GRĀMATVEDĪBASkaidro likuma par PVN normu piemērošanu

Skaidro likuma par PVN normu piemērošanu

27/09/2011

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir BilancePLZ abonements?

Pierakstīties

0 Komentāri

jaunākie

vecāki populārakie

Iekļautās atsauksmes

Skatīt visus komentārus

27. septembrī Ministru kabinets pieņēma grozījumus noteikumos, kas paredz normu piemērošanas kārtību likumam par pievienotās vērtības nodokli (PVN), lai nodrošinātu vienotu izpratni par likuma normu piemērošanu un novērstu to dažādas interpretācijas iespējas, informē Agnese Beļkeviča, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece. Līdz ar grozījumiem noteikumi ir papildināti par punktiem, kas nosaka, kādu informāciju ir jāiegūst tiesu izpildītājam, lai noskaidrotu, vai mantas pārdošana izsolē ir apliekama ar PVN, un konstatētu, kāda ir ar PVN apliekamā vērtība. Noteikts, ka tiesu izpildītājs informāciju iegūst, izmantojot noteiktus informācijas avotus (publiskus reģistrus, uzskaites sistēmas utml.). Tā kā tiesu izpildītājam praksē ir sarežģīti objektīvi noskaidrot, vai nekustamais īpašums ir izmantots, ja nekustamā īpašuma īpašnieks nav sniedzis informāciju, tad ar grozījumiem tiek noteikts, ka tiesu izpildītājs var uzskatīt, ka nekustamais īpašums ir izmantots, ja tiek iegūta šāda informācija: • no Iedzīvotāju reģistra, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir vai ir bijis norādīts kā deklarētā dzīvesvieta; • no komercreģistra, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir vai bijis norādīts kā juridiskā adrese; • no Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistra, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir vai ir bijis norādīts kā kādas personas vai tās struktūrvienības adrese; • no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas vai Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas, ka pēc ēkas vai būves pieņemšanas ekspluatācijā nekustamais īpašums ir iznomāts, izīrēts vai nodots kādas personas lietošanā. Noteikumi ir papildināti ar punktu, kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības MK noteiktajā kārtībā izslēgt personu no apliekamo personu reģistra, ja saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” ir apturēta personas saimnieciskā darbība. Pēc VID ierosinājuma noteikumi ir papildināti arī ar normām, kas paredz iespēju atsevišķos gadījumos saīsināt izslēgšanas procedūru no apliekamo personu reģistra. Tādējādi grozījumi nosaka, kādos gadījumos personu izslēdz no apliekamo personu reģistra, nosūtot brīdinājumu, bet neveicot pārbaudi, un kādos – bez brīdinājuma nosūtīšanas un pārbaudes veikšanas. Šādu normu iekļaušana atļautu taupīt VID administratīvos resursus un sekmētu negodprātīgo komersantu iespējamo krāpniecisko darījumu veikšanas savlaicīgu ierobežošanu. Tāpat līdz ar grozījumiem fiskālajam pārstāvim (apliekamajai personai, kura, pamatojoties uz noslēgto līgumu, pārstāv citas dalībvalsts apliekamo personu vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu un maksā PVN valsts budžetā) ir rasta iespēja apliecinājumā norādāmo iespējamā nodokļa parāda segšanai paredzamo apmēru samazināt par 50 % vai saņemt atbrīvojumu no šā apliecinājuma iesniegšanas. Noteikumi ir papildināti ar punktu, kas nosaka kritērijus, atbilstoši kuriem fiskālajam pārstāvim var samazināt apliecinājumā norādāmā iespējamā PVN parāda segšanai paredzamo apmēru, kā arī ar punktu, kas nosaka gadījumus, kuros šis apliecinājums nav jāiesniedz. Grozījumi paredz arī papildu punktus noteikumos, kas nosaka, ka priekšnodoklis par saņemtajiem pakalpojumiem, par kuriem PVN valsts budžetā maksā pakalpojuma saņēmējs, atskaitāms tā taksācijas perioda PVN deklarācijā, kad ir saņemti pakalpojumi un saņemts PVN rēķins, vai par šiem pakalpojumiem veikta samaksa avansā saskaņā ar rēķinu. Tāpat arī nosaka, ka priekšnodoklis par precēm, kas iegādātas saskaņā ar likumu, atskaitāms tā taksācijas perioda PVN deklarācijā, kad ir saņemtas preces un saņemts PVN rēķins, vai par šīm precēm veikta samaksa avansā saskaņā ar rēķinu. Noteikumi precizē, ka apliekamā persona, kura 10 gadu laikā pēc nekustamā īpašuma iegādes vai nodošanas ekspluatācijā pārdod nekustamo īpašumu vai tā daļu, izbeidz priekšnodokļa korekcijas veikšanu par pārdoto nekustamo īpašumu vai nekustamā īpašuma daļu ar nākamo taksācijas gadu pēc tā gada, kurā noformēts pirkuma līgums. Savukārt citā punktā noteikts, ka taksācijas gadā, kurā noformēts pirkuma līgums, apliekamā persona veic priekšnodokļa korekciju par pārdoto nekustamo īpašumu vai nekustamā īpašuma daļu proporcionāli mēnešu skaitam no taksācijas gada sākuma līdz pirkuma līguma noformēšanas mēnesim. Jaunais tiesiskais regulējums īpaši attiecināms uz šādām personu grupām: • personām, par kurām pieņemts lēmums par saimnieciskās darbības apturēšanu saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām”; • fiskālajiem pārstāvjiem; • tiesu izpildītājiem; • apliekamām personām, kuras kārto PVN uzskaites žurnālu. Detalizētu noteikumu projektu skatīt MK mājas lapā.

Valstspilsētu turīgums būtiski atšķiras
Skaidras vai bezskaidras naudas avansa norēķinu uzskaites kārtība un darījumi ar uzņēmuma bankas kartēm
Darba samaksa: summētais darba laiks, svētku dienas, minimālā mēneša darba alga
Lielais pastarītis

Skaidro likuma par PVN normu piemērošanu

Ziņo par izmaksātajām ar IIN apliekamajām summām, nesaistītām ar darba attiecībām

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis

Darba devēja ziņojuma iesniegšana

PVN deklarācijas iesniegšana

VID administrēto nodokļu nomaksa vienotajā nodokļu kontā