Redakcijas komentārs. Vien sakot: halva, halva, – saldāk nekļūst

Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore

(5)
Maija Grebenko
Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore. Foto: Aivars Siliņš

Neskatoties uz labiem (brīžiem ne tik labiem) ekonomiskajiem rādītājiem, patlaban ir konstatēts fakts: mūsu sabiedrībā pastāv ievērojama nevienlīdzība. Viens otrs prasmīgi iekārtojies un ir gluži apmierināts ar dzīves kvalitāti (vismaz ar tās materiālo pusi), tomēr ievērojama tautas daļa knapi savelk galus kopā, lai izdzīvotu.

Pētot dažādas parādības sabiedrībā, parasti tiek izmantoti statistikas dati.

Un šeit atklājas interesanti fakti. Droši vien daudzi pamanījuši informāciju par to, ka valstī vidējā alga sasniegusi tūkstoti, pārsniegusi tūkstoti, tuvojas 1200 eiro! Ziņa ir patīkama, bet vai tiešām tā ir? 

Lūk, vēl viens fakts: patlaban ir atļauta otrā pensijas līmeņa uzkrājuma mantošana. Interesentiem tiek piedāvāti varianti un skaidroti vērā ņemamie noteikumi (kurš, kuram, kad…). Ir paskaidrots, kādai jābūt minimālajai uzkrātajai summai, lai piedalītos šajā pasākumā. Vienlaikus parādās iepriekš minētie statistikas dati.

Izrādās, gandrīz pusei (49%) otrajā līmenī iesaistīto personu uzkrājums ir līdz 2000 eiro. Savukārt no 2000 līdz 5000 eiro ir uzkrājuši 29% iedzīvotāju. 

Viena no iespējām, aizejot pensijā, ir apvienot valsts pensiju (pirmais līmenis) ar uzkrāto otrā līmeņa kapitālu. Ņemot vērā, ka vecuma pensijas piešķiršanas brīdī uzkrātais kapitāls tiek attiecināts uz «prognozējamo mūža ilgumu», kas ir mazliet vairāk par 18 gadiem, kā jūs domājat, par cik eiro palielināsies valsts piešķirtā mēneša pensija uz otrā līmeņa uzkrājuma rēķina? 

Aprēķināsim intervālam no 2000 līdz 5000 eiro. Iznāk, ka ik mēnesi papildus pensijai, kuru izmaksās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, daļa no otrā līmeņa sastādīs no 9 līdz 23 eiro! Nu jā, tā arī ir nauda! 

Vēlreiz par statistiku. Parasti presē tiek analizēti dati par otrā līmeņa pensiju plānu ienesīgumu. Tiek sniegta informācija, cik gada laikā «nopelnījis» katrs pārvaldnieks. Rezultātā pensiju plānu dalībniekiem ir iespējams novērtēt savus ieguvumus un «migrēt» no iepriekšējā pārvaldnieka pie cita. Tomēr pētījumi rāda, ka lielākā daļa dalībnieku nemaz nezina, kurā «kompānijā» viņi atrodas, vēl jo vairāk — vai viņiem tas ir izdevīgi, vai nebūtu laiks pieņemt lēmumu un pāriet pie veiksmīgākiem…

Kaut kā gali neiet kopā… No vienas puses, vidējā alga, kas pārsniedz 1000 eiro, no otras — niecīgi uzkrājumi?!

Tādēļ atgādināšu, kā tiek noteikta iepriekš minētā vidējā alga.

Kā zināms, korekti salīdzināt ir iespējams tikai salīdzināmas lietas. Ja mana mēneša alga ir 1000 eiro, bet nosacīta Pētera alga 500 eiro, kāda būs mūsu vidējā alga? Ja jums iznāk 750 eiro, tas nav pareizi! Jo vispirms ir jānovērtē mana un Pētera slodze.

Es strādāju normālo darba laiku, bet Pēteris — trešdaļu slodzes (stundu). Pirms salīdzināšanas mūsu algas jāreducē uz vienu un to pašu bāzi — uz normālo darba laiku. Rezultātā Pētera pilnas slodzes alga kļūs 1500 mēnesī, un «vidējā temperatūra slimnīcā» paceļas līdz 1250 eiro [(1000+1500)/2] mēnesī.

Droši vien šādi rādītāji ir noderīgi kādiem mērķiem, bet šaubos, ka tie sniedz informāciju par mūsu ienākumiem. Turklāt statistiķiem ir dati arī par to, kāda nodarbināto daļa saņem tikai minimālo (un pat mazāku) algu… 

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada februāra (458.) numurā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(5)