TIESAS

Austrumlatgales prokuratūrā 2. novembrī, izskatot lietu paātrinātā procesa kārtībā, kas bija mazāk nekā 24 stundu laikā no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīža, un sastādot prokurora priekšrakstu par sodu, pabeigts kriminālprocess pret personu, kura apsūdzēta kukuļa piedāvāšanā Valsts robežsardzes amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu kādu darbību kukuļa piedāvātāja interesēs. Saskaņā ar apsūdzību šā gada 2. novembrī apsūdzētais, kurš ir Serbijas Republikas pilsonis, vadīja kravas automobili, lai šķērsotu Latvijas Republikas valsts robežu, un robežkontroles punktā “Grebņeva” piedāvāja Valsts robežsardzes inspektorei 10 eiro, lai viņa, izmantojot savu dienesta stāvokli, atļautu apsūdzētajam ārpus rindas, apbraucot kravas transportlīdzekļu rindu, šķērsot Latvijas robežu. Prokurore apsūdzēto personu saukusi pie kriminālatbildības par kukuļa, tas ir, materiālu vērtību, piedāvāšanu personiski valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu kādu darbību kukuļa piedāvātāja interesēs, un piedāvātais kukulis bija domāts šai valsts amatpersonai. Krimināllikumā par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīga...

Ministru kabinetā 11. oktobrī izskatīšanai sagatavots Tieslietu ministrijas nformatīvais ziņojums "Par Ekonomisko lietu tiesas darbības pirmā gada rezultātiem un tālāko attīstību”. Ekonomisko lietu tiesa (turpmāk - ELT) darbu uzsāka 2021. gada 31. martā. Galvenais specializētās tiesas izveides mērķis bija kvalitatīva un ātra sarežģītu komercstrīdu, kā arī ekonomisko un finanšu noziegumu, kā arī korupcijas lietu izskatīšana. Attiecīgi ar grozījumiem Civilprocesa likumā un grozījumiem Kriminālprocesa likumā tika noteikta ELT kompetence piekritīgo lietu izskatīšanā. Valdībā skatāmā informatīvā ziņojuma mērķis ir novērtēt ELT darbību pirmajā gadā pēc tiesas izveides, kā arī novērtēt iespēju paplašināt tiesas kompetenci. Izvērtējot tiesas darbu, secināts, ka ELT savas darbības pirmajā gadā pabeigusi izskatīt 268 lietas, no tām 62 civillietas, 49 krimināllietas, kā arī 157 procesus par noziedzīgi iegūtu mantu. Kopumā ELT pirmajā darbības gadā saņemtas un ierosinātas 123 civillietas, bet 32 prasības pieteikumus atteikts pieņemt, 117 krimināllietas un 239 procesi par noziedzīgi iegūtu mantu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai 1. augustā tiks pievienotas divas Rīgas tiesas – Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, vienlaikus mainot tiesas nosaukumu uz Rīgas pilsētas tiesa. Minētās izmaiņas ir tiesu teritoriālās reformas turpinājums ar mērķi efektivizēt tiesu darbu un samazināt tiesvedības termiņus. Tiesu teritoriālā reforma paredz, ka viena tiesu apgabala ietvaros tiek apvienotas vairāku tiesu darbības teritorijas, juridiski izveidojot vienu lielāku pirmās instances tiesu. Ar šī gada 1. augustu jaunajai Rīgas pilsētas tiesai piekritīgā teritorija būs visa Rīgas pilsētas administratīvā teritorija. Rīgas pilsētas tiesa būs lielākā Latvijas tiesa, tajā strādās 122 tiesneši un 358 darbinieki. Rīgas pilsētas tiesas pieejamība tiks nodrošināta visās līdzšinējo tiesu atrašanās vietās Rīgā: Abrenes ielā 8, Jēzusbaznīcas ielā 6, Daugavgrīvas ielā 58, Mazā Nometņu ielā 39 un Lomonosova ielā 10, kā arī Ieriķu ielā 5 (zemesgrāmatu jautājumos), tādējādi dodot iedzīvotājiem iespēju iesniegt dokumentus tiesai jebkurā no minētajām Rīgas pilsētas tiesas atrašanās vietām. Rīgas...

Eiropas Komisija (EK) 13. jūlijā publicējusi trešo ikgadējo ziņojumu par tiesiskumu (pieejams angļu val.). Ziņojums sagatavots saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas vēl vairāk parādīja, cik svarīgi ir ievērot demokrātiskās vērtības, cilvēktiesības un tiesiskumu. Tas ietver pārskatu par tendencēm ES kopumā un 27 valstu sadaļas, kurās aplūkotas norises katrā dalībvalstī kopš 2021. gada jūlija. Šā gada ziņojumā pirmo reizi ir iekļauti katrai dalībvalstij, tostarp, arī Latvijai adresēti konkrēti ieteikumi. Ieteikumi paredzēti, lai palīdzētu dalībvalstīm turpināt notiekošās vai plānotās reformas un palīdzētu tām noteikt, kurās jomās ir vajadzīgi uzlabojumi. Ziņojumā aplūkotas norises četrās galvenajās tiesiskuma jomās: tiesu sistēmas, pretkorupcijas regulējums, plašsaziņas līdzekļu plurālisms un brīvība. Ziņojums liecina, ka daudzās dalībvalstīs ir turpinājušās tiesiskuma reformas nolūkā risināt iepriekšējos divos izdevumos konstatētās problēmas. Tajā pašā laikā dažās dalībvalstīs joprojām pastāv sistēmiskas problēmas. Ziņojumā ietverti apsvērumi arī par tādiem jautājumiem kā sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi, spiegprogrammatūras izmantošana un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpilde. Latvija saņēmusi četras rekomendācijas:...

Jaunākais Eiropas Komisijas 2022. gada ziņojums par tiesiskumu Eiropas Savienībā (EU Justice Scoreboard) liecina, ka Latvijā paredzamais laiks lietu izskatīšanai tiesā ir trešais mazākais starp ES dalībvalstīm. Salīdzinot ar vidējiem lietu izskatīšanas ilgumiem ES dalībvalstīs, Latvijā ir ievērojami īsāks strīdīgo civillietu un komerclietu izskatīšanas ilgums un zemākais neizskatīto administratīvo lietu skaits. Ziņojumā tiek sniegts pārskats par tiesu sistēmas būtiskākajiem rādītājiem: efektivitāti, kvalitāti un tiesu varas neatkarību. Galvenie tiesu sistēmu efektivitātes uzraudzības rādītāji ir tiesvedības ilgums, lietu pabeigšanas koeficients un nepabeigto lietu skaits. Ziņojuma statistika liecina, ka Latvija ir trešajā vietā starp ES dalībvalstīm pēc laika, kas nepieciešams, lai izskatītu civillietas, komerclietas, administratīvās un citas lietas. Ziņojumā norādīts, ka Latvijas straujais lietu izskatīšanas ātruma kāpums ir saistīts ar tiesu sistēmas reformu, tiesu informatīvās sistēmas kļūdu analīzi un datu labojumiem. Statistika liecina, ka Latvijā ir ievērojami īsāks strīdīgo civillietu un komerclietu izskatīšanas ilgums, salīdzinot ar vidējiem...

Senāta Administratīvo lietu departaments 17. maijā lietā par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu noteikt pieteicējai soda naudu divkāršā apmērā saistībā ar iespējamu atkārtotu nodokļu pārkāpumu (lieta Nr. SKA-25/2022 (A420463113), apturēja tiesvedību un vērsās ar pieteikumu Satversmes tiesā. Izskatāmajā lietā VID pieteicējai saistībā ar tās deklarētajiem darījumiem aprēķinājis soda naudu divkāršā apmērā, ņemot vērā to, ka pieteicējai iepriekšējā auditā ir konstatēti nodokļu pārkāpumi. Izskatot abu pušu kasācijas sūdzības, Senātam radās šaubas par likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.4 panta otrās daļas 2. punkta, ciktāl tas paredz, ka nodokļu pārkāpums tiek uzskatīts par atkārtotu arī tad, ja lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, ar kuru nodokļu maksātājs saukts pie šā likuma 32. pantā noteiktās atbildības par iepriekšējo nodokļu pārkāpumu, ir pārsūdzēts tiesā, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam. Senātam ir šaubas, jo apstrīdētā norma pieļauj par nodokļu pārkāpumu atzīt arī tās darbības, par kurām pastāv strīds, kurš tiek risināts administratīvajā tiesā. ...

Cik lielas ir uzņēmēju iespējas aizstāvēt sevi no nepamatotām likuma prasībām, iesniedzot pieteikumu Satversmes tiesā? Kāda ir varbūtība, ka Satversmes tiesa pieteikumu pieņems izskatīšanai un kādās tiesību nozarēs pastāv lielākas iespējas cerēt uz uzvaru? Kas ir tās stratēģiskās un taktiskās nianses, kas jāņem vērā, lai Satversmes tiesā panāktu iespējami labāku rezultātu? Par šiem un citiem jautājumiem saistībā ar Satversmes tiesas procesukonferencē "Juridiskie aspekti biznesā" stāstīja Edgars Pastars, zvērinātu advokātu biroja COBALT zvērināts advokāts. Publicējam žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva rakstu, kurš Satversmes tiesas simtgades gadā nav zaudējis savu aktualitāti. Cik tiek cauri Satversmes tiesas "sietam"? Lēmumam vērsties Satversmes tiesā ir vairāki labi priekšnoteikumi - iesniedzot pieteikumu, nav jāmaksā valsts nodevas, turklāt lieta tiek izskatīta un spriedums ir gatavs gada laikā (ja vien pats pieteicējs nevilcina lietas izskatīšanas procesu). Taču jāņem vērā, ka pieteikumam Satversmes tiesā ir jābūt sagatavotam ļoti kvalitatīvi, un pat tad jāatceras, ka panākt, lai lieta nonāk vismaz...

No 1. augusta tiks reorganizētas Rīgas pilsētas tiesas – Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesu un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesu pievienot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, kā arī mainīt tiesas nosaukumu uz Rīgas pilsētas tiesa, tā lēmusi Tieslietu padome. Tiesu reorganizācijas rezultātā tiks izlīdzināta tiesnešu noslodze un lietu izskatīšanas termiņi visā Rīgas pilsētā, jo pašreiz to ietekmē katras tiesas darbības teritorija, saņemto lietu apjoms un specifika. Tieslietu padome uzsver, ka reorganizācijas rezultātā tiesu pieejamība iedzīvotājiem netiks ietekmēta. Tiesas būs pieejamas līdzšinējās atrašanās vietās, kā arī iedzīvotājiem būs iespēja iesniegt dokumentus jebkurā no šobrīd esošajām tiesu adresēm. Rīgas tiesu reorganizācija ir 2015. gadā uzsāktās tiesu teritoriālās reformas turpinājumus. Tiesu reorganizācijas plāns ir izstrādāts, Tieslietu ministrijai sadarbojoties ar Tieslietu padomes darba grupu tiesu efektivitātes stiprināšanai. Tieslietu padome lēma arī par Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju uz turpmākajiem pieciem gadiem iecelt Didzi Aktumani. D. Aktumanis amata pienākumus sāks pildīt no 2022. gada 16. maija. Aktumanis par tiesnesi strādā...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 2022. gada 11. februārī ierosināja lietu “Par Civilprocesa likuma 43. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma Apstrīdētā norma paredz: “Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos.” Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmais teikums: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Britu Virdžīnu Salās reģistrēta komersanta IMEX PROVIDER LTD pieteikuma (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja) pieteikuma. No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka Pieteikuma iesniedzēja vērsās vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasību par zaudējumu atlīdzību, vienlaikus lūdzot to daļēji atbrīvot no valsts nodevas samaksas. Pirmās instances tiesas tiesnese minēto lūgumu noraidīja un uzdeva Pieteikuma iesniedzējai samaksāt valsts nodevu pilnā apmērā. Pieteikuma iesniedzēja, nespējot...

Eiropas Savienības Tiesa 27.janvārī pasludināja spriedumu divās pieteicēja SIA "Sātiņi-S" lietās par kompensācijas maksājumiem Natura 2000 teritorijās. Izskatāmajās lietās Senāts 2020.gada jūnijā apturēja tiesvedību un uzdeva Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus. Lietā Nr.SKA-14/2022 (A420186017) ir strīds par kompensācijas maksājumiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijā Natura 2000. Lauku atbalsta dienests atteica pieteicējai piešķirt kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumu – aizliegumu audzēt dzērvenes pieteicējai piederošajos purvos, kas ietilpst Natura 2000 teritorijā, jo normatīvajos aktos nav paredzēta kompensācija par aizliegumu purvos ierīkot dzērveņu plantācijas. Senāts konstatēja, ka valsts normatīvajos aktos kompensācija paredzēta tikai par Natura 2000 meža teritorijām, izslēdzot no tām purvus, kā arī kompensācija paredzēta tikai par šajās teritorijās noteiktajiem mežsaimniecības ierobežojumiem. Ņemot vērā no Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regulas (ES) Nr.1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1698/2005 izrietošo maksājuma par Natura 2000 teritoriju kompensējošo...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 19. janvārī ierosināja lietu “Par likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta pirmās un otrās daļas, kā arī 42. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 91. pantam, kā arī 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”. Apstrīdētās normas Likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk – apstrīdētais likums) 38. panta pirmā daļa nosaka: “Ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu, līdz būves apvienošanai vienā īpašumā ar zemi būves īpašniekam uz likuma pamata ir lietošanas tiesības uz zemi, ciktāl tās nepieciešamas īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi. Šāds likumisko lietošanas tiesību aprobežojums ir reālservitūts par labu būvei, kas ir patstāvīgs īpašuma tiesību objekts, un...

Satversmes tiesa 6. janvārī ierosinājusi lietu “Par Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturtās un piektās daļas un 631. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Satversmes 92. panta pirmais teikums noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Šai lietā nozīmīgi, ka pieteikuma iesniedzējs, kura mantai izmeklētājs bija uzlicis arestu, tika attaisnots - ar Ekonomisko lietu tiesas lēmumu pieteikuma iesniedzēja manta atzīta par tādu, kas nav noziedzīgi iegūta, un process par noziedzīgi iegūtu mantu izbeigts.Savukārt Rīgas apgabaltiesa Ekonomisko lietu tiesas lēmumu pārskatīja un iesniedzēja manta atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta valsts labā. Pēc pašreizējā regulējuma apgabaltiesa ir galējā instance un pieteicējs nav tiesīgs vērsties Augstākajā tiesā, lai tā izvērtētu apgabaltiesas lēmumu. Turklāt likums paredz, ka apsūdzētajam izmeklēšanas procesa laikā nav arī iespēja iepazīties ar lietas materiāliem pilnā apmērā un attiecīgi apstrīdēt pierādījumus. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 627. panta ceturto daļu procesa par noziedzīgi iegūtu...

Augstākās tiesas ārkārtas plēnumā, ko 9. decembrī sasauca Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, konstatēti būtiski trūkumi e-lietas ieviešanā un tika lemts par pasākumiem lietu dalībnieku interešu aizsardzībai. Ārkārtas plēnuma sasaukšanas iemesls ir sasteigta un nepārdomāta pāreja uz lietu elektronisku izskatīšanu, nenodrošinot atbilstošu Tiesu informatīvās sistēmas funkcionalitāti un tiesu tehnisko aprīkojumu, kas var aizskart personu tiesības uz taisnīgu tiesu. Plēnums atzina, ka tehniski uzlabojumi un mūsdienīgu tehnoloģiju plašāka izmantošana, kurā ņemta vērā tiesu darba specifika, sekmē tiesvedību ātrāku un kvalitatīvāku norisi. Turpretim neatbilstošu un nekvalitatīvu tehnisko risinājumu ieviešana var būtiski kavēt tiesvedību procesus un aizskart lietu dalībnieku tiesības uz taisnīgu tiesu, kā arī nodarīt kaitējumu tautsaimniecībai. Plēnums arī norādīja, ka tiesības uz taisnīgu tiesu jānodrošina pastāvīgi, tām jābūt praktiskām un efektīvām, nevis teorētiskām un iluzorām. Nav pieļaujams, ka nepilnības Tiesu informatīvajā sistēmā un tās zemā veiktspēja, kā arī tiesu nepietiekamais tehniskais nodrošinājums darbam ar elektroniskajām...

25. novembrī attālināti video konferences režīmā uzsāka izskatīt lietu Nr. 2021-06-01 “Par likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 3.1 daļas un 11.1 panta 6.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Lieta ir ierosināta pēc Latvijas Republikas tiesībsarga pieteikuma. Tiesas sēdē tika uzklausīti un iztaujāti pieteikuma iesniedzēja pārstāvji, kā arī tika uzklausīti Saeimas pārstāvji. Satversmes tiesa uzklausīja un iztaujāja lietā pieaicināto personu – Finanšu ministrijas (FM), Valsts ieņēmumu dienesta (VID) – pārstāvjus. Vairāk par lietā apstrīdētajām normām lasiet: Satversmes tiesa tiešsaistē vērtēs, kāpēc saimnieciskās darbības veicējiem jāmaksā IIN arī tad, ja nav peļņas. Lietā dalībniekus uzklausīja Satversmes tiesas sēdes priekšsēdētāja Sanita Osipova, tiesneši Aldis Laviņš, Gunārs Kusiņš, Daiga Rezevska, Jānis Neimanis, Artūrs Kučs un Anita Rodiņa. Tiesas sēdē piedalījās tiesībsargs Juris Jansons un tiesībsarga pilnvarotās personas – Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis un Latvijas Universitātes biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore un pētniece Līga Leitāne. Institūcijas,...

Saeima 25. novembrī 1. lasījumā konceptuāli atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likuma projektu, kas paredz nodrošināt efektīvu pārvaldības un uzraudzības mehānismu e-lietas ieviešanā un darbībā. E-lieta ir viena no digitālās transformācijas iniciatīvām, kura vairākos posmos paredz pakāpenisku pāreju uz elektronisku izmeklēšanas, tiesvedības un nolēmumu izpildes procesu. Atgādinām, ka Saeimas jau pieņemtie grozījumi Kriminālprocesa likumā, grozījumi Civilprocesa likumā un grozījumi Administratīvā procesa likumā arī stāsies spēkā 2021. gada 1. decembrī un regulēs digitālas lietas jeb E-lietas veidošanas principus. Savukārt tiesu klientiem būs pieejams portāls www.elieta.lv, kas aizstās līdzšinējo portālu www.manas.tiesas.lv. E-lietas platforma un e-lietas portāls darbosies no 2021. gada 1. decembra un tiesas pakāpeniski ieviesīs elektroniskās lietas civilprocesā, administratīvā procesā, kriminālprocesā lietas digitāli. Tāpat arī elektroniskā vidē notiks informācijas aprite starp tiesām, prokuratūru, nolēmumu izpildes iestādēm, procesa dalībniekiem un citām ar tiesvedību saistītu iestāžu informācijas sistēmām. E-lietas portāls ir paredzēts sabiedrībai, lietas dalībniekiem, procesā iesaistītām trešajām personām, probācijas klientiem, zvērinātiem...