Sekos līdzi, vai piegādātājs ir norēķinājies ar apakšuzņēmējiem publiskos būvdarbu līgumos

Ministru kabinets 11. februārī apstiprināja Ekonomikas ministrijas vadībā izstrādāto Rīcības plānu publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai, kas ietver virkni pasākumus publisko iepirkumu normatīvā regulējuma uzlabojumiem, precīzi nosakot to atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas, darbības rezultātus un izpildes termiņus.

Rīcības plāna mērķis ir panākt iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu.

Tomēr pēdējā laikā arī publiskajā telpā aktualizētie jautājumi norāda uz vairākām būtiskām problēmām publisko iepirkumu norisē, ļaujot secināt, ka arvien biežāk faktiskajā publiskā iepirkuma procesā netiek sasniegts iepriekš noteiktais mērķis.

Rīcības plānā ietverti kopumā 14 pasākumi vairākos rīcības virzienos - iepirkumu nolikumu pilnveidei, kvalifikācijas celšanai, informācijas pieejamības veicināšanai, publisko iepirkumu atlases un līgumu izpildes kontroles pilnveidošanai, un konkurences tiesību ievērošanas stiprināšanai.

Rīcības plānā publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai viens no iekļautajiem pasākumiem paredz Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz šā gada beigām izstrādāt risinājumu, lai noteiktu pasūtītāja pienākumu pārliecināties, ka piegādātājs ir norēķinājies ar apakšuzņēmējiem publiskos būvdarbu līgumos. Piemēram, Igaunijā jau no šā gada ir ieviesta norma, kas paredz gala maksājuma apturēšanu, ja apakšuzņēmējs iesniedz prasību par saistību neizpildi un ja pasūtītājs iesniegumu atzīst par pamatotu.

Ekonomikas ministrija jau tuvākajā laikā organizēs visu iesaistīto pušu diskusiju, lai apzinātu gan būvniecības nozares dalībnieku, gan publisko iepirkumu veicēju viedokli par efektīvāko risinājumu, kā noteikt pasūtītāja pienākumu pārliecināties, ka piegādātājs ir norēķinājies ar apakšuzņēmējiem publiskajos būvdarbu līgumos.

Rīcības plānā ietverts komplekss risinājums normatīvā regulējuma pilnveidošanai, uzlabojot pretendentu izslēgšanas nosacījumus, samazinot risku, ka publiskajos iepirkumos piedalās uzņēmumi, kas nemaksā nodokļus un pārkāpj nodokļu jomas normatīvos aktus, kā arī pieļauj būtiskus profesionālās darbības pārkāpumus. Rīcības plāns paredz vērtēt arī pretendenta patiesā labuma guvējam citu piederošo uzņēmumu pārkāpumus. Tas palīdzēs novērst izveidojušos praksi, kad dalībai publiskajā iepirkumā tiek veidots jauns uzņēmums, lai izvairītos no “diskvalifikācijas” iepriekš pieļauto pārkāpumu dēļ.

Tāpat Rīcības plāns paredz vērtēt iespēju centralizēt lielu un sarežģītu publisko iepirkumu veikšanu, uzticot to vienai institūcijai, kura akumulētu pieredzi, kompetenci un zināšanas publiskajos iepirkumos. Ir paredzēti vairāki pasākumi institūciju kapacitātes celšanai, piemēram, izstrādāt metodiskos materiālus kvalifikācijas prasību noteikšanai nozaru griezumā, nodrošināt apmācības iepirkuma komisijas locekļiem, noteikt kvalifikācijas prasības iepirkuma komisijas vadītājam, izstrādāt būvdarbu līguma tipveida nosacījumus attiecībā uz samaksas veikšanu un izpildīto darbu pieņemšanu.

Vienlaikus rīcības plānā iekļauti vairāki pasākumi ārvalstu piegādātāju dalības veicināšanai publiskajos iepirkumos.