Žurnāla 2023. gada janvāra, marta un aprīļa numurā publicētā apskata turpinājums par aktuālākajiem Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumiem publisko iepirkumu lietās.

Par informācijas aizsardzību

EST 2022. gada 17. novembra spriedums lietā C–54/21

Polijas līgumslēdzēja iestāde rīkoja iepirkuma procedūru, lai izstrādātu projektus par noteiktu upju baseinu apgabalu vides pārvaldību Polijā. Pretendents, kas iesniedza zemāku cenu nekā iepirkuma uzvarētājs, apstrīdēja līgumslēdzējiestādes lēmumu, jo līgumslēdzējiestāde nav izpaudusi informāciju saistībā ar citu pretendentu piedāvājumiem, proti, agrāk sniegto pakalpojumu sarakstu, personas, kuras līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas gadījumā tiktu deleģētas līguma izpildei, informāciju par apakšuzņēmējiem vai citām personām, kuras nodod resursus, un projektu izstrādes koncepciju un līguma izpildes veida aprakstu. Savukārt līgumslēdzējiestāde uzskatīja, ka šāda informācija ir konfidenciāla un nav izsniedzama citiem pretendentiem.

No EST spriedumā paustajiem secinājumiem izriet, ka līgumslēdzējām iestādēm ir jāaizsargā arī tāda informācija, kurai, lai gan uz to nav attiecināms komercnoslēpuma jēdziens, tomēr ir jābūt nepieejamai, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (Direktīva 2014/24/ES) regulējumā paredzētās intereses vai mērķi, tomēr līgumslēdzējai iestādei nevar būt saistošs vienīgi ekonomikas dalībnieka apgalvojums, ka iesniegtā informācija ir konfidenciāla, bet tai ir jāpieprasa, lai šis ekonomikas dalībnieks pierādītu informācijas, pret kuras izpaušanu tas iebilst, patiesi konfidenciālo raksturu. EST arī norādīja, ka, lai ievērotu vispārējo labas pārvaldības principu un līdzsvarotu konfidencialitātes aizsardzību ar efektīvas tiesību aizsardzības tiesā prasībām, līgumslēdzējai iestādei ir ne tikai jāpamato tās lēmums uzskatīt noteiktus datus par konfidenciāliem, bet arī neitrāli jāizpauž to kopsavilkums noraidītajam pretendentam, kurš tos ir lūdzis, t.i., datu par lēmuma un izraudzītā piedāvājuma izšķirošajiem aspektiem saturs. 

Attiecībā uz izraudzītā pretendenta iepriekšējiem pieredzes projektiem un atsauksmēm EST norādīja, ka, ja ekonomikas dalībnieks piedalās publiskā iepirkuma procedūrā, tas nevar likumīgi prasīt, lai īstenoto projektu saraksts, saistībā ar kuriem tas ir ieguvis attiecīgajam publiskajam iepirkumam nozīmīgo pieredzi, kā arī atsauksmes, kas ļauj apliecināt šo pieredzi, pilnībā vai lielākajā daļā tiktu uzskatītas par konfidenciālām. EST vērsa uzmanību, ka jābūt piekļuvei vismaz tās informācijas kopsavilkumam, ko pretendents ir iesniedzis līgumslēdzējai iestādei par to attiecīgajam publiskajam iepirkumam atbilstošo pieredzi un šo pieredzi apliecinošām atsauksmēm, bet saistībā ar noteiktiem jutīgiem preču vai pakalpojumu līgumiem tie izņēmuma kārtā var būt pamats atteikumam sniegt informāciju. Savukārt attiecībā uz ekspertu (speciālistu), apakšuzņēmēju un citu personu piesaisti konkrētā līguma izpildē, EST norādīja, ka nevar izslēgt, ka piekļuve personas datiem par šīm saistībām ir jāatsaka, pieņemot, ka pretendents un tā piedāvātie eksperti vai apakšuzņēmēji ir radījuši ar komercvērtību apveltītu sinerģiju. 

Vienlaikus ir iespējams norādīt informāciju, kas neidentificē šīs personas, bet sniedz kopsavilkumu par šo personu iesaisti, līguma daļu izpildi un kvalifikāciju. Attiecībā uz piedāvājumā iesniegto projektu koncepciju, kuras īstenošana paredzēta publiskajā iepirkumā, un pakalpojumu īstenošanas nosacījumu aprakstu EST atzina, ka šiem aprakstiem attiecīgā gadījumā var būt komercvērtība, kurai tiktu nepamatoti kaitēts, ja šī koncepcija un apraksts kā tādi tiktu izpausti, un to publiskošana šādā gadījumā var izkropļot konkurenci, vienlaikus EST norādīja, ka šīs piedāvājumu daļas kopsavilkumam ir jābūt pieejamam. EST arī norādīja, ka publiskā iepirkuma apstrīdēšanas termiņu sāk skaitīt no brīža, kad šim prasītājam ir radusies iespēja piekļūt visai informācijai, kas kļūdaini tikusi kvalificēta kā konfidenciāla.

Par iepirkuma procedūras pārtraukšanu, ja saistītais uzņēmums atsauc savu iesniegto piedāvājumu 

EST 2022. gada 8. decembra spriedums lietā C–769/21 

1 Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumi Nr. 107 „Iepirkuma procedūru un metu konkursu norises kārtība”

Minētais spriedums pieņemts kontekstā ar Latvijas normatīvā regulējuma atbilstību. Iepirkuma procedūru un metu konkursu norises noteikumi¹ paredz, ka gadījumā, kad pretendents, kuram piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, atsakās slēgt iepirkuma līgumu ar pasūtītāju, iepirkuma komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirt nākamajam pretendentam, kurš piedāvājis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, vai pārtraukt iepirkuma procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu. Savukārt pirms lēmuma pieņemšanas par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu nākamajam pretendentam, kurš piedāvājis saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, iepirkuma komisija izvērtē, vai tas nav uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto pretendentu, kurš atteicās slēgt iepirkuma līgumu ar pasūtītāju. Ja nepieciešams, iepirkuma komisija ir tiesīga pieprasīt no nākamā pretendenta apliecinājumu un, ja nepieciešams, pierādījumus, ka tas nav uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto pretendentu. Ja nākamais pretendents ir uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku kopā ar sākotnēji izraudzīto pretendentu, iepirkuma komisija pieņem lēmumu pārtraukt iepirkuma procedūru, neizvēloties nevienu piedāvājumu.

Konkrētajā lietā Tieslietu ministrija kā pasūtītājs rīkoja konkursu par veselības apdrošināšanas pakalpojumu. Par sākotnējo konkursa uzvarētāju tika noteikts pretendents Compensa Life Vienna Insurance Group SE Latvijas filiāle, kas attiecās slēgt iepirkuma līgumu. Par nākamo konkursa uzvarētāju tika atzīts pretendents AAS BTA Baltic Insurance Company, un pasūtītājs atbilstoši minētajam Ministru kabineta noteikumu regulējumam pārbaudīja, vai abas kompānijas nav uzskatāmas par vienu tirgus dalībnieku. Lai gan abi pretendenti ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku, AAS BTA Baltic Insurance Company vienlaikus apliecināja, ka savu piedāvājumu tā ir sagatavojusi neatkarīgi un nesaskaņojot ar Compensa Life Vienna Insurance Group SE Latvijas filiāli. Pasūtītājs, pamatojoties uz tiesisko regulējumu, pārtrauca konkursu. Lēmums tika apstrīdēts, un tiesvedības procesā Senāts uzdeva prejudiciālo jautājumu par minētās Ministru kabineta noteikumu normas atbilstību Direktīvas 2014/24/ES regulējumam.

Kā norādīja EST spriedumā, atsaucoties uz EST judikatūru, tādu kandidātu vai pretendentu automātiska izslēgšana, kuriem ir kontroles vai kopuzņēmuma attiecības ar citiem konkurentiem, pārsniedz to, kas nepieciešams, lai novērstu koluzīvas darbības un tādējādi nodrošinātu vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un pārskatāmības pienākuma izpildi. Proti, šāda automātiska izslēgšana – būdama balstīta uz neatspēkojamu prezumpciju par savstarpēju ietekmi gadījumos, kad uzņēmumi, kuriem ir kontroles vai kopuzņēmuma attiecības, vienā un tajā pašā iepirkumā ir iesnieguši attiecīgos piedāvājumus, un šādi liegdama šiem kandidātiem vai pretendentiem iespēju pierādīt savu piedāvājumu neatkarīgumu – ir pretrunā interesei panākt pēc iespējas lielāka skaita pretendentu dalību iepirkumā. EST ieskatā, paredzot automātisku procedūras pārtraukšanu šādā gadījumā, valsts tiesiskais regulējums iedibina neatspēkojamu prezumpciju, ka savu piedāvājumu sagatavošanā vai pēc šo piedāvājumu iesniegšanas šie pretendenti ir rīkojušies saskaņoti tāpēc vien, ka tie ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku un tiem nav iespēju pierādīt savu piedāvājumu neatkarīgumu. Turklāt EST arī norādīja, ka šāds regulējums pats par sevi šķiet paaugstinām konkurences izkropļošanas risku, jo piedāvājumu ierindojuma un satura izpaušana pēc pirmās procedūras beigām var pavērt iespēju pretendentiem saskaņoti rīkoties nākamajā procedūrā.

EST atzina, ka aplūkotais valsts tiesiskais regulējums ir pretrunā Direktīvas 2014/24/ES regulējumam. Attiecīgi ir iniciēti arī grozījumi Ministru kabineta noteikumos, izslēdzot minēto normu.

Par in–house regulējumu un publiskā sektora kopīgiem līgumiem

EST 2022. gada 22. decembra spriedums apvienotajās lietās C383/21 un C384/21 

Direktīva 2014/24/ES paredz regulējumu, kad iepirkuma procedūras nav piemērojamas, ja līgums tiek slēgts ar līgumslēdzējas iestādes struktūru. Direktīvas izpratnē tie ir t.s. in–house jeb iekšējie līgumi. Šādus in–house līgumus var slēgt arī ar līgumslēdzējiestāžu kontrolētām kapitālsabiedrībām, ja šī kontrole ir līdzīga tai, kuru šī iestāde īsteno pār savām struktūrvienībām, turklāt kontroli var īstenot arī vairākas līgumslēdzējiestādes kopīgi. EST tika uzdots jautājums, vai Direktīvas 2014/24/ES noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai varētu konstatēt, ka līgumslēdzēja iestāde kopīgi ar citām līgumslēdzējām iestādēm pār līguma slēgšanai izraudzīto juridisko personu īsteno kontroli, tiesību normā paredzētā prasība, ka līgumslēdzējai iestādei jābūt pārstāvētai kontrolētās juridiskās personas lēmējstruktūrās, ir izpildīta ar to vien, ka šīs juridiskās personas valdē darbojas kādas citas līgumslēdzējas iestādes pārstāvis, kurš darbojas arī šīs pirmās līgumslēdzējas iestādes valdes sastāvā. Šajā lietā tika vērtēti aspekti saistībā ar vairāku līgumslēdzējiestāžu īstenotu kapitālsabiedrības kontroli.

Attiecībā uz vairāku līgumslēdzējiestāžu jeb pasūtītāju kontrolētajām kapitālsabiedrībām un direktīvas normu piemērošanu EST vērsa uzmanību, ka no tiesību normas formulējuma izriet, ka tiek prasīts, lai līgumslēdzējai iestādei, kura kopīgi īsteno kontroli pār kādu juridisko personu, būtu kāds valdes loceklis, kas šo līgumslēdzēju iestādi pārstāvētu attiecīgās juridiskās personas lēmējstruktūrās, un šis valdes loceklis vajadzības gadījumā drīkst pārstāvēt arī citas līgumslēdzējas iestādes. Tomēr ir noteikta prasība, ka minētajām līgumslēdzējām iestādēm ir jāspēj kopīgi īstenot izšķirošu ietekmi attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem un svarīgiem lēmumiem, kurus tā varētu pieņemt. EST norādīja spriedumā, ka in–house piemērošanas kontekstā ir atzīta iespēja brīvi paredzēt, ka publiskā sektora iestādes dažus pakalpojumus drīkst sniegt pašas un drīkst veikt tām uzticētos sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus, izmantojot savus resursus. Taču nevar uzskatīt, ka līgumslēdzēja iestāde izmanto savus resursus un rīkojas pati, ja tā nespēj piedalīties publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības saņēmušās juridiskās personas lēmējstruktūrās ar tāda pārstāvja starpniecību, kurš rīkojas pašas šīs līgumslēdzējas iestādes vārdā, kā arī vajadzības gadījumā citu līgumslēdzēju iestāžu vārdā, un ka līdz ar to tās interešu aizstāvēšana šajās lēmējstruktūrās ir pakārtota nosacījumam, ka šīs intereses ir kopīgas ar tām interesēm, kuras šajās lēmējstruktūrās aizstāv pārējās līgumslēdzējas iestādes ar savu pārstāvju, kas darbojas šo struktūru sastāvā, starpniecību.

Spriedumā EST arī vērtēja, vai no Direktīvas 2014/24/ES piemērošanas jomas ir izslēgts publiskā iepirkuma līgums, ar kuru kādai līgumslēdzējai iestādei tiek uzticēti sabiedrisko pakalpojumu uzdevumi, kas izriet no sadarbības attiecībām starp citām līgumslēdzējām iestādēm. Kā norādīja EST, tādi apstākļi kā fakts, ka starp vairākām līgumslēdzējām iestādēm ir in house attiecības vai ka attiecīgo publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirošās līgumslēdzējas iestādes ir dalībnieki līgumslēdzējā iestādē, kurai ar attiecīgo publiskā iepirkuma līgumu tiek uzticēts veikt kādus uzdevumus, nav paši par sevi jāņem vērā, bet gan sadarbības pamatā jābūt „sadarbošanās koncepcijai”. Minētais nozīmē, ka attiecīgajam publiskā iepirkuma līgumam jābūt to noslēgušo līgumslēdzēju iestāžu iniciatīvas sadarboties rezultātam, un šāds sadarbošanās aspekts prasa, lai tās rezultātā tiktu sasniegti visām līgumslēdzējām iestādēm kopīgie mērķi. Taču šāda visām līgumslēdzējām iestādēm kopīga mērķa nav tad, ja, saskaņā ar attiecīgo publiskā iepirkuma līgumu pildot savus uzdevumus, viena no līgumslēdzējām iestādēm nevis tiecas sasniegt ar pārējām līgumslēdzējām iestādēm kopīgos mērķus, bet gan vienīgi palīdz sasniegt tos mērķus, kuri ir kopīgi tikai šīm pārējām līgumslēdzējām iestādēm. 

Arī Publisko iepirkumu likums nosaka, ka šo likumu nepiemēro iepirkuma līgumiem, kas noslēgti starp diviem vai vairākiem pasūtītājiem, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

1. ar iepirkuma līgumu tiek izveidota vai īstenota pasūtītāju sadarbība to kompetencē esošu publisku pakalpojumu nodrošināšanā;
2. sadarbība tiek īstenota sabiedrības interesēs;
3. iesaistīto pasūtītāju atvērtā tirgū sniegto publisku pakalpojumu, kuru nodrošināšanai īsteno sadarbību, daļa ir mazāka par 20 procentiem.

Līdz ar to, iztulkojot nosacījumu par savstarpēju vairāku pasūtītāju sadarbību likuma izņēmuma piemērošanas kontekstā, ir jāņem vērā šajā EST spriedumā sniegtās atziņas. 

Par lauztu līgumu ar personu apvienības dalībnieku

EST 2023. gada 26. janvāra spriedums lietā C682/21

Viens no Direktīvā 2014/24/ES paredzētajiem izslēgšanas noteikumiem nosaka, ka līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt arī iespējai izslēgt kandidātus vai pretendentus, kas agrāku publisko līgumu izpildē pieļāvuši nozīmīgas nepilnības attiecībā uz būtiskām prasībām, piemēram, piegāžu vai darbu neveikšana, nopietni trūkumi piegādātajā produktā vai sniegtajā pakalpojumā, kuru dēļ tas nav lietojams iecerētajam nolūkam, vai neatbilstīga rīcība, kas liek nopietni apšaubīt ekonomikas dalībnieka uzticamību. Tomēr būtu jāpieļauj iespēja ekonomikas dalībniekiem pieņemt atbilstības pasākumus, kuru mērķis ir izlabot kāda noziedzīga nodarījuma vai pārkāpuma sekas un efektīvi novērst neatbilstīgās rīcības turpmāku atkārtošanos. Minētie pasākumi jo īpaši varētu būt ar personālu un organizāciju saistīti pasākumi, piemēram, visu saikņu saraušana ar personām vai organizācijām, kas ir iesaistītas neatbilstīgajā rīcībā, atbilstīgi personāla reorganizācijas pasākumi, ziņojumu sniegšanas un kontroles sistēmu ieviešana, iekšējās revīzijas struktūras izveide, lai uzraudzītu atbilstību, un iekšējo atbildības un kompensācijas noteikumu pieņemšana. Arī Publisko iepirkumu likums paredz šādu analoģisku izslēgšanas noteikumu, proti, ja kandidāts vai pretendents, tā dalībnieks vai biedrs (ja kandidāts vai pretendents ir piegādātāju apvienība vai personālsabiedrība) kā līgumslēdzēja puse vai līgumslēdzējas puses dalībnieks vai biedrs (ja līgumslēdzēja puse ir bijusi piegādātāju apvienība vai personālsabiedrība) nav pildījis ar pasūtītāju, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, publisko partneri vai publiskā partnera pārstāvi noslēgtu iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu un tādēļ pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, publiskais partneris vai publiskā partnera pārstāvis ir vienpusēji atkāpies no iepirkuma līguma, vispārīgās vienošanās, partnerības iepirkuma līguma vai koncesijas līguma. Vienlaikus likums paredz, ka pasūtītājs var izslēgt kandidātu vai pretendentu minētā izslēgšanas iemesla dēļ, ja tā rīcībā ir tāda pietiekama un objektīva informācija, ar kuru ir pierādāms, ka pastāv attiecīgais izslēgšanas iemesls, un, ja pasūtītājam, izvērtējot tā rīcībā esošo informāciju, ir pamatotas šaubas par pierādījumu pietiekamību vai arī konkrētās personas pieļautie pārkāpumi ir maznozīmīgi, pasūtītājs neizslēdz kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā. 

Konkrētajā lietā Viļņas pilsēta bija noslēgusi būvdarbu līgumu ar personu apvienību. Līguma izpildes laikā apvienības vadošajam partnerim (sabiedrībai) tika uzsākts maksātnespējas process, un šīs sabiedrības administrators paziņoja Viļņas pilsētai, ka būvdarbu līgums netiks turpmāk pildīts. Viļņas pilsēta informēja personu apvienībā ietilpstošos pārējos biedrus (sabiedrības), ka tā ir izbeigusi strīdīgo līgumu būtisku pienākumu neizpildes dēļ, proti, būvlaukums tika pamests un atstāts bez uzraudzības, netika sniegtas jaunas garantijas, netika ievērots būvdarbu grafiks un nebija noslēgts līgums par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Šīs sabiedrības cēla prasību tiesā, lūdzot atzīt Viļņas pilsētas veikto strīdīgā līguma izbeigšanu un šo sabiedrību iekļaušanu neuzticamo piegādātāju sarakstā centrālajā publisko iepirkuma portālā par prettiesisku. 

Sākotnēji tiesa prasību noraidīja, jo šīs sabiedrības bija solidāri atbildīgas par pienācīgu strīdīgā līguma izpildi, un tas tika izbeigts, līgumslēdzējai iestādei nebija nekādas rīcības brīvības, kas tai ļautu neuzticamo piegādātāju sarakstā neiekļaut visus grupas dalībniekus. Publisko iepirkumu birojs pēc Viļņas pilsētas iniciatīvas iekļāva grupas dalībniekus neuzticamo piegādātāju sarakstā. Lietuvas Augstākā tiesa atstāja spēkā zemākās instances spriedumu par līguma izbeigšanu, taču uzdeva EST prejudiciālo jautājumu, vai ikviena ekonomikas dalībnieka, kas ir juridiski atbildīgs par pienākumu neizpildi, kuras dēļ ir izbeigts publiskā iepirkuma līgums, automātiska iekļaušana neuzticamo piegādātāju sarakstā ir saderīga ar prasību veikt individualizētu vērtējumu, piemērojot Direktīvā 2014/24/ES paredzētos izslēgšanas iemeslus, un tādējādi principā uz laiku tiem tiek liegta iespēja piedalīties jaunās publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās.

Kā norādīja EST, šī Direktīvā 2014/24/ES paredzētā iemesla mērķis un nolūks ir izslēgt ekonomikas dalībniekus, kuru uzticamība ir nopietni apdraudēta nelikumīgas vai nolaidīgas rīcības dēļ, turklāt, piemērojot izslēgšanas iemeslus, ir jāievēro samērīguma princips. Kā tas izriet no Lietuvas nacionālā regulējuma un prakses, tiklīdz tiek pieņemts tiesas nolēmums, ar ko tiek apstiprināta attiecīgā līguma izbeigšanas likumība, visi ekonomikas dalībnieki, kuri ir juridiski atbildīgi par šā līguma izpildi, automātiski tiek iekļauti neuzticamo piegādātāju sarakstā. EST uz minēto norādīja, ka direktīvas tiesību normas neliedz šādā sarakstā (portālā) uz laiku iekļaut to ekonomikas dalībnieku nosaukumus, kuri attiecībā uz iepriekšēju publiskā iepirkuma līgumu ir pieļāvuši būtiskus vai pastāvīgus trūkumus saistībā ar kādas būtiskas prasības izpildi, tomēr šādai sistēmai ir jābūt izveidotai tā, lai pirms ekonomikas dalībnieka iekļaušanas neuzticamo piegādātāju sarakstā tiktu detalizēti izvērtēti visi attiecīgie šī dalībnieka sniegtie pierādījumi, izvērtējot iekļaušanas minētajā sarak­stā pamatotību. Tālab nevar piekrist tam, ka šāds ekonomikas dalībnieks tad, ja līgums tiek izbeigts būtisku vai pastāvīgu trūkumu dēļ, automātiski tiek kvalificēts kā neuzticams un uz laiku tiek izslēgts no dalības, pirms tā rīcība nav iepriekš konkrēti un individuāli izvērtēta, ņemot vērā visus attiecīgos elementus. Proti, kā to norāda EST, attiecībā uz piegādātāju apvienībām, neatkarīgi no šādas grupas dalībnieku solidārās juridiskās atbildības, Direktīvā 2014/24/ES paredzētā izslēgšanas iemesla piemērošana ir jāpamato ar šīs individuālās rīcības nelikumību vai nolaidību, t.i., ir jābūt iespējai pierādīt, ka trūkumi, kuru dēļ šis līgums tika izbeigts, nav saistīti ar personu apvienības dalībnieka individuālo rīcību. 

Tādējādi direktīvas regulējums nepieļauj personu apvienības dalībnieka automātisku iekļaušanu neuzticamo piegādātāju sarakstā, un šādam dalībniekam nevar prasīt pierādīt, ka tas ir veicis korektīvus (uzticamības atjaunošanas) pasākumus, ja tā individuālā rīcība nav saistīta ar trūkumiem, kuru dēļ līgums ticis izbeigts. Turklāt EST arī norādīja, ka individuālās rīcības izvērtējuma kontekstā ir jāņem vērā, ka no šī personu apvienības biedra nevarēja pamatoti prasīt vairāk, nekā tas ir darījis, lai līguma izpildes trūkumus novērstu. Kā atzina EST, ja līgums tiek izbeigts būtiskas prasības neizpildes dēļ un līguma dalībnieki tiek iekļauti neuzticamo piegādātāju sarakstā, ir jāgarantē šo dalībnieku tiesības efektīvi apstrīdēt to iekļaušanu minētajā sarakstā.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada maija (119.) numurā.