TIESAS

Satversmes tiesas 2. kolēģija 2022. gada 11. februārī ierosināja lietu “Par Civilprocesa likuma 43. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma Apstrīdētā norma paredz: “Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos.” Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmais teikums: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Britu Virdžīnu Salās reģistrēta komersanta IMEX PROVIDER LTD pieteikuma (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja) pieteikuma. No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka Pieteikuma iesniedzēja vērsās vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasību par zaudējumu atlīdzību, vienlaikus lūdzot to daļēji atbrīvot no valsts nodevas samaksas. Pirmās instances tiesas tiesnese minēto lūgumu noraidīja un uzdeva Pieteikuma iesniedzējai samaksāt valsts nodevu pilnā apmērā. Pieteikuma iesniedzēja, nespējot...

Eiropas Savienības Tiesa 27.janvārī pasludināja spriedumu divās pieteicēja SIA "Sātiņi-S" lietās par kompensācijas maksājumiem Natura 2000 teritorijās. Izskatāmajās lietās Senāts 2020.gada jūnijā apturēja tiesvedību un uzdeva Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus. Lietā Nr.SKA-14/2022 (A420186017) ir strīds par kompensācijas maksājumiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijā Natura 2000. Lauku atbalsta dienests atteica pieteicējai piešķirt kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumu – aizliegumu audzēt dzērvenes pieteicējai piederošajos purvos, kas ietilpst Natura 2000 teritorijā, jo normatīvajos aktos nav paredzēta kompensācija par aizliegumu purvos ierīkot dzērveņu plantācijas. Senāts konstatēja, ka valsts normatīvajos aktos kompensācija paredzēta tikai par Natura 2000 meža teritorijām, izslēdzot no tām purvus, kā arī kompensācija paredzēta tikai par šajās teritorijās noteiktajiem mežsaimniecības ierobežojumiem. Ņemot vērā no Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regulas (ES) Nr.1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1698/2005 izrietošo maksājuma par Natura 2000 teritoriju kompensējošo...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 19. janvārī ierosināja lietu “Par likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta pirmās un otrās daļas, kā arī 42. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 91. pantam, kā arī 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”. Apstrīdētās normas Likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk – apstrīdētais likums) 38. panta pirmā daļa nosaka: “Ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu, līdz būves apvienošanai vienā īpašumā ar zemi būves īpašniekam uz likuma pamata ir lietošanas tiesības uz zemi, ciktāl tās nepieciešamas īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi. Šāds likumisko lietošanas tiesību aprobežojums ir reālservitūts par labu būvei, kas ir patstāvīgs īpašuma tiesību objekts, un...

Satversmes tiesa 6. janvārī ierosinājusi lietu “Par Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturtās un piektās daļas un 631. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Satversmes 92. panta pirmais teikums noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Šai lietā nozīmīgi, ka pieteikuma iesniedzējs, kura mantai izmeklētājs bija uzlicis arestu, tika attaisnots - ar Ekonomisko lietu tiesas lēmumu pieteikuma iesniedzēja manta atzīta par tādu, kas nav noziedzīgi iegūta, un process par noziedzīgi iegūtu mantu izbeigts.Savukārt Rīgas apgabaltiesa Ekonomisko lietu tiesas lēmumu pārskatīja un iesniedzēja manta atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta valsts labā. Pēc pašreizējā regulējuma apgabaltiesa ir galējā instance un pieteicējs nav tiesīgs vērsties Augstākajā tiesā, lai tā izvērtētu apgabaltiesas lēmumu. Turklāt likums paredz, ka apsūdzētajam izmeklēšanas procesa laikā nav arī iespēja iepazīties ar lietas materiāliem pilnā apmērā un attiecīgi apstrīdēt pierādījumus. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturto daļu procesa par noziedzīgi iegūtu...

Augstākās tiesas ārkārtas plēnumā, ko 9. decembrī sasauca Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, konstatēti būtiski trūkumi e-lietas ieviešanā un tika lemts par pasākumiem lietu dalībnieku interešu aizsardzībai. Ārkārtas plēnuma sasaukšanas iemesls ir sasteigta un nepārdomāta pāreja uz lietu elektronisku izskatīšanu, nenodrošinot atbilstošu Tiesu informatīvās sistēmas funkcionalitāti un tiesu tehnisko aprīkojumu, kas var aizskart personu tiesības uz taisnīgu tiesu. Plēnums atzina, ka tehniski uzlabojumi un mūsdienīgu tehnoloģiju plašāka izmantošana, kurā ņemta vērā tiesu darba specifika, sekmē tiesvedību ātrāku un kvalitatīvāku norisi. Turpretim neatbilstošu un nekvalitatīvu tehnisko risinājumu ieviešana var būtiski kavēt tiesvedību procesus un aizskart lietu dalībnieku tiesības uz taisnīgu tiesu, kā arī nodarīt kaitējumu tautsaimniecībai. Plēnums arī norādīja, ka tiesības uz taisnīgu tiesu jānodrošina pastāvīgi, tām jābūt praktiskām un efektīvām, nevis teorētiskām un iluzorām. Nav pieļaujams, ka nepilnības Tiesu informatīvajā sistēmā un tās zemā veiktspēja, kā arī tiesu nepietiekamais tehniskais nodrošinājums darbam ar elektroniskajām...

25. novembrī attālināti video konferences režīmā uzsāka izskatīt lietu Nr. 2021-06-01 “Par likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 3.1 daļas un 11.1 panta 6.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Lieta ir ierosināta pēc Latvijas Republikas tiesībsarga pieteikuma. Tiesas sēdē tika uzklausīti un iztaujāti pieteikuma iesniedzēja pārstāvji, kā arī tika uzklausīti Saeimas pārstāvji. Satversmes tiesa uzklausīja un iztaujāja lietā pieaicināto personu – Finanšu ministrijas (FM), Valsts ieņēmumu dienesta (VID) – pārstāvjus. Vairāk par lietā apstrīdētajām normām lasiet: Satversmes tiesa tiešsaistē vērtēs, kāpēc saimnieciskās darbības veicējiem jāmaksā IIN arī tad, ja nav peļņas. Lietā dalībniekus uzklausīja Satversmes tiesas sēdes priekšsēdētāja Sanita Osipova, tiesneši Aldis Laviņš, Gunārs Kusiņš, Daiga Rezevska, Jānis Neimanis, Artūrs Kučs un Anita Rodiņa. Tiesas sēdē piedalījās tiesībsargs Juris Jansons un tiesībsarga pilnvarotās personas – Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis un Latvijas Universitātes biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore un pētniece Līga Leitāne. Institūcijas,...

Saeima 25. novembrī 1. lasījumā konceptuāli atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likuma projektu, kas paredz nodrošināt efektīvu pārvaldības un uzraudzības mehānismu e-lietas ieviešanā un darbībā. E-lieta ir viena no digitālās transformācijas iniciatīvām, kura vairākos posmos paredz pakāpenisku pāreju uz elektronisku izmeklēšanas, tiesvedības un nolēmumu izpildes procesu. Atgādinām, ka Saeimas jau pieņemtie grozījumi Kriminālprocesa likumā, grozījumi Civilprocesa likumā un grozījumi Administratīvā procesa likumā arī stāsies spēkā 2021. gada 1. decembrī un regulēs digitālas lietas jeb E-lietas veidošanas principus. Savukārt tiesu klientiem būs pieejams portāls www.elieta.lv, kas aizstās līdzšinējo portālu www.manas.tiesas.lv. E-lietas platforma un e-lietas portāls darbosies no 2021. gada 1. decembra un tiesas pakāpeniski ieviesīs elektroniskās lietas civilprocesā, administratīvā procesā, kriminālprocesā lietas digitāli. Tāpat arī elektroniskā vidē notiks informācijas aprite starp tiesām, prokuratūru, nolēmumu izpildes iestādēm, procesa dalībniekiem un citām ar tiesvedību saistītu iestāžu informācijas sistēmām. E-lietas portāls ir paredzēts sabiedrībai, lietas dalībniekiem, procesā iesaistītām trešajām personām, probācijas klientiem, zvērinātiem...

Satversmes tiesa sēdē 25. novembrī plkst. 9.00 sāks izskatīt lietu Nr. 2021-06-01 “Par likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 3.1 daļas un 11.1 panta 6.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos notiks attālināti video konferences režīmā un interesenti tiesas sēdes norisi varēs vērot tiešraidē Satversmes tiesas mājaslapā un tiesas YouTube kontā. Informācija būs pieejama arī Satversmes tiesas Twitter kontā @Satv_tiesa. Atgādinām, ka Satversmes tiesas 2. kolēģija 2021. gada 9. februārī ierosināja lietu, kurā apstrīdētās normas ir šādas: Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 3.1 daļa noteic, ka ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi tiek piemēroti apmērā, kas nepārsniedz 80% no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Savukārt šā likuma 11.1 panta 6.1 daļa paredz, ja maksātājam pēc šajā pantā noteikto korekciju veikšanas ar nodokli apliekamais ienākums ir mazāks par 20% no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, nodokli aprēķina no summas, kas nav mazāka par 20%...

Tieslietu padome 29. oktobra sēdē norādījusi, ka prasība tiesnešiem un citām tiesu sistēmas amatpersonām vakcinēties pret Covid-19 infekciju ir tiesiska, un atbildība par noteiktā pienākuma neizpildi ir izvērtējama attiecīgo profesiju regulējošo normatīvo aktu ietvaros. Tiesneši un Tieslietu padome atturas no viedokļa paušanas par tiesību jautājumiem, kas skar Ministru kabineta 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” saturu un tā piemērošanu, jo šāda rīcība varētu radīt priekšnoteikumus šaubām par tiesas objektivitāti un neatkarību brīdī, kad tiesai var nākties attiecīgās lietas izspriest pēc būtības. Tieslietu padome norāda, ka Ministru kabineta rīkojuma 5.3. punktā ietvertā prasība, kas uzliek pienākumu ikvienai valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonai, tostarp tiesnešiem, tiesu darbiniekiem un tiesu sistēmai piederīgām personām, darba pienākumu veikšanai no šā gada 15. novembra uzrādīt Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, ir uzskatāma par tiesisku un spēkā esošu, kamēr tā nezaudē spēku kādā no likumā noteiktajiem veidiem. To, ka tiesu sistēma pret šo nosacījumu izturas atbildīgi,...

Ekonomisko lietu tiesa (ELT) 2021. gada 16. jūlijā pieņēma lēmumu neatzīt par noziedzīgi iegūtu mantu kādā kriminālprocesā arestētus naudas līdzekļus vairāk nekā 2,5 miljonu eiro apmērā un procesu par noziedzīgi iegūtu mantu izbeidza. Iepriekš publiski par ELT pieņemto lēmumu izskanējis tas, ka lietā piešķirta augstāka ticamība ar mantu saistītās personas paskaidrojumiem, kā arī nav konstatēts noziedzīgs nodarījums, ar kuru varētu būt saistīta arestētās mantas izcelsme. Par minēto ELT lēmumu Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurore Rīgas apgabaltiesai iesniedza apelācijas protestu, lūdzot to atcelt. Rīgas apgabaltiesa 19. oktobrī, izskatot lietu apelācijas kārtībā, nolēma atcelt ELT pieņemto lēmumu un atzina par noziedzīgi iegūtiem naudas līdzekļus vairāk nekā 2,5 miljonu eiro apmērā, nolēma tos konfiscēt un ieskaitīt Latvijas valsts budžetā. Rīgas apgabaltiesa atzina, ka ar pirmstiesas procesā iegūto pierādījumu kopumu ir sasniegts Kriminālprocesa likuma 124. panta sestajā daļā noteiktais pierādīšanas slieksnis, proti, arestētajiem naudas līdzekļiem, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme. Apelācijas instances tiesa nekonstatēja,...

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību un mazinātu sociālo kontaktēšanos, no 21. oktobra līdz 15. novembrim, personu pieeja tiesai pamatā notiks attālināti, nodrošinot tiesu darba nepārtrauktību un personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Tieslietu ministrija informē, ka laikā no šī gada 21. oktobra līdz 15. novembrim lietu skatīšanā tiesas maksimāli izmanto rakstveida procesu vai tās izskata attālināti. Gadījumos, kad lietas izskatīšana ir saistīta ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību un nav iespējas nodrošināt lietas izskatīšanu ne rakstveidā, ne attālināti, izmantojot videokonferenci, lietu izskata mutvārdu procesā klātienē. Vienlaikus Tieslietu ministrija uzsver, ka lietas izkatīšana klātienē notiek, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības. Savukārt, ja lietas izskatīšanu nav iespējams nodrošināt rakstveidā vai attālināti un jautājums nav saistīts ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību, lietas izskatīšanu atliek šajā laika periodā. Jebkuru neskaidrību gadījumā Tieslietu ministrija aicina lietas dalībniekus sazināties ar tiesu. Visu Latvijas tiesu kontaktinformācija ir atrodama portālā...

Saeima 14. oktobrī trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Notariāta likumā un grozījumus Tiesu izpildītāju likumā, kas turpmāk noteiks zvērinātu notāru un zvērinātu tiesu izpildītāju biroju tiesisko statusu atbilstoši to faktiskajai saimnieciskajai darbībai. Grozījumi Notariāta likumā paredz, ka zvērinātam notāram būs tiesības savu praksi organizēt kā pašnodarbinātai personai vai arī izveidot zvērināta notāra biroju, kurā uz nenoteiktu laiku var praktizēt viens vai vairāki zvērināti notāri. Jaunās izmaiņas zvērināta notāra birojam paredz noteikt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) formu, kas reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā. Izmaiņas likumā nosaka, ka zvērināta notāra biroju kā SIA varēs reģistrēt tikai profesionālās darbības veikšanai, pirms tam biroja dibinātājam saņemot Latvijas Zvērinātu notāru padomes piekrišanu darbības veikšanai. Tieslietu ministrija uzsver, ka zvērināts notārs amata darbību veic savā vārdā un personīgi atbild par savu profesionālo darbību. Tāpat izmaiņas Tiesu izpildītāju likumā nosaka zvērināta tiesu izpildītāja birojam viena dalībnieka SIA formu. Lai reģistrētu zvērinātu tiesu izpildītāja...

Vienā no līdz šim apjomīgākajām izskatītajām lietām Ekonomisko lietu tiesa lēma par labu ar mantu saistītajai personai, izbeidzot procesu par noziedzīgi iegūtu mantu 2 547 279,39 euro un 45 513,63 ASV dolāru apmērā. Procesa virzītājs bija uzsācis procesu par noziedzīgi iegūtu mantu un nodevis šo procesu izlemšanai tiesai, uzskatīdams, ka ar arestēto mantu saistītā persona ir čaulas uzņēmums, kas neveic reālu saimniecisko darbību. Pārbaudot iesniegtos pierādījumus, tiesa piešķīra augstāku ticamību ar mantu saistītās personas paskaidrojumiem par pretējo, kā arī nekonstatēja noziedzīgu nodarījumu, ar kuru varētu būt saistīta arestētās mantas izcelsme. Tiesa atzina, ka darījuma dokumentu (līgumu, rēķinu, pavadzīmju u. c.) noformēšana un samaksas pārskaitīšana vien vēl nepierāda darījuma veikšanu atbilstoši tā ekonomiskajai būtībai, jo tā aizsegā iespējami arī fiktīvi darījumi. No otras puses, atsevišķi trūkumi darījumu dokumentos paši par sevi nav iemesls, lai uzskatītu darījumu par fiktīvu. Tādēļ tiesai visi pierādījumi un paskaidrojumi jāpārbauda un jāapsver kopsakarā. Tiesa...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 2021. gada 12. aprīlī ierosināja lietu “Par Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošo noteikumu Nr. 111 „Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” 11. punkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošo noteikumu Nr. 111 „Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” 11. punkts (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim) paredzēja, ka piešķirto nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu apmērs vienai juridiskai personai, izņemot valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām un sabiedriskā labuma organizācijām, taksācijas gadā nedrīkst pārsniegt 10 000 euro. Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. pants: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.” Satversmes 105. panta pirmais teikums: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā ir administratīvā lieta par administratīvā akta...

Jaunā Ekonomisko lietu tiesa, kas būs specializēta pirmās instances rajona (pilsētas) tiesa, darbu sāka šā gada 31. martā. Tās izveidi savulaik rosināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kā arī idejas praktiskās realizācijas laikā būtisku atbalstu sniedza Hosē Anhels Gurija, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs. Kristīne Miļevska, Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore, intervijā žurnālam BILANCES JURIDISKIE PADOMI norāda, ka specializētā tiesa būs ilgtermiņa ieguldījums ekonomiski attīstītas un tiesiski sakārtotas valsts izveidē, padarot Latviju par uzņēmējdarbībai un investīcijām ekonomiski labvēlīgu valsti. Sarunā ar viņu skaidrojam jautājumus, kas saistās ar jaunās tiesas darbības uzsākšanu. Ekonomisko lietu tiesas izveides sākotnējai idejai bija ne mazums noliedzēju, ieskaitot Tieslietu padomi, jo uzskatīja, ka nesenā tiesu reforma jau ir paredzējusi tiesnešu specializāciju. Kāpēc bija nepieciešama jauna veida tiesa? Kuri bija galvenie faktori, kas rosināja šādas specializētās tiesas izveidi? Specifisku neliela skaita lietu izskatīšanai nepieciešamās prasmes nav lietderīgi trenēt katram Latvijas tiesnesim, jo varbūtība, ka šādu lietu...