0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTISkaidras naudas darījumi - kādi ir ierobežojumi un deklarēšanas pienākumi?

Skaidras naudas darījumi – kādi ir ierobežojumi un deklarēšanas pienākumi?

Linda Puriņa, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Grāmatvedības un finanšu nodaļas grāmatvedības eksperte

Skaidrā naudā veiktajiem darījumiem normatīvajos aktos ir noteikti vairāki ierobežojumi; turklāt ir ierobežojumi, kas attiecas uz personām, kuras saimniecisko darbību neveic. Lai arī šķiet, ka norēķini skaidrā naudā samazinās, atgādināšu būtiskāko par skaidras naudas darījumu ierobežojumiem un deklarēšanas pienākumu. Darījumiem, kas veikti skaidrā naudā, ierobežojumi tiek piemēroti saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30. pantu. Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas kārtību nosaka MK 2007. gada 10. aprīļa noteikumi Nr. 237 "Skaidrā naudā…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: pexels.com
Linda Puriņa, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Grāmatvedības un finanšu nodaļas grāmatvedības eksperte
Linda Puriņa, SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Grāmatvedības un finanšu nodaļas grāmatvedības eksperte
Foto: Aivars Siliņš

Skaidrā naudā veiktajiem darījumiem normatīvajos aktos ir noteikti vairāki ierobežojumi; turklāt ir ierobežojumi, kas attiecas uz personām, kuras saimniecisko darbību neveic. Lai arī šķiet, ka norēķini skaidrā naudā samazinās, atgādināšu būtiskāko par skaidras naudas darījumu ierobežojumiem un deklarēšanas pienākumu.

Darījumiem, kas veikti skaidrā naudā, ierobežojumi tiek piemēroti saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30. pantu. Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas kārtību nosaka MK 2007. gada 10. aprīļa noteikumi Nr. 237 "Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi".

Ierobežojumi attiecībā uz skaidras naudas darījumiem nosacīti ir iedalāmi divās grupās:

  • darījumi, kurus nav atļauts veikt;
  • deklarējami darījumi.

Sākumā par to, kādus darījumus skaidrā naudā nav atļauts veikt. Nedrīkst veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās). Šis aizliegums attiecas gan uz tiem, kas veic saimniecisko darbību, gan arī uz jebkuru fizisko personu. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) metodiskajā materiālā norāda, ka noteiktais ierobežojums nodokļu maksātājiem veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro, ir attiecināms uz katru atsevišķu darījumu ar vienu darījuma partneri (nevis uz visiem ar šo vienu darījuma partneri veiktajiem darījumiem). Nevajadzētu vienu lielāku darījumu mākslīgi sadalīt. Jo pārbaudē VID, visticamāk, to vērtēs; piemēram, attiecībā uz aizdevuma līgumiem — ja regulāri būs aizdevuma summu maksājumi skaidrā naudā un līguma detaļas būtiski neatšķirsies, visas aizdevuma summas, kas samaksātas skaidrā naudā, tiks skaitītas kopā, lai vērtētu 7200 eiro robežu.

Neatkarīgi no darījuma summas skaidrā naudā nav atļauts veikt nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumus.

Ja, piemēram, viena fiziskā persona otrai fiziskai personai pārdod dzīvokli par 18 000 eiro un norēķinus par šo darījumu vēlētos veikt skaidrā naudā, tas nav atļauts. 

Skaidrā naudā veikto darījumu summas ierobežojums neattiecas uz:

  • kuģu aģentēšanas un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrībām; 
  • starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas komercsabiedrību veiktajiem starptautiskajiem autopārvadājumiem un kravas ekspedīcijas darījumiem.

Šiem uzņēmumiem ir pienākums deklarēt mēneša laikā veiktos darījumus skaidrā naudā, kuru kopsumma pārsniedz 7200 eiro.

Tāpat skaidras naudas darījumu ierobežojumi neattiecas uz:

  • kredītiestāžu pakalpojumiem,
  • skaidras naudas iemaksām kontā kredītiestādē, 
  • uz skaidrā naudā veiktajām darbinieku algu izmaksām.

Speciāli nosacījumi ir attiecībā uz vairumtirdzniecību, kur atļauts veikt tikai bezskaidras naudas norēķinus (to skaitā ar maksājumu kartēm). Prasība veikt norēķinus tikai bezskaidras naudas veidā nav attiecināma uz gadījumiem, kad vairumtirgotājs (pārdevējs) ir:

  1. paziņojis rakstveidā VID par to, ka vairumtirdzniecībā veiks darījumus, par kuriem pircējs varēs norēķināties skaidrā naudā;
  2. nodrošinājis preču pircēju reģistru, kas ļauj identificēt konkrēto preču pircējus, kuri veikuši norēķinus skaidrā naudā, un skaidrā naudā veiktā darījuma summu.

Uz vairumtirgotāju (pārdevēju) neattiecas maksimālās darījuma summas 7200 eiro apmērā ierobežojums. Tas attiecināms tikai uz pircēju. 

Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30. pants arī skaidro, kas ir domāts ar terminu "vairumtirdzniecība". Tā ir iepirkto preču pārdošana savā vārdā saimnieciskās darbības veicējam tālākpārdošanai, ražošanai vai savas darbības nodrošināšanai. Par mazumtirdzniecību uzskatāma preču pārdošana gala patēriņam vai izmantošanai.

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšana

Ja skaidrā naudā darījumu savā starpā veic juridiska persona, individuālais komersants vai fiziskā persona, kura reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, tad gadījumos, kad darījumu summa mēneša laikā pārsniedz 1500 eiro, tie ir jādeklarē līdz nākamā mēneša 15. datumam. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30. pantā ir noteikts: "Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15. datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus." 

Īpaši šajā normā jāuzsver vārds "savstarpēji". Parasti prasība deklarēt skaidras naudas darījumus tiek piemērota arī darījumos, kad tie ir veikti starp Latvijas un kādas citas valsts uzņēmumu. VID metodiskajā materiālā par skaidras naudas darījumu deklarēšanu ir šāds piemērs: 

SIA "Terase" 4. jūlijā iegādājas Polijā no ražošanas uzņēmuma dārza nojumi par 20 000 Polijas zlotu (4792 eiro), maksājot skaidrā naudā. Par jūlijā 4792 eiro skaidrā naudā veikto darījumu SIA "Terase" ne vēlāk kā līdz 15. augustam jāiesniedz deklarācija VID. 

Burtiski lasot likumu, pienākuma šādu darījumu deklarēt nebūtu, jo likums liek deklarēt darījumu abām pusēm savstarpēji. Un šeit ir skaidrs, ka otra puse — darījumu partneris no citas valsts — skaidras naudas darījumu saskaņā ar Latvijas likumu nedeklarēs. Tomēr parasti Latvijas nodokļu maksātāji pilda pienākumu deklarēt arī tos skaidras naudas darījumus, kas veikti ar citu valstu uzņēmumu, jo pretējā gadījumā riskē saņemt sodu.

Viena darījuma ietvaros veiktā vienreizējā vai daudzkārtējā naudas līdzekļu saņemšana vai izsniegšana atbilstoši noslēgtajam darījumam darījuma dalībniekiem jādeklarē, ja, saskaitot mēneša laikā veiktās darījuma operācijas, to kopsumma pārsniedz 1500 eiro.

Vairākus savstarpējos skaidrā naudā veiktos darījumus darījuma dalībnieki deklarē, ja to kopsumma mēnesī pārsniedz 1500 eiro. Jāņem vērā, ka abām pusēm būs jādeklarē mēneša laikā veiktie darījumi, ja, piemēram, SIA A samaksās SIA B 1000 eiro skaidrā naudā un saņems no SIA B 600 eiro skaidrā naudā. Lai arī katrs atsevišķs darījums nepārsniedz 1500 eiro robežu, tomēr kopā darījumu summa starp divām personām ir vairāk nekā 1500 eiro.

Par pirkumu vairumtirdzniecībā skaidras naudas darījuma deklarēšanas pienākums attiecas tikai uz pircēju.

Skaidras naudas darījumos deklarēšanai ir vēl viens termiņš un vēl viens nosacījums. Juridisko personu, individuālo komersantu un saimnieciskās darbības veicēju darījumi ar fiziskām personām, kuras nav saimnieciskās darbības veicējas, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedz 3000 eiro, jādeklarē līdz nākamā gada 1. februārim. Atšķirībā no ikmēneša deklarācijām tiek vērtēta maksājuma summa vienā operācijā — ja pārsniedz 3000 eiro, ir jādeklarē.

Sankcijas par ierobežojumu pārkāpšanu vai darījuma nedeklarēšanu

Atbildība par pārkāpumiem skaidras naudas darījumos atrodama turpat likumā "Par nodokļiem un nodevām". 

Ja nav deklarēti skaidras naudas darījumi ar fiziskām personām, kas nav saimnieciskās darbības veicējas, — naudas sods fiziskajai personai un juridiskajai personai trīs procentu apmērā no nedeklarētās summas. Ja, piemēram, vienai fiziskajai personai vienā maksājumā skaidrā naudā samaksāti 4000 eiro un darījums līdz nākamā gada 1. februārim nav deklarēts, tad soda nauda būs 120 eiro.

Par skaidrā naudā veikto darījumu nedeklarēšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai trīs procentu apmērā no nedeklarētās summas, bet juridiskajai personai — piecu procentu apmērā no nedeklarētās summas. Minēšu piemēru no VID metodiskā materiāla:

SIA "Jumis" no SIA "Celtne" pērk būvmateriālus par summu 4000 eiro, maksājumu veicot skaidrā naudā. SIA "Jumis" par 4000 eiro skaidrā naudā veikto darījumu iesniedz deklarāciju VID. SIA "Celtne" par saņemto summu 4000 eiro skaidrā naudā deklarāciju neiesniedz. Par 4000 eiro skaidrā naudā veiktā darījuma nedeklarēšanu SIA "Celtne" uzliek naudas sodu 5% apmērā no nedeklarētās summas, t.i., 200 eiro apmērā.

Par skaidrā naudā veikto kuģu aģentēšanas un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrību darījumu, kā arī starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas komercsabiedrību darījumu nedeklarēšanu (darījumi virs 7200 eiro) piemēro naudas sodu juridiskajai personai desmit procentu apmērā no nedeklarētās summas.

Ja skaidras naudas deklarācijas iesniegšanas termiņš ir nokavēts, tad piemēro naudas sodu fiziskajai personai un juridiskajai personai no piecām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (no 25 līdz 700 eiro).

Barga sankcija ir arī par skaidras naudas darījuma atļautās summas pārsniegšanu — naudas sods fiziskajai personai un juridiskajai personai 15 procentu apmērā no darījuma summas.

Secinājums

Darījumi skaidrā naudā ir atļauti. Tikai jāievēro normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi darījuma summām, kā arī jāatceras par deklarēšanas pienākumu. Atgādinu, ka skaidras naudas norēķinu ierobežojumi var tikt noteikti arī citos normatīvajos aktos. Piemēram, PVN likuma 141. pantā paredzēts, ka darījumos ar kokmateriāliem (arī par pakalpojumiem, kas saistīti ar kokmateriāliem) norēķini veicami bezskaidrā naudā. Tāpat PVN likums paredz bezskaidras naudas norēķinus par citām precēm un pakalpojumiem, kur piemērojama nodokļa apgrieztā maksāšana (reverss) — būvniecības pakalpojumiem, metāllūžņu, mobilo ierīču, graudaugu piegādēm u.c.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada februāra (470.) numurā.