TIESAS

Satversmes tiesa sēdē 25. novembrī plkst. 9.00 sāks izskatīt lietu Nr. 2021-06-01 “Par likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 3.1 daļas un 11.1 panta 6.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos notiks attālināti video konferences režīmā un interesenti tiesas sēdes norisi varēs vērot tiešraidē Satversmes tiesas mājaslapā un tiesas YouTube kontā. Informācija būs pieejama arī Satversmes tiesas Twitter kontā @Satv_tiesa. Atgādinām, ka Satversmes tiesas 2. kolēģija 2021. gada 9. februārī ierosināja lietu, kurā apstrīdētās normas ir šādas: Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 3.1 daļa noteic, ka ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi tiek piemēroti apmērā, kas nepārsniedz 80% no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Savukārt šā likuma 11.1 panta 6.1 daļa paredz, ja maksātājam pēc šajā pantā noteikto korekciju veikšanas ar nodokli apliekamais ienākums ir mazāks par 20% no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, nodokli aprēķina no summas, kas nav mazāka par 20%...

Tieslietu padome 29. oktobra sēdē norādījusi, ka prasība tiesnešiem un citām tiesu sistēmas amatpersonām vakcinēties pret Covid-19 infekciju ir tiesiska, un atbildība par noteiktā pienākuma neizpildi ir izvērtējama attiecīgo profesiju regulējošo normatīvo aktu ietvaros. Tiesneši un Tieslietu padome atturas no viedokļa paušanas par tiesību jautājumiem, kas skar Ministru kabineta 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” saturu un tā piemērošanu, jo šāda rīcība varētu radīt priekšnoteikumus šaubām par tiesas objektivitāti un neatkarību brīdī, kad tiesai var nākties attiecīgās lietas izspriest pēc būtības. Tieslietu padome norāda, ka Ministru kabineta rīkojuma 5.3. punktā ietvertā prasība, kas uzliek pienākumu ikvienai valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonai, tostarp tiesnešiem, tiesu darbiniekiem un tiesu sistēmai piederīgām personām, darba pienākumu veikšanai no šā gada 15. novembra uzrādīt Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, ir uzskatāma par tiesisku un spēkā esošu, kamēr tā nezaudē spēku kādā no likumā noteiktajiem veidiem. To, ka tiesu sistēma pret šo nosacījumu izturas atbildīgi,...

Ekonomisko lietu tiesa (ELT) 2021. gada 16. jūlijā pieņēma lēmumu neatzīt par noziedzīgi iegūtu mantu kādā kriminālprocesā arestētus naudas līdzekļus vairāk nekā 2,5 miljonu eiro apmērā un procesu par noziedzīgi iegūtu mantu izbeidza. Iepriekš publiski par ELT pieņemto lēmumu izskanējis tas, ka lietā piešķirta augstāka ticamība ar mantu saistītās personas paskaidrojumiem, kā arī nav konstatēts noziedzīgs nodarījums, ar kuru varētu būt saistīta arestētās mantas izcelsme. Par minēto ELT lēmumu Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurore Rīgas apgabaltiesai iesniedza apelācijas protestu, lūdzot to atcelt. Rīgas apgabaltiesa 19. oktobrī, izskatot lietu apelācijas kārtībā, nolēma atcelt ELT pieņemto lēmumu un atzina par noziedzīgi iegūtiem naudas līdzekļus vairāk nekā 2,5 miljonu eiro apmērā, nolēma tos konfiscēt un ieskaitīt Latvijas valsts budžetā. Rīgas apgabaltiesa atzina, ka ar pirmstiesas procesā iegūto pierādījumu kopumu ir sasniegts Kriminālprocesa likuma 124. panta sestajā daļā noteiktais pierādīšanas slieksnis, proti, arestētajiem naudas līdzekļiem, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme. Apelācijas instances tiesa nekonstatēja,...

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību un mazinātu sociālo kontaktēšanos, no 21. oktobra līdz 15. novembrim, personu pieeja tiesai pamatā notiks attālināti, nodrošinot tiesu darba nepārtrauktību un personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Tieslietu ministrija informē, ka laikā no šī gada 21. oktobra līdz 15. novembrim lietu skatīšanā tiesas maksimāli izmanto rakstveida procesu vai tās izskata attālināti. Gadījumos, kad lietas izskatīšana ir saistīta ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību un nav iespējas nodrošināt lietas izskatīšanu ne rakstveidā, ne attālināti, izmantojot videokonferenci, lietu izskata mutvārdu procesā klātienē. Vienlaikus Tieslietu ministrija uzsver, ka lietas izkatīšana klātienē notiek, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības. Savukārt, ja lietas izskatīšanu nav iespējams nodrošināt rakstveidā vai attālināti un jautājums nav saistīts ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību, lietas izskatīšanu atliek šajā laika periodā. Jebkuru neskaidrību gadījumā Tieslietu ministrija aicina lietas dalībniekus sazināties ar tiesu. Visu Latvijas tiesu kontaktinformācija ir atrodama portālā...

Saeima 14. oktobrī trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Notariāta likumā un grozījumus Tiesu izpildītāju likumā, kas turpmāk noteiks zvērinātu notāru un zvērinātu tiesu izpildītāju biroju tiesisko statusu atbilstoši to faktiskajai saimnieciskajai darbībai. Grozījumi Notariāta likumā paredz, ka zvērinātam notāram būs tiesības savu praksi organizēt kā pašnodarbinātai personai vai arī izveidot zvērināta notāra biroju, kurā uz nenoteiktu laiku var praktizēt viens vai vairāki zvērināti notāri. Jaunās izmaiņas zvērināta notāra birojam paredz noteikt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) formu, kas reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā. Izmaiņas likumā nosaka, ka zvērināta notāra biroju kā SIA varēs reģistrēt tikai profesionālās darbības veikšanai, pirms tam biroja dibinātājam saņemot Latvijas Zvērinātu notāru padomes piekrišanu darbības veikšanai. Tieslietu ministrija uzsver, ka zvērināts notārs amata darbību veic savā vārdā un personīgi atbild par savu profesionālo darbību. Tāpat izmaiņas Tiesu izpildītāju likumā nosaka zvērināta tiesu izpildītāja birojam viena dalībnieka SIA formu. Lai reģistrētu zvērinātu tiesu izpildītāja...

Vienā no līdz šim apjomīgākajām izskatītajām lietām Ekonomisko lietu tiesa lēma par labu ar mantu saistītajai personai, izbeidzot procesu par noziedzīgi iegūtu mantu 2 547 279,39 euro un 45 513,63 ASV dolāru apmērā. Procesa virzītājs bija uzsācis procesu par noziedzīgi iegūtu mantu un nodevis šo procesu izlemšanai tiesai, uzskatīdams, ka ar arestēto mantu saistītā persona ir čaulas uzņēmums, kas neveic reālu saimniecisko darbību. Pārbaudot iesniegtos pierādījumus, tiesa piešķīra augstāku ticamību ar mantu saistītās personas paskaidrojumiem par pretējo, kā arī nekonstatēja noziedzīgu nodarījumu, ar kuru varētu būt saistīta arestētās mantas izcelsme. Tiesa atzina, ka darījuma dokumentu (līgumu, rēķinu, pavadzīmju u. c.) noformēšana un samaksas pārskaitīšana vien vēl nepierāda darījuma veikšanu atbilstoši tā ekonomiskajai būtībai, jo tā aizsegā iespējami arī fiktīvi darījumi. No otras puses, atsevišķi trūkumi darījumu dokumentos paši par sevi nav iemesls, lai uzskatītu darījumu par fiktīvu. Tādēļ tiesai visi pierādījumi un paskaidrojumi jāpārbauda un jāapsver kopsakarā. Tiesa...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 2021. gada 12. aprīlī ierosināja lietu “Par Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošo noteikumu Nr. 111 „Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” 11. punkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošo noteikumu Nr. 111 „Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” 11. punkts (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim) paredzēja, ka piešķirto nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu apmērs vienai juridiskai personai, izņemot valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām un sabiedriskā labuma organizācijām, taksācijas gadā nedrīkst pārsniegt 10 000 euro. Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. pants: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.” Satversmes 105. panta pirmais teikums: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā ir administratīvā lieta par administratīvā akta...

Jaunā Ekonomisko lietu tiesa, kas būs specializēta pirmās instances rajona (pilsētas) tiesa, darbu sāka šā gada 31. martā. Tās izveidi savulaik rosināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kā arī idejas praktiskās realizācijas laikā būtisku atbalstu sniedza Hosē Anhels Gurija, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs. Kristīne Miļevska, Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore, intervijā žurnālam BILANCES JURIDISKIE PADOMI norāda, ka specializētā tiesa būs ilgtermiņa ieguldījums ekonomiski attīstītas un tiesiski sakārtotas valsts izveidē, padarot Latviju par uzņēmējdarbībai un investīcijām ekonomiski labvēlīgu valsti. Sarunā ar viņu skaidrojam jautājumus, kas saistās ar jaunās tiesas darbības uzsākšanu. Ekonomisko lietu tiesas izveides sākotnējai idejai bija ne mazums noliedzēju, ieskaitot Tieslietu padomi, jo uzskatīja, ka nesenā tiesu reforma jau ir paredzējusi tiesnešu specializāciju. Kāpēc bija nepieciešama jauna veida tiesa? Kuri bija galvenie faktori, kas rosināja šādas specializētās tiesas izveidi? Specifisku neliela skaita lietu izskatīšanai nepieciešamās prasmes nav lietderīgi trenēt katram Latvijas tiesnesim, jo varbūtība, ka šādu lietu...

Šonedēļ, 31. martā, darbu sāks jaunā specializētā Ekonomisko lietu tiesa. Par tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Tieslietu padome iecēlusi šīs tiesas tiesnesi Miķeli Zumbergu. Viņš pildīs tiesas priekšsēdētaja pienākumus uz laiku līdz Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētājs tiks iecelts likumā “Par tiesu varu” paredzētajā kārtībā, informē Tieslietu padome. Miķelis Zumbergs tiesu sistēmā ir nostrādājis 16 gadus, un šajā ziņā tā ir lielākā pieredze starp Ekonomisko lietu tiesas tiesnešiem. Turklāt astoņus gadus viņš bijis Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja palīgs, veicot dažādus ar pirmās instances tiesas darba organizāciju saistītus pienākumus. Kā lielākos izaicinājumus, uzsākot Ekonomisko lietu tiesas darbu, tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs minējis jauno tiesnešu nelielo pieredzi krimināltiesībās un komunikācijas izaicinājumus, jo būs liela sabiedrības un mediju interese par jaunās tiesas darbu. Problēma būs arī telpu trūkums. Jaunās tiesas adrese būs Rīgā, Mazā Nometņu ielā 39. Ar Tieslietu padomes lēmumu arī noteikts, ka Latvijā ir vienpadsmit rajona (pilsētas) tiesas, to skaitā iekļaujot Ekonomisko lietu tiesu, kuras...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 17. februārī ierosināja lietu “Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta sestās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 107. pantam”. Apstrīdētā norma Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta sestā daļa noteic, ka amatpersonas (darbinieki), izņemot karavīrus un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, saņem piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienās 100 procentu apmērā no tām noteiktās stundas algas likmes, vai arī tām kompensē virsstundu darbu, piešķirot apmaksātu atpūtas laiku atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam citā nedēļas dienā. Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. pants: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Satversmes 107. pants: “Ikvienam darbiniekam ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, kā arī tiesības uz...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 9. februārī ierosināja lietu „Par likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 3.1 daļas un 11.1 panta 6.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Apstrīdētās normas Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 3.1 daļa noteic, ka ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi tiek piemēroti apmērā, kas nepārsniedz 80 procentus no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Savukārt šā likuma 11.1 panta 6.1 daļa paredz, ja maksātājam pēc šajā pantā noteikto korekciju veikšanas ar nodokli apliekamais ienākums ir mazāks par 20 procentiem no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, nodokli aprēķina no summas, kas nav mazāka par 20 procentiem no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Augstāka juridiska spēka norma Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 105. pants: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.” Lietas...

Tieslietu ministrijas un Sertificētu mediatoru padomes īstenotā projekta “Mediācija civillietās” ietvaros tiek pagarināta iespēja līdz 2021. gada 30. janvārim saņemt daļēji vai pilnībā finansētu mediācijas pakalpojumu. Pusēm tiek nodrošinātas pirmās piecas mediācijas sesijas (katra 60 minūšu apmērā), ko vada sertificēts mediators, ar minimālu katras puses līdzmaksājumu 5 EUR apmērā par katru sesiju. Līdzmaksājums nav jāsedz personām, kuras ir atbrīvotas no tiesas izdevumu samaksas ar tiesneša lēmumu, kā arī personām, kas atzītas par trūcīgām vai maznodrošinātām. Sertificēta mediatora pakalpojumu līdz pat projekta beigām iespējams saņemt visa veida civiltiesisku strīdu risināšanai, tai skaitā: darba lietās; mantojuma lietās; saistību tiesībās; komerclietās; nekustamo īpašumu jautājumos; citos civiltiesiskos strīdos. Projekta mediācijas pakalpojumi pieejami visā Latvijā un tos var izmantot ikviens interesents – gan fiziskas, gan juridiskas personas, gan personas, kuru strīds jau tiek skatīts kādā no Latvijas tiesām, gan personas, kuru strīds nav nonācis līdz tiesai. Mediācijas notiek gan klātienē, gan attālināti. Sazināties ar izvēlēto sertificētu mediatoru...

Lai nodrošinātu kvalitatīvu pretendentu atlases procesu Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu amatam, plānots pārcelt tiesas darbības uzsākšanas datumu uz nākamā gada 31.martu. To paredz grozījumi likumā “Par tiesu varu”, kurus piektdien, 4.decembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija. Šī gada maijā ir ieviesta jauna tiesnešu amata kandidātu atlases kārtība, izvērtējot tiesneša amatam nepieciešamās profesionālās, personīgās un sociālās kompetences piecās atlases kārtās. Atlases kārtības mērķis ir nodrošināt, ka par tiesnešiem kļūst augsti kvalificēti juristi ar nevainojamu reputāciju, atbilstošām profesionālām prasmēm un personiskām īpašībām, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Tieslietu ministrijā. Kā atzīmēts anotācijā, šobrīd ir noslēgusies Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu amata kandidātu atlases otrā kārta, kas paredzēja pretendenta pieteikumā iesniegto atbilžu uz jautājumiem vērtēšanu, pārliecinoties par pretendenta motivāciju un prasmi to pamatot. Vēl ir nodrošināma trīs atlases kārtu norise. Turpmākās atlases kārtas ir īstenojamas ar pretendentu klātbūtni, un, ņemot vērā pretendentu skaitu, to būtiski ietekmēs izsludinātais ārkārtējais stāvoklis un noteiktie ierobežojumi epidemioloģiskās drošības ievērošanai....

Saeima 19. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas noteiks specializētās Ekonomisko lietu tiesai piekritīgās krimināllietu kategorijas. Likuma 442. pantā tiek papildināta pirmā daļa ar šādu tekstu: “Ekonomisko lietu tiesa izskata krimināllietas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 73.1 panta otrajā daļā, 79.2 panta otrajā daļā, 195. pantā, 198. panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā, 199. panta otrajā daļā, 320. panta trešajā vai ceturtajā daļā, 321. panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā, 322. panta otrajā daļā, 323. panta otrajā vai trešajā daļā, 326.1 panta otrajā daļā, 326.2 panta otrajā daļā vai 326.3 panta otrajā daļā. Ekonomisko lietu tiesa izskata krimināllietu, ja persona saukta pie kriminālatbildības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem smagākais vai kāds no smagākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir piekritīgs izskatīšanai Ekonomisko lietu tiesai.” Ekonomisko lietu tiesas kompetencē būs koruptīvie noziegumi gan privātajā, gan publiskajā sektorā, kā arī ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu saistītie noziedzīgie nodarījumi. Attiecīgie likuma panti tiek piemēroti...

Jau vairākus gadus Rīgas šķīrējtiesa pasludinājusi novembri par atvērto durvju mēnesi. Saistībā ar pašreizējo epidemioloģisko situāciju valstī pasākums notiks interneta tiešsaistes tikšanās režīmā. Tas noteikti ļaus arī ietaupīt laiku un pasargās pasākuma dalībniekus. Iepriekš piesakoties, jebkurš interesents var atnākt un iepazīties ar biznesa strīdu alternatīvu izšķiršanu, saņemt vērtīgas zināšanas sava uzņēmuma juridiskai drošībai. Rīgas šķīrējtiesa darbojas jau 21 gadu un šajā laikā tā ir uzkrājusi pieredzi un zināšanas. Ar tām arī Rīgas šķīrējtiesa dalīsies savā pasākumā. Tikšanās laikā varēs uzzināt, ko nozīmē alternatīvo strīdu izšķiršanas veidi, kādas priekšrocības ir šķīrējtiesas klauzulas iekļaušanai līgumos un cik ātri var atrisināt strīdus ar parādniekiem. Tāpat tiks parādīts, cik ērti savā darbā var izmantot Rīgas šķīrējtiesas mājas lapu un to, kā tā var palīdzēt uzņēmumam turpmāk veicot uzņēmējdarbību. Tiem, kas jau ir iepazinušies ar Rīgas šķīrējtiesas darbību - DĀVANĀ būs bezmaksas konsultācija par dokumentu sagatavošanu iesniegšanai šķīrējtiesā. Pieteikties bezmaksas pasākumam - atvērto durvju mēnesim - var...