TIESAS

Saeima 19. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas noteiks specializētās Ekonomisko lietu tiesai piekritīgās krimināllietu kategorijas. Likuma 442. pantā tiek papildināta pirmā daļa ar šādu tekstu: “Ekonomisko lietu tiesa izskata krimināllietas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 73.1 panta otrajā daļā, 79.2 panta otrajā daļā, 195. pantā, 198. panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā, 199. panta otrajā daļā, 320. panta trešajā vai ceturtajā daļā, 321. panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā, 322. panta otrajā daļā, 323. panta otrajā vai trešajā daļā, 326.1 panta otrajā daļā, 326.2 panta otrajā daļā vai 326.3 panta otrajā daļā. Ekonomisko lietu tiesa izskata krimināllietu, ja persona saukta pie kriminālatbildības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem smagākais vai kāds no smagākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir piekritīgs izskatīšanai Ekonomisko lietu tiesai.” Ekonomisko lietu tiesas kompetencē būs koruptīvie noziegumi gan privātajā, gan publiskajā sektorā, kā arī ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu saistītie noziedzīgie nodarījumi. Attiecīgie likuma panti tiek piemēroti...

Jau vairākus gadus Rīgas šķīrējtiesa pasludinājusi novembri par atvērto durvju mēnesi. Saistībā ar pašreizējo epidemioloģisko situāciju valstī pasākums notiks interneta tiešsaistes tikšanās režīmā. Tas noteikti ļaus arī ietaupīt laiku un pasargās pasākuma dalībniekus. Iepriekš piesakoties, jebkurš interesents var atnākt un iepazīties ar biznesa strīdu alternatīvu izšķiršanu, saņemt vērtīgas zināšanas sava uzņēmuma juridiskai drošībai. Rīgas šķīrējtiesa darbojas jau 21 gadu un šajā laikā tā ir uzkrājusi pieredzi un zināšanas. Ar tām arī Rīgas šķīrējtiesa dalīsies savā pasākumā. Tikšanās laikā varēs uzzināt, ko nozīmē alternatīvo strīdu izšķiršanas veidi, kādas priekšrocības ir šķīrējtiesas klauzulas iekļaušanai līgumos un cik ātri var atrisināt strīdus ar parādniekiem. Tāpat tiks parādīts, cik ērti savā darbā var izmantot Rīgas šķīrējtiesas mājas lapu un to, kā tā var palīdzēt uzņēmumam turpmāk veicot uzņēmējdarbību. Tiem, kas jau ir iepazinušies ar Rīgas šķīrējtiesas darbību - DĀVANĀ būs bezmaksas konsultācija par dokumentu sagatavošanu iesniegšanai šķīrējtiesā. Pieteikties bezmaksas pasākumam - atvērto durvju mēnesim - var...

Ceturtdien, 22.oktobrī, darbu sākusi Tieslietu padomes izveidotā Rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu tiesnešu amata kandidātu atlases komisija. Par komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Augstākās tiesas senatore Dzintra Balta, par priekšsēdētājas vietnieci – Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja Ilze Freimane. Komisija ķērusies pie pirmā uzdevuma – Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu atlases. Tiesu administrācija komisijai nodevusi 96 kandidātu pieteikumus, un sākta atlases pirmā kārta – pieteikumu izvērtēšana, pārbaudot formālos kritērijus: vai pretendents atbilst likumā “Par tiesu varu” noteiktajām prasībām tiesneša amata kandidātam un vai nav kādi likumā noteiktie ierobežojumi, lai ieņemtu tiesneša amatu. Komisijas priekšsēdētāja un vietniece tikušās arī ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju Aigaru Strupišu un Tiesu administrācijas direktoru Andri Mundu un speciālistiem, lai pārrunātu nākamo četru atlases kārtu organizatoriskus jautājumus. Tiek meklēti risinājumi, kā epidemioloģisko ierobežojumu laikā organizēt kandidātu profesionālo zināšanu pārbaudes testu un kāzusu risināšanu un aizstāvēšanu. Komisijai arī jāizstrādā testu un kāzusu saturs. Tiesnešu atlase jāveic īsā laikā, jo Ekonomisko lietu tiesa darbu uzsāks...

Saeima 1. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, nosakot jaunveidojamās specializētās pirmās instances tiesas - Ekonomisko lietu tiesas - kompetenci sarežģītu komercstrīdu risināšanā. Kā norādījusi Tieslietu ministrija, kas ir šo grozījumu autore, specializētas tiesas galvenais mērķis ir efektīva sarežģītu un specifisku komercstrīdu izskatīšana, tāpēc tās kompetencē būs komplicētas prasības, kuru kvalitatīva izskatīšana prasa nepieciešamību pārzināt specifiskus tiesību jautājumus, kas savukārt potenciāli rada vislielāko ietekmi un riskus attiecībā uz uzņēmējdarbības vides tiesiskumu, akcentē tieslietu ministrs. Paredzēts, ka Ekonomisko lietu tiesa savu darbību sāks 2021. gada janvārī. Tās kompetencē plānots nodot ne tikai komplicētus uzņēmējdarbības vides strīdus, bet arī atsevišķu ekonomisko un finanšu noziegumu iztiesāšanu, lai būtiski uzlabotu uzņēmējdarbības vides drošību, palielinātu investīciju ienākšanu Latvijā un novērstu riskus uzņēmējdarbības vides un līdz ar to visas valsts tautsaimniecības attīstībai. Civilprocesa likuma grozījumi, kā tas izriet no priekšlikumiem 3. lasījumam, paredz, ka Ekonomisko lietu tiesa kā pirmās instances tiesa izskata: 1) prasības,...

Otrdien, 29. septembrī, stājas spēkā grozījumi likumā "Par tiesu varu", kas cita starpā paredz, ka atklātā tiesas sēdē pieņemts tiesas spriedums pēc tā spēkā stāšanās publicējams kopā ar citiem tiesas spriedumiem konkrētajā lietā, vēstī Tieslietu ministrija. Līdz šim normatīvie akti paredzēja, ka mājaslapā https://manas.tiesas.lv publicējams tikai atklātā procesā taisīts galīgais spriedums pēc tā spēkā stāšanās. Atbilstoši grozījumiem likumā papildus tiks publicēti arī ar galīgo spriedumu saistītie zemāku instanču tiesu spriedumi konkrētajā lietā, tādējādi radot iespēju izsekot tiesas motīviem un juridiskās domas attīstībai, sākot no pirmās instances līdz pat galīgajam spriedumam lietā. Informācijai no attiecīgajā lietā zemākas instances tiesas pieņemtiem spriedumiem un tajā ietvertajiem motīviem var būt būtiska nozīme, lai nodrošinātu sprieduma, kurš ir galīgs un nav pārsūdzams vispusīgāku izpratni. Mūsdienās, domājot par demokrātiskas valsts principiem, spriedumu publicēšana ir veids kā nodrošināt tiesu darba atklātumu. Tieslietu ministrijas ieskatā, grozījumu spēkā stāšanās nodrošinās sabiedrībai plašākas tiesības iepazīties ar tiesu spriedumiem un sekot līdzi dažādu...

Pēdējā pusotra gada laikā vidējais izskatīšanas termiņš civillietām pirmajā tiesu instancē samazinājies par gandrīz 20% jeb no 9,3 uz 7,7 mēnešiem, bet krimināllietās samazinājies par 15% jeb no 6,4 uz 5,4 mēnešiem. Salīdzinot ar 2015. gadu, vidējais ilgums civillietām samazinājies gandrīz par trešdaļu, atklāj tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Viņš arī uzsver, ka jāturpina darbs gan pie lietu izskatīšanas kvalitātes uzlabošanas, gan iemeslu neitralizēšanas attiecībā uz tām krimināllietām, kas velkas gadiem. Vidējie izskatīšanas ilgumi turpina samazināties arī otrās instances tiesās. Pēdējā pusotra gada laikā apelācijas kārtībā izskatīto krimināllietu vidējie termiņi samazinājušies par 10%, bet piecu gadu griezumā – par 25% un šobrīd ir 3,3 mēneši. Civillietu vidējais izskatīšanas ilgums, salīdzinot ar 2018. gadu, palicis nemainīgs (4,2 mēneši), taču tas tik un tā ir vismaz par diviem mēnešiem īsāks, nekā tas bija 2015. gadā (samazinājies par gandrīz 40%). Vienlaikus Tieslietu ministrija atzīmē, ka COVID-19 krīzes ietekmi uz krimināllietu izskatīšanas vidējiem termiņiem varēs redzēt šī...

Rīgas šķīrējtiesas (turpmāk - RŠT) pastāvīgajā tiesnešu sarakstā jau ir 60 cienījami Latvijā un ārvalstīs juristi un advokāti, ar lielu zināšanu un pieredzes krājumu jurisprudences jomā. Tas nozīmē, ka vēl vairāk pieredzējušu profesionāļu atbalsta šķīrējtiesvedību un uzņēmējiem ir lielākas iespējas ātri un efektīvi risināt biznesa strīdus, nepārtraucot savu saimniecisko darbību dēļ domstarpībām, kas radušās ar partneriem. Būdama vislielākā tiesnešu skaita ziņā, RŠT savu izaugsmi šajā virzienā pamato ar vairākiem iemesliem. Daudzi RŠT šķīrējtiesneši atrodas Latvijas reģionos, lai šķīrējtiesas procesa iespējas būtu pieejamākas uzņēmējiem reģionos. Jāatgādina, ka, saistībā ar jauno Šķīrējtiesu likumu, vairāk nekā 70% šķīrējtiesu ir pārtraukušas savu darbību, lielākā daļa no tām atradās reģionos. Ārvalstu advokātu un juristu atrašanās šķīrējtiesnešu sastāvā ļauj uzņēmējiem atrisināt strīdus ar partneriem no citām valstīm, citās valodās (bez tulku palīdzības), piemērojot arī citu valstu likumdošanu, ja tas ir atrunāts līgumā. Šķīrējtiesneši ir zvērināti advokāti, advokātu kolēģijas locekļi, juristi ar lielu pieredzi strīdu izskatīšanā, sabiedriski aktīvi cilvēki,...

Tieslietu ministrija šobrīd izvērtē Civilprocesa likuma 32.1 panta, kas noteic, ka civillietu var nodot citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai, ietekmi uz tiesu darbu un izvirzītā mērķa sasniegšanu. Tieslietu ministrija ir izstrādājusi arī aptaujas anketu, lai noskaidrotu civilprocesā iesaistīto personu viedokli par Civilprocesa likuma 32.1 panta piemērošanu. Ministrija aicina tos, kuri pēdējo trīs gadu laikā ir bijuši iesaistīti civillietās, kas, atbilstoši Civilprocesa likuma 32.1 pantam, nodotas citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanai, līdz 7. augustam aizpildīt aptaujas anketu. Aptaujas aizpildīšana prasīs ne vairāk kā 7-10 minūtes. Aptauju iespējams aizpildīt ŠEIT.

Tieslietu ministrija (TM) un Valsts zemes dienests (VZD), ir izstrādājis priekšlikumus jaunām kadastrālajām vērtībām, kuras stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī. Tās noteiktas atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū uz 2019. gada 1. jūliju. TM un VZD 15. jūlijā ir nodevusi projektētās kadastrālās vērtības publiskai apspriešanai un aicina pašvaldības un iedzīvotājus iepazīties ar projektu un kadastrālo vērtību pamatojošo informāciju VZD tīmekļavietnē www.kadastralavertiba.lv un VZD datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā Kadastrs.lv. Lasiet arī kopsavilkumu par kadastrālo vērtību izmaiņām Kadastrālās vērtības izmanto 16 dažādu nodokļu, nodevu un maksājumu aprēķinam, līdz ar to ir svarīgi, lai tās tiktu aprēķinātas taisnīgi un pēc vienādiem principiem visiem, uzsvēris tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Diemžēl līdzšinējā kadastrālās vērtēšanas metodika pavēra plašas nodokļu optimizācijas iespējas un noteica to, ka, piemēram, jauniem projektiem kadastrālo vērtību atbilstība to faktiskajai vērtībai ir mazāka, nekā vecākiem projektiem. Naudas izteiksmē tas nozīmēja, ka, piemēram, par pēc 2000. gada būvētu lielveikalu nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) tiek maksāts...

Lai sekmētu kriminālprocesu ātrāku un efektīvāku izmeklēšanu un iztiesāšanu, 11. jūnijā Saeima pieņēma nozīmīgus grozījumus Kriminālprocesa likumā, grozījumus Krimināllikumā, un grozījumus likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanos un piemērošanas kārtību", kas stājās spēkā no 6. jūlija un būtu jāievēro ikvienam, tostarp arī liecinieka statusā. Kā informē Tieslietu ministrija, ar likuma grozījumiem Kriminālprocesa likumā (KPL) tiek noteikts, ka turpmāk personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, būs pienākums sniegt patiesas liecības, ja tiks izmantotas tiesības liecināt. Savukārt KPL 379. pantā tiek noteikts, ka izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu, prokurors vai tiesa var izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, ja izdarīts maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums. Tāpat ar grozījumiem KPL 392. pantā tiek noteikts, ka izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu var izbeigt kriminālprocesu par maznozīmīgu noziedzīgu nodarījumu, ja nav izdevies noskaidrot noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu. KPL 464. panta pirmās daļas grozījumi, paredz, ka krimināllietu tiesa varēs iztiesāt bez apsūdzētā piedalīšanās, ja apsūdzētais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neierodas...

Ministru kabinets 30. jūnija sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomi un citiem ekspertiem izstrādātos grozījumus Latvijas Republikas Advokatūras likumā, kuru mērķis ir advokatūras institūta darbības kvalitātes pilnveidošana. Likumprojekts paredz vienus no apjomīgākajiem grozījumiem kopš 1993. gada. Tie paredz sakārtot advokātu biroju tiesisko statusu. Pašlaik Latvijas Republikas Advokatūras likumā zvērinātu advokātu biroja tiesiskais statuss regulēts vispārīgi, taču ar grozījumiem tiek definēti advokātu biroju veidi un to tiesiskais statuss, detalizēti reglamentēta advokātu biroju dibināšanas kārtība un reģistrācijas process. Likumprojektā tiek definēti grāmatvedības vešanas un nodokļu samaksas principi, kā arī sakārtoti nodokļu administrēšanas jautājumi. Tāpat arī tiek regulēts jautājums par advokātu biroja un tajā praktizējošo advokātu atbildību gan biroja iekšienē, gan pret saviem klientiem. Cita starpā likumprojekts nosaka arī advokāta ar klientu vienošanās saturu, nosakot obligātas vienošanās tekstā ietveramās sastāvdaļas. Lai paaugstinātu advokātu kvalifikācijas prasības, ar grozījumiem tiek noteikts, ka advokātu eksāmens jākārto būs arī tiesību zinātņu doktoriem. Vienlaikus paredzot, ka...

Saeima 11.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā un likumā par “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”. Grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz pirmstiesas kriminālprocesā atslogot izmeklēšanas iestāžu darbu, tādējādi paātrinot izmeklēšanu, kā arī atvieglot tiesas darba organizāciju saistībā ar tiesas sēžu plānošanu un iztiesāšanas norisi. Grozījumi cita starpā paredz likumā nostiprināt aizturētā un aizdomās turētā pienākumu sniegt patiesas liecības. Nepatiesas liecības apzinātu sniegšanu varēs atzīt par atbildību pastiprinošu apstākli. Ar likuma grozījumiem tiesnesim paredzēta kompetence, izvērtējot lietas apstākļus un lietas dalībnieku viedokļus, noteikt tiesas debašu runu ilgumu un apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu. Tāpat noteikts, ka attēlu, kā arī skaņu un attēlu ierakstu varēs izdarīt tad, ja tiesa to atļaus. Pirms šī jautājuma izlemšanas tiesai būs jāuzklausa apsūdzētā, viņa aizstāvja, prokurora, cietušā vai tā pārstāvja un liecinieka viedoklis. Krimināllietu ar vairākiem apsūdzētajiem varēs iztiesāt bez kāda apsūdzētā piedalīšanās, ja tiesas sēdē izskata apsūdzību pret citiem apsūdzētajiem, apsūdzētā piedalīšanās nav nepieciešama un viņš...

Tieslietu ministrija saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumā doto uzdevumu veic izvērtējumu par Šķīrējtiesu likuma darbības efektivitāti, tajā skaitā, novērtējot šķīrējtiesām izvirzītu prasību izpildi. Izvērtējuma ietvaros Tieslietu ministrija ir izstrādājusi arī aptaujas anketu, kuras mērķis ir noskaidrot šķīrējtiesu klientu viedokli par šķīrējtiesu darba kvalitāti. Aicinām tos, kuriem pēdējo divu gadu laikā bija pieredze ar strīdu risināšanu šķīrējtiesā, līdz 5. jūnijam aizpildīt aptaujas anketu. Aptaujas aizpildīšana prasīs ne vairāk kā 7-10 minūtes. SĀKT APTAUJU

Satversmes tiesa 30. aprīlī ierosinājusi lietu “Par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 14. punkta “c” apakšpunkta, ciktāl tas attiecas uz zemes iznomāšanu piespiedu nomas gadījumos, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam”. Apstrīdētā norma Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 14. punkta “c” apakšpunkts: “pakalpojumu sniegšana – darījums, kas nav preču piegāde; par pakalpojumu sniegšanu uzskata arī: c) lietu nomu.” Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.” Satversmes 105. panta pirmais, otrais un trešais teikums: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc akciju sabiedrības “Pilsētas zemes dienests” (turpmāk – pieteikuma iesniedzēja) pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā un norāda, ka...

Augstākās tiesas izveidotā darba grupa veica aptauju par kriminālprocesā, civilprocesā un administratīvajā procesā novērotajiem tiesvedības ātrumu negatīvi ietekmējošajiem faktoriem, izmantotajiem tiesvedības novilcināšanas līdzekļiem un procesuālajiem līdzekļiem tiesvedības novilcināšanas nepieļaušanai, kā arī sniedza ierosinājumus, kādas izmaiņas būtu nepieciešamas tiesvedības ilguma samazināšanai – iespējamie normatīvā regulējuma grozījumi, tiesu resursu papildināšana, tiesnešu tālākizglītība un citi risinājumi. Minētajā aptaujā piedalījās 256 tiesneši, 321 prokurors un 372 advokāti. Liecinieku klātbūtnes nodrošināšana, novēloti iesniegti pierādījumi un nepieciešamība iegūt papildu pierādījumus ir vieni no biežākajiem cēloņiem ilgām tiesvedībām – liecina procesos iesaistīto aptaujas rezultāti, norāda Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane. Kā nozīmīgākie tiesvedības ātrumu negatīvi ietekmējošie faktori tika norādīti (atbildes pēc respondentu skaita): CIVILLIETĀS Novēloti iesniegti pierādījumi (246) Lietas dalībnieku rīcība tiesas sēdes laikā (“procesuālais huligānisms”) (237) Tiesas (tiesneša) darba laika plānošana (173) Dokumentu nosūtīšana uz ārvalstīm (95) Atbildētāja neierašanās (22) Liecinieku neierašanās (20) Lietas sarežģītība (18) ADMINISTRATĪVAJĀS LIETĀS Nepieciešams iegūt papildu pierādījumus (279)...