0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

VISI RAKSTIRedakcijas sleja augustā: Pārmaiņu laiks tiesību nozarē

Redakcijas sleja augustā: Pārmaiņu laiks tiesību nozarē

Ne tik bieži gadās satikt vienuviet gaišākās galvas likumdošanas lauciņā – tāds secinājums radās pēc konstitucionālās politikas semināra “Bīriņi 2012” apmeklējuma. Lai arī izdevās noklausīties tikai vienu no semināra diskusijām, sapratu, ka juristi nav burta kalpi, kas situāciju redz vienīgi no attiecīgās likuma normas piemērošanas aspekta. Juristu vidē valda arī asprātības, tāpēc Bīriņu pils semināru zāles sienas rotāja plakāti ar dažādiem diskusijā izskanējušiem domugraudiem, piemēram, “Nav nekā intīmāka par datoru” (attiecībā uz personu datu aizsardzību), “Vai valdībai ir sava i-politika, i-higiēna?” (attiecībā uz interneta izmantošanas regulējumu) u.tml. Arī uz tik daudz apspriesto autortiesību regulējumu diskusijas dalībnieki paraudzījās no neierastāka skatu…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Ne tik bieži gadās satikt vienuviet gaišākās galvas likumdošanas lauciņā – tāds secinājums radās pēc konstitucionālās politikas semināra “Bīriņi 2012” apmeklējuma. Lai arī izdevās noklausīties tikai vienu no semināra diskusijām, sapratu, ka juristi nav burta kalpi, kas situāciju redz vienīgi no attiecīgās likuma normas piemērošanas aspekta. Juristu vidē valda arī asprātības, tāpēc Bīriņu pils semināru zāles sienas rotāja plakāti ar dažādiem diskusijā izskanējušiem domugraudiem, piemēram, “Nav nekā intīmāka par datoru” (attiecībā uz personu datu aizsardzību), “Vai valdībai ir sava i-politika, i-higiēna?” (attiecībā uz interneta izmantošanas regulējumu) u.tml. Arī uz tik daudz apspriesto autortiesību regulējumu diskusijas dalībnieki paraudzījās no neierastāka skatu punkta. Ja gadsimtiem ilgi autortiesības aizsargājušas autoru intereses, tad varbūt laiks arī aizsargāt sabiedrības intereses, tostarp domu brīvību? Jo neviena gudra doma netop, ja prāts nevar izmantot tās domas, ko izteikuši citi. Mūsdienu tehnoloģijas liek paraudzīties uz autortiesībām ne no tāda aspekta kā, piemēram, tas bija laikā, kad literārs darbs materializējās grāmatas veidā. Vai būtu iespējams, ka, nopērkot grāmatu, pēc gada no tās visi burti pazūd, ka var sodīt par to, ka grāmatu no viena plaukta pārliek citā? Bet tieši tā notiek ar autortiesību aizsargātajām datorprogrammām, kurām beidzies lietošanas termiņš un kuras nedrīkst no bojāta datora pārlikt uz jauniegādāto datoru. Vai noteikumus, kā pārvietoties ar zirgu, var piemērot mūsdienu transportlīdzekļu satiksmes regulējumam? Protams, ka nē, tāpēc arī intelektuālā īpašuma aizsardzībā patlaban dzimst jauna tiesību nozare, jo arī tiesību sistēma nedrīkst būt sastingusi, tai jāattīstās. To pašu var teikt ne tikai par autortiesību jomu, jo ikvienā tiesību nozarē patlaban pārdzīvojam pārmaiņu laiku. Diemžēl Latvijā normatīvais regulējums, kas tiek ieviests, ņemot vērā Eiropas direktīvas, bieži vien ir viens no drakoniskākajiem visā Eiropas Savienībā. Arī šādu atziņu sadzirdēju Bīriņos. Tam piemērs – elektronisko sakaru komersantiem likums uzliek par pienākumu glabāt visus datus, kas saistīti ar mūsu telefonzvaniem, pat nesavienotiem, 18 mēnešus ilgi, lai gan direktīvas ieteikumos minēts, ka šis termiņš var būt no sešiem līdz 18 mēnešiem. Kāpēc mēs izvēlamies maksimālo robežu? Tikpat neizprotama ir arī daudzu valdībā gatavoto dokumentu turēšana slepenībā, baidoties, ka sabiedrība varētu neizprast likumdošanas virtuvi, jo kāds filozofs reiz teicis, ka desu un likumu gatavošanas process tautai nav jāredz. Mūsdienīgi domājošie juristi gan rosināja pilnīgi pretējo – rast cilvēkiem  iespēju ministriju mājaslapās komentēt jaunradītos tiesību aktu projektus. Vienīgi nosacījums – tam nav jānotiek anonīmi. Jautājums tikai – vai kāds ministriju ierēdnis arī izkonspektēs komentāros dzimušās vērtīgas ierosmes? Mums gan jūs varat rakstīt komentārus žurnāla elektroniskajā pielikumā www.plz.lv. Mēs tos lasām un novērtējam!   Vineta Vizule, Žurnāla “Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis” redaktore  

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: