TIESAS

Ministru kabinets 30. jūnija sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomi un citiem ekspertiem izstrādātos grozījumus Latvijas Republikas Advokatūras likumā, kuru mērķis ir advokatūras institūta darbības kvalitātes pilnveidošana. Likumprojekts paredz vienus no apjomīgākajiem grozījumiem kopš 1993. gada. Tie paredz sakārtot advokātu biroju tiesisko statusu. Pašlaik Latvijas Republikas Advokatūras likumā zvērinātu advokātu biroja tiesiskais statuss regulēts vispārīgi, taču ar grozījumiem tiek definēti advokātu biroju veidi un to tiesiskais statuss, detalizēti reglamentēta advokātu biroju dibināšanas kārtība un reģistrācijas process. Likumprojektā tiek definēti grāmatvedības vešanas un nodokļu samaksas principi, kā arī sakārtoti nodokļu administrēšanas jautājumi. Tāpat arī tiek regulēts jautājums par advokātu biroja un tajā praktizējošo advokātu atbildību gan biroja iekšienē, gan pret saviem klientiem. Cita starpā likumprojekts nosaka arī advokāta ar klientu vienošanās saturu, nosakot obligātas vienošanās tekstā ietveramās sastāvdaļas. Lai paaugstinātu advokātu kvalifikācijas prasības, ar grozījumiem tiek noteikts, ka advokātu eksāmens jākārto būs arī tiesību zinātņu doktoriem. Vienlaikus paredzot, ka...

Saeima 11.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā un likumā par “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”. Grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz pirmstiesas kriminālprocesā atslogot izmeklēšanas iestāžu darbu, tādējādi paātrinot izmeklēšanu, kā arī atvieglot tiesas darba organizāciju saistībā ar tiesas sēžu plānošanu un iztiesāšanas norisi. Grozījumi cita starpā paredz likumā nostiprināt aizturētā un aizdomās turētā pienākumu sniegt patiesas liecības. Nepatiesas liecības apzinātu sniegšanu varēs atzīt par atbildību pastiprinošu apstākli. Ar likuma grozījumiem tiesnesim paredzēta kompetence, izvērtējot lietas apstākļus un lietas dalībnieku viedokļus, noteikt tiesas debašu runu ilgumu un apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu. Tāpat noteikts, ka attēlu, kā arī skaņu un attēlu ierakstu varēs izdarīt tad, ja tiesa to atļaus. Pirms šī jautājuma izlemšanas tiesai būs jāuzklausa apsūdzētā, viņa aizstāvja, prokurora, cietušā vai tā pārstāvja un liecinieka viedoklis. Krimināllietu ar vairākiem apsūdzētajiem varēs iztiesāt bez kāda apsūdzētā piedalīšanās, ja tiesas sēdē izskata apsūdzību pret citiem apsūdzētajiem, apsūdzētā piedalīšanās nav nepieciešama un viņš...

Tieslietu ministrija saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumā doto uzdevumu veic izvērtējumu par Šķīrējtiesu likuma darbības efektivitāti, tajā skaitā, novērtējot šķīrējtiesām izvirzītu prasību izpildi. Izvērtējuma ietvaros Tieslietu ministrija ir izstrādājusi arī aptaujas anketu, kuras mērķis ir noskaidrot šķīrējtiesu klientu viedokli par šķīrējtiesu darba kvalitāti. Aicinām tos, kuriem pēdējo divu gadu laikā bija pieredze ar strīdu risināšanu šķīrējtiesā, līdz 5. jūnijam aizpildīt aptaujas anketu. Aptaujas aizpildīšana prasīs ne vairāk kā 7-10 minūtes. SĀKT APTAUJU

Satversmes tiesa 30. aprīlī ierosinājusi lietu “Par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 14. punkta “c” apakšpunkta, ciktāl tas attiecas uz zemes iznomāšanu piespiedu nomas gadījumos, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam”. Apstrīdētā norma Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 14. punkta “c” apakšpunkts: “pakalpojumu sniegšana – darījums, kas nav preču piegāde; par pakalpojumu sniegšanu uzskata arī: c) lietu nomu.” Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.” Satversmes 105. panta pirmais, otrais un trešais teikums: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc akciju sabiedrības “Pilsētas zemes dienests” (turpmāk – pieteikuma iesniedzēja) pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā un norāda, ka...

Augstākās tiesas izveidotā darba grupa veica aptauju par kriminālprocesā, civilprocesā un administratīvajā procesā novērotajiem tiesvedības ātrumu negatīvi ietekmējošajiem faktoriem, izmantotajiem tiesvedības novilcināšanas līdzekļiem un procesuālajiem līdzekļiem tiesvedības novilcināšanas nepieļaušanai, kā arī sniedza ierosinājumus, kādas izmaiņas būtu nepieciešamas tiesvedības ilguma samazināšanai – iespējamie normatīvā regulējuma grozījumi, tiesu resursu papildināšana, tiesnešu tālākizglītība un citi risinājumi. Minētajā aptaujā piedalījās 256 tiesneši, 321 prokurors un 372 advokāti. Liecinieku klātbūtnes nodrošināšana, novēloti iesniegti pierādījumi un nepieciešamība iegūt papildu pierādījumus ir vieni no biežākajiem cēloņiem ilgām tiesvedībām – liecina procesos iesaistīto aptaujas rezultāti, norāda Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane. Kā nozīmīgākie tiesvedības ātrumu negatīvi ietekmējošie faktori tika norādīti (atbildes pēc respondentu skaita): CIVILLIETĀS Novēloti iesniegti pierādījumi (246) Lietas dalībnieku rīcība tiesas sēdes laikā (“procesuālais huligānisms”) (237) Tiesas (tiesneša) darba laika plānošana (173) Dokumentu nosūtīšana uz ārvalstīm (95) Atbildētāja neierašanās (22) Liecinieku neierašanās (20) Lietas sarežģītība (18) ADMINISTRATĪVAJĀS LIETĀS Nepieciešams iegūt papildu pierādījumus (279)...

Augstākā tiesa vērš civilprocesu dalībnieku uzmanību: ja drošības nauda par blakus sūdzības izskatīšanu kasācijas instancē ieskaitīta nepareizā kontā, tas ir pamats blakus sūdzības nepieņemšanai. Civilprocesa likuma 445.panta otrā daļa noteic – ja likumā noteiktajā kārtībā un apjomā nav samaksāta drošības nauda, tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt blakus sūdzību. Šī panta trešā daļa, kas paredz blakus sūdzības atstāšanu bez virzības, nosakot termiņu trūkumu novēršanai, nav attiecināma uz gadījumiem, kad drošības nauda iemaksāta nepareizā kontā. Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs norāda, ka likumdevējs ir strikti nodalījis gadījumus, kuros personas iesniegto blakus sūdzību atsakāms pieņemt (t.sk. nesamaksātas valsts nodevas dēļ) un kuros tā atstājama bez virzības ar iespēju novērst trūkumus. Šāds regulējums izstrādāts ar mērķi veicināt efektīvāku un ātrāku civilprocesu, mazinot iespēju lietas dalībniekam novilcināt civilprocesu, iesniedzot tiesā dokumentus ar trūkumiem. “Pirms šo grozījumu pieņemšanas blakus sūdzību ar trūkumiem iesniegšana bija izplatīta prakse ar mērķi novilcināt tiesvedības procesus, kas negatīvi ietekmēja tiesību...

Vai zinājāt, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) audita procesu balsta uz nodokļu maksātāja riska novērtēšanu un ka šis izvērtēšanas process ir automatizēts? Kā norāda BDO Latvia vadošie speciālisti, nodokļu administrācija auditu veic, ja riska izvērtēšanas procesā konstatēts: kļūdas darījumu attaisnojošos dokumentos (tehniskās kļūdas); netipiska saimnieciskā darbība; saimnieciskā darbība, kas rezultējas ar sistemātiskiem zaudējumiem; darījumi tiek veikti ar uzņēmumiem, kuri iepriekš bijuši iesaistīti krāpnieciskās darbībās; no citām valsts institūcijām un ārzemju nodokļu administrācijas saņemta informācija par nodokļu riskiem. Fiziskām personām nodokļu risks tiek izsvērts, izmantojot datus, kas automātiski saņemti no citu nodokļu maksātāju sniegtajām deklarācijām un VID veiktajiem nodokļu kontroles pasākumiem, bankām, valsts institūcijām (zemesgrāmatu nodaļas, Uzņēmumu reģistra, transportlīdzekļu reģistra) un ārzemju nodokļu administrācijām. Pirms tiek uzsākts nodokļu audits, VID dod nodokļu maksātājam 30 dienas laika, lai veiktu pašizvērtējumu par nodokļu statusu un brīvprātīgi veiktu nepieciešamos nodokļu maksājumus Valsts kasei. Ja nodokļu maksājums tiek veikts pēc pašizvērtējuma, soda nauda netiek piemērota. Nodokļu maksātājam,...

Augstākajai tiesai 2019. gadā bijusi pozitīva dinamika visos galvenajos rādītājos – saņemto lietu skaits samazinājies par 5%, izskatīto lietu skaits palielinājies par 5%, lietu uzkrājums samazinājies par 9%. Šādas dinamikas uzturēšanai un lietu izskatīšanas termiņu samazināšanai jābūt arī 2020.gada darba prioritātei – gada atskaites plēnumā 17.februārī norādīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Augstākās tiesas priekšsēdētājs atzīmēja, ka samazinās arī senatoru slodze – ja pirms pāris gadiem tā bija vairāk par 100 lietām gadā, tad pagājušajā gadā vidēji viens senators Civillietu departamentā izskatījis 81 lietu, Administratīvo lietu departamentā – 86 lietas, Krimināllietu departamentā – 98 lietas. Senāta departamentu priekšsēdētāji norādīja – optimālā slodze tiesnesim kasācijas instancē būtu ne vairāk kā 75 lietas gadā. Senāta departamentu priekšsēdētāji plēnuma uzmanību vērsa uz zemāko instanču nepietiekamu darba kvalitāti – augsts ir to spriedumu procents, kuri atcelti procesuālu trūkumu dēļ, it īpaši nekvalitatīvas pierādījumu vērtēšanas dēļ. Iemesls tam varētu būt tiesnešu slodze vai nepietiekama kvalifikācija. Augstākās tiesas...

Par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un izvairīšanās no nodokļu nomaksas atbalstīšanu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija piemērojusi divām fiziskām personām reālu brīvības atņemšanas sodu uz pieciem mēnešiem, atņemot arī tiesības veikt uzņēmējdarbību uz diviem gadiem. Šāds soda mērs noteikts 2019. gada decembrī, izskatot Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras virsprokurores iesniegto apelācijas protestu par pirmās instances tiesas notiesājošu spriedumu daļā par apsūdzētajām personām piemēroto sodu. Krimināllietā viena persona – uzņēmuma amatpersona (valdes locekle) atzīta par vainīgu Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, savukārt, otra persona – uzņēmuma darbinieks atzīts par vainīgu Krimināllikuma 20. panta ceturtajā daļā un 218. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā par to, ka atbalstījusi izvairīšanās no nodokļu nomaksas atbalstīšanu. Abu apsūdzēto personu darbību rezultātā uzņēmuma grāmatvedības atskaitēs laika periodā no 2011. gada janvārim līdz 2012. gada decembrim tika iekļauti faktiski nenotikuši darījumi par dažādu preču un pakalpojumu saņemšanu, kā...

Saeima 5.decembrī, pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstīja grozījumu, ar kuru plānots par Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanās datumu noteikt 2020.gada 1.jūliju, nevis 1.janvāri, kā bija nolemts iepriekš. Administratīvās atbildības likums, ar kura spēkā stāšanos spēku zaudēs Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, paredz, ka administratīvie pārkāpumi, par tiem piemērojamie sodi un amatpersonu kompetence administratīvo pārkāpumu procesā turpmāk būs noteikta attiecīgo nozaru likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos. Administratīvās atbildības regulējumu ir paredzēts ietvert 124 likumos, taču parlamentā vēl nav iesniegti vairāki attiecīgo likumu grozījumu projekti, teikts likumprojekta anotācijā. Tāpat reformas noslēgšanas termiņu nepieciešams pagarināt, lai pabeigtu darbu pie informācijas sistēmām, kas attiecas uz administratīvajiem pārkāpumiem, – pārstrādātu Sodu reģistra programmatūras funkcionalitāti un pabeigtu izveidot jaunu Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmu. Lai grozījums stātos spēkā, tas Saeimai jāatbalsta vēl otrajā – galīgajā – lasījumā.

Otrdien, 26. novembrī, Saeimas Juridiskā komisija sniedza konceptuālu atbalstu specializētas tiesas izveidei komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu lietu izskatīšanai. Plānots, ka ekonomisko lietu tiesa savu darbību varētu uzsākt 2021. gada 1. janvārī, lai gan joprojām nav skaidri definēta Ekonomisko lietu tiesas kompetence. Plānots, ka uz Ekonomisko lietu tiesu un šīs tiesas tiesnešiem pilnā mērā būs attiecināms likumā "Par tiesu varu" noteiktais rajona (pilsētas) tiesas un rajona (pilsētas) tiesas tiesneša statuss, tostarp, tiesības, pienākumi un garantijas. Ar likumprojektu Tieslietu padomei dots uzdevums noteikt Ekonomisko lietu tiesas darbības teritoriju, atrašanās vietu un tiesnešu skaitu tiesā. Ekonomisko lietu tiesai būs specifiska kompetence, tāpēc paredzēts noteikt, ka gadījumos, kad rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai Administratīvās rajona tiesas tiesnesis būs pieteicies uz tiesneša amata vakanci Ekonomisko lietu tiesā, pirms tiesneša pārcelšanas vakantajā tiesneša amatā tiks veikta tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšana. Likumprojekts paredz, ka apelācijas instances funkcijas, izskatot Ekonomisko lietu tiesas pieņemtos nolēmumus, veiktu specializēta kolēģija Rīgas...

Augstākās tiesas konferencē „Tiesvedības efektivitāte: kasācijas tiesvedības ierosināšana vai atteikums”, kura tika rīkota oktobra nogalē, senatori secināja, ka tiesvedības efektivitātes uzlabošanai nepieciešams izstrādāt informatīvus ieteikumus procesa dalībniekiem. Šādos ieteikumos primāri vēršama uzmanība uz kasācijas būtības izskaidrošanu. Sākotnēji tā varētu būt noteikta veidlapa kasācijas sūdzības sastādīšanai, kas, pēc pārbaudes praksē, vēlāk varētu kļūt par obligātu prasību kasācijas sūdzības iesniegšanai. Atgādinām, ka Latvijā ir trīspakāpju tiesu sistēma – lietas tiek izskatītas pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā un kasācijas instances tiesā (atsevišķos gadījumos likumdevējs ir noteicis izņēmumus no šīs kārtības). Kasācija ir zemākas instances tiesas sprieduma tiesiskuma pārbaude. Kasācijas instances tiesa neizspriež lietu pēc būtības, tās kompetencē nav lietas faktisko apstākļu noskaidrošana, pierādījumu pārbaude un vērtēšana. Kasācijas instance pārbauda pārsūdzētā sprieduma atbilstību materiālo un procesuālo tiesību normām un taisa secinājumus, pamatojoties uz lietā esošajiem materiāliem. Kasācijas instances spriedumi un lēmumi nav pārsūdzami. Kasācijas instance ir Senāta Civillietu departaments, Krimināllietu departaments un Administratīvo lietu departaments....

Lai efektīvāk cīnītos pret ēnu ekonomiku un negodprātīgu komercdarbību, tieslietu ministrs Jānis Bordāns šomēnes tikās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi. Sarunā piedalījās arī Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas (UGFA) direktors Edgars Līcītis un Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Guna Paidere. Lai identificētu aplokšņu algu izmaksātājus, J.Bordāns un I.Jaunzeme vienojās par informācijas apmaiņu starp UGFA un VID. Turpmāk UGFA pievērsīs pastiprinātu uzmanību uzturlīdzekļu nemaksātāju materiālajam stāvoklim, nodrošinot datu apmaiņu ar VID par tiem parādniekiem, kuru oficiālie ienākumi neatbilst viņu dzīves līmenim. Tieslietu ministrs norādīja, ka bērna uzturēšana ir vecāku pienākums, kura nepildīšanai nevar būt nekādu attaisnojumu. Tāpēc ir svarīgi, lai nulles toleranci pret uzturlīdzekļu ļaunprātīgiem nemaksātājiem demonstrē ne tikai valsts, bet arī tie darba devēji, kas uzturlīdzekļu parādniekam oficiāli izmaksā minimālo algu un pārējo atlīdzības daļu – “aploksnē”. Tieslietu ministrija (TM) mērķtiecīgi uzlabo uzturlīdzekļu sistēmu, paredzot gan jaunas iespējas parādniekiem savu finansiālo iespēju robežās iesaistīties uzturlīdzekļu maksāšanā, gan jaunus ierobežojumus...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 12.septembrī apturēja tiesvedību administratīvajā lietā, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Soho Group” pieteikumu par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu, ar kuru pieteicējai uzlikts naudas sods par līguma nosacījumiem, kredīta kopējās izmaksās iekļaujot kredīta pagarināšanas izmaksas. Senāts nolēma uzdot Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus, tostarp, vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 23.aprīļa direktīvas 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK 3.panta „g” apakšpunktā norādītajā jēdzienā „kredīta kopējās izmaksas patērētājam”, ietilpst kredīta pagarināšanas izmaksas, ja kredīta pagarināšanas noteikumi ir daļa no kreditēšanas līguma noteikumiem un nosacījumiem, par kuriem vienojas kredīta devējs un kredīta ņēmējs. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad Eiropas Savienības Tiesa pieņems nolēmumu sakarā ar Senāta uzdotajiem jautājumiem. Konkrētajā lietā izšķirams, vai kredīta kopējās izmaksās patērētājam ietilpst kredīta pagarināšanas izmaksas, ja kredīta pagarināšanas noteikumi ir daļa no kreditēšanas līguma noteikumiem un nosacījumiem, par kuriem vienojas kredīta devējs un kredīta ņēmējs. Tātad jautājums...

Otrdien, 20. augustā, Ministru kabinets sniedza konceptuālu atbalstu Tieslietu ministrijas sagatavotajam ziņojumam “Par ekonomisko lietu tiesas izveidi”. Plānots, ka ekonomisko lietu tiesa savu darbību varētu uzsākt 2021. gada 1. janvārī. “Mūsdienās komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumus lietas kļūst arvien komplicētākas un to iztiesāšana tiesās nereti ieilgst, tāpēc mūsu pienākums veicināt sarežģītu un specifisku lietu izskatīšanas ātrumu un kvalitāti. Valdības prioritāte ir drošība, arī ekonomikā un investīciju piesaistē. Profesionalitāte un ātrums raksturo efektīvas tiesas būtību. Strīda izskatīšana un atrisināšana, atbilstošs sods saprātīgā termiņā – tas nozīmē: taisnīgums ir noticis. Tāpēc konkrētās komplicētās jomās ir nepieciešamas specializētas tiesas, koncentrējot tajās konkrētu jautājumu izskatīšanu. Arī vairumā ES dalībvalstu ir viena vai vairākas specializētas tiesas, kurām ir ekskluzīva kompetence specifiskos jautājumos,” akcentē tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Ministrs uzsver, ka specializētas ekonomisko lietu tiesas izveide, lietu izskatīšanas ātrums un nolēmumu kvalitāte veicinās komercdarbības vides attīstību un investīciju piesaisti, tas ir svarīgs priekšnoteikums sabiedrības labklājībai. Plānots, ka ekonomisko...