0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSTiesībsargs saskata diskriminācijas draudus attiecībā uz ierobežojumiem vakcinētajām un nevakcinētajām personām

Tiesībsargs saskata diskriminācijas draudus attiecībā uz ierobežojumiem vakcinētajām un nevakcinētajām personām

Pēc Tiesībsarga biroja informācijas

(0)

Foto: Cottonbro, Pexels.com

Tiesībsarga birojs norāda, ka saņem daudzus iedzīvotāju zvanus un e-pastus ar jautājumiem par valdības lēmumiem attiecībā uz ierobežojumu atcelšanu un sekām, ko tie var radīt nākotnē. Pieņemtie papildu atvieglojumi varētu pieļaut atšķirīgu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām.

Sabiedrībai ir nepieciešams skaidrojums par atšķirīgo attieksmi atsevišķās jomās, piemēram, kādēļ citās darbības jomās nav pieļaujams līdzvērtīgs regulējums kā medijiem (mediju jomā testētas personas ar negatīvu rezultātu ir tiesīgas piedalīties raidījumos, taču šādu iespēju nav daudzās citās jomās).

Lielai daļai iedzīvotāju ir neskaidrība par vakcinēšanos un darba tiesībām gan no darba ņēmēja, gan no darba devēja viedokļa. Tiesībsargs lūdz sniegt nepārprotamu skaidrojumu par to, vai darba devējs darba attiecību turpināšanai kā obligātu nosacījumu drīkst darbiniekam izvirzīt vakcinācijas pret Covid-19 prasību, kas ir atbildīgs par testēšanas izmaksu segšanu, ja darba ņēmējs izmanto tiesības nevakcinēties un kā rīkoties darba devējam, ja nevakcinētu darbinieku nav iespējams nodarbināt citā darbā, kurā nav tiešas saskares ar cilvēkiem.

Tiesībsargs lūdz valdībai sniegt skaidrojumus un piedāvāt risinājumus līdz 10. jūnijam. Valdībai jāskaidro situācija un jāpiedāvā iespējamie risinājumi, nevis jārada papildus morālais un materiālais slogs,” norāda tiesībsargs Juris Jansons.

Tiesībsargs arī aicina valdību neatbalstīt tādus vakcinācijas iedrošināšanas pasākumus, kas rada atšķirīgu attieksmi un šķeļ sabiedrību. Iepazīstoties ar Veselības ministrijas pasākumu kopumu vakcinācijas iedrošināšanai, tiesībsargs secina, ka tajos nav ievērots taisnīguma princips, jo tie pārkāpj tiesiskuma un ētiskuma robežas.

Tiesībsarga ieskatā sabiedrības imunizācijas pakāpes celšana nevar notikt uz atšķirīgas attieksmes rēķina, izmantojot izvēles ietekmēšanu ar finansiālu stimulu palīdzību.

Vakcinācijas aptveres palielināšanai primāri ir jānotiek, veicot sabiedrības izglītošanu par Covid-19 vakcinācijas svarīgumu, ietekmi uz katra indivīda veselību un visu sabiedrību kopumā.

Sabiedrības daļai, kas ir skeptiska pret vakcināciju, ir nepieciešamas skaidras, cieņpilnas, medicīniskos un zinātniskos pierādījumos balstītas atbildes uz neērtiem un dažkārt mulsinošiem jautājumiem, kas nereti izriet no dezinformācijas.

Satversme noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Šī norma ietver divas fundamentālas cilvēktiesību komponentes: vienlīdzību (likuma piemērošana bez jebkādām privilēģijām) un nediskrimināciju (novērš  iespēju,  ka  demokrātiskā  un tiesiskā valstī, pamatojoties uz kādu nepieļaujamu kritēriju, piemēram, veselības stāvokli, tiktu ierobežotas personas pamattiesības).

Ņemot vērā minēto un izvērtējot Veselības ministrijas ierosinātos vakcinācijas pret Covid-19 iedrošināšanas pasākumus kopsakarā ar spēkā esošajām tiesību normām, secināms, ka par pamatotu, attaisnojamu un taisnīgu ir atzīstams priekšlikums izsniegt darbnespējas lapu B, ja vakcinācijas blakņu dēļ personai ir radusies pārejoša darbnespēja. Savukārt pārējie pasākumi, kas piešķir privilēģijas un bonusus nodarbinātības jomā un preču un pakalpojumu iegādes jomā, balsoties uz personas veselības stāvokli, ir atzīstami par sabiedrību šķeļošiem.

Turklāt nevienlīdzīgas attieksmes paredz arī Latvijai saistošas starptautiskās tiesību normas un to principi ir atrunāti arī nacionālajos normatīvajos aktos, kas regulē darba tiesiskās attiecības un patērētāju tiesību aizsardzību, proti, jomas, kuras skar Veselības ministrijas ierosinātie priekšlikumi.

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju  un iedzīvotāju sūdzībās norādīto Veselības ministrija ir ierosinājusi dažādus pasākumus, kas varētu iedrošināt iedzīvotājus vakcinēties pret Covid-19, t.sk.:

  • rīkot “Latvijas loto” izlozi vakcinētām personām ar balvu fondu līdz 1 000 000 eiro;
  • ja vakcinācijas blakņu dēļ ir pārejoša darbnespēja, izsniegt darbnespējas lapu B;
  • aicināt uzņēmumus pēc vakcinācijas darbiniekiem izmaksāt naudas balvas, tās neapliekot ar nodokļiem;
  • ļaut bez maksas vai par pazeminātu cenu apmeklēt muzejus un kultūras pasākumus;
  • sadarbībā ar komersantiem izsniegt kuponus vakcinētajiem, daļēji sedzot to vērtību (piemēram, PVN apmērā);
  • aicināt komersantus un iestādes plašāk noteikt priekšrocības vakcinētajiem darbiniekiem un klientiem (apmaksātas brīvdienas, atlaides, īpaša apkalpošana).

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Foto: Cottonbro, Pexels.com

Tiesībsarga birojs norāda, ka saņem daudzus iedzīvotāju zvanus un e-pastus ar jautājumiem par valdības lēmumiem attiecībā uz ierobežojumu atcelšanu un sekām, ko tie var radīt nākotnē. Pieņemtie papildu atvieglojumi varētu pieļaut atšķirīgu attieksmi pret dažādām sabiedrības grupām.

Sabiedrībai ir nepieciešams skaidrojums par atšķirīgo attieksmi atsevišķās jomās, piemēram, kādēļ citās darbības jomās nav pieļaujams līdzvērtīgs regulējums kā medijiem (mediju jomā testētas personas ar negatīvu rezultātu ir tiesīgas piedalīties raidījumos, taču šādu iespēju nav daudzās citās jomās).

Lielai daļai iedzīvotāju ir neskaidrība par vakcinēšanos un darba tiesībām gan no darba ņēmēja, gan no darba devēja viedokļa. Tiesībsargs lūdz sniegt nepārprotamu skaidrojumu par to, vai darba devējs darba attiecību turpināšanai kā obligātu nosacījumu drīkst darbiniekam izvirzīt vakcinācijas pret Covid-19 prasību, kas ir atbildīgs par testēšanas izmaksu segšanu, ja darba ņēmējs izmanto tiesības nevakcinēties un kā rīkoties darba devējam, ja nevakcinētu darbinieku nav iespējams nodarbināt citā darbā, kurā nav tiešas saskares ar cilvēkiem.

Tiesībsargs lūdz valdībai sniegt skaidrojumus un piedāvāt risinājumus līdz 10. jūnijam. Valdībai jāskaidro situācija un jāpiedāvā iespējamie risinājumi, nevis jārada papildus morālais un materiālais slogs,” norāda tiesībsargs Juris Jansons.

Tiesībsargs arī aicina valdību neatbalstīt tādus vakcinācijas iedrošināšanas pasākumus, kas rada atšķirīgu attieksmi un šķeļ sabiedrību. Iepazīstoties ar Veselības ministrijas pasākumu kopumu vakcinācijas iedrošināšanai, tiesībsargs secina, ka tajos nav ievērots taisnīguma princips, jo tie pārkāpj tiesiskuma un ētiskuma robežas.

Tiesībsarga ieskatā sabiedrības imunizācijas pakāpes celšana nevar notikt uz atšķirīgas attieksmes rēķina, izmantojot izvēles ietekmēšanu ar finansiālu stimulu palīdzību.

Vakcinācijas aptveres palielināšanai primāri ir jānotiek, veicot sabiedrības izglītošanu par Covid-19 vakcinācijas svarīgumu, ietekmi uz katra indivīda veselību un visu sabiedrību kopumā.

Sabiedrības daļai, kas ir skeptiska pret vakcināciju, ir nepieciešamas skaidras, cieņpilnas, medicīniskos un zinātniskos pierādījumos balstītas atbildes uz neērtiem un dažkārt mulsinošiem jautājumiem, kas nereti izriet no dezinformācijas.

Satversme noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Šī norma ietver divas fundamentālas cilvēktiesību komponentes: vienlīdzību (likuma piemērošana bez jebkādām privilēģijām) un nediskrimināciju (novērš  iespēju,  ka  demokrātiskā  un tiesiskā valstī, pamatojoties uz kādu nepieļaujamu kritēriju, piemēram, veselības stāvokli, tiktu ierobežotas personas pamattiesības).

Ņemot vērā minēto un izvērtējot Veselības ministrijas ierosinātos vakcinācijas pret Covid-19 iedrošināšanas pasākumus kopsakarā ar spēkā esošajām tiesību normām, secināms, ka par pamatotu, attaisnojamu un taisnīgu ir atzīstams priekšlikums izsniegt darbnespējas lapu B, ja vakcinācijas blakņu dēļ personai ir radusies pārejoša darbnespēja. Savukārt pārējie pasākumi, kas piešķir privilēģijas un bonusus nodarbinātības jomā un preču un pakalpojumu iegādes jomā, balsoties uz personas veselības stāvokli, ir atzīstami par sabiedrību šķeļošiem.

Turklāt nevienlīdzīgas attieksmes paredz arī Latvijai saistošas starptautiskās tiesību normas un to principi ir atrunāti arī nacionālajos normatīvajos aktos, kas regulē darba tiesiskās attiecības un patērētāju tiesību aizsardzību, proti, jomas, kuras skar Veselības ministrijas ierosinātie priekšlikumi.

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju  un iedzīvotāju sūdzībās norādīto Veselības ministrija ir ierosinājusi dažādus pasākumus, kas varētu iedrošināt iedzīvotājus vakcinēties pret Covid-19, t.sk.:

  • rīkot “Latvijas loto” izlozi vakcinētām personām ar balvu fondu līdz 1 000 000 eiro;
  • ja vakcinācijas blakņu dēļ ir pārejoša darbnespēja, izsniegt darbnespējas lapu B;
  • aicināt uzņēmumus pēc vakcinācijas darbiniekiem izmaksāt naudas balvas, tās neapliekot ar nodokļiem;
  • ļaut bez maksas vai par pazeminātu cenu apmeklēt muzejus un kultūras pasākumus;
  • sadarbībā ar komersantiem izsniegt kuponus vakcinētajiem, daļēji sedzot to vērtību (piemēram, PVN apmērā);
  • aicināt komersantus un iestādes plašāk noteikt priekšrocības vakcinētajiem darbiniekiem un klientiem (apmaksātas brīvdienas, atlaides, īpaša apkalpošana).

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: