TIESAS

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2019. gada 18. jūlijā ierosināja lietu “Par Civilprocesa likuma 464. panta 4.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma Civilprocesa likuma 464. panta 4.1 daļa noteic, ka Augstākās tiesas rīcības sēdē pieņemto lēmumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu, par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību, par lietas nodošanu izskatīšanai kasācijas kārtībā Augstākās tiesas paplašinātā sastāvā, kā arī par atteikšanos pieņemt blakus sūdzību var sastādīt rezolūcijas veidā, ievērojot šā likuma 229. panta otrajā daļā noteikto. Augstāka juridiska spēka norma Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmais teikums: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Sandras Pīlātes pieteikuma. Senāts ar rīcības sēdes lēmumu, kas pieņemts, citstarp pamatojoties uz apstrīdēto normu, atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību pēc viņas kasācijas sūdzības. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, jo tā paredz, ka Senāts lēmumu par atteikšanos ierosināt...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) trešdien, 3.jūlijā, rīkoja diskusiju “Aktuālie izaicinājumi un veicamie uzlabojumi šķīrējtiesu institūtu darbībā”, lai runātu par šķīrējtiesu attīstību un nepieciešamajiem uzlabojumiem, tostarp paredzot vairākas likumdošanas izmaiņas. Klātesošie vienojās, ka ir turpināms darbs pie pašreizējā šķīrējtiesu regulējuma, jo tas neparedz šķīrējtiesām iespēju apvienoties vai pievienoties kādai citai šķīrējtiesai, ko nepieciešams labot. Tāpat eksperti uzskata, ka būtiski pilnībā pāriet uz UNCITRAL (Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komisija) regulējumu, kas nodrošinātu to, ka arī Latvijā tiktu veicināta starptautisko strīdu izskatīšana. Diskusiju atklāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš norādīja, ka būtiski saprast, kur pašreiz esam, lai spētu šķīrējtiesas veidot kā balstu gan uzņēmējdarbības veicināšanai, gan investoru piesaistīšanai. “Pirms pieciem gadiem pieņemtais lēmums reformēt šķīrējtiesu sistēmu ir sevi attaisnojis, tomēr Tieslietu ministrijas veiktā šķīrējtiesu darbības analīze liecina, ka joprojām pastāv liels skaits pastāvīgo šķīrējtiesu, kuras pēc būtības neatbilst valstij nepieciešamajām tiesvedības prasībām. Lai šķīrējtiesu darbības kvalitāte atbilstu starptautiskiem standartiem, būtu veicami...

Tieslietu padome nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Jutai Strīķei un Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētājai Inesei Lībiņai-Egnerei, darot zināmu Tieslietu padomes lēmumu neatbalstīt ekonomisko lietu tiesas veidošanu un argumentus šādai nostājai. Tieslietu padome 3.jūnijā izvērtēja Tieslietu ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu „Par ekonomisko lietu tiesas izveidi” un atzina, ka šādas tiesas izveides nepieciešamais pamatojums ne tikai netiek saistīts ar pēdējos gados veikto tiesu sistēmas reformu rezultātiem, bet arī nonāk ar tiem pretrunā. Pēdējo gadu laikā jau ir veiktas trīs būtiskas tiesu sistēmas reformas, kas vērstas uz tiesu darba kvalitātes paaugstināšanu, – pāreja uz tīro trīs instanču tiesu sistēmu, zemesgrāmatu tiesnešu integrācija vispārējās jurisdikcijas tiesās, kā arī tiesu teritoriālā reforma, apvienojot rajona (pilsētas) tiesas, tieši ar mērķi izveidot lielākas tiesas un tādējādi radīt priekšnoteikumus tiesnešu padziļinātai specializācijai. Tieslietu padome atzīst tiesnešu padziļinātas specializācijas nepieciešamību sarežģītu lietu izskatīšanā, un tā ir iespējama esošās tiesu sistēmas ietvaros. Koncepcijā pausta tikai abstrakta ideja...

Ceturtdien, 6.jūnijā, tieslietu ministrs Jānis Bordāns Luksemburgā piedalījās Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē, kurā ministri apspriež digitālo tehnoloģiju plašāku ieviešanu tiesu iestāžu sadarbībā civillietās un komerclietās. Sanāksmes laikā pēc Rumānijas prezidentūras iniciatīvas notika ES dalībvalstu ministru viedokļu apmaiņa par labākajiem risinājumiem, kā modernizēt tiesas dokumentu pārrobežu pārsūtīšanu ES dalībvalstu starpā civillietās un komerclietās. Latvija atbalsta drošas decentralizētas sistēmas izveidi, ietverot savstarpēji savienotas ES dalībvalstu tiesu sistēmas ar e-CODEX starpniecību. Politiskajās debatēs tieslietu ministrs uzsvēra, ka tiesas dokumentu izsniegšana un pierādījumu savstarpējā apmaiņa ir tikai neliels fragments kopējā ES e-pārvaldības, e-pakalpojumu, tiesu digitalizācijas sistēmā un moderno tehnoloģiju izmantošanā. Arī tieslietu jomai ir jāspēj pilnībā iekļauties kopējā e-risinājumu attīstībā. 2021.gada 1.janvārī Latvija plāno sākt strādāt jau ar otrās paaudzes Tiesu informatīvo sistēmu. ES Padomes sanāksmē tieslietu ministri apspriedīs arī lēmumu projektus par sarunu uzsākšanu ar Amerikas Savienotajām Valstīm par pārrobežu piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās, kā arī par dalību sarunās...

Atzīstot, ka kvalitatīvam tiesvedības procesam tiesnešu specializācija ir nepieciešama, Tieslietu padome tomēr nepiekrīt atsevišķas specializētas ekonomisko lietu tiesas veidošanai. Tieslietu padome uzskata, ka šādas tiesas izveidei šobrīd trūkst pietiekamu argumentu un nepieciešamības pamatojuma, kā arī seku izvērtējuma. Tieslietu padomes locekļi debatēs norādīja – ja jaunas tiesas izveides mērķis ir tiesnešu specializācija, tad tā jau pastāv esošajā tiesu sistēmā. Pēdējo gadu laikā veiktas trīs būtiskas tiesu sistēmas reformas, kas vērstas uz tiesu darba kvalitātes paaugstināšanu, – pāreja uz tīro trīs instanču tiesu sistēmu, zemesgrāmatu tiesnešu integrācija vispārējās tiesās, kā arī tiesu teritoriālā reforma, apvienojot rajona tiesas, tieši ar mērķi nodrošināt tiesnešu specializāciju. Nav izvērtēti realizēto reformu ieguvumi, bet jau piedāvāta atkal jauna reforma. Tas neveicina tieslietu sistēmas stabilitāti un sistēmisku attīstību. Savukārt, ja specializētās tiesas veidošanas mērķis ir lietu ātrāka izskatīšana, tad koncepcijā nav izvērtēti cēloņi, kas šobrīd ir par iemeslu ilgajiem procesiem – procesuālo likumu nepilnības, problēmas apsūdzībā, izmeklēšanā vai tiesas procesa...

Pirmdien, 3. jūnijā, tieslietu ministrs Jānis Bordāns Tieslietu padomes locekļiem prezentēja plānu ekonomisko lietu tiesas izveidošanai Latvijā, izvirzot to kā valsts mēroga prioritāti, lai nepieļautu turpmāku Latvijas tiesiskuma reputācijas graušanu. "Ņemot vērā ieilgušo finanšu noziegumu, komercstrīdu un korupcijas lietu iztiesāšanu, liekot apšaubīt tiesiskumu Latvijā, ekonomisko lietu tiesas izveide ir ierindojama kā valsts mēroga prioritāte," uzsver tieslietu ministrs J.Bordāns. Vairumā attīstītajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā piemēram, Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Horvātijā, Zviedrijā, Vācijā, pastāvot viena vai vairākas specializētās tiesas, kurām ir ekskluzīva jurisdikcija konkrētos jautājumos, tāpēc specializētās tiesas izveide esot viens no galvenajiem veiksmīgas valsts ekonomiskās attīstības priekšnosacījumiem. Plānots, ka ekonomisko lietu tiesa būs kā patstāvīga rajona (pilsētas) tiesas instance, bet apelācijā – specializēta kolēģija, kurā tiesneši un darbinieki tiks atlasīti pēc augstiem kvalifikācijas kritērijiem, izvērtējot arī reputācijas aspektu. Līdz 2019. gada beigām tiek plānots izstrādāt un pieņemt normatīvos aktus ekonomisko lietu tiesas izveidošanai, savukārt līdz 2020. gada decembrim - atlasīt un apmācīt tiesnešus...

Augstākajā tiesā 17. maijā notika tikšanās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Ģenerālprokuratūras pārstāvjiem, lai pārrunātu nodokļu piedziņas problēmas tiesvedību procesos. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, atklājot tikšanos, norādīja, ka Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa ir veikusi tiesu prakses apkopošanu un secinājusi, ka nenomaksāto nodokļu piedziņa notiek gan administratīvā procesa, gan kriminālprocesa, gan civilprocesa kārtībā. Šāda situācija var radīt procesu pārklāšanos vai rezultātu pretrunas. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzema atzīmēja jautājuma aktualitāti, jo arī VID šobrīd veic nepieciešamās organizatoriskās pārbaudes, lai sistematizētu savus iekšējo resursu efektīvu izmantošanu un novērstu dublēšanos. Uzsverot, ka aicinājums uz sanāksmi ir bijis ļoti aktuāls, proti, ka tas ļaus turpināt strādāt pie uzlabojumiem. Sanāksmes dalībnieki diskutēja, vai risinājumam nepieciešama doktrīnas un tiesu prakses maiņa vai normatīvā regulējuma grozījumi. Īpaša uzmanība tika pievērsta kriminālprocesā izskatāmo kaitējuma kompensācijas prasījumu izlemšanai. Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe norādīja uz problēmām normatīvajā regulējumā un atzīmēja, ka par tām jau pirms...

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns 16. maijā tikās ar tiesu priekšsēdētājiem, lai spriestu par iespēju izveidot specializētu tiesu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu lietu izskatīšanai. Tiesu sistēmas efektivitātei ir nozīmīga loma valsts tautsaimniecības attīstībā, turklāt efektīva un kvalitatīva tiesu sistēma ir būtisks priekšnoteikums komercdarbības vides attīstībai un iedzīvotāju labklājībai. Tikšanās laikā tieslietu ministrs uzsvēra: “Uzņēmējdarbības ietvaros nenoliedzami būtiska nozīme ir tam, cik ātri var panākt savu tiesību aizsardzību tiesā, tomēr vienlīdz svarīgi ir nodrošināt augstu nolēmumu kvalitāti un taisnīguma atjaunošanu. Rūpīgs un neatlaidīgs darbs pie tieslietu sistēmas attīstības ir arī Latvijas starptautiskās reputācijas jautājums, tāpēc es apliecinu savu gatavību pieņemt visus nepieciešamos lēmumus izvirzītā mērķa - panākt ātru un kvalitatīvu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu un korupcijas lietu izskatīšanu – sasniegšanai”. Sarežģītu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu izskatīšana prasa padziļinātas zināšanas ekonomikā, grāmatvedībā, banku jomā un komerctiesībās, tāpēc šādas specializētas tiesas izveide ļautu attiecīgās kategorijas lietas izskatīt daudz profesionālāk, ātrāk un kvalitatīvāk, veidojot...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 9. maijā ierosināja lietu “Par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2018. gada 20. decembra normatīvo noteikumu Nr. 198 “Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumu apmēra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finansēšanai 2019. gadā noteikšanas un pārskatu iesniegšanas normatīvie noteikumi” 2.11. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma un augstāka juridiska spēka norma Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) 2018. gada 20. decembra normatīvo noteikumu Nr. 198 “Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumu apmēra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finansēšanai 2019. gadā noteikšanas un pārskatu iesniegšanas normatīvie noteikumi” 2.11. punkts noteic, ka katras kredītiestādes maksājumi FKTK darbības finansēšanai 2019. gadā ir 0.0106 procentu apmērā no kredītiestādes vidējā aktīvu apmēra ceturksnī. Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Latvijā reģistrētas kredītiestādes AS “PNB Banka” pieteikuma. Pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar apstrīdēto normu...

Pirmdien, 15.aprīlī, Augstākajā tiesā notika Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas iniciēta diskusija par nenomaksāto nodokļu piedziņas procesuālajiem risinājumiem un praksē apzinātajām problēmām. Nenomaksāto nodokļu piedziņa parasti notiek administratīvā procesa kārtībā, tomēr jautājums var tikt risināts arī kriminālprocesa un civilprocesa kārtībā. Pētot tiesu praksi un analizējot normatīvo regulējumu, Augstākā tiesa apzinājusi vairākas problēmas, tādēļ pārrunāti iespējamie risinājumi valstij nodarītā kaitējuma nenomaksāto nodokļu veidā efektīvākai atgūšanai. Kā iespējamās problēmas norādītas noziedzīgo nodarījumu atklāšana un izmeklēšana, kad vairs nav iespējams ievērot nodokļu administrēšanā noteiktos termiņus, un attiecīgu kaitējuma kompensāciju pieteikšanas un izlemšanas jautājumi tiesās. Problēmas radušās, gan mainoties normatīvajam regulējumam kriminālprocesā, gan, iespējams, tiesu praksei. Lai pārrunātu aktualizētos jautājumus, Augstākā tiesa aicinās uz diskusiju ģenerālprokuroru un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori.

Otrdien, 2. aprīlī, tieslietu ministrs Jānis Bordāns un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens parakstīs sadarbības memorandu, lai efektivizētu informācijas apmaiņu starp institūcijām, tādējādi siprinot tiesiskumu, paaugstinot pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti un uzlabojot tiesvedības procesus. Ar kopīgu sadarbības memorandu paredzēts veicināt tieslietu un iekšlietu informācijas sistēmu attīstību un modernizāciju, kā arī elektronizēt procesus sloga mazināšanai izmeklēšanas un iztiesāšanas stadijā. Pirmstiesas izmeklēšanas kvalitātes celšanas nolūkā stiprinās arī tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu profesionālās zināšanas un prasmes. Savukārt, izmantojot tieslietu sektora biznesa inteliģences rīka sniegtās iespējas attiecībā uz lielformāta datu analīzi, plānots nodrošināt tieslietu un iekšlietu informācijas sistēmu datu apmaiņu atbilstoši padotības iestāžu pieprasījumiem. Vienlaikus paredzēts attīstīt administratīvo sodu sistēmu, nosakot administratīvā soda apmēru atbilstību izdarītajam pārkāpumam un izvērtējot administratīvo sankciju apmēru. Ar vienkāršāka un vieglāk piemērojama administratīvās atbildības regulējuma palīdzību tiks nodrošināta ātrāka, efektīvāka administratīvo sodu procesa un soda neizbēgamības principa īstenošana. Cita starpā plānots noteikt vienādus un savlaicīgi koordinētus risinājumus attiecībā uz amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm...

Darbs pie pārejas uz elektronisku dokumentu apriti kriminālprocesā un administratīvajā procesā veiksmīgi rit uz priekšu, un, lai 2021.gadā e-lietu varētu uzsākt, visas iesaistītās puses aicinātas aktīvi strādāt pie nepieciešamajām izmaiņām attiecīgajos likumos un tos operatīvi virzīt izskatīšanai Saeimā. To otrdien, 5.martā, kopsēdē ar Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas deputātiem sacīja Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere. Apakškomisiju deputāti sēdē iepazinās ar e-lietas ieviešanas gaitu. “Tieši pirms četriem gadiem Saeimā konceptuāli atbalstījām ieceri pāriet uz elektronisku dokumentu apriti kriminālprocesā un administratīvajā procesā, lai varētu digitalizēt lietu izmeklēšanas un tiesvedības dokumentus. Un šodien varam secināt, ka, neskatoties uz progresu, kad jau tiek uzsākta programmatūras izstrāde, vēl ir virkne specifisku un detalizētu jautājumu, tostarp saistībā ar elektronisku liecību fiksēšanu, dokumentu parakstīšanu un papīra dokumentu pārvēršanu digitālā formātā,” sacīja I.Lībiņa-Egnere. Krimināltiesību apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins aicināja iesaistītās institūcijas apzināt, kādas izmaiņas regulējumā sistēmas ieviešanai vēl būtu vajadzīgas, un laikus nākt uz Saeimu ar sagatavotiem likumprojektiem,...

Augstākās tiesas plēnumā 22.februārī tika izvērtēts Augstākās tiesas darbs 2018.gadā un noteiktas šā gada darba prioritātes: lietu izskatīšanas termiņu samazināšana, izmantojot iekšējos resursus un efektīvu darba organizāciju departamentos. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs uzsvēra, ka tas nozīmē iekšējo procesu pārskatīšanu, senatoru atbalsta personāla efektīvu izmantošanu, kā arī elastīgu cilvēkresursu pārdali tiesas ietvaros. Priekšsēdētājs atsaucās uz pozitīvo Civillietu departamenta pieredzi, kad, pārskatot iekšējo darba organizāciju, panākts, ka lieta rīcības sēdē tiek izskatīta trīs mēnešu laikā kopš saņemšanas un dalībniekam ir skaidrs, vai viņa lieta kasācijas instancē tiks skatīta. “Pirmajā un otrajā tiesu instancē lietu izskatīšanas termiņi samazinās. Samazinājies arī Augstākajā tiesā pagājušajā gadā saņemto lietu skaits. Tas dod pamatu cerībai, ka arī Augstākajā tiesā, maksimāli efektivizējot darbu, lietu izskatīšanas termiņi samazināsies,” uzsvēra Ivars Bičkovičs. Vienlaikus Augstākās tiesas priekšsēdētājs akcentēja problēmu, uz ko plēnumā norādīja departamentu priekšsēdētāji - nekvalitatīviem zemāko instanču tiesu nolēmumiem. Tas rada lielāku darba slodzi kasācijas instancei gan tiesas spriešanā, gan...

Šā gada 1. janvārī spēkā stājies regulējums Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, kas nosaka, ka valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība pieejama arī Satversmes tiesas procesā. Jaunais regulējums noteic, ka valsts nodrošināto juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā var lūgt personas, kas iesniegušas Satversmes tiesā konstitucionālo sūdzību, bet tiesa lietu atteikusies ierosināt, kā vienīgo iemeslu norādot juridiskā pamatojuma neesamību vai tā acīmredzamu nepietiekamību prasījuma apmierināšanai. Svarīgi, ka iesniegumu par juridisko palīdzību šajā procesā persona var iesniegt ne vēlāk kā divus mēnešus pirms konstitucionālās sūdzības iesniegšanai noteiktā termiņa beigām. Personai būs iespēja Satversmes tiesas procesā saņemt juridisko konsultāciju, atbalstu procesuālo dokumentu sagatavošanā, kā arī juridisko palīdzību Satversmes tiesas sēdes. Tā kā Satversmes tiesas kompetencē ir izskatīt lietas par normatīvo aktu atbilstību Satversmei, tās process ir būtiski atšķirīgs no citu tiesu procesiem. Lai veidotu izpratni par Satversmes tiesas procesu, kas ir atsevišķs tiesvedības veids Latvijā, un apmācītu tos darbiniekus, kas sniegs personām valsts nodrošināto juridisko palīdzību šajos...

Ar grozījumiem likumā "Par tiesu varu", ko Saeima pieņēma 25. oktobrī un kas stāsies spēkā 28.novembrī, kasācijas instancei - Augstākajai tiesai - atgriezts Senāta nosaukums. Turpmāk Augstākā tiesa var tikt saukta arī par Senātu un Augstākās tiesas tiesneši - par senatoriem. Senāta sastāvā ir Administratīvo lietu departaments, Civillietu departaments un Krimināllietu departaments. Atklājot Senāta vārdu, gaismu, kas to izgaismos, ieslēdza Civillietu departamenta tiesnese Mārīte Zāģere, kas ir vienīgā, kas joprojām strādā no pirmā atjaunotā Senāta senatoru sastāva 1995.gadā. Ar dziesmu "Nevis slinkojot un pūstot" Augstākās tiesas kolektīvs izteica prieku par vēsturisko notikumu. Pirms simts gadiem, veidojot Latvijas tiesu sistēmu, kā augstākā jeb kasācijas instance tika izveidots Latvijas Senāts, kas darbojās līdz 1940.gada novembrim, kad padomju okupācijas vara to likvidēja. Atjaunotajā Latvijas Republikā Senāts tika atjaunots Augstākās tiesas sastāvā, un tāds nosaukums kasācijas instancei bija līdz 2013.gada 31.decembrim, kad līdz ar grozījumiem likumā "Par tiesu varu" Senāta vārds no kasācijas instances nosaukuma tika...