Pieteikuma iesniedzēja sniedz patērētāju kreditēšanas pakalpojumus ar fiksētu aizdevuma procentu likmi un ir uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) maksātāja.

Apstrīdētā norma noteic pieteikuma iesniedzējai pienākumu veikt UIN piemaksu. Likumdevējs šādu piemaksu esot noteicis saistībā ar kredītiestāžu paaugstināto peļņu pēc Eiropas Centrālās Bankas lēmumiem celt eiro naudas tirgus etalona likmi (EURIBOR). Tomēr pieteikuma iesniedzējas piemērotā fiksētā aizdevuma likme neietverot etalona likmi (EURIBOR). Tādēļ likumdevējs pretēji Satversmes 91. panta pirmajam teikumam ar apstrīdēto normu esot pieļāvis vienādu attieksmi pret atšķirīgos apstākļos esošām personu grupām – kredītiestādēm, kuras izsniedz aizdevumus ar mainīgajām un fiksētajām aizdevuma procentu likmēm, un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas nozīmīgi lielākajā daļā gadījumu sniedz aizdevumus tikai ar fiksēto procentu likmi. Tāpat apstrīdētajā normā noteiktais pienākums veikt UIN piemaksu radot pieteikuma iesniedzējai Satversmes 105. panta pirmajā un trešajā teikumā ietverto tiesību uz īpašumu aizskārumu.

Satversmes tiesa uzaicināja institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2024. gada 27. maijam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2024. gada. 27. augusts. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

Saistītā lieta Nr. 2024-04-01