TIESAS

Eiropas Komisija publiskojusi 2024. gada ziņojumu par tiesiskumu Eiropas Savienībā (EU Justice Scoreboard). Latvija uzrāda ļoti labus rezultātus vairākos tiesu sistēmas efektivitātes un kvalitātes rādītājos. Jaunākais Eiropas Komisijas ziņojums liecina, ka Latvijā vidējais termiņš strīdīgo civillietu un komerclietu izskatīšanā pirmajā instancē ir 200 dienas, kas ir vērtējams ļoti labi, jo ierindo Latviju 11. vietā starp 22 Eiropas Savienības (ES) valstīm. Administratīvo lietu izskatīšanā pirmajā tiesu instancē Latvija ierindojas augstajā 8. vietā, jo 17 ES valstīs administratīvo lietu izskatīšana pirmajā tiesu instancē aizņem ilgāku laiku – vairāk nekā 200 dienas. Savukārt strīdīgo civillietu un komerclietu izskatīšanā visās tiesu instancēs Latvija ieņem augsto 8. vietu, bet administratīvo lietu izskatīšanā 5. vietu. Tāpat, salīdzinot ar 2023. gada Eiropas Komisijas ziņojumu, Latvijā ir vērojams lietu izskatīšanas termiņu samazinājums. Ziņojuma ietvaros vērtēts arī tiesu un citu atbildīgo institūciju darba ātrums noteiktu kategoriju lietu izskatīšanā. Latvijā ir samazinājies nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas lietu izskatīšanas ilgums pirmajā instancē....

Tieslietu padome apstiprināja Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas izstrādātās Vadlīnijas tiesas spriedumu rakstīšanai krimināllietās pirmās un apelācijas instances tiesām. Vadlīniju mērķis ir sekmēt spriedumu kvalitātes paaugstināšanos un nodrošināt visās tiesās vienotu pieeju tiesu spriedumu rakstīšanā. Vadlīniju mērķis ir sekmēt metodoloģiski un strukturāli vienotu pieeju krimināllietu spriedumu un lēmumu formas izveidei. Ieteikumi spriedumu ievaddaļas veidošanai savā ziņā paredz vienotas sprieduma veidlapas ieviešanu. Mērķis ir panākt, lai ikviens tiesas spriedums kā dokuments tā formas un izkārtojuma ziņā tiktu veidots vienādi neatkarīgi no tiesu apgabala vai konkrētās tiesas. Sevišķa uzmanība šo vadlīniju tapšanas gaitā tika pievērsta tiesas sprieduma pamatojuma veidošanai saistībā ar pierādījumu vērtēšanas atspoguļojumu. Piemēram, ieteikumos atgādināts, ka pierādījumu (sevišķi liecību) pārmērīgi detalizēta atreferējuma vietā daudz lielāka uzmanība veltāma pierādījumu vērtējumam. Tāpat attiecībā uz nolēmuma argumentācijas veidošanu, vadlīnijās norādīts, ka pamatojuma princips ir viens no procesuālā taisnīguma nodrošināšanas principiem. Atbilstoši šim vispārējam tiesību principam tiesai ir pienākums motivēt savu nolēmumu.

Satversmes tiesā pēc patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējas pieteikuma ierosināta lieta “Par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.1 panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”. Pieteikuma iesniedzēja sniedz patērētāju kreditēšanas pakalpojumus ar fiksētu aizdevuma procentu likmi un ir uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) maksātāja. Apstrīdētā norma noteic pieteikuma iesniedzējai pienākumu veikt UIN piemaksu. Likumdevējs šādu piemaksu esot noteicis saistībā ar kredītiestāžu paaugstināto peļņu pēc Eiropas Centrālās Bankas lēmumiem celt eiro naudas tirgus etalona likmi (EURIBOR). Tomēr pieteikuma iesniedzējas piemērotā fiksētā aizdevuma likme neietverot etalona likmi (EURIBOR). Tādēļ likumdevējs pretēji Satversmes 91. panta pirmajam teikumam ar apstrīdēto normu esot pieļāvis vienādu attieksmi pret atšķirīgos apstākļos esošām personu grupām – kredītiestādēm, kuras izsniedz aizdevumus ar mainīgajām un fiksētajām aizdevuma procentu likmēm, un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas nozīmīgi lielākajā daļā gadījumu sniedz aizdevumus tikai ar fiksēto procentu likmi. Tāpat apstrīdētajā normā noteiktais pienākums veikt UIN piemaksu...

Lai lemtu par kādas personas vainu noziegumā vai atrisinātu strīdus, personas datu apstrāde tiesās ir neatņemama sastāvdaļa. Lai tiesa varētu objektīvi izskatīt un izspriest lietu, tās rīcībā jābūt ievērojamam informācijas daudzumam, ietverot, protams, arī dažādu kategoriju personas datus. Tie ir nepieciešami, lai tiesa varētu pildīt savas pamatfunkcijas, piemēram, sazināties ar lietas dalībniekiem, organizēt sēdes, izvērtēt materiālus, nodot spriedumu izpildīt citām institūcijām u.c. Lai gan, strādājot pie lietu izskatīšanas, tiesām ir jāievēro Datu regulas prasības, Datu valsts inspekcijas (turpmāk- Inspekcija) kompetencē nav uzraudzīt darbības, ko tiesas veic, pildot savus uzdevumus. Tādējādi cilvēki nevar vērsties Inspekcijā ar sūdzībām par iespējamiem personas datu apstrādes pārkāpumiem, kas pieļauti tiesvedības procesā. Šāds noteikums pastāv, ņemot vērā, ka jebkuriem citiem subjektiem, tostarp, valsts iestādēm, ir jārespektē tiesu neatkarība un jāatturas no iejaukšanās tiesu pamatfunkciju izpildē. Lai tiesa varētu efektīvi izspriest lietu, ir svarīgi, lai tiesas rīcībā būtu visa šā mērķa sasniegšanai nepieciešamā informācija. Tiesa kā pārzinis katrā...

Tiesu administrācija un domnīca Providus Tieslietu padomei prezentēja tiesu klientu aptaujas rezultātus, kas liecina, ka tiesu darbs laikā no 2022. gada līdz 2023. gadam tiek vērtēts pozitīvi, atzinīgi vērtējot gan tiesneša darbu, gan tiesu darbinieku palīdzību un atbalstu tiesas procesa norisē. Visaugstāk novērtēta tiesu darbinieku attieksme un procesa norise tiesas zālē (4,6 balles no 5). Relatīvi zemākais vērtējums ir par to, cik ērti ir iepazīties ar lietas materiāliem (4,3 balles no 5). Atšķirībā no citām sabiedriskās domas aptaujām, kur respondenti izvēlēti izlases kārtā un kuriem pat nav bijusi saskarsme ar tiesu, šī aptauja organizēta tieši mērķauditorijai – tiesu apmeklētājiem, lai noskaidrotu viņu viedokli par tiesu darbu. Aptauju kopumā aizpildīja 991 tiesu klients. Lai gan kopumā tiesu apmeklētāju anketēšana notika veiksmīga, tomēr no dažām tiesām netika saņemta neviena aptaujas anketa. Aptauja notika katrā tiesu apgabalā trīs mēnešus, aptverot visas pirmās un otrās instances tiesas Latvijā. Tiesas darba kvalitāte tika mērīta pēc astoņiem parametriem:...

Ikgadējā ziņojumā par tiesiskumu Eiropas Savienībā (EU Justice Scoreboard), ko sagatavojusi Eiropas Komisija (EK), Latvijai uzrādīti labi rādītāji lietu izskatīšanas termiņos un tiesu sistēmas kvalitātes rādītājos, informē Tieslietu ministrija. Lietu izskatīšanas termiņi Latvija ieņem 3. vietu starp Eiropas Savienības (ES) valstīm ar īsāko lietu izskatīšanas termiņu pirmajā tiesu instancē civillietās, komerclietās, administratīvajās lietās un cita veida lietās. Šādā novērtējumā Latviju apsteidz tikai Igaunija un Dānija. Latvijas vidējais rādītājs strīdīgo civillietu un komerclietu izskatīšanā pirmajā instancē – 220 dienas (11. vieta ES). Savukārt vērtējot attiecīgo kategoriju lietu izskatīšanu visās trijās tiesu instancēs, Latvija ieņem 7. vietu starp ES valstīm. Atsevišķi vērtējot administratīvo lietu izskatīšanas termiņu pirmajā tiesu instancē - Latvija ieņem 9. vietu ES, bet, vērtējot izskatīšanas termiņus visās trijās tiesu instancēs - 3. vietā. Latvijā ar korupcijas novēršanu saistītas lietas pirmajā instancē tiek izskatītas aptuveni 200 dienās, kas ierindo Latviju 8. vietā starp ES valstīm. Izteikti...

Atgādinām, ka no 1. jūlijā Rēzeknes tiesai tiek pievienota Daugavpils tiesa, vienlaikus mainot tiesas nosaukumu uz "Latgales rajona tiesa". Minētās izmaiņas ir tiesu teritoriālās reformas turpinājums ar mērķi efektivizēt tiesu darbu un samazināt tiesvedības termiņus. Tiesu teritoriālā reforma paredz, ka viena tiesu apgabala ietvaros tiek apvienotas vairāku tiesu darbības teritorijas, juridiski izveidojot vienu lielāku pirmās instances tiesu. Reforma neietekmē jau uzsākto lietu izskatīšanu. Pēc reformas Latgales rajona tiesas pieejamība tiks nodrošināta visās līdzšinējo tiesu atrašanās vietās: Daugavpilī - 18. novembra ielā 37 un Ģimnāzijas ielā 11; Krāslavā – Lāčplēša ielā 19; Preiļos – Talsu ielā 2; Balvos – Bērzpils ielā 7a; Ludzā – Stacijas ielā 44; Rēzeknē – Dārzu ielā 24, tādējādi dodot iedzīvotājiem iespēju iesniegt dokumentus tiesai jebkurā no minētajām Latgales rajona tiesas atrašanās vietām. Latgales apgabaltiesa turpinās darbu Atbrīvošanas alejā 95, Rēzeknē. Latgales rajona tiesu vadīs viens tiesas priekšsēdētājs, tajā būs vienota lietu sadales sistēma un tiesnešu slodžu izlīdzināšana notiks...

Lai nodrošinātu lietu dalībnieku labāku tiesību aizsardzību, Augstākā tiesa ir izstrādājusi ieteikumus kasācijas sūdzības sagatavošanā. Tiesvedība Senātā notiek, pārbaudot kasācijas sūdzībā izklāstītos argumentus, tādēļ svarīgi, lai tā būtu kvalitatīva. Lietu izskatīšanas statistika uzrāda, ka atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību tiek vidēji 70% gadījumu. Tātad salīdzinoši lielā skaitā lietu senatoru kolēģija secinājusi, ka vai nu kasācijas sūdzība vispār neatbilst likumā izvirzītajām prasībām, vai sūdzībā vai protestā norādītajos tiesību normu piemērošanas jautājumos ir izveidojusies Senāta judikatūra un pārsūdzētais nolēmums tai atbilst, vai arī, izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, nerodas šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes judikatūras veidošanā. Lielais atteikumu skaits apgrūtina Senāta darbu, taču galvenais – nekvalitatīva kasācijas sūdzība apdraud personu tiesību aizsardzību. “Tāpēc ir tapušas vadlīnijas, lai galvenokārt lietas dalībnieki, bet arī to juridiskās palīdzības sniedzēji varētu iepazīties ar to, no kā sastāv kasācijas sūdzība, kam tur obligāti jābūt, kā to strukturēt, kā formulēt lūgumus. Ja kasācijas sūdzība būs...

Tieslietu padome 30. maijā rakstveida procesā pieņēma lēmumus saistībā ar jaunizveidoto Latgales rajona tiesu. Tieslietu padome noteica, ka Latgales rajona tiesā strādās 44 tiesneši un tiesas darbības teritorija būs Rēzeknē, Balvos, Daugavpilī, Krāslavā, Ludzā un Preiļos. Jau ziņots, ka 2023. gada 24. martā Tieslietu padome nolēma no 2023. gada 1. jūlija reorganizēt Daugavpils tiesu, pievienojot to Rēzeknes tiesai, un mainīt reorganizētās tiesas nosaukumu uz Latgales rajona tiesa. Tiek plānots, ka tiesu reorganizācijas rezultātā paaugstināsies tiesu efektivitāte un izlīdzināsies tiesnešu noslodze. Tiesu pieejamība iedzīvotājiem netiks ietekmēta un tiesas būs pieejamas līdzšinējās atrašanās vietās, kā arī iedzīvotājiem būs iespēja iesniegt dokumentus jebkurā no šobrīd esošajām tiesu atrašanās adresēm. Pamatojoties uz likuma “Par tiesu varu” 32. panta trešo daļu, tiesnešu kopskaitu rajonu (pilsētu) tiesās un Ekonomisko lietu tiesā, kā arī Administratīvajā rajona tiesā nosaka Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Savukārt tiesnešu skaitu katrā no tiesām nosaka Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma. Tieslietu padome ir...

Tieslietu padome 28. aprīlī lēma rajona (pilsētas) tiesās ieviest lietu sarežģītības pakāpes noteikšanas jeb „lietu svēršanas” modeli, kas tiks izmantots noslodzes analīzei un monitoringam pirmās instances tiesās Latvijā, kā arī resursu un vakanču plānošanai tiesu sistēmā. „Lietu svēršanas” modelis paredz novērtēt lietu sarežģītības pakāpi punktos. Tiesu administrācija veiks Tiesu informācijas sistēmas tehnisko pielāgošanu, lai nodrošinātu modeļa praktisku izmantošanu tiesās. Modeli izstrādāja Tiesu administrācijas izveidotā Tiesu efektivitātes stiprināšanas darba grupa. Tieslietu padome 19. maijā rīkos Latvijas tiesnešu konferences „Tiesības uz taisnīgu tiesu: tiesu instanču mijiedarbība”, par tās vadītāju izvēlēta Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Ilze Celmiņa.

Tieslietu padome 24. martā nolēma, ka no 2023. gada 1. jūlija Daugavpils tiesa tiks pievienota Rēzeknes tiesai, vienlaikus mainot tiesas nosaukumu uz Latgales rajona tiesa. Daugavpils un Rēzeknes tiesu reorganizācija ir 2016. gadā uzsāktās tiesu teritoriālās reformas turpinājums, un tā tiek veikta, lai paaugstinātu tiesu efektivitāti un sekmētu tiesnešu noslodzes līdzsvarošanu starp abu tiesu tiesnešiem. Tieslietu padome uzsver, ka reorganizācijas rezultātā tiesu pieejamība iedzīvotājiem netiks ietekmēta un tiesas būs pieejamas līdzšinējās atrašanās vietās, kā arī iedzīvotājiem būs iespēja iesniegt dokumentus jebkurā no šobrīd esošajām tiesu atrašanās adresēm. Tiesu reorganizācijas plānu izstrādāja Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tieslietu padomes darba grupu tiesu efektivitātes stiprināšanai. Tieslietu padome arī noteica, ka 2023. gada 19. maijā rīkotās Latvijas tiesnešu konferences pamattēma būs „Tiesības uz taisnīgu tiesu: tiesu instanču mijiedarbība”.

Atbilstoši likuma “Par tiesu varu” 27.1 pantam, tiesas priekšsēdētājs pirms katra kalendāra gada sākuma, sadarbojoties ar tiesas tiesnešiem, plāno un nosaka tiesas darba mērķus attiecībā uz vidējiem lietu izskatīšanas termiņiem tiesā (lietu izskatīšanas termiņu standarts). Lietu izskatīšanas termiņu standartu nosaka, ņemot vērā tiesas resursus un nepieciešamību nodrošināt personas tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā un ievērojot citus lietu izskatīšanas pamatprincipus. Tiesas priekšsēdētājs lietu izskatīšanas termiņu standartu līdz katra gada 1. februārim iesniedz apstiprināšanai Tieslietu padomē. Vidējais civillietu izskatīšanas termiņš 2023. gadā pirmajā instancē plānots 6,9 mēneši, apelācijas instancē 4,7 mēneši, bet kasācijas instancē 6 mēneši līdz rīcības sēdei un 18 mēneši līdz lietas izskatīšanai. Krimināllietām vidējais lietu izskatīšanas termiņš pirmajā instancē plānots 8 mēneši, apelācijas instancē 4,4 mēneši, kasācijas instancē 3 mēneši līdz rīcības sēdei un 10 mēneši līdz lietas izskatīšanai. Administratīvajām lietām vidējais lietu izskatīšanas termiņš pirmajā instancē plānots 8 mēneši, apelācijas instancē 6,5 mēneši, kasācijas instancē 6 mēneši līdz rīcības...

Augstākās tiesas 2022. gada atskaites plēnumā, kas tika sarīkots 27. janvārī, aizvadīto gadu Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamentam tā priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa vērtēja kā intensīva darba, sarežģītu, pārmaiņu, bet tomēr kopumā pozitīvi vērtējamu. 2022. gadā departamenta tiesvedībā bija 1222 lietas, no kurām izskatītas 736 lietas jeb 60,2%. Neizskatīto lietu uzkrājums, salīdzinot ar 2021. gadu, tika samazināts gandrīz par 18%. Kasācijas kārtībā izskatītajās lietās pieauga to spriedumu skaits, kuros zemākas instances tiesas spriedums tika atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai. Pilnībā tika atcelti 45,3% no visiem spriedumiem (2021. gadā –39,3%). Interesanta tendence iezīmējās attiecībā uz atteikumiem ierosināt kasācijas tiesvedību. Būtiski pieauga to gadījumu skaits, kad tika secināts, ka jau pati kasācijas sūdzība neatbilst tai izvirzītajām prasībām. Ja 2021. gadā šāds atteikuma pamats bija 10,9% kasācijas sūdzību, tad 2022. gadā tāds bija 18,4%. Departamenta priekšsēdētāja norāda, ka šie dati apliecina nepieciešamību pēc vadlīnijām kasācijas sūdzību sagatavošanai, tādējādi izglītojot procesa dalībniekus un, cerams, samazinot...

Satversmes tiesas 3. kolēģija 29. novembrī ierosināja lietu “Par Kriminālprocesa likuma 124. panta sestās daļas un 126. panta 3.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam un otrajam teikumam”. Apstrīdētās normas Kriminālprocesa likuma 124. panta sestā daļa nosaka: “Kriminālprocesā un procesā par noziedzīgi iegūtu mantu pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi attiecībā uz mantas noziedzīgo izcelsmi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme.” Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 126. panta 3.1 daļu, ja kriminālprocesā iesaistītā persona apgalvo, ka manta nav uzskatāma par noziedzīgi iegūtu, pienākums pierādīt attiecīgās mantas izcelsmes likumību ir šai personai. Ja persona noteiktā termiņā nesniedz ticamas ziņas par mantas izcelsmes likumību, šai personai tiek liegta iespēja saņemt atlīdzību par kaitējumu, kas tai nodarīts saistībā ar kriminālprocesā noteiktajiem ierobežojumiem rīkoties ar šo mantu.” Augstāka juridiskā spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmais un otrais teikums: “Ikviens var aizstāvēt...

Augstākās tiesas rosinātie grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas Saeimā gala lasījumā pieņemti 2022. gada 6. oktobrī, stājās spēkā 3. novembrī. Tie paredz, ka turpmāk lietas Senāta Krimināllietu departamentā varēs skatīt arī paplašinātā tiesas sastāvā un senators lēmumam varēs pievienot savas atsevišķās domas. Grozījumi atslogos kasācijas instanci no vienošanās procesā pirmās instances tiesas pieņemto lēmumu pārsūdzības izskatīšanas. ​Atsevišķas pārsūdzības pieņems tikai apelācijas instancē Turpmāk tikai apelācijas instances tiesā pārsūdzami spēkā nestājušies pirmās instances tiesas nolēmumi, kas pieņemti vienošanās procesā. Tāpat apelācijas, nevis kasācijas instancē pārsūdzami tiesas nolēmumi krimināllietās, kurās slēgta vienošanās par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskām personām. Tas mazinās Senāta Krimināllietu departamenta slodzi un dos iespēju pilnvērtīgi realizēt tam piešķirto tiesību skatīt paplašinātā sastāvā sarežģītākās lietas, kurās risinātajos tiesību jautājumos jānostiprina judikatūra. ​Sekmēs vienveidīgas tiesu prakses veidošanu Likuma grozījumi arī paredz: ja tiesa, izskatot lietu trīs senatoru sastāvā, atzīst, ka lieta...