Valsts sekretāru sanāksmē 8. septembrī izskatīts Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā". Tas nodrošinās Latvijas saistību izpildi pret Eiropas Savienību, nodrošinot nacionālā regulējuma atbilstību Direktīvai par pārstrukturēšanu un maksātnespēju1 (turpmāk - Direktīva), paredzot būtiskākos nepieciešamos grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa (TAP), juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumā, vienlaikus risinot atsevišķus nacionālā līmenī identificētus problēmjautājumus. Likumprojekta izstrādes gaitā secināts, ka ir nepieciešams pārskatīt vai ieviest šādus aspektus: uzraugošās personas loma – prasības; gadījumi, kad ieceļama uzraugošā persona, un tās loma; uzraugošās personas atlīdzība; papildu nosacījums uzraugošās personas atcelšanai; uzraugošās personas atbildība;…
Valsts sekretāru sanāksmē 8. septembrī izskatīts Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā". Tas nodrošinās Latvijas saistību izpildi pret Eiropas Savienību, nodrošinot nacionālā regulējuma atbilstību Direktīvai par pārstrukturēšanu un maksātnespēju1 (turpmāk - Direktīva), paredzot būtiskākos nepieciešamos grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa (TAP), juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumā, vienlaikus risinot atsevišķus nacionālā līmenī identificētus problēmjautājumus.
Likumprojekta izstrādes gaitā secināts, ka ir nepieciešams pārskatīt vai ieviest šādus aspektus:
uzraugošās personas loma – prasības; gadījumi, kad ieceļama uzraugošā persona, un tās loma; uzraugošās personas atlīdzība; papildu nosacījums uzraugošās personas atcelšanai; uzraugošās personas atbildība;
TAP pasākumu plāns; TAP lietas ierosināšanas sekas, tajā skaitā atsevišķu izpildes panākšanas darbību apturēšana un tās sekas; TAP pasākumu plāna pieņemšana un apstiprināšana; saimnieciskās darbības novērtējums; pārkategoriju piespiedu piemērošana; TAP pasākumu plāna pārsūdzēšana; aizsardzība attiecībā uz jaunu finansējumu, pagaidu finansējumu un citiem ar pārstrukturēšanu saistītiem darījumiem; saistību dzēšanas procedūras izbeigšanas jautājumi;
fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējuma atsevišķi jautājumi; fiziskās personas maksātnespējas procesa un juridiskās personas maksātnespējas procesa savstarpējā mijiedarbība fiziskai personai esot komersantam;
Kā norādīts grozījumu likumprojekta anotācijā, piemēram, saistību dzēšanas procedūras izbeigšanas sakarā Direktīvas III sadaļa fiziskās personas maksātnespējas procesa kontekstā paredz divas būtiskas novitātes Latvijas nacionālajam regulējumam – saistību dzēšanas plāna pagarināšana parādnieka rīcības dēļ un saistību dzēšanas atcelšana.
Pašlaik Maksātnespējas likuma 164. panta otrā daļa parādnieka nekorektai rīcībai paredz tikai vienas sekas – neatbrīvošanu no saistību dzēšanas plānā norādītajām atlikušajām saistībām, turklāt nevērtējot tās pēc būtības. Taču Direktīvas 23. pants pastiprina otrās iespējas došanu, paredzot iespējamas atkāpes no saistību dzēšanas, ievērojot konkrētās lietas apstākļus.
Ievērojot Latvijas Republikas Senāta atziņas, kā uzskatāms piemērs norādāma nebūtiska novirze no saistību dzēšanas plānā noteiktā grafika. Piemēram, ja saistību dzēšanas plāna, kam noteikts divu gadu termiņš, ietvaros, piemēram, viens maksājums ir veikts pēc kreditora atgādinājuma, tad būtu nesamērīgi atteikt dzēst saistības. Līdzīgi būtu nesamērīgi atteikt saistību dzēšanu, ja matemātisku aprēķinu kļūdas rezultātā parādnieks nav novirzījis, piemēram, 1 eiro. Savukārt, ja lielākā daļa maksājumu ir veikti vienīgi pēc kreditora atgādinājuma, vai arī kreditori nav kaut ar nokavējumu saņēmuši nekādu maksājumu par veselu mēnesi, tad pārkāpums vairs nav nebūtisks.
Attiecībā uz novirzēm no saistību dzēšanas plāna izpildes likumprojektā lietots plašāks apzīmējums par “būtisks apmērs”, tā vietā ietverot norādi par novirzēm no saistību dzēšanas plāna izpildes būtiskumu. Tādējādi normā tiks aptverti gan tie gadījumi, kad parādnieks nav veicis maksājumus pilnā apmērā, gan tie gadījumi, kad parādnieks šos maksājumus būs veicis, taču nebūs ievērojis noteikto kārtību.
Paredzēti arī grozījumi attiecībā uz Maksātnespējas procesa savstarpējo mijiedarbību fiziskai personai esot komersantam.
Ievērojot Direktīvas 24. pantā noteikto un minētās normas mērķi,– pašlaik individuālā komersanta īpašnieku gadījumos juridiskās personas maksātnespējas process un fiziskās personas maksātnespējas process ir nošķirts, taču tiem būtu jābūt savstarpēji sinhronizētiem, norādīts likumprojekta anotācijā..
Līdzīgi arī fiziskās personas maksātnespējas process nav liegts fiziskai personai, kura ir īpašnieks zemnieku vai zvejnieku saimniecībā, tādēļ var veidoties situācija, ka fiziskās personas maksātnespējas process norit vienlaikus ar attiecīgās zemnieku vai zvejnieku saimniecības TAP vai juridiskās personas maksātnespējas procesu. Taču šāda norise neatbilst zemnieku vai zvejnieku saimniecības un tā īpašnieka savstarpējai mijiedarbībai, jo gan zemnieku, gan zvejnieku saimniecības pamatā ir individuālais uzņēmums, kura īpašnieks par uzņēmuma saistībām atbild ar visu savu mantu. Tādējādi zemnieku vai zvejnieku saimniecība un tās īpašnieks būtībā ir salīdzināmi ar individuālo komersantu un attiecīgo fizisko personu.
Ievērojot minēto, zemnieku un zvejnieku saimniecību un to īpašnieku maksātspējas risināšanai formālu procedūru ceļā būtu jābūt vienādai ar individuālo komersantu.
Proti, abās situācijas ir jānorit vienai bankrota procedūrai, kuras ietvaros tiek apzinātas gan komersanta, gan attiecīgās fiziskās personas saistības.
Attiecībā uz individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem, kuriem pašlaik nav liegts piemērot fiziskās personas maksātnespējas procesu, arī, ja parādniekam vēl aizvien pastāv komersanta daļa. Līdz ar to arī šie subjekti ietilpst pārskatāmā regulējuma tvērumā.
Tāpat šo grozījumu kontekstā nepieciešams pārskatīt darbinieku aizsardzības regulējumu, ņemot vērā, ka pašlaik nedz Maksātnespējas likums, nedz arī likums “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” neparedz darbinieku aizsardzības mehānisma attiecināšanu fiziskās personas maksātnespējas procesā.
Rosināti arī citi likuma uzlabojumi. Pēc starpministriju saskaņošanas tos vēl jāskata valdībā un Saeimā.
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.