Raksts ir turpinājums 2023. gada žurnāla janvāra, marta, aprīļa un maija numuros publicētajam aktuālāko Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumu publisko iepirkumu lietās apskatam.

Par kvalifikācijas prasībām

EST 2023. gada 26. janvāra spriedums lietā C–403/21

Konkrētajā lietā strīds radies saistībā ar Rumānijas līgumslēdzējas iestādes organizētu iepirkumu par tehniski ekonomiskās dokumentācijas izstrādi savienojošā autoceļa posma būvniecības projektam. Pretendents, kura piedāvājums tika novērtēts zemāk nekā citi piedāvājumi, apstrīdēja pārējo pretendentu atbilstību atlases prasībām jeb prasībām, kas nav tieši iekļautas iepirkuma nolikumā, bet izriet no speciālajiem normatīvajiem aktiem, piemēram, vai pretendentus vai to apakšuzņēmējus ir sertificējusi Rumānijas dzelzceļa pārvalde.

EST tika uzdots prejudiciālais jautājums, vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (Direktīva 2014/24/ES) 58. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka līgumslēdzēja iestāde kā atlases kritērijus var noteikt pienākumus, kuri izriet no speciālajiem tiesību aktiem, kas ir piemērojami darbībām, kuras var tikt veiktas saistībā ar publiskā iepirkuma līguma izpildi. Kā spriedumā norāda tiesa, tā kā līgumslēdzēja iestāde savas vajadzības var novērtēt vislabāk, Eiropas Savienības likumdevējs tai ir piešķīris plašu rīcības brīvību atlases kritēriju noteikšanā, un iestādei ir zināma brīvība noteikt nosacījumus dalībai publiskā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, kurus tā uzskata par saistītiem un samērīgiem ar publiskā iepirkuma līguma priekšmetu un kuri ir piemēroti, lai nodrošinātu, ka kandidātam vai pretendentam ir juridiskās un finansiālās spējas, kā arī tehniskās un profesionālās spējas, kas ir nepieciešamas, lai izpildītu piešķiramo publiskā iepirkuma līgumu. Šī rīcības brīvība nozīmē, ka, pirmkārt, līgumslēdzēja iestāde var nolemt starp atlases kritērijiem iekļaut pienākumus, kas izriet no speciālajiem tiesību aktiem, kuri piemērojami darbībām, kas var tikt īstenotas saistībā ar publiskā iepirkuma līguma izpildi, otrkārt, līgumslēdzēja iestāde var šos pienākumus neiekļaut atlases kritērijos, piemēram, minētajiem pienākumiem nav būtiskas nozīmes, treškārt, līgumslēdzēja iestāde varētu arī vēlēties minēt tos pašus pienākumus saistībā ar publiskā iepirkuma līguma izpildes nosacījumiem tā, lai to ievērošanu padarītu saistošu tikai izraudzītajam pretendentam.

Kā EST norāda, Direktīvā 2014/24/ES nav izslēgts, ka tehniskās prasības vienlaikus var tikt uzskatītas gan par atlases kritērijiem, kas saistīti ar tehniskajām un profesionālajām spējām, gan par tehniskajām specifikācijām un/vai publiskā iepirkuma līguma izpildes nosacījumiem, un līgumslēdzēja iestāde var izvēlēties vienu no šīm kvalifikācijām. Turklāt EST arī uzsver, ka pienākumi, kas izriet no darbībām, kuras saistītas ar piešķiramo publiskā iepirkuma līgumu, piemērojamajiem speciālajiem tiesību aktiem, nevar automātiski kļūt par atlases kritērijiem, kuri papildina šīs iepirkuma procedūras dokumentos skaidri minētos kritērijus, pretējā gadījumā zustu saturs līgumslēdzējas iestādes plašajai rīcības brīvībai noteikt atlases kritērijus, kurus tā vēlas padarīt saistošus ekonomikas dalībniekiem kā dalības iepirkuma procedūrā nosacījumus. No tā izriet, ka līgumslēdzēja iestāde nevar vērtēt, vai pretendentiem piemīt vai nepiemīt tāda kvalifikācija, kas neiziet no iepirkuma nolikuma prasībām.

Attiecībā uz apakšuzņēmēju norādīšanu pretendenta piedāvājumā EST tika uzdots jautājums, vai pretendents varētu tikt izslēgts no publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, pamatojoties uz to, ka tas nav norādījis apakšuzņēmēju, kuram tas ir paredzējis uzticēt tādu pienākumu izpildi, kuri izriet no speciālajiem tiesību aktiem, kas ir piemērojami ar attiecīgo publiskā iepirkuma līgumu saistītajām darbībām, un kuri nav paredzēti iepirkuma procedūras dokumentos, ja šis pretendents savā piedāvājumā ir norādījis, ka izpildīs šos pienākumus, piesaistot cita subjekta spējas. EST norādīja, ka, ja pienākumi, kuri izriet no speciālajiem tiesību aktiem, kas piemērojami ar attiecīgo līgumu saistītajām darbībām, un kuri iepirkuma procedūras dokumentos nav paredzēti kā atlases kritēriji, tiktu kvalificēti kā līguma izpildes nosacījums un ja izraudzītais pretendents tos nebūtu izpildījis brīdī, kad tam tika piešķirtas tiesības slēgt publiskā iepirkuma līgumu, šo pienākumu neievērošana neietekmētu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas atbilstību Direktīvas 2014/24/ES normām.

Par iepirkuma rezultātu apstrīdēšanu 

EST 2023. gada 9. februāra spriedums lietā C–53/22

Šajā lietā uzdots jautājums par Padomes Direktīvas 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas [pārbaudes] procedūru piemērošanu, piešķirot [tiesības noslēgt] piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (Direktīva 89/665). 

Itālijas līgumslēdzēja iestāde rīkoja publiskā iepirkuma procedūru par glābšanas pakalpojuma sniegšanu ar helikopteru, publicētajā paziņojumā par iepirkumu pretendentiem kā pierādījums par to tehniskajām un profesionālajām spējām tika prasīts iegūt īpašu sertifikāciju. Piegādātājs, kam nebija šī apliecinājuma un kas līdz ar to neatbilda nosacījumiem, lai piedalītos strīdīgajā procedūrā, apstrīdēja šo paziņojumu par iepirkumu, ciktāl tajā bija prasīta minētā sertifikācija. Ar tiesas spriedumu prasība tika noraidīta. Savukārt iepirkuma procedūrā piedalījās tie pretendenti, kas atbilda attiecīgajai prasībai, taču tie visi ir sodīti ar Itālijas Konkurences un tirgus uzraudzības iestādes lēmumu par ar tādu konkurences tiesību normām pretēju horizontālu nolīgumu, kura mērķis ir noteikt helikopteru pakalpojumu cenas un kurš paredzēts, lai ietekmētu līgumslēdzējas iestādes attiecībā uz cenu noteikšanu. Piegādātājs, kurš iepriekš apstrīdēja iepirkumā izvirzīto prasību par sertifikāciju, apstrīdēja arī iepirkuma rezultātus saistībā ar līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu tādam pretendentam, kurš ir ticis sodīts ar Itālijas Konkurences un tirgus uzraudzības iestādes lēmumu, turklāt arī ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru ir noraidīta pretendenta prasība par iestādes lēmuma atcelšanu. 

EST tika uzdots jautājums, vai Direktīvas 89/665 regulējums ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar ko saimnieciskās darbības subjektam – kurš nevarēja piedalīties publiskā iepirkuma procedūrā tāpēc, ka tas neatbilda kādam no nosacījumiem dalībai attiecīgajā procedūrā, un kura prasība, kas vērsta pret šī nosacījuma iekļaušanu šajā paziņojumā par iepirkumu, ir noraidīta ar lēmumu, kurš ieguvis res judicata (spēkā stājies tiesas nolēmums) spēku, – neļauj apstrīdēt attiecīgās līgumslēdzējas iestādes lēmumu par iepirkuma rezultātiem, jo izraudzītais pretendents, gan visi citi pretendenti ir bijuši vienošanās, ar ko tiek pārkāptas konkurences tiesību normas tajā pašā nozarē kā tā, uz kuru attiecas šī publiskā iepirkuma procedūra, dalībnieki. 

Kā norāda EST, atbilstoši Direktīvai 89/665 dalībvalstīm ir jānodrošina, ka šajā direktīvā paredzētās pārbaudes procedūras ir pieejamas vismaz ikvienai tādai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt konkrētu publisku līgumu un kurai ir nodarīts kaitējums vai ir iespējams, ka tiks nodarīts kaitējums varbūtēja Savienības tiesību publisku līgumu jomā vai tādu valsts tiesību aktu pārkāpuma dēļ, ar ko šīs tiesības ir transponētas. Tādējādi dalībvalstīm nav pienākuma minētās pārbaudes procedūras padarīt pieejamas ikvienai personai, kas vēlas iegūt tiesības noslēgt publisku līgumu, bet tās drīkst prasīt, lai attiecīgajai personai būtu nodarīts kaitējums vai būtu iespējams, ka tai tiks nodarīts kaitējums norādītā pārkāpuma dēļ. Kā norāda tiesa, ja persona nav iesniegusi piedāvājumu, tai ir grūti pierādīt, ka tai ir interese iebilst pret šo lēmumu vai ka tai ir nodarīts kaitējums, vai ir iespējams, ka tai tiks nodarīts kaitējums šīs tiesību noslēgt līgumu piešķiršanas dēļ. 

Konkrētajā lietā EST uzdotais jautājums attiecas uz gadījumu, kad saimnieciskās darbības subjekts nav iesniedzis piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā tāpēc, ka tas neatbilda attiecīgajā uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus paredzētajiem dalības nosacījumam, un kurš varēja apstrīdēt šo nosacījumu, ceļot prasību, kas tikusi noraidīta ar lēmumu, kurš ieguvis res judicata spēku pirms lēmuma par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pieņemšanas. Kā atzīst tiesa spriedumā, ja pirms lēmuma par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pieņemšanas pretendents ir ticis galīgi izslēgts no dalības attiecīgā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, Direktīva 89/665 neliedz šim pretendentam atteikt pieeju pārbaudes procedūrām par lēmumu par attiecīgā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Tas, ka lēmums par izslēgšanu vēl nav galīgs, pretendentam nosaka locus standi (interese celt prasību) attiecībā uz lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, savukārt pretendenta izslēgšana no dalības iepirkuma procedūrā ir galīga, ja par to ir paziņots pretendentam un ja neatkarīga pārskatīšanas struktūra to ir atzinusi par likumīgu vai to vairs nevar pārsūdzēt. Kā to norāda tiesa, saimnieciskās darbības subjekts, kas atrodas šādā situācijā, galu galā neatšķiras no jebkura cita tirgus dalībnieka, kurš potenciāli būtu varējis iesniegt piedāvājumu.

Par profesionālās darbības pārkāpuma un nepamatoti lēta piedāvājuma vērtējumu

Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2023. gada 26. aprīļa spriedums lietā T54/21 

Šajā lietā Vispārējā tiesa apskatīja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (Finanšu regula), noteikumus, kas attiecas arī uz Eiropas Komisijas veiktajiem iepirkumiem. Jāatzīmē, kas atsevišķos jautājumos Finanšu regulas un Direktīvas 2014/24/ES normas ir tuvas jeb līdzīgas.

Prasītāja šajā lietā lūdza atcelt Eiropas Komisijas lēmumu par konkursa dialoga rezultātiem. Kā vien no argumentiem tika norādīts, ka konkursa uzvarētājs ir pieņēmis darbā prasītājas bijušo darbinieku, kurš varēja izpaust prasītājas komercnoslēpumu, līdz ar to uz uzvarētāju attiecas izslēgšanas noteikums par smagu profesionālās darbības pārkāpumu. 

Kā norāda Vispārējā tiesa, pretendentu izslēgšanas gadījumiem ir jābūt konkrēti saistītiem ar Finanšu regulā norādītajiem. Kā tiesa spriedumā norāda, prasītāja nav minējusi nekādu paša izraudzītā pretendenta rīcību, izņemot to, ka tas bija pieņēmis darbā prasītājas bijušo darbinieku, un tas vien, ka iepirkuma procedūras laikā pretendents ir pieņēmis darbā cita pretendenta bijušo darbinieku, nav norāde uz šī pirmā pretendenta rīcību, kas varētu būt smags pārkāpums saistībā ar profesionālo darbību. Arī dalība kādā iepirkuma procedūrā nevar būt šķērslis minētās procedūras laikā īstenot pretendentu (un to darbinieku vai bijušo darbinieku) tiesības slēgt darba līgumus vai veikt ar darba tiesībām saistītas darbības. Prasītāja bija norādījusi tieši uz tās bijušā darbinieka rīcību, ka tas ir pārkāpis prasītājas komercnoslēpumu, jo ir nelikumīgi ieguvis konfidenciālu informāciju, tomēr tiesas ieskatā šāds pārkāpums, ja pieņem, ka tas ir pierādīts, katrā ziņā nav norāde uz paša uzvarējušā pretendenta rīcību un tādējādi nevar pamatot prezumpciju par tā vainu. Tiesa arī secināja, ka prasītāja nav izvirzījusi nevienu konkrētu argumentu, lai pierādītu, ka uzvarējušais pretendents ar prasītājas bijušā darbinieka starpniecību ir ieguvis jebkādu konfidenciālu informāciju un ir izmantojis to strīdīgajā konkursa dialogā. 

Otrs prasītājas arguments saistīts ar prasītājas apgalvojumu, ka Komisija ir pārkāpusi Finanšu regulas noteikumus, ciktāl Komisija nav īstenojusi Regulā paredzētos divus posmus, lai nodrošinātu, ka uzvarētāja galīgais piedāvājums nav nepamatoti lēts, lai gan piedāvājuma cena esot bijusi būtiski zemāka nekā cita pretendenta un prasītājas piedāvājumu cena, un tādējādi Komisija nevarēja tikai norādīt, ka šis piedāvājums tai nešķiet nepamatoti lēts. Kā norāda tiesa spriedumā, jēdziens „nepamatoti lēts piedāvājums” Finanšu regulā nav definēts, tomēr piedāvājuma nepamatoti lētais raksturs būtu jāizvērtē salīdzinājumā ar piedāvājuma elementiem un salīdzinājumā ar attiecīgo pakalpojumu, un tas vien, ka izvēlētā pretendenta piedāvājuma cena ir zemāka nekā cita pretendenta piedāvājuma cena, nevar būt pierādījums tam, ka izvēlētā pretendenta piedāvājums ir nepamatoti lēts. Piedāvājums var būt lētāks nekā cits, neesot tomēr nepamatoti lēts. 

Konkrētajā gadījumā, lai gan cenu atšķirības starp piedāvājumiem bija 11,9% un 13,9%, tiesa norādīja uz vairākiem aspektiem, kas neliecina, ka izvēlētais piedāvājums būtu vērtējams kā nepamatoti lēts. Kā Vispārējā tiesa norāda spriedumā, iepirkuma procedūra tika uzsākta konkursa dialoga formā, līdz ar to arī piedāvājumu cenas lielā mērā bija atkarīgas no dažādiem tehniskiem risinājumiem un līdzekļiem, ko piedāvāja katrs pretendents. Tāpat tiesa ņēma vērā, ka strīdīgais konkursa dialogs attiecās uz tādu preču iegādi, kurām nebija tirgus cenas. Turklāt tiesa arī norādīja, ka bez cenu atšķirības prasītāja nav norādījusi konkrētu argumentu, lai pamatotu savu apgalvojumu, ka uzvarētāja piedāvājumam būtu vajadzējis šķist nepamatoti lētam, un no lietas materiāliem izrietošie elementi neapstiprina prasītājas apgalvojumu.

Par nepamatoti lēta piedāvājuma izvērtējumu un lēmuma pamatojumu

EST 2023. gada 11. maija spriedums lietā C101/22P 

Šajā lietā tika skatīta Eiropas Komisijas apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumu, ar kuru tā ir atcēlusi Komisijas lēmumu, ar ko iepirkuma procedūrā par IT platformu specifikācijas, izstrādes, uzturēšanas un atbalsta pakalpojumiem līguma slēgšanas tiesības piešķirtas konsorcijam. 

Konkrētajā lietā pastāv strīds par to, vai izraudzītais konsorcija piedāvājums nebija jānovērtē kā nepamatoti lēts saistībā ar „sociālā dempinga” risku, un par Eiropas Komisijas kā pasūtītāja pienākumu attiecībā uz pieņemtā lēmuma pamatojumu.

Kā norāda EST, līgumslēdzējas iestādes veiktais izvērtējums, vai pastāv nepamatoti lēti piedāvājumi, tiek veikts divos posmos. Pirmajā posmā līgumslēdzēja iestāde izvērtē, vai piedāvājumā norādītā cena vai izmaksas „nešķiet” nepamatoti zemas, t.i., līgumslēdzēja iestāde pirmšķietami novērtē, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts, nevis veic detalizētu katra piedāvājuma elementa analīzi, lai noteiktu, vai tas nav nepamatoti lēts piedāvājums. Kā skaidro EST, pirmajā posmā līgumslēdzējai iestādei ir tikai jānosaka, vai iesniegtajos piedāvājumos nav kāda norāde, kas varētu radīt aizdomas, ka tie varētu būt nepamatoti lēti (piemēram, ja iesniegtajā piedāvājumā norādītā cena ir ievērojami zemāka par citu iesniegto piedāvājumu cenu vai parasto tirgus cenu), un, ja ir norādes, kas var radīt aizdomas, ka piedāvājums varētu būt nepamatoti lēts, otrajā posmā līgumslēdzējai iestādei ir jāpārbauda piedāvājuma būtība, lai pārliecinātos par to, ka tas nav nepamatoti lēts. Tātad – no līgumslēdzējas iestādes tiek prasīta tikai pirmšķietama pārbaude, tomēr jāuzsver, ka EST ieskatā šī vispārējā pārbaude ir paredzēta tikai iekšējai lietošanai un to nevar izmantot attiecībā uz pretendentu, kurš pamato savas šaubas par šo vērtējumu, t.i., ja neizraudzītais pretendents, uz kuru neattiecas izslēgšanas situācija un kurš atbilst atlases kritērijiem, rakstveidā un pamatoti lūdz līgumslēdzēju iestādi paskaidrot, kāpēc tā izraudzīto piedāvājumu neuzskata par nepamatoti lētu, iestādei ir pienākums sniegt detalizētu atbildi.

EST norādīja, ka Finanšu regula nosaka, ja konkrēta līguma gadījumā piedāvātā cena vai izmaksas šķiet nepamatoti zemas, līgumslēdzēja iestāde rakstveidā pieprasa sīkāku informāciju par tiem elementiem, kuri veido cenu vai izmaksas un kurus tā uzskata par būtiskiem, un tā dod iespēju pretendentam iesniegt savus apsvērumus, un tas neizslēdz iespēju, ka šaubas par izraudzītā piedāvājuma nepamatoti zemo cenu varētu būt izteicis kāds no noraidītajiem pretendentiem. Tas, ka šāds pretendents pamatoti izsaka šaubas par izraudzītā piedāvājuma nepamatoti zemo cenu, noved līgumslēdzēju iestādi pie otrā pārbaudes posma.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada jūlija (121.) numurā.