Senāta Krimināllietu departaments 15. decembrī krimināllietā (Nr. SKK-153/2021 (15830110509)) par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā par noteikto sodu pieciem apsūdzētajiem. Pārējā daļā, proti, daļā, ar kuru apsūdzētie atzīti par vainīgiem inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos, un valsts labā no viņiem piedzītas kaitējuma kompensācijas 91 717,58 eiro, spriedums atstāts negrozīts.
Izskatot apsūdzēto un viņu aizstāvju kasācijas sūdzības, Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi apelācijas sūdzībās norādītos juridiski nozīmīgos apstākļus par apsūdzētajiem noteiktā naudas soda apmēru un par apsūdzēto iespējām samaksāt naudas sodu.
Lietā apsūdzētajiem tiesas noteiktie naudas sodi bija no 23 līdz par 50 minimālo mēnešalgu apmērā.
Senāts lēmumā norāda, ka, nosakot naudas soda apmēru, bez atbildību mīkstinošo un pastiprinošo apstākļu izvērtējuma, tiesai jāizvērtē arī izdarītā noziedzīgā nodarījuma kaitīgums un vainīgā mantiskais stāvoklis. Savukārt vainīgā mantisko stāvokli atbilstoši Krimināllikuma 41. panta ceturtajai daļai nosaka, novērtējot ne tikai tā iespējas nekavējoties samaksāt naudas sodu, bet arī iespējas gūt paredzamus ienākumus, kas nodrošinātu tam iespēju likumā paredzētajā laikā samaksāt uzlikto naudas sodu.
Senāts atzīst, ka apelācijas instances tiesa šādu novērtējumu nav veikusi, tas ir, nav izvērtējusi apsūdzēto iespējas nekavējoties samaksāt naudas sodu vai gūt paredzamus ienākumus, kas viņam ļautu likumā noteiktajā laikā samaksāt uzlikto naudas sodu.
Senāts atzīst, ka, nesniedzot atbildes uz būtiskiem apelācijas sūdzību argumentiem par piemērotā naudas soda apmēru, apelācijas instances tiesa pieļāvusi Krimināllikuma pārkāpumu, tāpēc Senāts Rīgas apgabaltiesas spriedumu atceltajā daļā nosūtīja jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
