TIESAS

Tieslietu padome 30. maijā rakstveida procesā pieņēma lēmumus saistībā ar jaunizveidoto Latgales rajona tiesu. Tieslietu padome noteica, ka Latgales rajona tiesā strādās 44 tiesneši un tiesas darbības teritorija būs Rēzeknē, Balvos, Daugavpilī, Krāslavā, Ludzā un Preiļos. Jau ziņots, ka 2023. gada 24. martā Tieslietu padome nolēma no 2023. gada 1. jūlija reorganizēt Daugavpils tiesu, pievienojot to Rēzeknes tiesai, un mainīt reorganizētās tiesas nosaukumu uz Latgales rajona tiesa. Tiek plānots, ka tiesu reorganizācijas rezultātā paaugstināsies tiesu efektivitāte un izlīdzināsies tiesnešu noslodze. Tiesu pieejamība iedzīvotājiem netiks ietekmēta un tiesas būs pieejamas līdzšinējās atrašanās vietās, kā arī iedzīvotājiem būs iespēja iesniegt dokumentus jebkurā no šobrīd esošajām tiesu atrašanās adresēm. Pamatojoties uz likuma “Par tiesu varu” 32. panta trešo daļu, tiesnešu kopskaitu rajonu (pilsētu) tiesās un Ekonomisko lietu tiesā, kā arī Administratīvajā rajona tiesā nosaka Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Savukārt tiesnešu skaitu katrā no tiesām nosaka Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma. Tieslietu padome ir...

Tieslietu padome 28. aprīlī lēma rajona (pilsētas) tiesās ieviest lietu sarežģītības pakāpes noteikšanas jeb „lietu svēršanas” modeli, kas tiks izmantots noslodzes analīzei un monitoringam pirmās instances tiesās Latvijā, kā arī resursu un vakanču plānošanai tiesu sistēmā. „Lietu svēršanas” modelis paredz novērtēt lietu sarežģītības pakāpi punktos. Tiesu administrācija veiks Tiesu informācijas sistēmas tehnisko pielāgošanu, lai nodrošinātu modeļa praktisku izmantošanu tiesās. Modeli izstrādāja Tiesu administrācijas izveidotā Tiesu efektivitātes stiprināšanas darba grupa. Tieslietu padome 19. maijā rīkos Latvijas tiesnešu konferences „Tiesības uz taisnīgu tiesu: tiesu instanču mijiedarbība”, par tās vadītāju izvēlēta Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Ilze Celmiņa.

Tieslietu padome 24. martā nolēma, ka no 2023. gada 1. jūlija Daugavpils tiesa tiks pievienota Rēzeknes tiesai, vienlaikus mainot tiesas nosaukumu uz Latgales rajona tiesa. Daugavpils un Rēzeknes tiesu reorganizācija ir 2016. gadā uzsāktās tiesu teritoriālās reformas turpinājums, un tā tiek veikta, lai paaugstinātu tiesu efektivitāti un sekmētu tiesnešu noslodzes līdzsvarošanu starp abu tiesu tiesnešiem. Tieslietu padome uzsver, ka reorganizācijas rezultātā tiesu pieejamība iedzīvotājiem netiks ietekmēta un tiesas būs pieejamas līdzšinējās atrašanās vietās, kā arī iedzīvotājiem būs iespēja iesniegt dokumentus jebkurā no šobrīd esošajām tiesu atrašanās adresēm. Tiesu reorganizācijas plānu izstrādāja Tieslietu ministrija sadarbībā ar Tieslietu padomes darba grupu tiesu efektivitātes stiprināšanai. Tieslietu padome arī noteica, ka 2023. gada 19. maijā rīkotās Latvijas tiesnešu konferences pamattēma būs „Tiesības uz taisnīgu tiesu: tiesu instanču mijiedarbība”.

Atbilstoši likuma “Par tiesu varu” 27.1 pantam, tiesas priekšsēdētājs pirms katra kalendāra gada sākuma, sadarbojoties ar tiesas tiesnešiem, plāno un nosaka tiesas darba mērķus attiecībā uz vidējiem lietu izskatīšanas termiņiem tiesā (lietu izskatīšanas termiņu standarts). Lietu izskatīšanas termiņu standartu nosaka, ņemot vērā tiesas resursus un nepieciešamību nodrošināt personas tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā un ievērojot citus lietu izskatīšanas pamatprincipus. Tiesas priekšsēdētājs lietu izskatīšanas termiņu standartu līdz katra gada 1. februārim iesniedz apstiprināšanai Tieslietu padomē. Vidējais civillietu izskatīšanas termiņš 2023. gadā pirmajā instancē plānots 6,9 mēneši, apelācijas instancē 4,7 mēneši, bet kasācijas instancē 6 mēneši līdz rīcības sēdei un 18 mēneši līdz lietas izskatīšanai. Krimināllietām vidējais lietu izskatīšanas termiņš pirmajā instancē plānots 8 mēneši, apelācijas instancē 4,4 mēneši, kasācijas instancē 3 mēneši līdz rīcības sēdei un 10 mēneši līdz lietas izskatīšanai. Administratīvajām lietām vidējais lietu izskatīšanas termiņš pirmajā instancē plānots 8 mēneši, apelācijas instancē 6,5 mēneši, kasācijas instancē 6 mēneši līdz rīcības...

Augstākās tiesas 2022. gada atskaites plēnumā, kas tika sarīkots 27. janvārī, aizvadīto gadu Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamentam tā priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa vērtēja kā intensīva darba, sarežģītu, pārmaiņu, bet tomēr kopumā pozitīvi vērtējamu. 2022. gadā departamenta tiesvedībā bija 1222 lietas, no kurām izskatītas 736 lietas jeb 60,2%. Neizskatīto lietu uzkrājums, salīdzinot ar 2021. gadu, tika samazināts gandrīz par 18%. Kasācijas kārtībā izskatītajās lietās pieauga to spriedumu skaits, kuros zemākas instances tiesas spriedums tika atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai. Pilnībā tika atcelti 45,3% no visiem spriedumiem (2021. gadā –39,3%). Interesanta tendence iezīmējās attiecībā uz atteikumiem ierosināt kasācijas tiesvedību. Būtiski pieauga to gadījumu skaits, kad tika secināts, ka jau pati kasācijas sūdzība neatbilst tai izvirzītajām prasībām. Ja 2021. gadā šāds atteikuma pamats bija 10,9% kasācijas sūdzību, tad 2022. gadā tāds bija 18,4%. Departamenta priekšsēdētāja norāda, ka šie dati apliecina nepieciešamību pēc vadlīnijām kasācijas sūdzību sagatavošanai, tādējādi izglītojot procesa dalībniekus un, cerams, samazinot...

Satversmes tiesas 3. kolēģija 29. novembrī ierosināja lietu “Par Kriminālprocesa likuma 124. panta sestās daļas un 126. panta 3.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam un otrajam teikumam”. Apstrīdētās normas Kriminālprocesa likuma 124. panta sestā daļa nosaka: “Kriminālprocesā un procesā par noziedzīgi iegūtu mantu pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi attiecībā uz mantas noziedzīgo izcelsmi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme.” Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 126. panta 3.1 daļu, ja kriminālprocesā iesaistītā persona apgalvo, ka manta nav uzskatāma par noziedzīgi iegūtu, pienākums pierādīt attiecīgās mantas izcelsmes likumību ir šai personai. Ja persona noteiktā termiņā nesniedz ticamas ziņas par mantas izcelsmes likumību, šai personai tiek liegta iespēja saņemt atlīdzību par kaitējumu, kas tai nodarīts saistībā ar kriminālprocesā noteiktajiem ierobežojumiem rīkoties ar šo mantu.” Augstāka juridiskā spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmais un otrais teikums: “Ikviens var aizstāvēt...

Augstākās tiesas rosinātie grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas Saeimā gala lasījumā pieņemti 2022. gada 6. oktobrī, stājās spēkā 3. novembrī. Tie paredz, ka turpmāk lietas Senāta Krimināllietu departamentā varēs skatīt arī paplašinātā tiesas sastāvā un senators lēmumam varēs pievienot savas atsevišķās domas. Grozījumi atslogos kasācijas instanci no vienošanās procesā pirmās instances tiesas pieņemto lēmumu pārsūdzības izskatīšanas. ​Atsevišķas pārsūdzības pieņems tikai apelācijas instancē Turpmāk tikai apelācijas instances tiesā pārsūdzami spēkā nestājušies pirmās instances tiesas nolēmumi, kas pieņemti vienošanās procesā. Tāpat apelācijas, nevis kasācijas instancē pārsūdzami tiesas nolēmumi krimināllietās, kurās slēgta vienošanās par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskām personām. Tas mazinās Senāta Krimināllietu departamenta slodzi un dos iespēju pilnvērtīgi realizēt tam piešķirto tiesību skatīt paplašinātā sastāvā sarežģītākās lietas, kurās risinātajos tiesību jautājumos jānostiprina judikatūra. ​Sekmēs vienveidīgas tiesu prakses veidošanu Likuma grozījumi arī paredz: ja tiesa, izskatot lietu trīs senatoru sastāvā, atzīst, ka lieta...

Austrumlatgales prokuratūrā 2. novembrī, izskatot lietu paātrinātā procesa kārtībā, kas bija mazāk nekā 24 stundu laikā no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīža, un sastādot prokurora priekšrakstu par sodu, pabeigts kriminālprocess pret personu, kura apsūdzēta kukuļa piedāvāšanā Valsts robežsardzes amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu kādu darbību kukuļa piedāvātāja interesēs. Saskaņā ar apsūdzību šā gada 2. novembrī apsūdzētais, kurš ir Serbijas Republikas pilsonis, vadīja kravas automobili, lai šķērsotu Latvijas Republikas valsts robežu, un robežkontroles punktā “Grebņeva” piedāvāja Valsts robežsardzes inspektorei 10 eiro, lai viņa, izmantojot savu dienesta stāvokli, atļautu apsūdzētajam ārpus rindas, apbraucot kravas transportlīdzekļu rindu, šķērsot Latvijas robežu. Prokurore apsūdzēto personu saukusi pie kriminālatbildības par kukuļa, tas ir, materiālu vērtību, piedāvāšanu personiski valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu kādu darbību kukuļa piedāvātāja interesēs, un piedāvātais kukulis bija domāts šai valsts amatpersonai. Krimināllikumā par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīga...

Ministru kabinetā 11. oktobrī izskatīšanai sagatavots Tieslietu ministrijas nformatīvais ziņojums "Par Ekonomisko lietu tiesas darbības pirmā gada rezultātiem un tālāko attīstību”. Ekonomisko lietu tiesa (turpmāk - ELT) darbu uzsāka 2021. gada 31. martā. Galvenais specializētās tiesas izveides mērķis bija kvalitatīva un ātra sarežģītu komercstrīdu, kā arī ekonomisko un finanšu noziegumu, kā arī korupcijas lietu izskatīšana. Attiecīgi ar grozījumiem Civilprocesa likumā un grozījumiem Kriminālprocesa likumā tika noteikta ELT kompetence piekritīgo lietu izskatīšanā. Valdībā skatāmā informatīvā ziņojuma mērķis ir novērtēt ELT darbību pirmajā gadā pēc tiesas izveides, kā arī novērtēt iespēju paplašināt tiesas kompetenci. Izvērtējot tiesas darbu, secināts, ka ELT savas darbības pirmajā gadā pabeigusi izskatīt 268 lietas, no tām 62 civillietas, 49 krimināllietas, kā arī 157 procesus par noziedzīgi iegūtu mantu. Kopumā ELT pirmajā darbības gadā saņemtas un ierosinātas 123 civillietas, bet 32 prasības pieteikumus atteikts pieņemt, 117 krimināllietas un 239 procesi par noziedzīgi iegūtu mantu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai 1. augustā tiks pievienotas divas Rīgas tiesas – Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, vienlaikus mainot tiesas nosaukumu uz Rīgas pilsētas tiesa. Minētās izmaiņas ir tiesu teritoriālās reformas turpinājums ar mērķi efektivizēt tiesu darbu un samazināt tiesvedības termiņus. Tiesu teritoriālā reforma paredz, ka viena tiesu apgabala ietvaros tiek apvienotas vairāku tiesu darbības teritorijas, juridiski izveidojot vienu lielāku pirmās instances tiesu. Ar šī gada 1. augustu jaunajai Rīgas pilsētas tiesai piekritīgā teritorija būs visa Rīgas pilsētas administratīvā teritorija. Rīgas pilsētas tiesa būs lielākā Latvijas tiesa, tajā strādās 122 tiesneši un 358 darbinieki. Rīgas pilsētas tiesas pieejamība tiks nodrošināta visās līdzšinējo tiesu atrašanās vietās Rīgā: Abrenes ielā 8, Jēzusbaznīcas ielā 6, Daugavgrīvas ielā 58, Mazā Nometņu ielā 39 un Lomonosova ielā 10, kā arī Ieriķu ielā 5 (zemesgrāmatu jautājumos), tādējādi dodot iedzīvotājiem iespēju iesniegt dokumentus tiesai jebkurā no minētajām Rīgas pilsētas tiesas atrašanās vietām. Rīgas...

Eiropas Komisija (EK) 13. jūlijā publicējusi trešo ikgadējo ziņojumu par tiesiskumu (pieejams angļu val.). Ziņojums sagatavots saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas vēl vairāk parādīja, cik svarīgi ir ievērot demokrātiskās vērtības, cilvēktiesības un tiesiskumu. Tas ietver pārskatu par tendencēm ES kopumā un 27 valstu sadaļas, kurās aplūkotas norises katrā dalībvalstī kopš 2021. gada jūlija. Šā gada ziņojumā pirmo reizi ir iekļauti katrai dalībvalstij, tostarp, arī Latvijai adresēti konkrēti ieteikumi. Ieteikumi paredzēti, lai palīdzētu dalībvalstīm turpināt notiekošās vai plānotās reformas un palīdzētu tām noteikt, kurās jomās ir vajadzīgi uzlabojumi. Ziņojumā aplūkotas norises četrās galvenajās tiesiskuma jomās: tiesu sistēmas, pretkorupcijas regulējums, plašsaziņas līdzekļu plurālisms un brīvība. Ziņojums liecina, ka daudzās dalībvalstīs ir turpinājušās tiesiskuma reformas nolūkā risināt iepriekšējos divos izdevumos konstatētās problēmas. Tajā pašā laikā dažās dalībvalstīs joprojām pastāv sistēmiskas problēmas. Ziņojumā ietverti apsvērumi arī par tādiem jautājumiem kā sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi, spiegprogrammatūras izmantošana un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpilde. Latvija saņēmusi četras rekomendācijas:...

Jaunākais Eiropas Komisijas 2022. gada ziņojums par tiesiskumu Eiropas Savienībā (EU Justice Scoreboard) liecina, ka Latvijā paredzamais laiks lietu izskatīšanai tiesā ir trešais mazākais starp ES dalībvalstīm. Salīdzinot ar vidējiem lietu izskatīšanas ilgumiem ES dalībvalstīs, Latvijā ir ievērojami īsāks strīdīgo civillietu un komerclietu izskatīšanas ilgums un zemākais neizskatīto administratīvo lietu skaits. Ziņojumā tiek sniegts pārskats par tiesu sistēmas būtiskākajiem rādītājiem: efektivitāti, kvalitāti un tiesu varas neatkarību. Galvenie tiesu sistēmu efektivitātes uzraudzības rādītāji ir tiesvedības ilgums, lietu pabeigšanas koeficients un nepabeigto lietu skaits. Ziņojuma statistika liecina, ka Latvija ir trešajā vietā starp ES dalībvalstīm pēc laika, kas nepieciešams, lai izskatītu civillietas, komerclietas, administratīvās un citas lietas. Ziņojumā norādīts, ka Latvijas straujais lietu izskatīšanas ātruma kāpums ir saistīts ar tiesu sistēmas reformu, tiesu informatīvās sistēmas kļūdu analīzi un datu labojumiem. Statistika liecina, ka Latvijā ir ievērojami īsāks strīdīgo civillietu un komerclietu izskatīšanas ilgums, salīdzinot ar vidējiem...

Senāta Administratīvo lietu departaments 17. maijā lietā par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu noteikt pieteicējai soda naudu divkāršā apmērā saistībā ar iespējamu atkārtotu nodokļu pārkāpumu (lieta Nr. SKA-25/2022 (A420463113), apturēja tiesvedību un vērsās ar pieteikumu Satversmes tiesā. Izskatāmajā lietā VID pieteicējai saistībā ar tās deklarētajiem darījumiem aprēķinājis soda naudu divkāršā apmērā, ņemot vērā to, ka pieteicējai iepriekšējā auditā ir konstatēti nodokļu pārkāpumi. Izskatot abu pušu kasācijas sūdzības, Senātam radās šaubas par likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.4 panta otrās daļas 2. punkta, ciktāl tas paredz, ka nodokļu pārkāpums tiek uzskatīts par atkārtotu arī tad, ja lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, ar kuru nodokļu maksātājs saukts pie šā likuma 32. pantā noteiktās atbildības par iepriekšējo nodokļu pārkāpumu, ir pārsūdzēts tiesā, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam. Senātam ir šaubas, jo apstrīdētā norma pieļauj par nodokļu pārkāpumu atzīt arī tās darbības, par kurām pastāv strīds, kurš tiek risināts administratīvajā tiesā. ...

Cik lielas ir uzņēmēju iespējas aizstāvēt sevi no nepamatotām likuma prasībām, iesniedzot pieteikumu Satversmes tiesā? Kāda ir varbūtība, ka Satversmes tiesa pieteikumu pieņems izskatīšanai un kādās tiesību nozarēs pastāv lielākas iespējas cerēt uz uzvaru? Kas ir tās stratēģiskās un taktiskās nianses, kas jāņem vērā, lai Satversmes tiesā panāktu iespējami labāku rezultātu? Par šiem un citiem jautājumiem saistībā ar Satversmes tiesas procesukonferencē "Juridiskie aspekti biznesā" stāstīja Edgars Pastars, zvērinātu advokātu biroja COBALT zvērināts advokāts. Publicējam žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva rakstu, kurš Satversmes tiesas simtgades gadā nav zaudējis savu aktualitāti. Cik tiek cauri Satversmes tiesas "sietam"? Lēmumam vērsties Satversmes tiesā ir vairāki labi priekšnoteikumi - iesniedzot pieteikumu, nav jāmaksā valsts nodevas, turklāt lieta tiek izskatīta un spriedums ir gatavs gada laikā (ja vien pats pieteicējs nevilcina lietas izskatīšanas procesu). Taču jāņem vērā, ka pieteikumam Satversmes tiesā ir jābūt sagatavotam ļoti kvalitatīvi, un pat tad jāatceras, ka panākt, lai lieta nonāk vismaz...

No 1. augusta tiks reorganizētas Rīgas pilsētas tiesas – Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesu un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesu pievienot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, kā arī mainīt tiesas nosaukumu uz Rīgas pilsētas tiesa, tā lēmusi Tieslietu padome. Tiesu reorganizācijas rezultātā tiks izlīdzināta tiesnešu noslodze un lietu izskatīšanas termiņi visā Rīgas pilsētā, jo pašreiz to ietekmē katras tiesas darbības teritorija, saņemto lietu apjoms un specifika. Tieslietu padome uzsver, ka reorganizācijas rezultātā tiesu pieejamība iedzīvotājiem netiks ietekmēta. Tiesas būs pieejamas līdzšinējās atrašanās vietās, kā arī iedzīvotājiem būs iespēja iesniegt dokumentus jebkurā no šobrīd esošajām tiesu adresēm. Rīgas tiesu reorganizācija ir 2015. gadā uzsāktās tiesu teritoriālās reformas turpinājumus. Tiesu reorganizācijas plāns ir izstrādāts, Tieslietu ministrijai sadarbojoties ar Tieslietu padomes darba grupu tiesu efektivitātes stiprināšanai. Tieslietu padome lēma arī par Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju uz turpmākajiem pieciem gadiem iecelt Didzi Aktumani. D. Aktumanis amata pienākumus sāks pildīt no 2022. gada 16. maija. Aktumanis par tiesnesi strādā...