0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIRekordpeļņa un aizvērti veikali — pretrunīgais «Covid» gads būvmateriālu tirdzniecības biznesā

Rekordpeļņa un aizvērti veikali — pretrunīgais «Covid» gads būvmateriālu tirdzniecības biznesā

Ikars Kubliņš

Rekordpeļņa un aizvērti veikali — pretrunīgais «Covid» gads būvmateriālu tirdzniecības biznesā
Ilustrācija: © sveta – stock.adobe.com
Covid–19 pandēmijas un nodokļu sistēmas reformas ietekme uz uzņēmumu darbību un ilgtermiņa attīstību Latvijā
#SIF_MAF2021 Žurnāls Bilance turpina pētniecisku interviju ciklu, kurā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem par to, kā dažādās uzņēmējdarbības jomās un dažādos nodokļu režīmos strādājošos ietekmējuši Covid–19 pandēmijas un nodokļu izmaiņu radītie izaicinājumi.

Vienus no skarbākajiem ierobežojumiem pandēmijas laikā nācies piedzīvot mazumtirdzniecības nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. No 2020. gada decembra līdz 2021. gada aprīļa sākumam bija slēgta lielākā daļa klātienes nepārtikas preču veikalu. Kā šādu situāciju biznesā var pārdzīvot? Cik lielā mērā iespējams klātienes tirdzniecību aizstāt ar tirdzniecību attālināti, un cik pilnvērtīgu kompensāciju sniedz valdības piedāvātie atbalsta instrumenti? Par šiem un citiem jautājumiem Covid–19 krīzes ietekmes pētīšanai veltītajā žurnāla Bilance publikāciju cikla otrajā intervijā runājam ar būvmateriālu tirgotāja SIA “Tirdzniecības nams Kurši” valdes locekli Denisu Petrovu. 

Kādas izmaiņas Covid–19 pandēmijas laiks ieviesa uzņēmuma Kurši ikdienas darba organizācijā? Kā izjutāt krīzes laika ietekmi uz jūsu uzņēmumu un būvmateriālu tirdzniecības jomu kopumā? 
Deniss Petrovs, SIA "Tirdzniecības nams Kurši" valdes loceklis
Deniss Petrovs, SIA “Tirdzniecības nams Kurši” valdes loceklis
Foto: Aivars Siliņš

Šeit jārunā atsevišķi par pirmo pandēmijas vilni 2020. gada pavasarī un otro — pagājušajā ziemā. Pirmajā vilnī būvmateriālu tirdzniecība netika ierobežota, un mēs turpinājām strādāt. Izaicinājums gan bija nepieļaut vīrusa izplatīšanos veikalu darbinieku vidū. Jau pirms valdības ieviestajiem standartiem uzņēmumā bija izstrādāts drošas iepirkšanās koncepts, kas faktiski noteica vēl stingrākas prasības par tām, kādas tagad paredz normatīvie akti. Piemēram, patlaban tiek paredzēts, ka vienam pircējam veikalā jābūt atvēlētai vismaz 15 kvadrātmetru platībai, tobrīd uzņēmumā noteiktais standarts bija vismaz sešas reizes lielāks — viens pircējs uz 100 kvadrātmetriem. Papildus, protams, klientiem bija jāņem iepirkumu ratiņi vai grozi, jāievēro distancēšanās, jāvelk sejas maskas vai sejas vairogi. Ratiņi, kases, informācijas centru galdi — viss tika regulāri dezinficēts. Tobrīd neviens nezināja, kā situācija attīstīsies, cik bīstams ir vīruss, un mēs veicām maksimālus piesardzības pasākumus. Par laimi, tas deva rezultātu — mūsu veikalu tīklā bija atsevišķi saslimšanas gadījumi, taču no vīrusa masveida uzliesmojuma izdevās izvairīties. 

Kā krīzes pirmajā vilnī veicās ar tirdzniecību? Vai pircēji nekļuva piesardzīgāki, plānojot naudas tēriņus, un vai tas negatīvi neietekmēja pieprasījumu?

Vērtējot tieši būvmateriālu tirdzniecības sektoru, jāatzīst, ka pandēmija nav radījusi tik smagas sekas, kā tas bija, piemēram, 2008. gada krīzē, kad tiešām bankrotēja daudzi būvmateriālu tirdzniecības uzņēmumi, kā arī būvniecības kompānijas. Savukārt 2020. gada pavasarī radās situācija, kad cilvēkiem bija līdzekļi, taču viņi vairs nevarēja tos tērēt daudzās iepriekš populārās pakalpojumu sfērās — restorānos, kinoteātros, citās kultūras un izklaides vietās, ceļojumos un tamlīdzīgi. Tas atstāja pozitīvu ietekmi uz preču mazumtirdzniecību, arī būvmateriālu jomu. Cilvēki izmantoja laiku un līdzekļus, lai veiktu remontus mājās un dzīvokļos. Šo tendenci veicināja arī attālinātais darbs no mājām un dīkstāve. Pagājušajā gadā mums bija sešu procentu apgrozījuma pieaugums, bet peļņa palielinājās par 94,5%, sasniedzot uzņēmuma vēsturiski lielāko rādītāju. Mazumtirdzniecībā pieaugums bija ļoti ievērojams, savukārt vairumtirdzniecības segmentā bija vērojams neliels apgrozījuma kritums. Tas daļēji skaidrojams ar to, ka, sākoties pandēmijai, daudzi privātie investori apturēja plānotos un iesāktos projektus — tika iesaldēti pat objekti, kuros puse no būvniecības darbiem jau bija izdarīti. Vairumtirdzniecības apgrozījuma kritums varēja būt arī krietni lielāks, taču mēs, atšķirībā no citiem būvmateriālu tirgotājiem, neanulējām un nesamazinājām kredītlimitus būvniecības kompānijām, ko varējām atļauties, pateicoties daļējai kredītrisku apdrošināšanai.

Tātad pandēmijas pirmais vilnis būvmateriālu nozarē bija kopumā veiksmīgs. Taču kā pārdzīvojāt otro vilni, kas sākās pagājušā gada beigās un kad tirdzniecības ierobežojumu dēļ tika slēgti arī būvmateriālu veikali?

Šajā gadījumā situācija bija gluži pretēja. Privātajiem klientiem, ņemot vērā tirdzniecības ierobežojumus, klātienē bija iespējams iegādāties tikai pirmās nepieciešamības preces, kas uzņēmumā veido niecīgu īpatsvaru no kopējā preču sortimenta, tādēļ mazumtirdzniecības sektorā šā gada pirmajā ceturksnī bija liels kritums. Vairumtirdzniecības klienti gan arvien varēja iepirkties bez ierobežojumiem, un šajā sektorā bija pat neliels pieaugums. Šo laiku palīdzēja pārdzīvot valdības atbalsts, jo liela daļa darbinieku atradās dīkstāvē un saņēma pabalstu no valsts. Bija jārisina arī citi izaicinājumi. Tā kā ienākumi šajā periodā pārsvarā tika gūti no biznesa klientiem, radās problēmas ar naudas plūsmu, jo atšķirībā no privātpersonām juridiskās personas uz noslēgto līgumu pamata norēķinās ar pēcapmaksu — tātad nauda netiek saņemta uzreiz. Šīs problēmas risināšanā mums palīdzēja daļa piegādātāju, ar kuriem izdevās vienoties par samaksas termiņu pagarināšanu.

Ja biznesa klientu sektorā pieprasījums šogad pieaudzis, vai tas nozīmē, ka būvniecības tirgū ir pozitīvs skats uz tuvāko nākotni?
Deniss Petrovs, SIA "Tirdzniecības nams Kurši" valdes loceklis
Deniss Petrovs, SIA “Tirdzniecības nams Kurši” valdes loceklis
Foto: Aivars Siliņš

Situācija ir divējāda. Jā, būvuzņēmēji turpina strādāt, taču viņiem ir jāizpilda arī tādu līgumu saistības, kas noslēgti, piemēram, pagājušajā gadā. Un kopš 2021. gada sākuma atsevišķām būvniecības preču kategorijām — kokmateriāliem, metālizstrādājumiem, armatūrai u.c. ir ievērojams cenu kāpums, kas sadārdzina un pat apdraud projektu izpildi. Līdz ar to par tām cenām, ar kādām būvuzņēmēji ir uzvarējuši iepirkumu konkursos, projektus īstenot dažkārt nav iespējams. Tie, kuriem bija tāda iespēja, līgumus nenoslēdza vai tos izbeidza. Tiem, kuri līgumus jau bija parakstījuši, jāturpina strādāt, lai gan, protams, turpinās arī nopietnas pārrunas ar pasūtītājiem par cenu indeksāciju. Šī situācija būvniekiem draud ar lieliem zaudējumiem un atsevišķos gadījumos, iespējams, pat bankrotiem.

Vai pandēmijas laika problemātika būvmateriālu tirdzniecības biznesā skar arī preču piegādes ātrumu? Vai šajā laikā ir apgrūtinātas preču loģistikas ķēdes? 

Preču piegādes termiņi ir kļuvuši ilgāki, preču importam no Ķīnas pat divas reizes. Vērojami arī neplānoti kavējumi. Iemesls tam ir augstais būvmateriālu preču pieprasījums Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī Eiropas Savienības valstīs, kur tiek pastiprināti investēts infrastruktūras attīstībā. Pieprasījums pēc atsevišķām preču grupām, piemēram, OSB, kokmateriāliem, ir tik liels, ka mēs nevaram to pilnībā apmierināt. Tāpat problēmas ir arī ar siltumizolācijas materiāliem. Piemēram, gāzbetona bloku piegādes laiks ilgst astoņas nedēļas kopš pasūtījuma brīža.

Kā vērtējat valdības ierobežojumu politiku klātienes tirdzniecības jomā pandēmijas otrajā vilnī? Vai bija pamats šādi ierobežot klātienes tirdzniecību, vai epidemioloģiskais risks to tiešām prasīja? 

Esmu izlasījis tik daudz kritikas par valdības lēmumiem… Man, protams, ir savs redzējums. Šī ir neparasta krīze, pandēmija, kurā sākotnēji nav skaidri redzami pareizie un nepareizie risinājumi. Mans viedoklis — saslimstības pieaugums nav atkarīgs no tā, vai cilvēki iet vai neiet uz veikaliem (protams, velkot sejas maskas un ievērojot distanci). Saslimstība aug tad, kad cilvēki neievēro piesardzību — brauc ciemos, ballējas, atzīmē svētkus, neierobežojot savstarpējos kontaktus. Turklāt uz būvmateriālu veikaliem cilvēki pārsvarā dodas ar konkrētu vajadzību, nevis tāpat vien pakavēt laiku un pastaigāties. Protams, epidemiologiem ir grūti noteikt, vai cilvēks ir saslimis veikalā vai kur citur. Tāpēc valdība vienkārši mēģināja “šaut pa visu laukumu”, drošības pēc aizverot arī veikalus. Mēs sekojām Vācijas piemēram, kur arī viss tika aizvērts. Savukārt, piemēram, Francijā bija kombinēti risinājumi — veikali strādāja līdz sešiem, pārējais līdzīgi kā pie mums — restorānos ēdieni tikai līdzņemšanai, kultūras un izklaides iestādes aizvērtas. Taču es nevēlos kritizēt, jo situācija tiešām bija grūti izvērtējama un neparedzama. 

Cik būtiski Kuršus skāra noteikums par lielāko tirdzniecības centru (ar platību virs 7000 kvadrātmetriem) slēgšanu? Cik daudz jums ir šāda izmēra veikalu?

Lielajos tirdzniecības centros mums ir tikai viens veikals — Vienības gatvē. Mūsu atsevišķie veikali ir mazāki par 7000 kvadrātmetriem, tāpēc no šā gada 7. aprīļa tie varēja atsākt strādāt. 

Latvijas Tirgotāju asociācija publiski kritizēja valdības noteiktos tirdzniecības ierobežojumus, norādot, ka valdības rīcība nozīmē atšķirīgu attieksmi pret uzņēmumiem, kas atrodas salīdzināmos apstākļos. Varēja rasties jautājumi par to, kuras preces tiek pieskaitītas pirmās nepieciešamības precēm un kuras — ne, piemēram, kāpēc grāmatas vai kancelejas preces ir nepieciešamākas par santehniku. Vai jums šajā ziņā bija negodīgas konkurences, netaisnības izjūta? 

Protams, zināmā mērā tā bija netaisnība. Bija preces, ko pārtikas veikali agrāk netirgoja, bet, kad aizvēra būvmateriālu veikalus, pārtikas veikalos parādījās jaunas preču kategorijas. 

Tomēr pārtikas lielveikalos jau ilgi nedrīkstēja tirgot šīs citas preču kategorijas — plaukti bija norobežoti ar lentēm, un valdība sacīja, ka tas ir tieši tādēļ, lai nodrošinātu taisnīgu konkurenci — ja reiz nedrīkst neviens, tad neviens…

Ja runājam par atļauto un aizliegto preču sarakstiem, tad uzskatu, ka tas bija neloģiski. Ja veikals ir vaļā, tad vaļā — kāda starpība, vai pircējs, kurš ieradies veikalā, iegādāsies tikai maizi un pienu vai papildus arī zeķes. 

Jūs sacījāt, ka epidemioloģiskās drošības mehānismus bijāt ieviesuši jau laikus, taču vai tirdzniecība šajos apstākļos neradīja citus izaicinājumus? Piemēram, kā pircēji adaptējās jaunajām prasībām? Vai negadījās kādas konfliktsituācijas, īpaši sākumā?
Deniss Petrovs, SIA "Tirdzniecības nams Kurši" valdes loceklis
Deniss Petrovs, SIA “Tirdzniecības nams Kurši” valdes loceklis
Foto: Aivars Siliņš

Cilvēki ir dažādi. Ja paskatāmies kaut vai uz to, kas notiek sociālajā tīklā Facebook, — ir daļa cilvēku, kas tic zinātnei, un ir tādi, kas uzskata, ka šī visa ir “viltus pandēmija”. Arī attieksme pret masku vilkšanu ir atšķirīga, daļa to pieņem bez ierunām, citi nevēlas, saka, ka ar masku ir grūti elpot. Protams, arī mūsu pārdevējiem nebija viegli, jo viņiem ar masku bija intensīvi jāstrādā visu dienu. Uz cilvēkiem negatīvi iedarbojās arī viss ar pandēmiju saistītais psihoemocionālais fons, nemitīgi biedējošie vēstījumi, viens par otru arvien bīstamākie vīrusa celmi… Vēl grūtāk kļuva tad, kad tika slēgtas skolas, jo tas nozīmē, ka, atnākot no darba mājās, sākas otra darba diena, turklāt nereti vēl grūtāka. Liels paldies visiem mūsu darbiniekiem, kas izturēja un vēl joprojām iztur ļoti nopietnu slodzi, un mūsu klientiem, kas saprotoši izturējās pret noteiktajām prasībām.

Vai policija veikalos veica pārbaudes par drošas tirdzniecības noteikumu ievērošanu?

Pārbaudes notika visu laiku. Policijai bija īpaši protokoli, kuros tika atzīmēts, vai visas prasības ir ievērotas. Kuršu gadījumā bija dažas atsevišķas, ātri novēršamas nepilnības, taču nekādi būtiski pārkāpumi netika konstatēti. Rupju pārkāpumu gadījumā tirdzniecības vietu varēja aizvērt ciet pat līdz nedēļai, kas nozīmētu milzīgus zaudējumus, tāpēc šīm prasībām tika pievērsta sevišķa uzmanība.

Kā mainījās jūsu uzņēmuma mājaslapas, tiešsaistes tirdzniecības loma laikā, kad klātienes tirdzniecība bija slēgta? Kā auga lapas apmeklējums un internetā veiktie pasūtījumi? Cik vispār veiksmīgi būvmateriālu nozarē ir iespējams pārorientēties uz tiešsaistes tirdzniecību? 

Mums ir paveicies — 2019. gada jūnijā atvērām savu internetveikalu. Interneta tirdzniecības apgrozījums pandēmijas laikā Kuršiem auga strauji — apmēram piecas reizes, tomēr tas tik un tā nav salīdzināms ar klātienes tirdzniecības apjomiem. Salīdzinājumam — mums ir 19 veikali, un interneta veikala mēneša apgrozījums sasniedza apmēram viena vidēja līmeņa mazumtirdzniecības veikala mēneša apgrozījumu. Lai cik ērtu būtu izveidojuši interneta iepirkšanās sistēmu, būvmateriālu tirdzniecība nav tiešsaistei pateicīgākā joma. Jāņem vērā, ka ne visi cilvēki var pasūtīt šādas preces attālināti — ja neesi speciālists, bieži vien ir nepieciešams atnākt uz veikalu un konsultēties ar pārdevēju klātienē, lai piemeklētu atbilstošo rezerves daļu, savienojumu, skrūvi. To ir ļoti grūti izdarīt pa telefonu vai internetā. Protams, ja esi speciālists un skaidri zini, kas tev ir vajadzīgs, tad iepirkties internetā ir ērti. Es uzskatu, ka Kuršu interneta veikals salīdzinājumā ar citiem lielākajiem Latvijas būvmateriālu tirgotājiem gan no preču fotogrāfiju, gan aprakstu viedokļa ir viens no kvalitatīvākajiem un ērtākajiem. Klientiem ir iespēja saņemt savu pasūtījumu divu stundu laikā jebkurā no mūsu tirdzniecības vietām, ja konkrētā prece ir veikala atlikumā. Taču mums vēl ir lieli plāni attiecībā uz interneta tirdzniecības attīstīšanu.

Interneta tirdzniecībai ir arī tā specifika, ka pircējs nevar preci uz vietas apskatīt, pataustīt, izmēģināt, un līdz ar to darbojas arī noteikums par 14 dienu atpakaļatgriešanas termiņu. Cik bieži pircēji to izmanto? 

Klienti šīs tiesības izmanto, taču tas nenotiek bieži. Tie varētu būt daži procenti gadījumu. Iespēja atgriezt preci — klientam tā ir interneta veikala pievienotā vērtība. Populārākās internetā iegādātās preces ir dārza mēbeles, instrumenti, santehnika — tie ir gadījumi, kad cilvēks jau skaidri zina, ko vēlas iegādāties. Savukārt dizaina preces internetā pērk daudz retāk, jo tās ir daudz grūtāk novērtēt, tikai aplūkojot fotogrāfiju. Taču mums ir idejas, kā uzlabot tiešsaistes tirdzniecību arī šajā virzienā — ar kvalitatīvu vizualizāciju palīdzību parādīt, kā konkrētā lieta izskatās interjerā.

Saistībā ar attālināto tirdzniecību internets jau bija pilns ar anekdotēm no reālās dzīves — cilvēks aiziet uz veikalu, aplūko preces, iziet ārā, piezvana tam pašam veikalam, veic attālināto pasūtījumu un pēc brīža iet atkal iekšā, lai preci paņemtu…

Ieviestajiem tirdzniecības ierobežojumiem mēģināja pielāgoties gan tirgotāji, gan pircēji. Sabiedrībā izskanēja informācija, ka pircēji, kuriem nebūtu pamata to darīt, noformēja klienta kartes uz juridisku personu vārda un tādējādi varēja klātienē iegādāties preces, kuras privātpersonas iegādāties nedrīkstētu. Tāpat bija tirgotāji, kas ļāva pircējiem apskatīt preces klātienē pirms distances pirkuma veikšanas, un pēc būtības normatīvie akti to neaizliedza. Pēc preces apskates preču koda norakstīšanas cilvēks varēja pa tālruni veikt pasūtījumu, pārdevējs veikalā šīs preces viņam nokomplektēja un izsniedza.

Kurus no valdības atbalsta instrumentiem Kurši izmantoja, un kā vērtējams to sniegtais atspaids? Vai kompensācijas mehānismi spēja segt ierobežojumu radītos zaudējumus un kopējā bilance bija aptuveni līdzvērtīga?
Deniss Petrovs, SIA "Tirdzniecības nams Kurši" valdes loceklis
Deniss Petrovs, SIA “Tirdzniecības nams Kurši” valdes loceklis
Foto: Aivars Siliņš

Mums kā uzņēmumam, kurš maksā visus nodokļus, bija ļoti viegli pieteikties valsts atbalstam. Ja apgrozījums bija krities par vairāk nekā 30 procentiem salīdzinājumā ar attiecīgo pagājušā gada periodu, tad uzņēmuma darbiniekus bija iespējams pieteikt dīkstāves pabalstam. Cilvēki, kas aizgāja dīkstāvē, uz rokas saņēma būtībā to pašu, ko būtu saņēmuši, strādājot veikalā. Tas mūsu uzņēmumam bija ļoti labs atspaids pandēmijas otrajā vilnī. Faktiski tas kompensēja mazumtirdzniecības ierobežojumu radītos zaudējumus. 

Tātad jūsu gadījumā visnoderīgākais instruments bija tieši dīkstāves pabalsti? Algu subsīdijas, piemēram, nenācās izmantot?

Algu subsīdiju gadījumā darbinieks ir jānodarbina, taču uz nepilnu slodzi. Mēs rēķinājām, vērtējām un beigās izlēmām, ka mūsu situācijā vispiemērotākais atbalsta mehānisms ir dīkstāves pabalsti. Atstājām minimālu darbinieku skaitu, kas turpināja strādāt, bet pārējos nosūtījām dīkstāvē. 

Iepriekš minējāt, ka saskārāties ar naudas plūsmas grūtībām un risinājums bija piegādātāju pretimnākšana, pagarinot norēķinu termiņus. Vai neplānojāt pieteikties apgrozāmo līdzekļu grantam?

Šo atbalsta mehānismu uzņēmums nevarēja izmantot, jo nekvalificējās vienai no divām noteiktajām prasībām, proti, atbalsta perioda attiecīgajā mēnesī apgrozījuma kritums nesasniedza 30% salīdzinājumā ar apgrozījumu iepriekšējā gada attiecīgajā mēnesī.

Tirdzniecība ir atsākusies pilnībā, taču kā raugāties uz tuvākās nākotnes perspektīvām? Ar kādu noskaņojumu gaidāt rudens sezonu? Vai ir jau adekvāti runāt par valsts atbalsta programmu likvidēšanu?

Grūti spriest par to, kas būs rudenī, — tā ir zīlēšana. Vakcinācijas tempi nav pietiekami lieli, atpaliekam no vairākuma pārējo Eiropas valstu. Ne velti tiek pieņemti jauni lēmumi par to, ka darba devēji varēs atlaist darbiniekus, kas nebūs vakcinējušies, kā arī par nozarēm, kurās strādājošajiem vakcinācija būs obligāta. 

Jūsuprāt, šie ir pareizi lēmumi?

Pats esmu vakcinējies, ticu zinātnei un saprotu lietas nopietnību. No otras puses, mēs dzīvojam brīvā, demokrātiskā valstī, un obligāta vakcinācija ar to īsti neiet kopā. Ja mēs dzīvojam brīvā valstī, kāpēc mums būtu piespiedu kārtā jāvakcinējas? Manuprāt, obligāta vakcinācija — tas tomēr nav pareizi. Ir jāspēj izskaidrot cilvēkiem, kāpēc ir vērts vakcinēties. 

Mediju atbalsta fondsProjektu “Covid–19 pandēmijas un nodokļu sistēmas reformas ietekme uz uzņēmumu darbību un ilgtermiņa attīstību Latvijā” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas “Rekordpeļņa un aizvērti veikali — pretrunīgais «Covid» gads būvmateriālu tirdzniecības biznesā” saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada augusta (476.) numurā.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Rekordpeļņa un aizvērti veikali — pretrunīgais «Covid» gads būvmateriālu tirdzniecības biznesā
Ilustrācija: © sveta – stock.adobe.com
Covid–19 pandēmijas un nodokļu sistēmas reformas ietekme uz uzņēmumu darbību un ilgtermiņa attīstību Latvijā
#SIF_MAF2021 Žurnāls Bilance turpina pētniecisku interviju ciklu, kurā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem par to, kā dažādās uzņēmējdarbības jomās un dažādos nodokļu režīmos strādājošos ietekmējuši Covid–19 pandēmijas un nodokļu izmaiņu radītie izaicinājumi.

Vienus no skarbākajiem ierobežojumiem pandēmijas laikā nācies piedzīvot mazumtirdzniecības nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. No 2020. gada decembra līdz 2021. gada aprīļa sākumam bija slēgta lielākā daļa klātienes nepārtikas preču veikalu. Kā šādu situāciju biznesā var pārdzīvot? Cik lielā mērā iespējams klātienes tirdzniecību aizstāt ar tirdzniecību attālināti, un cik pilnvērtīgu kompensāciju sniedz valdības piedāvātie atbalsta instrumenti? Par šiem un citiem jautājumiem Covid–19 krīzes ietekmes pētīšanai veltītajā žurnāla Bilance publikāciju cikla otrajā intervijā runājam ar būvmateriālu tirgotāja SIA "Tirdzniecības nams Kurši" valdes locekli Denisu Petrovu. 

Kādas izmaiņas Covid–19 pandēmijas laiks ieviesa uzņēmuma Kurši ikdienas darba organizācijā? Kā izjutāt krīzes laika ietekmi uz jūsu uzņēmumu un būvmateriālu tirdzniecības jomu kopumā? 
Deniss Petrovs, SIA "Tirdzniecības nams Kurši" valdes loceklis
Deniss Petrovs, SIA "Tirdzniecības nams Kurši" valdes loceklis
Foto: Aivars Siliņš

Šeit jārunā atsevišķi par pirmo pandēmijas vilni 2020. gada pavasarī un otro — pagājušajā ziemā. Pirmajā vilnī būvmateriālu tirdzniecība netika ierobežota, un mēs turpinājām strādāt. Izaicinājums gan bija nepieļaut vīrusa izplatīšanos veikalu darbinieku vidū. Jau pirms valdības ieviestajiem standartiem uzņēmumā bija izstrādāts drošas iepirkšanās koncepts, kas faktiski noteica vēl stingrākas prasības par tām, kādas tagad paredz normatīvie akti. Piemēram, patlaban tiek paredzēts, ka vienam pircējam veikalā jābūt atvēlētai vismaz 15 kvadrātmetru platībai, tobrīd uzņēmumā noteiktais standarts bija vismaz sešas reizes lielāks — viens pircējs uz 100 kvadrātmetriem. Papildus, protams, klientiem bija jāņem iepirkumu ratiņi vai grozi, jāievēro distancēšanās, jāvelk sejas maskas vai sejas vairogi. Ratiņi, kases, informācijas centru galdi — viss tika regulāri dezinficēts. Tobrīd neviens nezināja, kā situācija attīstīsies, cik bīstams ir vīruss, un mēs veicām maksimālus piesardzības pasākumus. Par laimi, tas deva rezultātu — mūsu veikalu tīklā bija atsevišķi saslimšanas gadījumi, taču no vīrusa masveida uzliesmojuma izdevās izvairīties. 

Kā krīzes pirmajā vilnī veicās ar tirdzniecību? Vai pircēji nekļuva piesardzīgāki, plānojot naudas tēriņus, un vai tas negatīvi neietekmēja pieprasījumu?

Vērtējot tieši būvmateriālu tirdzniecības sektoru, jāatzīst, ka pandēmija nav radījusi tik smagas sekas, kā tas bija, piemēram, 2008. gada krīzē, kad tiešām bankrotēja daudzi būvmateriālu tirdzniecības uzņēmumi, kā arī būvniecības kompānijas. Savukārt 2020. gada pavasarī radās situācija, kad cilvēkiem bija līdzekļi, taču viņi vairs nevarēja tos tērēt daudzās iepriekš populārās pakalpojumu sfērās — restorānos, kinoteātros, citās kultūras un izklaides vietās, ceļojumos un tamlīdzīgi. Tas atstāja pozitīvu ietekmi uz preču mazumtirdzniecību, arī būvmateriālu jomu. Cilvēki izmantoja laiku un līdzekļus, lai veiktu remontus mājās un dzīvokļos. Šo tendenci veicināja arī attālinātais darbs no mājām un dīkstāve. Pagājušajā gadā mums bija sešu procentu apgrozījuma pieaugums, bet peļņa palielinājās par 94,5%, sasniedzot uzņēmuma vēsturiski lielāko rādītāju. Mazumtirdzniecībā pieaugums bija ļoti ievērojams, savukārt vairumtirdzniecības segmentā bija vērojams neliels apgrozījuma kritums. Tas daļēji skaidrojams ar to, ka, sākoties pandēmijai, daudzi privātie investori apturēja plānotos un iesāktos projektus — tika iesaldēti pat objekti, kuros puse no būvniecības darbiem jau bija izdarīti. Vairumtirdzniecības apgrozījuma kritums varēja būt arī krietni lielāks, taču mēs, atšķirībā no citiem būvmateriālu tirgotājiem, neanulējām un nesamazinājām kredītlimitus būvniecības kompānijām, ko varējām atļauties, pateicoties daļējai kredītrisku apdrošināšanai.

Tātad pandēmijas pirmais vilnis būvmateriālu nozarē bija kopumā veiksmīgs. Taču kā pārdzīvojāt otro vilni, kas sākās pagājušā gada beigās un kad tirdzniecības ierobežojumu dēļ tika slēgti arī būvmateriālu veikali?

Šajā gadījumā situācija bija gluži pretēja. Privātajiem klientiem, ņemot vērā tirdzniecības ierobežojumus, klātienē bija iespējams iegādāties tikai pirmās nepieciešamības preces, kas uzņēmumā veido niecīgu īpatsvaru no kopējā preču sortimenta, tādēļ mazumtirdzniecības sektorā šā gada pirmajā ceturksnī bija liels kritums. Vairumtirdzniecības klienti gan arvien varēja iepirkties bez ierobežojumiem, un šajā sektorā bija pat neliels pieaugums. Šo laiku palīdzēja pārdzīvot valdības atbalsts, jo liela daļa darbinieku atradās dīkstāvē un saņēma pabalstu no valsts. Bija jārisina arī citi izaicinājumi. Tā kā ienākumi šajā periodā pārsvarā tika gūti no biznesa klientiem, radās problēmas ar naudas plūsmu, jo atšķirībā no privātpersonām juridiskās personas uz noslēgto līgumu pamata norēķinās ar pēcapmaksu — tātad nauda netiek saņemta uzreiz. Šīs problēmas risināšanā mums palīdzēja daļa piegādātāju, ar kuriem izdevās vienoties par samaksas termiņu pagarināšanu.

Ja biznesa klientu sektorā pieprasījums šogad pieaudzis, vai tas nozīmē, ka būvniecības tirgū ir pozitīvs skats uz tuvāko nākotni?
Deniss Petrovs, SIA "Tirdzniecības nams Kurši" valdes loceklis
Deniss Petrovs, SIA "Tirdzniecības nams Kurši" valdes loceklis
Foto: Aivars Siliņš

Situācija ir divējāda. Jā, būvuzņēmēji turpina strādāt, taču viņiem ir jāizpilda arī tādu līgumu saistības, kas noslēgti, piemēram, pagājušajā gadā. Un kopš 2021. gada sākuma atsevišķām būvniecības preču kategorijām — kokmateriāliem, metālizstrādājumiem, armatūrai u.c. ir ievērojams cenu kāpums, kas sadārdzina un pat apdraud projektu izpildi. Līdz ar to par tām cenām, ar kādām būvuzņēmēji ir uzvarējuši iepirkumu konkursos, projektus īstenot dažkārt nav iespējams. Tie, kuriem bija tāda iespēja, līgumus nenoslēdza vai tos izbeidza. Tiem, kuri līgumus jau bija parakstījuši, jāturpina strādāt, lai gan, protams, turpinās arī nopietnas pārrunas ar pasūtītājiem par cenu indeksāciju. Šī situācija būvniekiem draud ar lieliem zaudējumiem un atsevišķos gadījumos, iespējams, pat bankrotiem.

Vai pandēmijas laika problemātika būvmateriālu tirdzniecības biznesā skar arī preču piegādes ātrumu? Vai šajā laikā ir apgrūtinātas preču loģistikas ķēdes? 

Preču piegādes termiņi ir kļuvuši ilgāki, preču importam no Ķīnas pat divas reizes. Vērojami arī neplānoti kavējumi. Iemesls tam ir augstais būvmateriālu preču pieprasījums Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī Eiropas Savienības valstīs, kur tiek pastiprināti investēts infrastruktūras attīstībā. Pieprasījums pēc atsevišķām preču grupām, piemēram, OSB, kokmateriāliem, ir tik liels, ka mēs nevaram to pilnībā apmierināt. Tāpat problēmas ir arī ar siltumizolācijas materiāliem. Piemēram, gāzbetona bloku piegādes laiks ilgst astoņas nedēļas kopš pasūtījuma brīža.

Kā vērtējat valdības ierobežojumu politiku klātienes tirdzniecības jomā pandēmijas otrajā vilnī? Vai bija pamats šādi ierobežot klātienes tirdzniecību, vai epidemioloģiskais risks to tiešām prasīja? 

Esmu izlasījis tik daudz kritikas par valdības lēmumiem... Man, protams, ir savs redzējums. Šī ir neparasta krīze, pandēmija, kurā sākotnēji nav skaidri redzami pareizie un nepareizie risinājumi. Mans viedoklis — saslimstības pieaugums nav atkarīgs no tā, vai cilvēki iet vai neiet uz veikaliem (protams, velkot sejas maskas un ievērojot distanci). Saslimstība aug tad, kad cilvēki neievēro piesardzību — brauc ciemos, ballējas, atzīmē svētkus, neierobežojot savstarpējos kontaktus. Turklāt uz būvmateriālu veikaliem cilvēki pārsvarā dodas ar konkrētu vajadzību, nevis tāpat vien pakavēt laiku un pastaigāties. Protams, epidemiologiem ir grūti noteikt, vai cilvēks ir saslimis veikalā vai kur citur. Tāpēc valdība vienkārši mēģināja "šaut pa visu laukumu", drošības pēc aizverot arī veikalus. Mēs sekojām Vācijas piemēram, kur arī viss tika aizvērts. Savukārt, piemēram, Francijā bija kombinēti risinājumi — veikali strādāja līdz sešiem, pārējais līdzīgi kā pie mums — restorānos ēdieni tikai līdzņemšanai, kultūras un izklaides iestādes aizvērtas. Taču es nevēlos kritizēt, jo situācija tiešām bija grūti izvērtējama un neparedzama. 

Cik būtiski Kuršus skāra noteikums par lielāko tirdzniecības centru (ar platību virs 7000 kvadrātmetriem) slēgšanu? Cik daudz jums ir šāda izmēra veikalu?

Lielajos tirdzniecības centros mums ir tikai viens veikals — Vienības gatvē. Mūsu atsevišķie veikali ir mazāki par 7000 kvadrātmetriem, tāpēc no šā gada 7. aprīļa tie varēja atsākt strādāt. 

Latvijas Tirgotāju asociācija publiski kritizēja valdības noteiktos tirdzniecības ierobežojumus, norādot, ka valdības rīcība nozīmē atšķirīgu attieksmi pret uzņēmumiem, kas atrodas salīdzināmos apstākļos. Varēja rasties jautājumi par to, kuras preces tiek pieskaitītas pirmās nepieciešamības precēm un kuras — ne, piemēram, kāpēc grāmatas vai kancelejas preces ir nepieciešamākas par santehniku. Vai jums šajā ziņā bija negodīgas konkurences, netaisnības izjūta? 

Protams, zināmā mērā tā bija netaisnība. Bija preces, ko pārtikas veikali agrāk netirgoja, bet, kad aizvēra būvmateriālu veikalus, pārtikas veikalos parādījās jaunas preču kategorijas. 

Tomēr pārtikas lielveikalos jau ilgi nedrīkstēja tirgot šīs citas preču kategorijas — plaukti bija norobežoti ar lentēm, un valdība sacīja, ka tas ir tieši tādēļ, lai nodrošinātu taisnīgu konkurenci — ja reiz nedrīkst neviens, tad neviens...

Ja runājam par atļauto un aizliegto preču sarakstiem, tad uzskatu, ka tas bija neloģiski. Ja veikals ir vaļā, tad vaļā — kāda starpība, vai pircējs, kurš ieradies veikalā, iegādāsies tikai maizi un pienu vai papildus arī zeķes. 

Jūs sacījāt, ka epidemioloģiskās drošības mehānismus bijāt ieviesuši jau laikus, taču vai tirdzniecība šajos apstākļos neradīja citus izaicinājumus? Piemēram, kā pircēji adaptējās jaunajām prasībām? Vai negadījās kādas konfliktsituācijas, īpaši sākumā?
Deniss Petrovs, SIA "Tirdzniecības nams Kurši" valdes loceklis
Deniss Petrovs, SIA "Tirdzniecības nams Kurši" valdes loceklis
Foto: Aivars Siliņš

Cilvēki ir dažādi. Ja paskatāmies kaut vai uz to, kas notiek sociālajā tīklā Facebook, — ir daļa cilvēku, kas tic zinātnei, un ir tādi, kas uzskata, ka šī visa ir "viltus pandēmija". Arī attieksme pret masku vilkšanu ir atšķirīga, daļa to pieņem bez ierunām, citi nevēlas, saka, ka ar masku ir grūti elpot. Protams, arī mūsu pārdevējiem nebija viegli, jo viņiem ar masku bija intensīvi jāstrādā visu dienu. Uz cilvēkiem negatīvi iedarbojās arī viss ar pandēmiju saistītais psihoemocionālais fons, nemitīgi biedējošie vēstījumi, viens par otru arvien bīstamākie vīrusa celmi... Vēl grūtāk kļuva tad, kad tika slēgtas skolas, jo tas nozīmē, ka, atnākot no darba mājās, sākas otra darba diena, turklāt nereti vēl grūtāka. Liels paldies visiem mūsu darbiniekiem, kas izturēja un vēl joprojām iztur ļoti nopietnu slodzi, un mūsu klientiem, kas saprotoši izturējās pret noteiktajām prasībām.

Vai policija veikalos veica pārbaudes par drošas tirdzniecības noteikumu ievērošanu?

Pārbaudes notika visu laiku. Policijai bija īpaši protokoli, kuros tika atzīmēts, vai visas prasības ir ievērotas. Kuršu gadījumā bija dažas atsevišķas, ātri novēršamas nepilnības, taču nekādi būtiski pārkāpumi netika konstatēti. Rupju pārkāpumu gadījumā tirdzniecības vietu varēja aizvērt ciet pat līdz nedēļai, kas nozīmētu milzīgus zaudējumus, tāpēc šīm prasībām tika pievērsta sevišķa uzmanība.

Kā mainījās jūsu uzņēmuma mājaslapas, tiešsaistes tirdzniecības loma laikā, kad klātienes tirdzniecība bija slēgta? Kā auga lapas apmeklējums un internetā veiktie pasūtījumi? Cik vispār veiksmīgi būvmateriālu nozarē ir iespējams pārorientēties uz tiešsaistes tirdzniecību? 

Mums ir paveicies — 2019. gada jūnijā atvērām savu internetveikalu. Interneta tirdzniecības apgrozījums pandēmijas laikā Kuršiem auga strauji — apmēram piecas reizes, tomēr tas tik un tā nav salīdzināms ar klātienes tirdzniecības apjomiem. Salīdzinājumam — mums ir 19 veikali, un interneta veikala mēneša apgrozījums sasniedza apmēram viena vidēja līmeņa mazumtirdzniecības veikala mēneša apgrozījumu. Lai cik ērtu būtu izveidojuši interneta iepirkšanās sistēmu, būvmateriālu tirdzniecība nav tiešsaistei pateicīgākā joma. Jāņem vērā, ka ne visi cilvēki var pasūtīt šādas preces attālināti — ja neesi speciālists, bieži vien ir nepieciešams atnākt uz veikalu un konsultēties ar pārdevēju klātienē, lai piemeklētu atbilstošo rezerves daļu, savienojumu, skrūvi. To ir ļoti grūti izdarīt pa telefonu vai internetā. Protams, ja esi speciālists un skaidri zini, kas tev ir vajadzīgs, tad iepirkties internetā ir ērti. Es uzskatu, ka Kuršu interneta veikals salīdzinājumā ar citiem lielākajiem Latvijas būvmateriālu tirgotājiem gan no preču fotogrāfiju, gan aprakstu viedokļa ir viens no kvalitatīvākajiem un ērtākajiem. Klientiem ir iespēja saņemt savu pasūtījumu divu stundu laikā jebkurā no mūsu tirdzniecības vietām, ja konkrētā prece ir veikala atlikumā. Taču mums vēl ir lieli plāni attiecībā uz interneta tirdzniecības attīstīšanu.

Interneta tirdzniecībai ir arī tā specifika, ka pircējs nevar preci uz vietas apskatīt, pataustīt, izmēģināt, un līdz ar to darbojas arī noteikums par 14 dienu atpakaļatgriešanas termiņu. Cik bieži pircēji to izmanto? 

Klienti šīs tiesības izmanto, taču tas nenotiek bieži. Tie varētu būt daži procenti gadījumu. Iespēja atgriezt preci — klientam tā ir interneta veikala pievienotā vērtība. Populārākās internetā iegādātās preces ir dārza mēbeles, instrumenti, santehnika — tie ir gadījumi, kad cilvēks jau skaidri zina, ko vēlas iegādāties. Savukārt dizaina preces internetā pērk daudz retāk, jo tās ir daudz grūtāk novērtēt, tikai aplūkojot fotogrāfiju. Taču mums ir idejas, kā uzlabot tiešsaistes tirdzniecību arī šajā virzienā — ar kvalitatīvu vizualizāciju palīdzību parādīt, kā konkrētā lieta izskatās interjerā.

Saistībā ar attālināto tirdzniecību internets jau bija pilns ar anekdotēm no reālās dzīves — cilvēks aiziet uz veikalu, aplūko preces, iziet ārā, piezvana tam pašam veikalam, veic attālināto pasūtījumu un pēc brīža iet atkal iekšā, lai preci paņemtu...

Ieviestajiem tirdzniecības ierobežojumiem mēģināja pielāgoties gan tirgotāji, gan pircēji. Sabiedrībā izskanēja informācija, ka pircēji, kuriem nebūtu pamata to darīt, noformēja klienta kartes uz juridisku personu vārda un tādējādi varēja klātienē iegādāties preces, kuras privātpersonas iegādāties nedrīkstētu. Tāpat bija tirgotāji, kas ļāva pircējiem apskatīt preces klātienē pirms distances pirkuma veikšanas, un pēc būtības normatīvie akti to neaizliedza. Pēc preces apskates preču koda norakstīšanas cilvēks varēja pa tālruni veikt pasūtījumu, pārdevējs veikalā šīs preces viņam nokomplektēja un izsniedza.

Kurus no valdības atbalsta instrumentiem Kurši izmantoja, un kā vērtējams to sniegtais atspaids? Vai kompensācijas mehānismi spēja segt ierobežojumu radītos zaudējumus un kopējā bilance bija aptuveni līdzvērtīga?
Deniss Petrovs, SIA "Tirdzniecības nams Kurši" valdes loceklis
Deniss Petrovs, SIA "Tirdzniecības nams Kurši" valdes loceklis
Foto: Aivars Siliņš

Mums kā uzņēmumam, kurš maksā visus nodokļus, bija ļoti viegli pieteikties valsts atbalstam. Ja apgrozījums bija krities par vairāk nekā 30 procentiem salīdzinājumā ar attiecīgo pagājušā gada periodu, tad uzņēmuma darbiniekus bija iespējams pieteikt dīkstāves pabalstam. Cilvēki, kas aizgāja dīkstāvē, uz rokas saņēma būtībā to pašu, ko būtu saņēmuši, strādājot veikalā. Tas mūsu uzņēmumam bija ļoti labs atspaids pandēmijas otrajā vilnī. Faktiski tas kompensēja mazumtirdzniecības ierobežojumu radītos zaudējumus. 

Tātad jūsu gadījumā visnoderīgākais instruments bija tieši dīkstāves pabalsti? Algu subsīdijas, piemēram, nenācās izmantot?

Algu subsīdiju gadījumā darbinieks ir jānodarbina, taču uz nepilnu slodzi. Mēs rēķinājām, vērtējām un beigās izlēmām, ka mūsu situācijā vispiemērotākais atbalsta mehānisms ir dīkstāves pabalsti. Atstājām minimālu darbinieku skaitu, kas turpināja strādāt, bet pārējos nosūtījām dīkstāvē. 

Iepriekš minējāt, ka saskārāties ar naudas plūsmas grūtībām un risinājums bija piegādātāju pretimnākšana, pagarinot norēķinu termiņus. Vai neplānojāt pieteikties apgrozāmo līdzekļu grantam?

Šo atbalsta mehānismu uzņēmums nevarēja izmantot, jo nekvalificējās vienai no divām noteiktajām prasībām, proti, atbalsta perioda attiecīgajā mēnesī apgrozījuma kritums nesasniedza 30% salīdzinājumā ar apgrozījumu iepriekšējā gada attiecīgajā mēnesī.

Tirdzniecība ir atsākusies pilnībā, taču kā raugāties uz tuvākās nākotnes perspektīvām? Ar kādu noskaņojumu gaidāt rudens sezonu? Vai ir jau adekvāti runāt par valsts atbalsta programmu likvidēšanu?

Grūti spriest par to, kas būs rudenī, — tā ir zīlēšana. Vakcinācijas tempi nav pietiekami lieli, atpaliekam no vairākuma pārējo Eiropas valstu. Ne velti tiek pieņemti jauni lēmumi par to, ka darba devēji varēs atlaist darbiniekus, kas nebūs vakcinējušies, kā arī par nozarēm, kurās strādājošajiem vakcinācija būs obligāta. 

Jūsuprāt, šie ir pareizi lēmumi?

Pats esmu vakcinējies, ticu zinātnei un saprotu lietas nopietnību. No otras puses, mēs dzīvojam brīvā, demokrātiskā valstī, un obligāta vakcinācija ar to īsti neiet kopā. Ja mēs dzīvojam brīvā valstī, kāpēc mums būtu piespiedu kārtā jāvakcinējas? Manuprāt, obligāta vakcinācija — tas tomēr nav pareizi. Ir jāspēj izskaidrot cilvēkiem, kāpēc ir vērts vakcinēties. 

Mediju atbalsta fondsProjektu "Covid–19 pandēmijas un nodokļu sistēmas reformas ietekme uz uzņēmumu darbību un ilgtermiņa attīstību Latvijā" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Rekordpeļņa un aizvērti veikali — pretrunīgais «Covid» gads būvmateriālu tirdzniecības biznesā" saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada augusta (476.) numurā.