0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTISankciju riska pārvaldīšana

Sankciju riska pārvaldīšana

Jeļena Marjasova, M.Sc.Physics, Mg.oec., SIA RS ONE Consulting valdes locekle

Uzņēmējdarbībā sankciju riska pārvaldīšana vienmēr ir bijusi svarīga, bet tagad tas ir īpaši aktuāls jautājums. Atbildot uz militāro uzbrukumu Ukrainai, šogad attiecībā uz Krieviju ir ieviestas bezprecedenta sankcijas — gan tvēruma, gan daudzuma ziņā. Vienlaikus ir paplašināts Eiropas Savienības sankciju režīms pret Baltkrieviju. Ģeogrāfiskā novietojuma dēļ Latvijai vēsturiski ir bijusi cieša ekonomiskā sadarbība ar kaimiņvalstīm Krieviju un Baltkrieviju. Tāpēc daudziem uzņēmumiem ir sadarbības partneri un klienti, kā arī patiesie labuma guvēji, kuri saistīti ar šīm valstīm. Šādiem uzņēmumiem no…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu, nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī


ABONĒT

Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai
 Esi abonents?

Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Sankciju riska pārvaldīšana
Ilustrācija: © master1305 – stock.adobe.com
Jeļena Marjasova, Mg.oec., SIA RS ONE Consulting valdes locekle
Jeļena Marjasova,
Mg.oec.,
SIA RS ONE Consulting valdes locekle
Foto: Aivars Siliņš

Uzņēmējdarbībā sankciju riska pārvaldīšana vienmēr ir bijusi svarīga, bet tagad tas ir īpaši aktuāls jautājums. Atbildot uz militāro uzbrukumu Ukrainai, šogad attiecībā uz Krieviju ir ieviestas bezprecedenta sankcijas — gan tvēruma, gan daudzuma ziņā. Vienlaikus ir paplašināts Eiropas Savienības sankciju režīms pret Baltkrieviju.

Ģeogrāfiskā novietojuma dēļ Latvijai vēsturiski ir bijusi cieša ekonomiskā sadarbība ar kaimiņvalstīm Krieviju un Baltkrieviju. Tāpēc daudziem uzņēmumiem ir sadarbības partneri un klienti, kā arī patiesie labuma guvēji, kuri saistīti ar šīm valstīm. Šādiem uzņēmumiem no sankciju riska izvairīties nav iespējams, pat ja to partneri nav iekļauti sankciju sarakstos. Ja uzņēmējs izvēlas turpināt biznesa attiecības ar Krievijas un Baltkrievijas partneriem, tam jābūt skaidram priekštatam par sankciju prasībām un izpratnei par to, kā pārvaldīt sankciju risku.

Rakstā tiek aplūkots sankciju regulējums un jautājumi, kas ir saistīti ar sankciju riska pārvaldīšanu gan Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk — NILLTPFN likums) subjektiem, gan citiem uzņēmumiem, kas strādā nefinanšu sektorā.

Sankciju būtība un to regulējums

Sankcijas ir ārpolitikas instruments, kura mērķis ir bruņotu konfliktu novēršana, atsevišķu valstu vai režīmu militāri ekonomiskā potenciāla vājināšana, atbalsts demokrātijai, cīņa pret terorismu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu.

Pastāv dažādi sankciju režīmi. Sankcijas mēdz būt kā starptautiska, tā nacionāla līmeņa. Sankcijas ievieš gan starptautiskas organizācijas, tādas kā Apvienoto Nāciju Organizācija (turpmāk — ANO), gan starpvalstu kopienas, kā Eiropas Savienība (turpmāk — ES), kas ir starpvalstu ekonomiska un politiska savienība. Sankcijas var ieviest arī atsevišķas valstis nacionālā līmenī. ANO sankcijas nosaka ar Drošības padomes rezolūcijām par sankcijām, ES — regulas par ierobežojošiem pasākumiem. Sankciju piemērošana un izpildes kontrole kā vienā, tā otrā gadījumā tiek deleģēta atsevišķām dalībvalstīm.

Sankciju piemērošanas kārtību Latvijā nosaka Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums (turpmāk — Sankciju likums), kas attiecas uz visām personām, kurām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas.

Sankciju likums nosaka, ka Latvijā tiek piemērotas:

  • starptautiskās sankcijas, kurus attiecībā uz sankciju subjektu pieņēmusi ANO vai ES; noteiktos gadījumos arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts — saskaņā ar Ārlietu ministrijas, kas ir koordinējošā iestāde sankciju jautājumos, skaidrojumu šobrīd tas ir ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (Office of Foreign Assets Control, turpmāk — OFAC) noteiktās sankcijas;
  • nacionālās sankcijas, kurus attiecībā uz sankciju subjektu noteicis Ministru kabinets.

Sankciju subjekts, kā teikts likuma definīcijā, ir starptautisko publisko tiesību subjekts, fiziska vai juridiska persona vai cits identificējams subjekts, attiecībā uz kuru noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas. Piemēram, tas var būt valsts, noteikta teritorija, teritoriāla vienība, režīms, organizācija, fiziska vai juridiska persona.

Pastāv dažādi sankciju veidi: finanšu ierobežojumi, civiltiesiskie ierobežojumi, ieceļošanas ierobežojumi, stratēģiskas nozīmes preču un citu preču aprites ierobežojumi, tūrisma pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi. 

Sankciju kontekstā, kas tiek pieņemtas pret Krieviju un Baltkrieviju, nefinanšu sektorā strādājošiem NILLTPFN likuma subjektiem un citiem uzņēmējiem uzmanība jāpievērš vispirms ES sankcijām.

ES sankcijas un to piemērošana

ES regulās noteiktie ierobežojumi vai sankcijas ir tieši piemērojamas Latvijā. Sankcijas pret Krieviju ES nosaka kopš 2014. gada. Šogad tās ir paplašinātas — ir pieņemtas septiņas sankciju paketes, kas ietver gan personālās sankcijas pret Krievijas fiziskajām un juridiskajām personām, gan plašas sankcijas pret Krievijas ekonomiku un finanšu sistēmu. Turpmāk ir aplūkotas abu veidu sankcijas. Ir paplašināts arī ES sankciju režīms pret Baltkrieviju, kas sastāv no virknes finanšu, ekonomikas un tirdzniecības pasākumiem. 

Personālās sankcijas

Personālo sankciju būtība ir finanšu līdzekļu un saimniecisko resursu (piemēram nekustamais īpašums, transporta līdzekļi, gaisa kuģi un citi aktīvi) iesaldēšana. 

Personālās sankcijas pret Krievijas fiziskajām un juridiskajām personām regulē Padomes Regula (ES) Nr. 269/2014, kas tika pieņemta 2014. gada 17. martā. Sākotnēji šīs regulas sankciju sarakstā bija iekļauta 21 persona. Pieņemot sankcijas pret jaunām personām, šī regula tiek grozīta un saraksts tiek papildināts. Šobrīd personālo sankciju sarakstā ir 1229 fiziskās un 111 juridiskās personas. Personālās sankcijas pret Baltkrievijas fiziskajām un juridiskajām personām regulē Padomes Regula (ES) Nr. 765/2006.

Sankciju likums nosaka, ka, ja attiecībā uz sankciju subjektu noteikti finanšu ierobežojumi, visām personām atbilstoši to kompetencei ir pienākums nekavējoties:

  1. iesaldēt visus finanšu līdzekļus un finanšu instrumentus, kas tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji ir sankciju subjekta īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē;
  2. liegt sankciju subjektam piekļuvi finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem;
  3. nesniegt sankciju subjektam finanšu pakalpojumus.

Jāatzīmē, ka ir aizliegts arī piedalīties darbībās, ar kurām tieši vai netieši tiktu apieti noteiktie finanšu ierobežojumi. To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 327 «Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība», kas pieņemti 2019. gada 9. jūlijā. Finanšu ierobežojumu izpildē galvenā loma ir bankām un citam finanšu iestādēm, jo tās sniedz finanšu pakalpojumus.

Savukārt, lai novērstu saimniecisko resursu izmantošanu kā analogu finanšu līdzekļiem, piemēro civiltiesiskus ierobežojumus. Šādā gadījumā sankciju subjektam ir aizliegts iegūt un atsavināt resursus, uz kuriem publiskajos reģistros (piemēram, valsts vienotā datorizētā zemesgrāmatā, Uzņēmumu reģistrā, Latvijas kuģu reģistrā utt.) reģistrējamas, nostiprināmas vai publiskojamas īpašuma vai citas mantiskās tiesības. Šo ierobežojumu mērķis ir novērst iespēju sankciju subjektam iegūt finansiālu vai ekonomisku labumu, izmantojot saimnieciskos resursus.

Ekonomiskās sankcijas 

Ekonomiskās sankcijas tiek piemērotas pret sankcionētās valsts konkrētām nozarēm jeb sektoriem, tāpēc tās sauc arī par sektorālajām sankcijām. 

Ekonomiskās sankcijas, kas pieņemtas pret Krieviju, regulē Padomes Regula (ES) Nr. 833/2014, kas tika pieņemta 2014. gada 31. jūlijā. Šogad šī regula vairākkārt tika papildināta, attiecinot jaunus ierobežojumus uz Krievijas finanšu sektoru (no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT izslēgtas vairākas Krievijas bankas), enerģētikas, transporta un citām nozarēm. Paplašināti arī eksporta un importa aizliegumi divējāda lietojuma precēm un tehnoloģijām un daudzām preču grupām, piemēram, tēraudam, cementam, gumijas izstrādājumiem, koksnei, luksusa precēm utt. Ekonomiskās sankcijas, kas pieņemtas pret Baltkrieviju, regulē Padomes Regula (ES) Nr. 765/2006.

ES ekonomiskās sankcijas paredz ierobežojumus ne tikai attiecībā uz noteiktām nozarēm un precēm, bet arī attiecībā uz pakalpojumiem. Sestā sankciju pakete, kura tika pieņemta 3. jūnijā un ar kuru tika aizliegts jēlnaftas imports no Krievijas, paredz arī citus ierobežojumus, tostarp finanšu un vadības pakalpojumu jomā, piemēram:

  • ir aizliegts Krievijas valdībai un juridiskajām personām, kas dibinātas Krievijā, sniegt grāmatvedības un revīzijas pakalpojumus, kā arī konsultācijas nodokļu, saimnieciskās darbības un vadībzinību jomās; 
  • ir aizliegts reģistrēt, nodrošināt juridisko vai administratīvo adresi, kā arī sniegt pārvaldības pakalpojumus trastam vai līdzīgam juridiskam veidojumam, kurā dibinātājs vai patiesais labuma guvējs (turpmāk — PLG) ir Krievijas valstspiederīgais vai fiziska persona, kas uzturas Krievijā, kā arī juridiska persona, kas dibināta Krievijā. 

Sankciju regulējums ir komplicēts. Gan minētie ierobežojumu piemēri, gan regulējums kopumā satur virkni nianšu attiecībā uz ierobežojumu ieviešanas termiņiem, izņēmumiem u.tml. Jāatzīmē arī, ka kompetentajām institūcijām, kas ir uzskaitītās Sankciju likuma 13. pantā, ir tiesības atļaut konkrētās darbības veikšanu. Ja uzņēmējam rodas jautājumi sakarā ar konkrētām situācijām, skaidrojumu var lūgt Ārlietu ministrijai vai vēršoties pie citām kompetentām uzraudzības un kontroles institūcijām — vairākumam nefinanšu sektorā NILLTPFN likuma subjektu tas ir Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk — VID).

Sankciju riska pārvaldīšana

Sankciju risks ir iespējamība, ka fiziska vai juridiska persona var tikt izmantota ierobežojumu, kas noteikti sankciju regulējumā, pārkāpšanā vai apiešanā.

Piemēram, uzņēmuma darbībai piemīt sankciju risks, ja tam ir sadarbības partneri un klienti vai PLG, kuri saistīti ar Krieviju un Baltkrieviju. Sankciju risks piemīt arī gadījumā, ja uzņēmums darbojas nozarē, kuru skar noteiktas sankcijas — ražo, importē vai eksportē preces vai sniedz pakalpojumus, uz kuriem var tikt attiecināti sankciju regulējumā noteiktie ierobežojumi. 

Sankciju risku ir nepieciešams pārvaldīt. Pirmais solis šajā procesā ir uzņēmuma darbībai piemītošā sankciju riska novērtējums, kura mērķis ir identificēt un novērtēt šo risku. 

Sankciju riska novērtējums

NILLTPFN likuma subjektiem, kuri vienlaikus ir Sankciju likuma speciālie subjekti, sankciju riska novērtējuma veikšana ir likumā noteikts pienākums. Tomēr arī citiem uzņēmējiem, kuru darbībai piemīt sankciju risks, būtu lietderīgi veikt sankciju riska novērtējumu, lai uz tā pamata izstrādātu pasākumus, kas ļautu pārvaldīt un tādējādi samazināt risku.

Veicot sankciju riska novērtējumu būtu ieteicams analizēt vismaz šādus uzņēmuma darbības aspektus (sk. ilustrāciju):

Veicot sankciju riska novērtējumu būtu ieteicams analizēt vismaz šādus uzņēmuma darbības aspektus

1. Sadarbības partneru un klientu bāze: cik sarežģīta ir to īpašnieku struktūra, vai ir iespējams noskaidrot to PLG; vai īpašnieku vai pārvaldības struktūrā ir nominālās personas; vai ir zināmi sadarbības partneru būtiskākie piegādātāji utt.

2. Jurisdikcijas, ar kuram saistīti sadarbības partneri un klienti: jāatzīmē, ka augsts risks piemīt ne tikai Krievijai un Baltkrievijai, bet arī, kā norādīts Finanšu izlūkošanas dienesta (turpmāk — FID) materiālā «Pret Krieviju noteikto sankciju apiešanas indikatori», «Krievijas kaimiņvalstīm vai jurisdikcijām, kas nenoteic sankcijas pret Krieviju, piemēram, Kazahstāna, Uzbekistāna, Serbija, Turcija, Āfrikas valstis, Kirgizstāna u.tml.» Jāņem vērā arī tas, ka pat ne visām ES dalībvalstīm ir vienlīdzīgs sankciju izpildes un uzraudzības līmenis. 

3. Preces un pakalpojumi: vai pastāv risks, ka uzņēmuma ražotajām, importētajām vai eksportētajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem ir noteiktas sankcijas. Veicot šo analīzi, jāņem vērā, ka ierobežojumi, kas noteikti ES sankciju regulējumā, tostarp Padomes Regulā (ES) Nr. 833/2014, nemitīgi tiek papildināti un satur virkne nianšu. 

4. Piegādes ķēdes un maksājuma kanāli: kādos maršrutos preces tiek piegādātas, kādi starpnieki ir iesaistīti piegādē — tas ir svarīgi, jo sankcijas var būt noteiktas, piemēram, pret atsevišķiem kuģiem un ostām. Svarīgi arī, kādi maksājumu pakalpojumu sniedzēji tiek izmantoti norēķiniem par precēm un pakalpojumiem un kādās valūtās tiek veikti norēķini. Piemēram, ja norēķinos ir iesaistīta trešā valsts un tie ir veikti ar starpnieku izmantošanu, tas palielina risku.

NILLTPFN likuma subjektiem, kuru darbību uzrauga VID, veicot sankciju risku novērtējumu, jāņem vērā VID vadlīnijās uzraugāmajiem NILLTPFN likuma subjektiem (turpmāk — VID vadlīnijas) noteiktais. Šogad jūnijā VID vadlīnijas ir aktualizētas. Izmaiņas attiecas tieši uz sankciju riska pārvaldīšanu. VID akcentē nepieciešamību veikt uzņēmuma darbības sankciju riska novērtējumu un, balsoties uz to, izstrādāt sankciju riska pārvaldīšanas procedūras. VID prasības ir kļuvušas daudz detalizētākas. Piemēram, tagad tiek prasīts, lai, vērtējot ne tikai savu, bet arī klienta individuālo risku, sankciju risks būtu izvērtēts un noteikts atsevišķi. 

Jāpievērš uzmanība arī sankciju riska novērtējuma metodoloģijai. Kopš pagājušā gada beigām VID vadlīnijas satur jaunu prasību, proti, veicot riska novērtējumu, jāizvērtē:

  • sākotnējais (inherent) risks — risks, kādam likuma subjekts ir pakļauts, nepiemērojot risku pārvaldīšanas un mazināšanas pasākumus,
  • riska pārvaldīšanas pasākumu līmenis un efektivitāte. 

Un tikai pēc tam noteikt atlikušo (residual) risku, izvērtējot sākotnējā riska un riska pārvaldīšanas pasākumu mijiedarbību. Iepriekš šādas metodoloģijas piemērošana bija obligāta finanšu iestādēm. Tagad šī pieeja risku novērtējumam ir noteikta arī VID vadlīnijās nefinanšu sektora NILLTPFN likuma subjektiem. 

Sankciju riska novērtējuma mērķis, kā teikts likumā, ir noskaidrot, novērtēt un izprast savai darbībai piemītošo risku, kas ir saistīts ar sankciju neizpildi. Riska novērtējuma secinājumi ļauj izstrādāt atbilstošus riska pārvaldīšanas pasākumus. Riska novērtējuma pamatā uzņēmējs var arī pārskatīt, piemēram, sadarbības partneru un klientu bāzi un izvērtēt iespēju atteikties no tādiem partneriem vai klientiem, kas rada kritisku risku. 

Iekšējās kontroles sistēma

Sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma (turpmāk — IKS) jāizveido, pamatojoties uz veiktā riska novērtējuma. NILLTPFN likuma subjektiem tas ir pienākums, kas noteikts normatīvajā regulējumā.

Sankciju likums nosaka, ka IKS ir pasākumu kopums, kas ietver uz starptautisko un nacionālo sankciju prasību izpildes nodrošināšanu vērstas darbības, paredzot tam atbilstošus resursus un veicot darbinieku apmācību, lai pēc iespējas novērstu NILLTPFN likuma subjekta iesaistīšanu starptautisko un nacionālo sankciju prasību pārkāpšanā vai apiešanā vai izvairīšanos no to izpildes. IKS obligātas sastāvdaļas ir politikas un procedūras, to izveidošanas kārtība ir noteikta NILLTPFN likumā un skaidrota VID vadlīnijās. 

Uzņēmējiem, kas nav NILLTPFN likuma subjekti, normatīvie akti neuzliek pienākumu izstrādāt IKS. Tomēr, ja uzņēmēja darbībai piemīt sankciju risks, būtu lietderīgi IKS izveidot, paredzot tajā vismaz pamata pasākumus, kas ļauj samazināt sankciju risku — personu pārbaudes sankciju sarakstos, sadarbības partneru un klientu izpēti un darījumu uzraudzību, darbinieku apmācību.

Personu pārbaužu sankciju sarakstos (sanctions screening) mērķis ir pārliecināties, ka sadarbības partneris vai klients nav sankciju subjekts. Bieži vien rodas jautājums — kādos sarakstos ir jāveic pārbaude? Ārlietu ministrija norāda, ka meklēšana sankciju izdevēju sarakstos ir drošākais pārbaudes veids, un iesaka izmantot sankciju izdevēju uzturētos sarakstus un meklēšanas rīkus:

Personālās sankcijas var būt noteiktas gan pret fiziskām, gan juridiskām personām. Tāpēc, veicot, piemēram, sadarbības partnera — juridiskas personas pārbaudi, sankciju sarakstos jāpārbauda ne tikai pats sadarbības partneris, bet arī tā amatpersonas un PLG. Svarīgi saglabāt informāciju par veiktajām pārbaudēm (screenshots, izdrukas), jo tas ir apliecinājums tam, ka pārbaude ir veikta. 

IKS pārbaužu sankciju sarakstos procedūrā jāparedz pārbaužu regularitāte, kura jānosaka atkarībā no konkrētā sadarbības partnera vai klienta riska. Jāņem vērā arī tas, ka personālās sankcijas tiek papildinātas nepārtraukti, arī ES sankciju pakešu pieņemšanas starplaikā. Tas prasa pārbaudes sankciju sarakstos veikt regulāri.

Sadarbības partneru un klientu izpētei ir īpaši liela nozīme tādos gadījumos, kad sadarbības partnera īpašnieku struktūra sarežģīta un grūti noskaidrot PLG. Šādos gadījumos tāpat ir grūti noskaidrot, vai sadarbības partnerim ir saistītie uzņēmumi. Sankciju meklēšanas rīkos ir norādīti sankciju subjekti, pret kuriem tieši noteiktas sankcijas. Sankciju subjekta saistītie uzņēmumi, ja pret tiem nav tieši noteiktas sankcijas, sankciju meklēšanas rīkos nav atspoguļoti. Bet, ja tie atrodas sankciju subjekta kontrolē, saskaņā ar ES regulējumu uz tiem arī attiecas, piemēram, saimniecisko aktīvu un finanšu līdzekļu iesaldēšanas pienākums. 

Sadarbības partneru izpētes gaitā būtu lietderīgi ne tikai saņemt informāciju no sadarbības partnera par to īpašnieku, PLG, saistītajiem uzņēmumiem, bet arī pārbaudīt to neatkarīgos un uzticamos avotos — publiskajos reģistros, ja iespējams, komerciālās datubāzēs. Izpētei var izmantot arī publiski pieejamu informāciju. Svarīgs jautājums ir izpētes informācijas aktualizācija. Tās regularitāti nosaka, ņemot vērā konkrēta sadarbības partnera risku. Tas ir uz risku balstītas pieejas (risk–based approach) princips.

Veicot sadarbības partneru izpēti un darījumu uzraudzību, jāpievērš uzmanība gan VID vadlīnijās norādītajiem sankciju riska faktoriem, gan sankciju apiešanas indikatoriem, kas uzskaitīti FID materiālā «Pret Krieviju noteikto sankciju apiešanas indikatori». Starp tiem ir, piemēram, šāds: «Pēc sankciju pret Krieviju stāšanās spēkā sankciju subjekta — juridiskās personas īpašnieki pārdod savā īpašumā esošās akcijas vai kapitāldaļas citiem īpašniekiem vai citām personām, pret kurām nav noteiktas sankcijas. Turklāt akciju vai kapitāldaļu pārdošanas cena neatbilst tirgus cenām, un darījums nav tipisks.»

Darbinieku apmācība ir viens no IKS pamatelementiem. Šogad 1. janvārī stājās spēkā NILLTPFN likuma grozījumi, kas ievieš jaunas prasības attiecībā uz darbinieku apmācību — tās ir paplašinātas. Tagad jānodrošina, lai ne tikai atbildīgie darbinieki, kā bija iepriekš, bet visi likuma subjekta darbinieki atbilstoši to amata pienākumiem pārzina:

  • riskus, kas ir saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanu;
  • normatīvos aktus, kas regulē NILLTPFN jomu; 
  • personas datu aizsardzības prasības NILLTPFN jomā.

Vienlaikus NILLTPFN likums nosaka tā subjektiem arī pienākumu regulāri apmācīt darbiniekus, lai pilnveidotu viņu prasmi konstatēt aizdomīgus darījumus un to pazīmes, kā arī izpildīt IKS paredzētās darbības. Apmācības tvērums Sankciju likumā nav noteikts, taču var pieņemt, ka tas ir līdzīgs NILLTPFN likuma prasībām.

IKS dokumentācija. Sankciju likums nosaka, ka NILLTPFN likuma subjektiem IKS politikas un procedūras jādokumentē. Citiem uzņēmējiem šādas prasības nav. Tomēr būtu ieteicams sastādīt rakstisku iekšējo normatīvo dokumentu, kas paredzētu konkrētā uzņēmuma darbībai atbilstošas sankciju riska pārvaldīšanas procedūras. Tas ļautu darbiniekiem, kuri ikdienā ir iesaistīti ar sankciju risku saistīto procesu pārvaldīšanā, precīzi izpildīt nepieciešamās darbības.

Šāds iekšējais sankciju risku pārvaldīšanas normatīvais dokuments ir arī apliecinājums tam, ka uzņēmējam ir nopietna pieeja sankciju prasību ievērošanā. Tas var atvieglot sadarbību, piemēram, ar bankām, kuras ļoti uzmanīgi un piesardzīgi vērtē savu klientu maksājumus — un ne tikai attiecībā uz jurisdikcijām, pret kurām ir noteiktas sankcijas. 

Darbības atbilstības sankciju regulējumam nozīme

Par pārkāpumiem sankciju prasību jomā ir paredzēta gan administratīva, gan kriminālatbildība. Sankciju likums paredz tādas administratīvas sankcijas kā naudas sods, darbības apturēšana, licences anulēšana utt. Savukārt Krimināllikuma 84. pants paredz kriminālatbildību. Sankciju pārkāpšana var radīt uzņēmumam arī nopietnus reputācijas draudus.

Atbilstība sankciju regulējumam ir viens no būtiskiem nosacījumiem sekmīgai uzņēmējdarbībai. Svarīgi, lai uzņēmējam sankciju prasības būtu saprotamas un tā rīcībā būtu konkrēta uzņēmuma riskam atbilstošs sankciju riska pārvaldīšanas instruments.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada septembra (489.) numurā.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: