Saeima 6.februārī trešajā – galīgajā - lasījumā atbalstīja jaunu Preču zīmju likumu, kura mērķis ir regulēt tiesiskās attiecības preču zīmju reģistrācijas, kā arī preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas un aizsardzības jomā.

Preču zīme definēta kā apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem. Jaunais Preču zīmju likums nosaka preču zīmju teritorialitātes un prioritātes principus, kā arī apzīmējumus, kuri var veidot preču zīmi, tostarp iekļaujot vārdiskas, figurālas, telpiskas, novietojuma, ornamenta, krāsu, skaņu, kustību, multivides un hologrāfiskas zīmes.

Likums aptver gadījumus, kad preču zīmes reģistrāciju atsaka vai atzīst par spēkā neesošu, kā arī nosaka subjektus, kas var iegūt tiesības uz preču zīmi, kā arī preču zīmes īpašnieka izņēmuma tiesības, kas izriet no preču zīmes reģistrācijas. Kā norādīts anotācijā, izņēmuma tiesību uz preču zīmi tvērums aptver ne tikai iespēju preču zīmes īpašniekam aizliegt citām personām izmantot saimnieciskajā darbībā jebkuru preču zīmei identisku apzīmējumu, bet arī tādu apzīmējumu, kuru var sajaukt ar preču zīmi vai uztvert kā tādu, kas saistīts ar preču zīmi.

Tāpat likums aptver jautājumus par preču zīmes reģistrācijas procedūru, civiltiesisko atbildību par tiesību uz preču zīmi pārkāpumu, kā arī preču zīmes darbības izbeigšanu.

Likums regulē arī jautājumus par kolektīvo, sertifikācijas, kā arī Eiropas Savienības preču zīmi, kā arī ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Jaunais regulējums izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā paredzētās prasības, kā arī aktualizētu un pārstrukturētu līdzšinējā likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” ietverto regulējumu, teikts anotācijā.

Ko paredz jaunais likums?

• Tieslietu ministrija informē, ka, salīdzinot ar līdz šim esošo regulējumu, turpmāk reģistrētas preču zīmes īpašniekam būs tiesības neļaut viltotu preču ievešanu no trešajām valstīm arī tad, ja tās netiek izlaistas brīvā apgrozībā, ja vien preču deklarētājs nepierāda, ka preču zīmes īpašniekam nav tiesības aizliegt laist preces tirgū to galamērķa valstī.
• Jaunais likums nosaka preču zīmju aizsardzības pamatprincipus, kādi apzīmējumi var veidot preču zīmi, paredz gadījumus, kad preču zīmes reģistrāciju atsaka vai atzīst par spēkā neesošu, tostarp t.s. absolūtos un relatīvos pamatus, plaši pazīstamu preču zīmju un preču zīmju ar reputāciju aizsardzību, kā arī citus ierobežojumus reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu.

• Palielināts apzīmējumu klāsts, kas var veidot preču zīmes, proti, vārdiska zīme, figurāla zīme, telpiska zīme, novietojuma zīme, ornamenta zīme, krāsu zīme, skaņu zīme, kustību zīme, multivides zīme un hologrāfiska zīme.

• Preču zīmju īpašnieki turpmāk varēs būt ne vien fiziskas un juridiskas personas, bet arī personu apvienības, ja tās spēj iegūt tiesības un uzņemties pienākumus, tostarp slēgt darījumus un būt par prasītāju un atbildētāju tiesā.
• Tiesības uz preču zīmi ir mantiskas izņēmuma tiesības, kas tiesiskā režīmā ir pielīdzināmas kustamai mantai Civillikuma izpratnē, līdz ar to tās varēs atsavināt, ieķīlāt un citādi iekļaut privāttiesiskajā apgrozībā. Tāpat ir atrunāti nosacījumi atsavināšanai un pirmpirkuma tiesību izlietošanas tiesības.
• Likums nosaka arī civiltiesisko atbildību par tiesību uz preču zīmi pārkāpumu, nosakot, ka prasību tiesā par tiesību uz preču zīmi pārkāpuma novēršanu var celt preču zīmes īpašnieks vai licenciāts, saņemot preču zīmes īpašnieka atļauju, izņemot gadījumus, kad preču zīmes īpašnieks nav atbildējis uz izņēmuma licenciāta lūgumu celt tiesā prasību. Noilgums šādu prasību celšanai ir trīs gadi, un noteikti gadījumi, kad iespējamais prasītājs nav tiesīgs šādu prasību celt samierināšanās dēļ.