0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBASaeimā spriež, kā publiskot VID lēmumus par negodprātīgiem nodokļu maksātājiem

Saeimā spriež, kā publiskot VID lēmumus par negodprātīgiem nodokļu maksātājiem

Sagatavots pēc likumprojekta anotācijas un izskatīšanas gaitas Saeimā

Image by Steve Buissinne from Pixabay

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šonedēļ pirms 3. lasījuma turpina skatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Priekšlikumi 3. lasījumam bija jāsagatavo jau uz 19. martu, taču Covid-19 krīzes dēļ likumprojekts “iestrēga” un nu atkal Saeimas deputāti ķērušies pie tā vētīšanas.

Viens no diskutablākajiem priekšlikumiem likuma izmaiņām saistīts ar rosinājumu publiskot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieņemtos lēmumus attiecībā uz tiem nodokļu maksātājiem, kuri pieļāvuši   būtiskākajiem nodokļu un muitas jomas normatīvo aktu pārkāpumus. Ar šādu rīcību VID cer veicināt nodokļu maksātāju godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, patlaban VID pieņem 117 dažādus lēmumu veidus. Par sabiedrībai nozīmīgiem VID atzinis vairākus lēmumus, ar kuriem konstatēti juridisko personu nodokļu un muitas jomas normatīvo aktu pārkāpumi. Finanšu ministrs Jānis Reirs 3. lasījumam rosina iekļaut likumā “Par nodokļiem un nodevām” 18. panta pirmās daļas 33. punktu šādā redakcijā:

“lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, sabiedrības tiesības uz informāciju, nodrošināt publiski pieejamu informāciju par šādiem sabiedrībai nozīmīgiem lēmumiem, ar kuriem konstatēti juridisko personu nodokļu un muitas normatīvo aktu pārkāpumi lēmumā:

  • a) par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem;
  • b) par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem;
  • c) ar kuru precizēts nodokļu apmērs saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. panta 5. 2 un 5.3daļu;
  • d) ar kuru konstatēts muitas maksājumu parāds;
  • e) ar kuru atteikta pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksa.

Publicējot informāciju, norāda juridiskās personas nosaukumu un reģistrācijas numuru, pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās datumu, pieņemtā lēmuma būtību un nolemjošo daļu, kā arī informāciju, vai lēmums ir pārsūdzēts tiesā. Informāciju par lēmumu publisko septiņu darba dienu laikā pēc tam, kad attiecīgais lēmums kļuvis neapstrīdams vai ir pārsūdzēts tiesā. Informācija par lēmumu pieejama līdz brīdim, kad lēmums atcelts, bet ne ilgāk kā trīs gadus pēc tā publiskošanas.”

Saeimas Juridiskais birojs arī norādījis, ka likumprojekts paredz būtiskas izmaiņas attiecībā uz nodokļu maksātāju iesniegumu iesniegšanas kārtību VID, attiecībā uz VID izdoto dokumentu paziņošanas kārtību nodokļu maksātājiem, kā arī attiecībā uz nodokļu deklarāciju iesniegšanas kārtību. Likumprojektā paredzēts, ka turpmāk nodokļu maksātāji visus iesniegumus, kas adresēti VID un kas saistīti ar nodokļu (nodevu) administrēšanas jomu, iesniegs tikai, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), ja konkrētajā normatīvajā aktā nebūs noteikta cita iesniegumu iesniegšanas kārtība.

Citus iesniegumu iesniegšanas veidus varēs izmantot vienīgi fiziskās personas, kas neveic saimniecisko darbību, kā arī gadījumos, kas būs noteikti citos nodokļu jomu regulējošajos normatīvajos aktos. Pāreja uz šādu iesniegumu iesniegšanas kārtību paredzēts īstenot no 2021. gada 1. janvāra.

Saeimas Juridiskais birojs aicina komisiju vēlreiz uzklausīt likumprojekta autorus, tostarp arī VID pārstāvjus, un pārliecināties par to, ka šāda iesniegumu iesniegšanas un paziņojumu saņemšanas kārtība neierobežos Satversmē noteikto personas pamattiesību īstenošanu, it īpaši Satversmes 90. un 104. pantā noteikto, un vai paredzētais pārejas periods par jaunā regulējuma spēkā stāšanos ir saprātīgs.

Saeimas Juridiskais birojs arī vērsis uzmanību ar jautājumu, vai no 2021. gada 1. janvāra pārejot uz informācijas apmaiņu tikai e-vidē, tostarp arī mainot deklarāciju iesniegšanas kārtību, tas nevienai personu grupai neradīs šķēršļus ar likumu noteiktā pienākuma un reizē ar to saistīto tiesību īstenošanā.

Vienlaikus minētajam likumprojektam priekšlikumus iesniegušas vairākas sabiedriskās organizācijas, tostarp Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera,  Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Autostāvvietu operatoru asociācija.

Likumprojektā paredzētās izmaiņas attiektos arī uz būvniekiem un to darbinieku elektroniskās uzskaites sistēmu.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Image by Steve Buissinne from Pixabay

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šonedēļ pirms 3. lasījuma turpina skatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Priekšlikumi 3. lasījumam bija jāsagatavo jau uz 19. martu, taču Covid-19 krīzes dēļ likumprojekts "iestrēga" un nu atkal Saeimas deputāti ķērušies pie tā vētīšanas.

Viens no diskutablākajiem priekšlikumiem likuma izmaiņām saistīts ar rosinājumu publiskot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieņemtos lēmumus attiecībā uz tiem nodokļu maksātājiem, kuri pieļāvuši   būtiskākajiem nodokļu un muitas jomas normatīvo aktu pārkāpumus. Ar šādu rīcību VID cer veicināt nodokļu maksātāju godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, patlaban VID pieņem 117 dažādus lēmumu veidus. Par sabiedrībai nozīmīgiem VID atzinis vairākus lēmumus, ar kuriem konstatēti juridisko personu nodokļu un muitas jomas normatīvo aktu pārkāpumi. Finanšu ministrs Jānis Reirs 3. lasījumam rosina iekļaut likumā "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 33. punktu šādā redakcijā:

"lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, sabiedrības tiesības uz informāciju, nodrošināt publiski pieejamu informāciju par šādiem sabiedrībai nozīmīgiem lēmumiem, ar kuriem konstatēti juridisko personu nodokļu un muitas normatīvo aktu pārkāpumi lēmumā:

  • a) par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem;
  • b) par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem;
  • c) ar kuru precizēts nodokļu apmērs saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. panta 5. 2 un 5.3daļu;
  • d) ar kuru konstatēts muitas maksājumu parāds;
  • e) ar kuru atteikta pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksa.

Publicējot informāciju, norāda juridiskās personas nosaukumu un reģistrācijas numuru, pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās datumu, pieņemtā lēmuma būtību un nolemjošo daļu, kā arī informāciju, vai lēmums ir pārsūdzēts tiesā. Informāciju par lēmumu publisko septiņu darba dienu laikā pēc tam, kad attiecīgais lēmums kļuvis neapstrīdams vai ir pārsūdzēts tiesā. Informācija par lēmumu pieejama līdz brīdim, kad lēmums atcelts, bet ne ilgāk kā trīs gadus pēc tā publiskošanas.”

Saeimas Juridiskais birojs arī norādījis, ka likumprojekts paredz būtiskas izmaiņas attiecībā uz nodokļu maksātāju iesniegumu iesniegšanas kārtību VID, attiecībā uz VID izdoto dokumentu paziņošanas kārtību nodokļu maksātājiem, kā arī attiecībā uz nodokļu deklarāciju iesniegšanas kārtību. Likumprojektā paredzēts, ka turpmāk nodokļu maksātāji visus iesniegumus, kas adresēti VID un kas saistīti ar nodokļu (nodevu) administrēšanas jomu, iesniegs tikai, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), ja konkrētajā normatīvajā aktā nebūs noteikta cita iesniegumu iesniegšanas kārtība.

Citus iesniegumu iesniegšanas veidus varēs izmantot vienīgi fiziskās personas, kas neveic saimniecisko darbību, kā arī gadījumos, kas būs noteikti citos nodokļu jomu regulējošajos normatīvajos aktos. Pāreja uz šādu iesniegumu iesniegšanas kārtību paredzēts īstenot no 2021. gada 1. janvāra.

Saeimas Juridiskais birojs aicina komisiju vēlreiz uzklausīt likumprojekta autorus, tostarp arī VID pārstāvjus, un pārliecināties par to, ka šāda iesniegumu iesniegšanas un paziņojumu saņemšanas kārtība neierobežos Satversmē noteikto personas pamattiesību īstenošanu, it īpaši Satversmes 90. un 104. pantā noteikto, un vai paredzētais pārejas periods par jaunā regulējuma spēkā stāšanos ir saprātīgs.

Saeimas Juridiskais birojs arī vērsis uzmanību ar jautājumu, vai no 2021. gada 1. janvāra pārejot uz informācijas apmaiņu tikai e-vidē, tostarp arī mainot deklarāciju iesniegšanas kārtību, tas nevienai personu grupai neradīs šķēršļus ar likumu noteiktā pienākuma un reizē ar to saistīto tiesību īstenošanā.

Vienlaikus minētajam likumprojektam priekšlikumus iesniegušas vairākas sabiedriskās organizācijas, tostarp Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera,  Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Autostāvvietu operatoru asociācija.

Likumprojektā paredzētās izmaiņas attiektos arī uz būvniekiem un to darbinieku elektroniskās uzskaites sistēmu.