Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 29. aprīlī krimināllietā apsūdzībā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā, atcēla Rīgas apgabaltiesas lēmumu daļā par apsūdzētajam noteikto sodu. Lieta (Nr. SKK-119/2022) atceltajā daļā nodota jaunai izskatīšanai. Pārējā daļā, proti daļā, ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu celtajā apsūdzībā un daļā, ar kuru no apsūdzētā piedzenama kaitējuma kompensācija 172 172,04 eiro apmērā par labu valstij, lēmums atstāts negrozīts.
Izskatāmajā lietā apsūdzētajam apsūdzība celta par to, ka viņš izvairījās no nodokļu nomaksas, kas izpaudās kā komercsabiedrību reģistrēšana uz personām, kuras faktiski uzņēmējdarbību neveica, pēc kā šo komercsabiedrību dokumenti tika izmantoti šķietamās saimnieciskās darbības nodrošināšanai, radot finanšu līdzekļu plūsmu par nenotikušiem darījumiem. Ar Rīgas rajona tiesas 2020. gada 23. novembra spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu celtajā apsūdzībā un, piemērojot Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas 1. punktu, sodīts ar brīvības atņemšanu uz 7 mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 55. pantu apsūdzētais notiesāts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 7 mēnešiem. No apsūdzētā valsts labā piedzīta kaitējuma kompensācija. Ar Rīgas apgabaltiesas 2021. gada 2. septembra lēmumu pirmās instances tiesas spriedums atstāts negrozīts.
Senāts atzīst, ka apelācijas instances tiesa, lemjot par apsūdzētā nosacītu notiesāšanu, nav novērtējusi ar noziedzīgo nodarījumu radīto kaitējumu.
Senāts lēmumā norāda, ka apelācijas instances tiesa, atzīstot apsūdzētā darbību paaugstināto kaitīgumu un valsts un sabiedrības interešu apdraudējumu nodokļu iekasēšanas jomā, nav vērtējusi apsūdzētā radītā kaitējuma apmēru – 172 172,04 eiro –, kas piecpadsmit reizes pārsniedz likumā noteikto apmēru, sākot ar kuru, mantiskais zaudējums atzīstams par lielu, kā to prokurore norādījusi kasācijas protestā. Tiesa nav pamatojusi, kāpēc šādā gadījumā nosacīta notiesāšana ir pietiekams līdzeklis Krimināllikuma 35.panta otrajā daļā noteiktā soda mērķa sasniegšanai. Senāts norāda, ka noziedzīga nodarījuma rezultātā radītā kaitējuma apmērs ir viens no priekšnosacījumiem, kas vērtējams, lemjot par nosacītu notiesāšanu.
Senāts savos nolēmumos jau vairākkārt norādījis, ka likums nepārprotami uzskaita apstākļus, kas jāņem vērā, piemērojot nosacītu notiesāšanu, un tiesai nav tiesību ignorēt kādu no šiem likumā norādītajiem apstākļiem. Nesamērīgi mīksta soda noteikšana, kas pamatota vienīgi uz personību pozitīvi raksturojošo ziņu izvērtējumu, nesasniegs soda mērķi – sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu –, jo šādā gadījumā vainīgā persona netiks pakļauta soda piespiedu ietekmei un ar to saistītajiem ierobežojumiem tādā mērā, kas atbilstu izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturam un radītajam kaitējumam.
