0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSSOCIĀLĀ AIZSARDZĪBASlimības, maternitātes u.c. pabalstu aprēķinos varētu neņemt vērā pēdējo četru mēnešu laikā nopelnīto algu

Slimības, maternitātes u.c. pabalstu aprēķinos varētu neņemt vērā pēdējo četru mēnešu laikā nopelnīto algu

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija kā steidzamus atbalstījusi rosinātos grozījumus  likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” un grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kas paredz izmaiņas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā. Ar šiem grozījumiem no 2022. gada plānots noteikt vienotu sociālās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina metodiku. Vidējo iemaksu algu izmanto, lai sociāli apdrošinātām personām aprēķinātu maternitātes, vecāku, slimības, bezdarbnieka pabalstu un citus sociālās apdrošināšanas pabalstus. Paredzēts, ka personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu tāpat kā līdz šim noteiks no iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu periodu, taču šo periodu beidzot četrus mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. Patlaban iemaksu…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija kā steidzamus atbalstījusi rosinātos grozījumus  likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” un grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kas paredz izmaiņas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķinā.

Ar šiem grozījumiem no 2022. gada plānots noteikt vienotu sociālās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina metodiku. Vidējo iemaksu algu izmanto, lai sociāli apdrošinātām personām aprēķinātu maternitātes, vecāku, slimības, bezdarbnieka pabalstu un citus sociālās apdrošināšanas pabalstus.

Paredzēts, ka personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu tāpat kā līdz šim noteiks no iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu periodu, taču šo periodu beidzot četrus mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.

Patlaban iemaksu algas perioda noteikšanai ir paredzēta atkāpšanās par diviem mēnešiem pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Taču, ņemot vērā, ka pašnodarbinātie un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji informāciju par veiktajām sociālajām iemaksām sniedz reizi ceturksnī, šādos gadījumos iemaksu apjoms divu mēnešu ietvaros var nebūt precīzi zināms, kas apgrūtina objektīvu pabalsta apmēra aprēķināšanu.

Tāpat piedāvātās likuma izmaiņas paredz ieviest kvalifikācijas periodu maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstam. Saskaņā ar to personai būs tiesības uz minētajiem īstermiņa pabalstiem, ja tā būs bijusi sociāli apdrošināta ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējo divu gadu laikā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums (normas spēkā stāšanās laiks paredzēts 2020. gada 1. septembris).

Ar likuma grozījumiem paredzēts arī nostiprināt principu, ka persona vienlaikus (par vienu un to pašu periodu, par vienu un to pašu bērnu) nevar saņemt vairākus pabalstus. Tādēļ ar grozījumiem likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” plānots iekļaut normas, kas regulēs pabalstu izmaksu gadījumos, kad iestājas vairāki apdrošināšanas gadījumi un to periodi pilnībā vai daļēji pārklājas.

Vēl likumprojektā noteikts, ka slimības pabalstu par slima bērna kopšanu, kas nav sasniedzis 14 gadu vecumu, piešķirs un izmaksās par laiku no darba nespējas pirmās dienas:

  • līdz darba nespējas 14. dienai, ja bērnu kopj mājās;
  • līdz darba nespējas 21. dienai, ja bērnu kopj arī stacionārā;
  • līdz darba nespējas 30. dienai, ja bērnu kopj traumas dēļ, kas saistīta ar kaulu lūzumu.

Savukārt, ja bērnam, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu, ir smaga saslimšana, kuras dēļ nepieciešama ilgstoša ārstēšanās stacionārā ārstniecības iestādē, nav prognozējami nepārejoši smagi vai ļoti smagi veselības traucējumi un ārstēšanās rezultātā ir iespējama laba dzīves kvalitāte un Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas ārstu konsīlijs noteicis vecāka nepārtrauktas klātbūtnes nepieciešamību, slimības pabalstu piešķirs un izmaksās par ārstu konsīlija noteikto laiku, kas vienā reizē nevar būt ilgāks par trim mēnešiem, bet kopā ne ilgāks par 26 nedēļām, skaitot no darba nespējas pirmās dienas, ja darba nespēja ir nepārtraukta, vai ne ilgāks par trim gadiem piecu gadu periodā, ja darba nespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

Tāpat likumprojekts paredz, ka darbnespējas lapas anulēšanas gadījumā personai būs pienākums atmaksāt nepamatoti saņemto pabalstu (normas spēkā stāšanās laiks 2020. gada 1. janvāris).

Plānots arī nepārprotami norādīt, ka personai piešķirtos valsts sociālās apdrošināšanas pabalstus ieskaita kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontā Latvijā vai Eiropas Savienības dalībvalsts kredītiestādes kontā.

Izmaiņas abos likumos divos lasījumos kā steidzamus vēl jāvērtē Saeimā.