0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIRisinājumi Covid–19 ietekmes uz ekonomiku mazināšanai

Risinājumi Covid–19 ietekmes uz ekonomiku mazināšanai

Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore

Neatceros, kad valdība būtu strādājusi tik intensīvi un mērķtiecīgi. Turklāt nekavējoši labojot jau pieņemto, ja ir pamanīta neatbilstība vai neprecizitāte. Šādas rīcības rezultātā, no vienas puses, tiek atbalstītas fiziskās personas, jo nav zināms, cik ilgi ārkārtējā situācija būs noteikta, no otras — pēc kāda laika būs vieglāk atgriezties pie «normālas» dzīves. Iepriekšējā Bilancē (Nr. 4 (460), 2020. g.) iesākām sniegt informāciju par dīkstāves pabalstiem (MK noteikumi Nr. 165), kurus darba ņēmējiem izmaksās par marta daļu, bet patlaban (ir pieņemti svarīgi un…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Risinājumi Covid–19 ietekmes uz ekonomiku mazināšanai
Foto: Freepik
Maija Grebenko
Maija Grebenko, Mg.sci.oec.,
žurnāla Bilance galvenā redaktore. Foto: Aivars Siliņš

Neatceros, kad valdība būtu strādājusi tik intensīvi un mērķtiecīgi. Turklāt nekavējoši labojot jau pieņemto, ja ir pamanīta neatbilstība vai neprecizitāte. Šādas rīcības rezultātā, no vienas puses, tiek atbalstītas fiziskās personas, jo nav zināms, cik ilgi ārkārtējā situācija būs noteikta, no otras — pēc kāda laika būs vieglāk atgriezties pie «normālas» dzīves.

Iepriekšējā Bilancē (Nr. 4 (460), 2020. g.) iesākām sniegt informāciju par dīkstāves pabalstiem (MK noteikumi Nr. 165), kurus darba ņēmējiem izmaksās par marta daļu, bet patlaban (ir pieņemti svarīgi un būtiski grozījumi (MK noteikumi Nr. 205), kas stājās spēkā 2020. gada 10. aprīlī, un MK noteikumi Nr. 189, kas stājās spēkā 2020. gada 8. aprīlī, un MK noteikumi Nr. 234, kas stājās spēkā 2020. gada 24. aprīlī.

Iepriekšējo noteikumu Nr. 165 8. punkts tagad sadalīts divos apakšpunktos: bijušais attiecināts uz "darbiniekiem" (8.1.), bet jaunais (8.2.) — uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbiniekiem.

Dīkstāves pabalstu nosaka:

8.1. darbiniekam — 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vai atbilstoši par darbinieku faktiski deklarētajiem datiem iepriekšējos sešos mēnešos, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi; 8.2. mikrouzņēmuma darbiniekam — 50% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas mikrouzņēmumā par 2019. gada trešo un ceturto ceturksni (informācija, kas norādīta mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarācijā par konkrēto mikrouzņēmuma darbinieku), bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.

Ņemot vērā, ka darbinieki pirms krīzes varēja būt nodarbināti mazāku laiku, kā arī uzņēmumu darbība bijusi īsāka par sešiem mēnešiem, noteikumi papildināti ar: 8.1 un 8.2 daļu:

  • darba devējiem, kuru darbība nav ilgāka par sešiem mēnešiem, dīkstāves pabalstu nosaka, ņemot vērā VID rīcībā esošo informāciju (darba devēja deklarētos datus), 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par nostrādātajiem mēnešiem pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas (..), bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi;
  • MUN maksātājiem, kuri darbību šajā statusā ir uzsākuši pēc 2019. gada 1. oktobra, dīkstāves pabalstu, ņemot vērā VID rīcībā esošo informāciju (darba devēja deklarētos datus), nosaka 50% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas MU par 2020. gada pirmo ceturksni (ceturkšņa deklarācijā), bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.

MK noteikumu Nr. 165 sākotnējā redakcijā bija paredzēts, ka valdes un padomes locekļiem dīkstāves pabalsts nepienākas (12.8 punkts). Tagad šī punkta teksts ir grozīts:

Pabalsts netiks piešķirts darba devēja valdes locekļiem, ja krīzes skartais darba devējs nodarbina kaut vienu darbinieku, kurš neatrodas dīkstāvē, un padomes locekļiem.

Savukārt 12.10 apakšpunktā ir svītrots aizliegums piešķirt dīkstāves pabalstu personām, kas saņem vecuma vai izdienas pensiju.

Noteikumi Nr. 165 papildināti ar jaunu 17.1 punktu:

Darbiniekam, kurš saņem dīkstāves pabalstu, piešķir piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru viņam uz dīkstāves pabalsta piešķiršanas dienu tiek piemērots IIN atvieglojums. Piemaksu piešķir un izmaksā VSAA par laikposmu, par kuru piešķirts dīkstāves pabalsts. 

Atvieglojumu par bērnu vecumā līdz 24 gadiem vecāki tiesīgi piemērot, ja bērns šādā vecumā vēl turpina mācīties.

Grozīti arī MK noteikumi Nr. 179, kas noteica dīkstāves pabalstu piešķiršanu pašnodarbinātām personām (MK noteikumi Nr. 189, kas stājās spēkā 2020. gada 8. aprīlī, un MK noteikumi Nr. 234, kas stājās spēkā 2020. gada 24. aprīlī).

Līdz ar to noteikumu 4. punktā precizēta krīzes skartās pašnodarbinātās personas definīcija:

Krīzes skartā pašnodarbinātā persona ir fiziska persona, kas reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicēja, ir veikusi valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kā pašnodarbinātā persona vai autoratlīdzības saņēmēja vai ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja, vai individuālais komersants, un dīkstāves periodā nav guvusi ienākumus no saimnieciskās darbības, izņemot ienākumus, kas saņemti no autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, un autoru un izpildītāju saņemto autoratlīdzību. 

Atsaucoties uz definīciju, precizēta MK noteikumu Nr. 179 6.4. apakšpunktā minētā VID sniedzamā informācija par zaudētajiem ieņēmumiem:

Apliecinājumu, ka attiecīgajā periodā pašnodarbinātā persona nav guvusi ienākumus no saimnieciskās darbības, izņemot ienākumus, kas saņemti no autortiesību un blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, un autoru un izpildītāju saņemto autoratlīdzību. Apliecinājumā norāda saņemto autortiesību atlīdzības apmēru.

Citādi izteikts 7.2 apakšpunkta algoritms dīkstāves pabalsta noteikšanai:

Pašnodarbinātai personai vispārējā nodokļu režīmā — 75% apmērā no attiecīgās personas vidējā VSAOI objekta apmēra pēdējos divos noslēgtajos ceturkšņos, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī.

Noteikumi Nr. 179 papildināti ar jaunu 7.3. apakšpunktu:

MUN maksātājam un pašnodarbinātai personai vispārējā nodokļu režīmā, kura dīkstāves laikā atgriežas darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, dīkstāves pabalstu nosaka 100% apmērā no piešķirtā vecāku pabalsta par sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.

Kas jāzina Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem

Viens no labojumiem, kas vēl jāizsludina (patlaban tas ir tikai akceptēts projekts) un jānosaka stāšanās spēkā datums, ir likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid–19 izplatību" (likums) papildināšana ar 14.1 un 14.2 pantu.

14.1 pants nosaka darba devēja, kas atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku kritērijiem, ja tos ir ietekmējusi Covid–19 izraisītā krīze, tiesības samazināt (ne pienākums) darbiniekam Darba likuma (DL) 74. pantā noteikto atlīdzību par dīkstāvi līdz 70% no darbiniekam izmaksājamās algas. 

Atgādinu, ka dīkstāve darba devēja vainas dēļ (Covid–19 situācija uzskatāma par tādu) saskaņā ar DL 74. panta trešo daļu ir apmaksājama šādi:

Ja darbiniekam ir noteikta laika alga, (..) viņam izmaksā noteikto darba samaksu. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, (..) viņam izmaksā vidējo izpeļņu.

Tas nozīmē, ka grāmatvedis vispirms nosaka atlīdzības summu (darba līgumā minētā alga) vai vidējo izpeļņu saskaņā ar vispārējo praksi (DL 75. pants) un ir tiesīgs izmaksāt 70% no tās.

NB! Jebkurā gadījumā darbiniekam saglabā atlīdzību minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā1. 

Šādas tiesības būs piešķirtas darba devējam līdz 2020. gada 31. decembrim.

Likuma grozījumi atsvabina darba devēju vēl no viena pienākuma, kas minēts DL 150. pantā: piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes. Tagad ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu darbiniekam darba devējs var piešķirt, neievērojot minēto Darba likuma noteikumu. Diez vai šāds piedāvājums darba devējam būtu izdevīgs: uz atvaļinājuma apmaksu nekādi samazinājumi nedz DL, nedz noteikumos, kas saistīti ar Covid–19 situāciju, nav attiecināmi.

Savukārt, ja darbinieks nepiekrīt atlīdzības samazinājumam (līdz 70%, bet ne mazāk par 430 eiro), tam ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot DL noteikto termiņu (darba līguma uzteikšana rakstveidā vienu mēnesi iepriekš). Faktiski šāda situācija atgādina 101. panta 1. daļas 9. punktu (tiek samazināts darbinieku skaits), tādēļ darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu DL 112. pantā noteiktajā apmērā (mazākais pabalsts ir viena mēneša vidējā izpeļņa, ja darbinieks bija nodarbināts pie attiecīgā darba devēja līdz pieciem gadiem).

14.2 pants, kas papildina likumu, veltīts situācijām, kad uzņēmumā pastāv tā saucamā daļējā dīkstāve, jo ražošanas apjoma krituma dēļ darbiniekam tiek noteikts nepilns darba laiks. Atgādinu, ka iepriekš izdotie normatīvie akti bija attiecināmi uz pilnīgu dīkstāvi.

Darba devējam būtu nopietni jāapsver nodarbinātās personas noslogojums, jo jaunais likuma pants nosaka pienākumu "jebkurā gadījumā" saglabāt darba samaksu minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Arī šī norma var būt spēkā ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim.

Ja darbinieks nepiekrīt darba devēja piedāvājumam, tam ir tiesības uzteikt darba līgumu, nenostrādājot DL noteikto mēnesi, bet darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu Darba likumā noteiktajā apmērā (sk. iepriekš).

Kas jāzina slimības un vecāku pabalsta saņēmējiem

Ir vērts pievērst uzmanību iepriekšējā gada laikā likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" vairākiem būtiskiem grozījumiem, kuru normas jau ir stājušās spēkā un dažas — stāsies spēkā no šā gada pirmā septembra. Tomēr sakarā ar ārkārtējo situāciju korekcijas bija jāveic arī šogad, papildinot likuma pārejas noteikumus. 

2020. gada 22. martā stājās spēkā pārejas noteikumu 41. punkts.

Ja darba ņēmējam līdz 2020. gada 30. jūnijam ir izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar saslimšanu ar Covid–19 (vai atrašanos karantīnā, ja ārsts ir izsniedzis darbnespējas lapu), slimības pabalstu piešķir un izmaksā par laiku no darba nespējas otrās dienas. Slimības pabalstu piešķir 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Sakarā ar to, ka darba ņēmējam ir izsniedzama darbnespējas B lapa, šo periodu apmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. No slimības pabalsta tiek ieturēts ienākuma nodoklis.

2020. gada 5. aprīlī stājās spēkā pārejas noteikumu 43. punkts.

Persona, kurai piešķirtā vecāku pabalsta periods (līdz bērna viena gada vai pusotra gada vecumam) beidzas laikā, kad sakarā ar Covid–19 izsludināta ārkārtējā situācija, un kura ārkārtējās situācijas apstākļu dēļ nevar atgriezties darbā, jo darba devējs nenodarbina darbinieku vai iestājusies dīkstāve, vai kura nevar gūt ienākumus no saimnieciskās darbības, var pieprasīt piešķirtā vecāku pabalsta turpinājuma izmaksu pēc tam, kad bērns sasniedz viena gada vai pusotra gada vecumu. Šo vecāku pabalsta turpinājumu var izmaksāt par periodu no 2020. gada 12. marta līdz dienai, kad persona sāk gūt ienākumus kā darba ņēmēja vai pašnodarbinātā, bet ne ilgāk kā līdz sakarā ar Covid–19 izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām. Par šo periodu vecāku pabalsta turpinājums tiek izmaksāts iepriekš piešķirtā vecāku pabalsta apmērā, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī. Vecāku pabalsta turpinājumu neveic, ja persona uzsāk nodarboties ar saimniecisko darbību un gūt ienākumus vai tai ir piešķirts dīkstāves pabalsts.

Būtiski ņemt vērā, ka, pieprasot vecāku pabalsta izmaksas turpinājumu, par iepriekš minētajām personām netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Šādas iemaksas tiek veiktas tikai, līdz bērns ir sasniedzis gada vai pusotra gada vecumu, tādējādi personai tiek uzkrāts apdrošināšanas stāžs. Kārtība noteikta pārejas noteikumu 44. punktā.

Kas ir dīkstāves palīdzības pabalsts, un kam uz to ir tiesības

2020. gada 30. aprīlī stājās spēkā MK noteikumi Nr. 236 "Noteikumi par dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kuras skārusi Covid–19 izplatība".

Par dīkstāves palīdzības pabalstu ir uzskatāms pabalsts fiziskajai personai, kura atrodas dīkstāvē, un tā maksimālais apmērs ir 180 eiro mēnesī, no kura atskaita personai piešķirto dīkstāves pabalstu. Dīkstāves palīdzības pabalstu (analoģiski dīkstāves pabalstam) neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociā≠lās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Tiesības uz dīkstāves palīdzības pabalstu ir:

  • darba ņēmējam, kuram VID ir atteicis dīkstāves pabalstu, jo uz viņu attiecas kāds no kritērijiem, kas minēti MK noteikumu Nr. 165 12. punktā (situācijas, kad pabalsts netiek piešķirts, sk. Bilanci Nr. 4 (460) 2020. gads, 47. lpp.);
  • darba ņēmējam, kuram piešķirts dīkstāves pabalsts saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 165, bet piešķirtā dīkstāves pabalsta apmērs ir mazāks par 180 eiro mēnesī (proporcionāli kalendāra dienām, kurās darba ņēmējs atrodas dīkstāvē);
  • pašnodarbinātajai personai, kurai piešķirts dīkstāves pabalsts saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 179, bet piešķirtā dīkstāves pabalsta apmērs ir mazāks par 180 eiro mēnesī (proporcionāli kalendāra dienām, kurās pašnodarbinātā persona atrodas dīkstāvē).

Sakarā ar to, ka dīkstāve var pastāvēt nepilnu mēnesi, palīdzības pabalstu piešķir un izmaksā proporcionāli kalendāra dienām, kurās persona (darba ņēmējs vai pašnodarbinātā persona) ir dīkstāvē. Dīkstāves periods ir terminēts laikposms no 2020. gada 14. marta līdz 14. maijam, bet ne ilgāk, kā ir spēkā MK lēmums par ārkārtējo situāciju.

Dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem, kam VID atteica dīkstāves pabalsta piešķiršanu, izmaksā VSAA, pamatojoties uz VID sniegto informāciju.

Darba ņēmējiem un pašnodarbinātajām personām, kam VID piešķirtais dīkstāves pabalsts ir mazāks par 180 eiro, VSAA izmaksās dīkstāves palīdzības pabalsta starpību (kopsummai jābūt 180 eiro). 

Visu informāciju par pretendentiem uz dīkstāves palīdzības pabalstu VSAA saņem no VID.

Darba ņēmējam, kuram VID ir atteicis dīkstāves pabalstu un VSAA piešķīrusi palīdzības pabalstu, papildus tiek piešķirta piemaksa 50 eiro apmērā mēnesī par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem, par kuru darba ņēmējam tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums.

1  Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir: 2.1. Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmajā daļā minētajām personām, izņemot personas ar invaliditāti un personas ar invaliditāti kopš bērnības, — 64,03 eiro mēnesī; 2.2. personām ar invaliditāti — 80 eiro mēnesī; 2.3. personām ar invaliditāti kopš bērnības — 122,69 eiro mēnesī.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada maija (461.) numurā