TIESAS

Augstākās tiesas izveidotā darba grupa veica aptauju par kriminālprocesā, civilprocesā un administratīvajā procesā novērotajiem tiesvedības ātrumu negatīvi ietekmējošajiem faktoriem, izmantotajiem tiesvedības novilcināšanas līdzekļiem un procesuālajiem līdzekļiem tiesvedības novilcināšanas nepieļaušanai, kā arī sniedza ierosinājumus, kādas izmaiņas būtu nepieciešamas tiesvedības ilguma samazināšanai – iespējamie normatīvā regulējuma grozījumi, tiesu resursu papildināšana, tiesnešu tālākizglītība un citi risinājumi. Minētajā aptaujā piedalījās 256 tiesneši, 321 prokurors un 372 advokāti. Liecinieku klātbūtnes nodrošināšana, novēloti iesniegti pierādījumi un nepieciešamība iegūt papildu pierādījumus ir vieni no biežākajiem cēloņiem ilgām tiesvedībām – liecina procesos iesaistīto aptaujas rezultāti, norāda Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane. Kā nozīmīgākie tiesvedības ātrumu negatīvi ietekmējošie faktori tika norādīti (atbildes pēc respondentu skaita): CIVILLIETĀS Novēloti iesniegti pierādījumi (246) Lietas dalībnieku rīcība tiesas sēdes laikā (“procesuālais huligānisms”) (237) Tiesas (tiesneša) darba laika plānošana (173) Dokumentu nosūtīšana uz ārvalstīm (95) Atbildētāja neierašanās (22) Liecinieku neierašanās (20) Lietas sarežģītība (18) ADMINISTRATĪVAJĀS LIETĀS Nepieciešams iegūt papildu pierādījumus (279)...

Augstākā tiesa vērš civilprocesu dalībnieku uzmanību: ja drošības nauda par blakus sūdzības izskatīšanu kasācijas instancē ieskaitīta nepareizā kontā, tas ir pamats blakus sūdzības nepieņemšanai. Civilprocesa likuma 445.panta otrā daļa noteic – ja likumā noteiktajā kārtībā un apjomā nav samaksāta drošības nauda, tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt blakus sūdzību. Šī panta trešā daļa, kas paredz blakus sūdzības atstāšanu bez virzības, nosakot termiņu trūkumu novēršanai, nav attiecināma uz gadījumiem, kad drošības nauda iemaksāta nepareizā kontā. Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norāda, ka likumdevējs ir strikti nodalījis gadījumus, kuros personas iesniegto blakus sūdzību atsakāms pieņemt (t.sk. nesamaksātas valsts nodevas dēļ) un kuros tā atstājama bez virzības ar iespēju novērst trūkumus. Šāds regulējums izstrādāts ar mērķi veicināt efektīvāku un ātrāku civilprocesu, mazinot iespēju lietas dalībniekam novilcināt civilprocesu, iesniedzot tiesā dokumentus ar trūkumiem. “Pirms šo grozījumu pieņemšanas blakus sūdzību ar trūkumiem iesniegšana bija izplatīta prakse ar mērķi novilcināt tiesvedības procesus, kas negatīvi ietekmēja tiesību...

Vai zinājāt, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) audita procesu balsta uz nodokļu maksātāja riska novērtēšanu un ka šis izvērtēšanas process ir automatizēts? Kā norāda BDO Latvia vadošie speciālisti, nodokļu administrācija auditu veic, ja riska izvērtēšanas procesā konstatēts: kļūdas darījumu attaisnojošos dokumentos (tehniskās kļūdas); netipiska saimnieciskā darbība; saimnieciskā darbība, kas rezultējas ar sistemātiskiem zaudējumiem; darījumi tiek veikti ar uzņēmumiem, kuri iepriekš bijuši iesaistīti krāpnieciskās darbībās; no citām valsts institūcijām un ārzemju nodokļu administrācijas saņemta informācija par nodokļu riskiem. Fiziskām personām nodokļu risks tiek izsvērts, izmantojot datus, kas automātiski saņemti no citu nodokļu maksātāju sniegtajām deklarācijām un VID veiktajiem nodokļu kontroles pasākumiem, bankām, valsts institūcijām (zemesgrāmatu nodaļas, Uzņēmumu reģistra, transportlīdzekļu reģistra) un ārzemju nodokļu administrācijām. Pirms tiek uzsākts nodokļu audits, VID dod nodokļu maksātājam 30 dienas laika, lai veiktu pašizvērtējumu par nodokļu statusu un brīvprātīgi veiktu nepieciešamos nodokļu maksājumus Valsts kasei. Ja nodokļu maksājums tiek veikts pēc pašizvērtējuma, soda nauda netiek piemērota. Nodokļu maksātājam,...

Augstākajai tiesai 2019. gadā bijusi pozitīva dinamika visos galvenajos rādītājos – saņemto lietu skaits samazinājies par 5%, izskatīto lietu skaits palielinājies par 5%, lietu uzkrājums samazinājies par 9%. Šādas dinamikas uzturēšanai un lietu izskatīšanas termiņu samazināšanai jābūt arī 2020.gada darba prioritātei – gada atskaites plēnumā 17.februārī norādīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Augstākās tiesas priekšsēdētājs atzīmēja, ka samazinās arī senatoru slodze – ja pirms pāris gadiem tā bija vairāk par 100 lietām gadā, tad pagājušajā gadā vidēji viens senators Civillietu departamentā izskatījis 81 lietu, Administratīvo lietu departamentā – 86 lietas, Krimināllietu departamentā – 98 lietas. Senāta departamentu priekšsēdētāji norādīja – optimālā slodze tiesnesim kasācijas instancē būtu ne vairāk kā 75 lietas gadā. Senāta departamentu priekšsēdētāji plēnuma uzmanību vērsa uz zemāko instanču nepietiekamu darba kvalitāti – augsts ir to spriedumu procents, kuri atcelti procesuālu trūkumu dēļ, it īpaši nekvalitatīvas pierādījumu vērtēšanas dēļ. Iemesls tam varētu būt tiesnešu slodze vai nepietiekama kvalifikācija. Augstākās tiesas...

Par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un izvairīšanās no nodokļu nomaksas atbalstīšanu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija piemērojusi divām fiziskām personām reālu brīvības atņemšanas sodu uz pieciem mēnešiem, atņemot arī tiesības veikt uzņēmējdarbību uz diviem gadiem. Šāds soda mērs noteikts 2019. gada decembrī, izskatot Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurores iesniegto apelācijas protestu par pirmās instances tiesas notiesājošu spriedumu daļā par apsūdzētajām personām piemēroto sodu. Krimināllietā viena persona – uzņēmuma amatpersona (valdes locekle) atzīta par vainīgu Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, savukārt, otra persona – uzņēmuma darbinieks atzīts par vainīgu Krimināllikuma 20. panta ceturtajā daļā un 218. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā par to, ka atbalstījusi izvairīšanās no nodokļu nomaksas atbalstīšanu. Abu apsūdzēto personu darbību rezultātā uzņēmuma grāmatvedības atskaitēs laika periodā no 2011. gada janvārim līdz 2012. gada decembrim tika iekļauti faktiski nenotikuši darījumi par dažādu preču un pakalpojumu saņemšanu, kā...

Saeima 5.decembrī, pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstīja grozījumu, ar kuru plānots par Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās datumu noteikt 2020.gada 1.jūliju, nevis 1.janvāri, kā bija nolemts iepriekš. Administratīvās atbildības likums, ar kura spēkā stāšanos spēku zaudēs Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, paredz, ka administratīvie pārkāpumi, par tiem piemērojamie sodi un amatpersonu kompetence administratīvo pārkāpumu procesā turpmāk būs noteikta attiecīgo nozaru likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos. Administratīvās atbildības regulējumu ir paredzēts ietvert 124 likumos, taču parlamentā vēl nav iesniegti vairāki attiecīgo likumu grozījumu projekti, teikts likumprojekta anotācijā. Tāpat reformas noslēgšanas termiņu nepieciešams pagarināt, lai pabeigtu darbu pie informācijas sistēmām, kas attiecas uz administratīvajiem pārkāpumiem, – pārstrādātu Sodu reģistra programmatūras funkcionalitāti un pabeigtu izveidot jaunu Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmu. Lai grozījums stātos spēkā, tas Saeimai jāatbalsta vēl otrajā – galīgajā – lasījumā.

Otrdien, 26. novembrī, Saeimas Juridiskā komisija sniedza konceptuālu atbalstu specializētas tiesas izveidei komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu lietu izskatīšanai. Plānots, ka ekonomisko lietu tiesa savu darbību varētu uzsākt 2021. gada 1. janvārī, lai gan joprojām nav skaidri definēta Ekonomisko lietu tiesas kompetence. Plānots, ka uz Ekonomisko lietu tiesu un šīs tiesas tiesnešiem pilnā mērā būs attiecināms likumā "Par tiesu varu" noteiktais rajona (pilsētas) tiesas un rajona (pilsētas) tiesas tiesneša statuss, tostarp, tiesības, pienākumi un garantijas. Ar likumprojektu Tieslietu padomei dots uzdevums noteikt Ekonomisko lietu tiesas darbības teritoriju, atrašanās vietu un tiesnešu skaitu tiesā. Ekonomisko lietu tiesai būs specifiska kompetence, tāpēc paredzēts noteikt, ka gadījumos, kad rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai Administratīvās rajona tiesas tiesnesis būs pieteicies uz tiesneša amata vakanci Ekonomisko lietu tiesā, pirms tiesneša pārcelšanas vakantajā tiesneša amatā tiks veikta tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšana. Likumprojekts paredz, ka apelācijas instances funkcijas, izskatot Ekonomisko lietu tiesas pieņemtos nolēmumus, veiktu specializēta kolēģija Rīgas...

Augstākās tiesas konferencē „Tiesvedības efektivitāte: kasācijas tiesvedības ierosināšana vai atteikums”, kura tika rīkota oktobra nogalē, senatori secināja, ka tiesvedības efektivitātes uzlabošanai nepieciešams izstrādāt informatīvus ieteikumus procesa dalībniekiem. Šādos ieteikumos primāri vēršama uzmanība uz kasācijas būtības izskaidrošanu. Sākotnēji tā varētu būt noteikta veidlapa kasācijas sūdzības sastādīšanai, kas, pēc pārbaudes praksē, vēlāk varētu kļūt par obligātu prasību kasācijas sūdzības iesniegšanai. Atgādinām, ka Latvijā ir trīspakāpju tiesu sistēma – lietas tiek izskatītas pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā un kasācijas instances tiesā (atsevišķos gadījumos likumdevējs ir noteicis izņēmumus no šīs kārtības). Kasācija ir zemākas instances tiesas sprieduma tiesiskuma pārbaude. Kasācijas instances tiesa neizspriež lietu pēc būtības, tās kompetencē nav lietas faktisko apstākļu noskaidrošana, pierādījumu pārbaude un vērtēšana. Kasācijas instance pārbauda pārsūdzētā sprieduma atbilstību materiālo un procesuālo tiesību normām un taisa secinājumus, pamatojoties uz lietā esošajiem materiāliem. Kasācijas instances spriedumi un lēmumi nav pārsūdzami. Kasācijas instance ir Senāta Civillietu departaments, Krimināllietu departaments un Administratīvo lietu departaments....

Lai efektīvāk cīnītos pret ēnu ekonomiku un negodprātīgu komercdarbību, tieslietu ministrs Jānis Bordāns šomēnes tikās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi. Sarunā piedalījās arī Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas (UGFA) direktors Edgars Līcītis un Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Guna Paidere. Lai identificētu aplokšņu algu izmaksātājus, J.Bordāns un I.Jaunzeme vienojās par informācijas apmaiņu starp UGFA un VID. Turpmāk UGFA pievērsīs pastiprinātu uzmanību uzturlīdzekļu nemaksātāju materiālajam stāvoklim, nodrošinot datu apmaiņu ar VID par tiem parādniekiem, kuru oficiālie ienākumi neatbilst viņu dzīves līmenim. Tieslietu ministrs norādīja, ka bērna uzturēšana ir vecāku pienākums, kura nepildīšanai nevar būt nekādu attaisnojumu. Tāpēc ir svarīgi, lai nulles toleranci pret uzturlīdzekļu ļaunprātīgiem nemaksātājiem demonstrē ne tikai valsts, bet arī tie darba devēji, kas uzturlīdzekļu parādniekam oficiāli izmaksā minimālo algu un pārējo atlīdzības daļu – “aploksnē”. Tieslietu ministrija (TM) mērķtiecīgi uzlabo uzturlīdzekļu sistēmu, paredzot gan jaunas iespējas parādniekiem savu finansiālo iespēju robežās iesaistīties uzturlīdzekļu maksāšanā, gan jaunus ierobežojumus...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 12.septembrī apturēja tiesvedību administratīvajā lietā, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Soho Group” pieteikumu par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu, ar kuru pieteicējai uzlikts naudas sods par līguma nosacījumiem, kredīta kopējās izmaksās iekļaujot kredīta pagarināšanas izmaksas. Senāts nolēma uzdot Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus, tostarp, vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 23.aprīļa direktīvas 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK 3.panta „g” apakšpunktā norādītajā jēdzienā „kredīta kopējās izmaksas patērētājam”, ietilpst kredīta pagarināšanas izmaksas, ja kredīta pagarināšanas noteikumi ir daļa no kreditēšanas līguma noteikumiem un nosacījumiem, par kuriem vienojas kredīta devējs un kredīta ņēmējs. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad Eiropas Savienības Tiesa pieņems nolēmumu sakarā ar Senāta uzdotajiem jautājumiem. Konkrētajā lietā izšķirams, vai kredīta kopējās izmaksās patērētājam ietilpst kredīta pagarināšanas izmaksas, ja kredīta pagarināšanas noteikumi ir daļa no kreditēšanas līguma noteikumiem un nosacījumiem, par kuriem vienojas kredīta devējs un kredīta ņēmējs. Tātad jautājums...

Otrdien, 20. augustā, Ministru kabinets sniedza konceptuālu atbalstu Tieslietu ministrijas sagatavotajam ziņojumam “Par ekonomisko lietu tiesas izveidi”. Plānots, ka ekonomisko lietu tiesa savu darbību varētu uzsākt 2021. gada 1. janvārī. “Mūsdienās komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumus lietas kļūst arvien komplicētākas un to iztiesāšana tiesās nereti ieilgst, tāpēc mūsu pienākums veicināt sarežģītu un specifisku lietu izskatīšanas ātrumu un kvalitāti. Valdības prioritāte ir drošība, arī ekonomikā un investīciju piesaistē. Profesionalitāte un ātrums raksturo efektīvas tiesas būtību. Strīda izskatīšana un atrisināšana, atbilstošs sods saprātīgā termiņā – tas nozīmē: taisnīgums ir noticis. Tāpēc konkrētās komplicētās jomās ir nepieciešamas specializētas tiesas, koncentrējot tajās konkrētu jautājumu izskatīšanu. Arī vairumā ES dalībvalstu ir viena vai vairākas specializētas tiesas, kurām ir ekskluzīva kompetence specifiskos jautājumos,” akcentē tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Ministrs uzsver, ka specializētas ekonomisko lietu tiesas izveide, lietu izskatīšanas ātrums un nolēmumu kvalitāte veicinās komercdarbības vides attīstību un investīciju piesaisti, tas ir svarīgs priekšnoteikums sabiedrības labklājībai. Plānots, ka ekonomisko...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2019. gada 18. jūlijā ierosināja lietu “Par Civilprocesa likuma 464. panta 4.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma Civilprocesa likuma 464. panta 4.1 daļa noteic, ka Augstākās tiesas rīcības sēdē pieņemto lēmumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu, par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību, par lietas nodošanu izskatīšanai kasācijas kārtībā Augstākās tiesas paplašinātā sastāvā, kā arī par atteikšanos pieņemt blakus sūdzību var sastādīt rezolūcijas veidā, ievērojot šā likuma 229. panta otrajā daļā noteikto. Augstāka juridiska spēka norma Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmais teikums: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Sandras Pīlātes pieteikuma. Senāts ar rīcības sēdes lēmumu, kas pieņemts, citstarp pamatojoties uz apstrīdēto normu, atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību pēc viņas kasācijas sūdzības. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, jo tā paredz, ka Senāts lēmumu par atteikšanos ierosināt...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) trešdien, 3.jūlijā, rīkoja diskusiju “Aktuālie izaicinājumi un veicamie uzlabojumi šķīrējtiesu institūtu darbībā”, lai runātu par šķīrējtiesu attīstību un nepieciešamajiem uzlabojumiem, tostarp paredzot vairākas likumdošanas izmaiņas. Klātesošie vienojās, ka ir turpināms darbs pie pašreizējā šķīrējtiesu regulējuma, jo tas neparedz šķīrējtiesām iespēju apvienoties vai pievienoties kādai citai šķīrējtiesai, ko nepieciešams labot. Tāpat eksperti uzskata, ka būtiski pilnībā pāriet uz UNCITRAL (Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komisija) regulējumu, kas nodrošinātu to, ka arī Latvijā tiktu veicināta starptautisko strīdu izskatīšana. Diskusiju atklāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš norādīja, ka būtiski saprast, kur pašreiz esam, lai spētu šķīrējtiesas veidot kā balstu gan uzņēmējdarbības veicināšanai, gan investoru piesaistīšanai. “Pirms pieciem gadiem pieņemtais lēmums reformēt šķīrējtiesu sistēmu ir sevi attaisnojis, tomēr Tieslietu ministrijas veiktā šķīrējtiesu darbības analīze liecina, ka joprojām pastāv liels skaits pastāvīgo šķīrējtiesu, kuras pēc būtības neatbilst valstij nepieciešamajām tiesvedības prasībām. Lai šķīrējtiesu darbības kvalitāte atbilstu starptautiskiem standartiem, būtu veicami...

Tieslietu padome nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Jutai Strīķei un Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētājai Inesei Lībiņai-Egnerei, darot zināmu Tieslietu padomes lēmumu neatbalstīt ekonomisko lietu tiesas veidošanu un argumentus šādai nostājai. Tieslietu padome 3.jūnijā izvērtēja Tieslietu ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu „Par ekonomisko lietu tiesas izveidi” un atzina, ka šādas tiesas izveides nepieciešamais pamatojums ne tikai netiek saistīts ar pēdējos gados veikto tiesu sistēmas reformu rezultātiem, bet arī nonāk ar tiem pretrunā. Pēdējo gadu laikā jau ir veiktas trīs būtiskas tiesu sistēmas reformas, kas vērstas uz tiesu darba kvalitātes paaugstināšanu, – pāreja uz tīro trīs instanču tiesu sistēmu, zemesgrāmatu tiesnešu integrācija vispārējās jurisdikcijas tiesās, kā arī tiesu teritoriālā reforma, apvienojot rajona (pilsētas) tiesas, tieši ar mērķi izveidot lielākas tiesas un tādējādi radīt priekšnoteikumus tiesnešu padziļinātai specializācijai. Tieslietu padome atzīst tiesnešu padziļinātas specializācijas nepieciešamību sarežģītu lietu izskatīšanā, un tā ir iespējama esošās tiesu sistēmas ietvaros. Koncepcijā pausta tikai abstrakta ideja...

Ceturtdien, 6.jūnijā, tieslietu ministrs Jānis Bordāns Luksemburgā piedalījās Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē, kurā ministri apspriež digitālo tehnoloģiju plašāku ieviešanu tiesu iestāžu sadarbībā civillietās un komerclietās. Sanāksmes laikā pēc Rumānijas prezidentūras iniciatīvas notika ES dalībvalstu ministru viedokļu apmaiņa par labākajiem risinājumiem, kā modernizēt tiesas dokumentu pārrobežu pārsūtīšanu ES dalībvalstu starpā civillietās un komerclietās. Latvija atbalsta drošas decentralizētas sistēmas izveidi, ietverot savstarpēji savienotas ES dalībvalstu tiesu sistēmas ar e-CODEX starpniecību. Politiskajās debatēs tieslietu ministrs uzsvēra, ka tiesas dokumentu izsniegšana un pierādījumu savstarpējā apmaiņa ir tikai neliels fragments kopējā ES e-pārvaldības, e-pakalpojumu, tiesu digitalizācijas sistēmā un moderno tehnoloģiju izmantošanā. Arī tieslietu jomai ir jāspēj pilnībā iekļauties kopējā e-risinājumu attīstībā. 2021.gada 1.janvārī Latvija plāno sākt strādāt jau ar otrās paaudzes Tiesu informatīvo sistēmu. ES Padomes sanāksmē tieslietu ministri apspriedīs arī lēmumu projektus par sarunu uzsākšanu ar Amerikas Savienotajām Valstīm par pārrobežu piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās, kā arī par dalību sarunās...