. jūlijā.

Ar grozījumiem modernizēta  akcionāru sapulču sasaukšanas un norises kārtība, pārskatīta pamatkapitāla apmaksas kārtība, kā arī uzlabota dalībnieku un akcionāru sapulču dokumentu pieejamība. Tā, piemēram, akcionāru un dalībnieku sapulču dokumentus varēs uzglabāt primāri elektroniskā vidē, nevis papīra formātā sabiedrības juridiskajā adresē.

Likums noteic, ka paziņojums par akcionāru sapulces sasaukšanu būs jānosūta 21 dienu pirms paredzētās sapulces visiem akcionāriem uz akcionāru reģistrā norādītajām saziņas adresēm.

Akcijas varēs būt reģistrētas vai dematerializētas. Reģistrētās akcijas tiks uzskaitītas akcionāru reģistrā, savukārt dematerializētās akcijas - iegrāmatotas centrālajā vērtspapīru depozitārijā.

Tāpat grozījumi noteic pienākumu akciju sabiedrībām, kurām ir reģistrētās akcijas, Uzņēmumu reģistrā (UR) iesniegt informāciju par akcionāriem un to maiņu.

Informācija par vārda akciju turētājiem UR ir jāiesniedz, tiklīdz tiek veiktas izmaiņas akcionāru reģistrā. Savukārt akciju sabiedrībai, kuras akcijas ir reģistrētas finanšu instrumentu kontos, UR ir jāsniedz informācija par lielākajiem akcionāriem, un tā ir sniedzama, tiklīdz akcionāri ir informējuši akciju sabiedrību par akciju iegūšanu.

Akciju sabiedrības, kuras līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim nebūs izpildījušas šo pienākumu un nebūs atklājušas savus akcionārus, varēs tikt pakļautas to darbības izbeigšanai un izslēgšanai no komercreģistra.

Kā norādījusi Tieslietu ministrija, līdzšinējais normatīvais regulējums ļāva akciju sabiedrībām nesniegt informāciju valsts institūcijām par to akcionāriem, padarot iespējamu negodprātīgu un pretlikumīgu rīcību, tajā skaitā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, nodokļu shēmas, krāpniecība un korupcija. Arī Latvijas Nacionālā risku novērtējuma atzīme norāda, ka akciju sabiedrības ir augsta riska subjekti necaurspīdīguma dēļ.