Valsts sekretāru sanāksmē 8. septembrī  izskatīts Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā". Tas nodrošinās Latvijas saistību izpildi pret Eiropas Savienību, nodrošinot nacionālā regulējuma atbilstību Direktīvai par pārstrukturēšanu un maksātnespēju¹ (turpmāk - Direktīva), paredzot būtiskākos nepieciešamos grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa (TAP), juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumā, vienlaikus risinot atsevišķus nacionālā līmenī identificētus problēmjautājumus.

Likumprojekta izstrādes gaitā secināts, ka ir nepieciešams pārskatīt vai ieviest šādus aspektus:

• uzraugošās personas loma – prasības; gadījumi, kad ieceļama uzraugošā persona, un tās loma; uzraugošās personas atlīdzība; papildu nosacījums uzraugošās personas atcelšanai; uzraugošās personas atbildība;
• TAP pasākumu plāns; TAP lietas ierosināšanas sekas, tajā skaitā atsevišķu izpildes panākšanas darbību apturēšana un tās sekas; TAP pasākumu plāna pieņemšana un apstiprināšana; saimnieciskās darbības novērtējums; pārkategoriju piespiedu piemērošana; TAP pasākumu plāna pārsūdzēšana; aizsardzība attiecībā uz jaunu finansējumu, pagaidu finansējumu un citiem ar pārstrukturēšanu saistītiem darījumiem; saistību dzēšanas procedūras izbeigšanas jautājumi;
• fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējuma atsevišķi jautājumi; fiziskās personas maksātnespējas procesa un juridiskās personas maksātnespējas procesa savstarpējā mijiedarbība fiziskai personai esot komersantam;
• administratora izvēle konkrētā maksātnespējas procesā;
• komercdarbības atbalsta atgūšana;
• kreditoru tiesības precizēt informāciju;
• nodrošināto kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu noteiktos gadījumos;
• maksātnespējas procesa izmaksu kontroles mehānismi;
• grozījumi saistībā ar Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanos 2023. gada 1. janvārī u.c.

Kā norādīts grozījumu likumprojekta anotācijā, piemēram, saistību dzēšanas procedūras izbeigšanas sakarā Direktīvas III sadaļa fiziskās personas maksātnespējas procesa kontekstā paredz divas būtiskas novitātes Latvijas nacionālajam regulējumam – saistību dzēšanas plāna pagarināšana parādnieka rīcības dēļ un saistību dzēšanas atcelšana.

Pašlaik Maksātnespējas likuma 164. panta otrā daļa parādnieka nekorektai rīcībai paredz tikai vienas sekas – neatbrīvošanu no saistību dzēšanas plānā norādītajām atlikušajām saistībām, turklāt nevērtējot tās pēc būtības. Taču Direktīvas 23. pants pastiprina otrās iespējas došanu, paredzot iespējamas atkāpes no saistību dzēšanas, ievērojot konkrētās lietas apstākļus.

Ievērojot Latvijas Republikas Senāta atziņas, kā uzskatāms piemērs norādāma nebūtiska novirze no saistību dzēšanas plānā noteiktā grafika. Piemēram, ja saistību dzēšanas plāna, kam noteikts divu gadu termiņš, ietvaros, piemēram, viens maksājums ir veikts pēc kreditora atgādinājuma, tad būtu nesamērīgi atteikt dzēst saistības. Līdzīgi būtu nesamērīgi atteikt saistību dzēšanu, ja matemātisku aprēķinu kļūdas rezultātā parādnieks nav novirzījis, piemēram, 1 eiro. Savukārt, ja lielākā daļa maksājumu ir veikti vienīgi pēc kreditora atgādinājuma, vai arī kreditori nav kaut ar nokavējumu saņēmuši nekādu maksājumu par veselu mēnesi, tad pārkāpums vairs nav nebūtisks.

Attiecībā uz novirzēm no saistību dzēšanas plāna izpildes likumprojektā lietots plašāks apzīmējums par “būtisks apmērs”, tā vietā ietverot norādi par novirzēm no saistību dzēšanas plāna izpildes būtiskumu. Tādējādi normā tiks aptverti gan tie gadījumi, kad parādnieks nav veicis maksājumus pilnā apmērā, gan tie gadījumi, kad parādnieks šos maksājumus būs veicis, taču nebūs ievērojis noteikto kārtību.

Paredzēti arī grozījumi attiecībā uz Maksātnespējas procesa savstarpējo mijiedarbību fiziskai personai esot komersantam.

Ievērojot Direktīvas 24. pantā noteikto un minētās normas mērķi,– pašlaik individuālā komersanta īpašnieku gadījumos juridiskās personas maksātnespējas process un fiziskās personas maksātnespējas process ir nošķirts, taču tiem būtu jābūt savstarpēji sinhronizētiem, norādīts likumprojekta anotācijā..

Līdzīgi arī fiziskās personas maksātnespējas process nav liegts fiziskai personai, kura ir īpašnieks zemnieku vai zvejnieku saimniecībā, tādēļ var veidoties situācija, ka fiziskās personas maksātnespējas process norit vienlaikus ar attiecīgās zemnieku vai zvejnieku saimniecības TAP vai juridiskās personas maksātnespējas procesu. Taču šāda norise neatbilst zemnieku vai zvejnieku saimniecības un tā īpašnieka savstarpējai mijiedarbībai, jo gan zemnieku, gan zvejnieku saimniecības pamatā ir individuālais uzņēmums, kura īpašnieks par uzņēmuma saistībām atbild ar visu savu mantu. Tādējādi zemnieku vai zvejnieku saimniecība un tās īpašnieks būtībā ir salīdzināmi ar individuālo komersantu un attiecīgo fizisko personu.

Ievērojot minēto, zemnieku un zvejnieku saimniecību un to īpašnieku maksātspējas risināšanai formālu procedūru ceļā būtu jābūt vienādai ar individuālo komersantu.

Proti, abās situācijas ir jānorit vienai bankrota procedūrai, kuras ietvaros tiek apzinātas gan komersanta, gan attiecīgās fiziskās personas saistības.

Attiecībā uz individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem, kuriem pašlaik nav liegts piemērot fiziskās personas maksātnespējas procesu, arī, ja parādniekam vēl aizvien pastāv komersanta daļa. Līdz ar to arī šie subjekti ietilpst pārskatāmā regulējuma tvērumā.

Tāpat šo grozījumu kontekstā nepieciešams pārskatīt darbinieku aizsardzības regulējumu, ņemot vērā, ka pašlaik nedz Maksātnespējas likums, nedz arī likums “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” neparedz darbinieku aizsardzības mehānisma attiecināšanu fiziskās personas maksātnespējas procesā.

¹ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1023 (2019. gada 20. jūnijs) par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju un ar pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132