TIESAS

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns 16. maijā tikās ar tiesu priekšsēdētājiem, lai spriestu par iespēju izveidot specializētu tiesu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu lietu izskatīšanai. Tiesu sistēmas efektivitātei ir nozīmīga loma valsts tautsaimniecības attīstībā, turklāt efektīva un kvalitatīva tiesu sistēma ir būtisks priekšnoteikums komercdarbības vides attīstībai un iedzīvotāju labklājībai. Tikšanās laikā tieslietu ministrs uzsvēra: “Uzņēmējdarbības ietvaros nenoliedzami būtiska nozīme ir tam, cik ātri var panākt savu tiesību aizsardzību tiesā, tomēr vienlīdz svarīgi ir nodrošināt augstu nolēmumu kvalitāti un taisnīguma atjaunošanu. Rūpīgs un neatlaidīgs darbs pie tieslietu sistēmas attīstības ir arī Latvijas starptautiskās reputācijas jautājums, tāpēc es apliecinu savu gatavību pieņemt visus nepieciešamos lēmumus izvirzītā mērķa - panākt ātru un kvalitatīvu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu un korupcijas lietu izskatīšanu – sasniegšanai”. Sarežģītu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu izskatīšana prasa padziļinātas zināšanas ekonomikā, grāmatvedībā, banku jomā un komerctiesībās, tāpēc šādas specializētas tiesas izveide ļautu attiecīgās kategorijas lietas izskatīt daudz profesionālāk, ātrāk un kvalitatīvāk, veidojot...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 9. maijā ierosināja lietu “Par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2018. gada 20. decembra normatīvo noteikumu Nr. 198 “Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumu apmēra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finansēšanai 2019. gadā noteikšanas un pārskatu iesniegšanas normatīvie noteikumi” 2.11. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma un augstāka juridiska spēka norma Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) 2018. gada 20. decembra normatīvo noteikumu Nr. 198 “Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumu apmēra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finansēšanai 2019. gadā noteikšanas un pārskatu iesniegšanas normatīvie noteikumi” 2.11. punkts noteic, ka katras kredītiestādes maksājumi FKTK darbības finansēšanai 2019. gadā ir 0.0106 procentu apmērā no kredītiestādes vidējā aktīvu apmēra ceturksnī. Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Latvijā reģistrētas kredītiestādes AS “PNB Banka” pieteikuma. Pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar apstrīdēto normu...

Pirmdien, 15.aprīlī, Augstākajā tiesā notika Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas iniciēta diskusija par nenomaksāto nodokļu piedziņas procesuālajiem risinājumiem un praksē apzinātajām problēmām. Nenomaksāto nodokļu piedziņa parasti notiek administratīvā procesa kārtībā, tomēr jautājums var tikt risināts arī kriminālprocesa un civilprocesa kārtībā. Pētot tiesu praksi un analizējot normatīvo regulējumu, Augstākā tiesa apzinājusi vairākas problēmas, tādēļ pārrunāti iespējamie risinājumi valstij nodarītā kaitējuma nenomaksāto nodokļu veidā efektīvākai atgūšanai. Kā iespējamās problēmas norādītas noziedzīgo nodarījumu atklāšana un izmeklēšana, kad vairs nav iespējams ievērot nodokļu administrēšanā noteiktos termiņus, un attiecīgu kaitējuma kompensāciju pieteikšanas un izlemšanas jautājumi tiesās. Problēmas radušās, gan mainoties normatīvajam regulējumam kriminālprocesā, gan, iespējams, tiesu praksei. Lai pārrunātu aktualizētos jautājumus, Augstākā tiesa aicinās uz diskusiju ģenerālprokuroru un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori.

Otrdien, 2. aprīlī, tieslietu ministrs Jānis Bordāns un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens parakstīs sadarbības memorandu, lai efektivizētu informācijas apmaiņu starp institūcijām, tādējādi siprinot tiesiskumu, paaugstinot pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti un uzlabojot tiesvedības procesus. Ar kopīgu sadarbības memorandu paredzēts veicināt tieslietu un iekšlietu informācijas sistēmu attīstību un modernizāciju, kā arī elektronizēt procesus sloga mazināšanai izmeklēšanas un iztiesāšanas stadijā. Pirmstiesas izmeklēšanas kvalitātes celšanas nolūkā stiprinās arī tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu profesionālās zināšanas un prasmes. Savukārt, izmantojot tieslietu sektora biznesa inteliģences rīka sniegtās iespējas attiecībā uz lielformāta datu analīzi, plānots nodrošināt tieslietu un iekšlietu informācijas sistēmu datu apmaiņu atbilstoši padotības iestāžu pieprasījumiem. Vienlaikus paredzēts attīstīt administratīvo sodu sistēmu, nosakot administratīvā soda apmēru atbilstību izdarītajam pārkāpumam un izvērtējot administratīvo sankciju apmēru. Ar vienkāršāka un vieglāk piemērojama administratīvās atbildības regulējuma palīdzību tiks nodrošināta ātrāka, efektīvāka administratīvo sodu procesa un soda neizbēgamības principa īstenošana. Cita starpā plānots noteikt vienādus un savlaicīgi koordinētus risinājumus attiecībā uz amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm...

Darbs pie pārejas uz elektronisku dokumentu apriti kriminālprocesā un administratīvajā procesā veiksmīgi rit uz priekšu, un, lai 2021.gadā e-lietu varētu uzsākt, visas iesaistītās puses aicinātas aktīvi strādāt pie nepieciešamajām izmaiņām attiecīgajos likumos un tos operatīvi virzīt izskatīšanai Saeimā. To otrdien, 5.martā, kopsēdē ar Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas deputātiem sacīja Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere. Apakškomisiju deputāti sēdē iepazinās ar e-lietas ieviešanas gaitu. “Tieši pirms četriem gadiem Saeimā konceptuāli atbalstījām ieceri pāriet uz elektronisku dokumentu apriti kriminālprocesā un administratīvajā procesā, lai varētu digitalizēt lietu izmeklēšanas un tiesvedības dokumentus. Un šodien varam secināt, ka, neskatoties uz progresu, kad jau tiek uzsākta programmatūras izstrāde, vēl ir virkne specifisku un detalizētu jautājumu, tostarp saistībā ar elektronisku liecību fiksēšanu, dokumentu parakstīšanu un papīra dokumentu pārvēršanu digitālā formātā,” sacīja I.Lībiņa-Egnere. Krimināltiesību apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins aicināja iesaistītās institūcijas apzināt, kādas izmaiņas regulējumā sistēmas ieviešanai vēl būtu vajadzīgas, un laikus nākt uz Saeimu ar sagatavotiem likumprojektiem,...

Augstākās tiesas plēnumā 22.februārī tika izvērtēts Augstākās tiesas darbs 2018.gadā un noteiktas šā gada darba prioritātes: lietu izskatīšanas termiņu samazināšana, izmantojot iekšējos resursus un efektīvu darba organizāciju departamentos. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs uzsvēra, ka tas nozīmē iekšējo procesu pārskatīšanu, senatoru atbalsta personāla efektīvu izmantošanu, kā arī elastīgu cilvēkresursu pārdali tiesas ietvaros. Priekšsēdētājs atsaucās uz pozitīvo Civillietu departamenta pieredzi, kad, pārskatot iekšējo darba organizāciju, panākts, ka lieta rīcības sēdē tiek izskatīta trīs mēnešu laikā kopš saņemšanas un dalībniekam ir skaidrs, vai viņa lieta kasācijas instancē tiks skatīta. “Pirmajā un otrajā tiesu instancē lietu izskatīšanas termiņi samazinās. Samazinājies arī Augstākajā tiesā pagājušajā gadā saņemto lietu skaits. Tas dod pamatu cerībai, ka arī Augstākajā tiesā, maksimāli efektivizējot darbu, lietu izskatīšanas termiņi samazināsies,” uzsvēra Ivars Bičkovičs. Vienlaikus Augstākās tiesas priekšsēdētājs akcentēja problēmu, uz ko plēnumā norādīja departamentu priekšsēdētāji - nekvalitatīviem zemāko instanču tiesu nolēmumiem. Tas rada lielāku darba slodzi kasācijas instancei gan tiesas spriešanā, gan...

Šā gada 1. janvārī spēkā stājies regulējums Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, kas nosaka, ka valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība pieejama arī Satversmes tiesas procesā. Jaunais regulējums noteic, ka valsts nodrošināto juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā var lūgt personas, kas iesniegušas Satversmes tiesā konstitucionālo sūdzību, bet tiesa lietu atteikusies ierosināt, kā vienīgo iemeslu norādot juridiskā pamatojuma neesamību vai tā acīmredzamu nepietiekamību prasījuma apmierināšanai. Svarīgi, ka iesniegumu par juridisko palīdzību šajā procesā persona var iesniegt ne vēlāk kā divus mēnešus pirms konstitucionālās sūdzības iesniegšanai noteiktā termiņa beigām. Personai būs iespēja Satversmes tiesas procesā saņemt juridisko konsultāciju, atbalstu procesuālo dokumentu sagatavošanā, kā arī juridisko palīdzību Satversmes tiesas sēdes. Tā kā Satversmes tiesas kompetencē ir izskatīt lietas par normatīvo aktu atbilstību Satversmei, tās process ir būtiski atšķirīgs no citu tiesu procesiem. Lai veidotu izpratni par Satversmes tiesas procesu, kas ir atsevišķs tiesvedības veids Latvijā, un apmācītu tos darbiniekus, kas sniegs personām valsts nodrošināto juridisko palīdzību šajos...

Ar grozījumiem likumā "Par tiesu varu", ko Saeima pieņēma 25. oktobrī un kas stāsies spēkā 28.novembrī, kasācijas instancei - Augstākajai tiesai - atgriezts Senāta nosaukums. Turpmāk Augstākā tiesa var tikt saukta arī par Senātu un Augstākās tiesas tiesneši - par senatoriem. Senāta sastāvā ir Administratīvo lietu departaments, Civillietu departaments un Krimināllietu departaments. Atklājot Senāta vārdu, gaismu, kas to izgaismos, ieslēdza Civillietu departamenta tiesnese Mārīte Zāģere, kas ir vienīgā, kas joprojām strādā no pirmā atjaunotā Senāta senatoru sastāva 1995.gadā. Ar dziesmu "Nevis slinkojot un pūstot" Augstākās tiesas kolektīvs izteica prieku par vēsturisko notikumu. Pirms simts gadiem, veidojot Latvijas tiesu sistēmu, kā augstākā jeb kasācijas instance tika izveidots Latvijas Senāts, kas darbojās līdz 1940.gada novembrim, kad padomju okupācijas vara to likvidēja. Atjaunotajā Latvijas Republikā Senāts tika atjaunots Augstākās tiesas sastāvā, un tāds nosaukums kasācijas instancei bija līdz 2013.gada 31.decembrim, kad līdz ar grozījumiem likumā "Par tiesu varu" Senāta vārds no kasācijas instances nosaukuma tika...

Otrdien, 30. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 451 "Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm"". Ar grozījumiem pārskatīti zvērinātu tiesu izpildītāja amata atlīdzības takses apmēri nolūkā nodrošināt ar zvērināta tiesu izpildītāja statusu, ieguldītā darba un piedzenamā parāda apmēru samērīgu zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzību. Grozījumu rezultātā būtiski samazināsies amata atlīdzība tajās izpildu lietās, kurās piedzenamā summa ir neliela, kā arī izpildu lietās, kurās parādnieks pēc izpildu lietas ievešanas nekavējoties sedz visas savas parādsaistības. Atbilstoši statistikas datiem 75% no visām 2017. gadā zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā reģistrētajām izpildu lietām par parādu piedziņu bija izpildu lietas, kurās parāda summa nepārsniedza 500 eiro. Papildus zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzības apmērs samazināts gadījumos, kad nolēmuma izpilde prasījusi salīdzinoši mazāku zvērināta tiesu izpildītāja darba ieguldījumu. Ar grozījumiem uz pusi samazināta amata atlīdzības fiksētā takse gadījumos, kad parādnieks nokārto savas saistības norādītajā termiņā, un...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 17.oktobrī, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā “Par tiesu varu”, kas paredz mazināt izpildvaras ietekmi uz tiesnešu karjeras jautājumiem un stiprināt Tieslietu padomes lomu. Likuma grozījumi paredz, ka rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju un apgabaltiesas priekšsēdētāju amatā iecels Tieslietu padome pēc savas iniciatīvas, nevis pēc tieslietu ministra priekšlikuma, kā tas ir patlaban. Tāpat likumprojekts nosaka, ka rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un apgabaltiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izvirzīšanas un iecelšanas kārtību turpmāk noteiks Tieslietu padome. Ar likuma grozījumiem paredzēts turpināt atteikties no izpildvaras iesaistes tiesu varas darba organizācijā un tādējādi stiprināt tiesu varas neatkarību, pēc sēdes sacīja Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Vienlaikus ar likuma grozījumiem paredzēts atjaunot Latvijas Republikas Augstākās tiesas vēsturisko nosaukumu - Senāts – un līdz ar to arī augstākās tiesas tiesnešu amata nosaukumu – senatori. Latvijas Senāts bija Latvijas tiesu sistēmas kasācijas instance no 1918. līdz 1940.gadam, kad padomju vara to likvidēja. Augstākā tiesa ir Latvijas Senāta darba...

Otrdien, 16. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Tiesu izpildītāju likumā. Lai mazinātu iespēju personām pēc mantošanas procesa pabeigšanas ar fiktīvu darījumu palīdzību legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļus, paredzēts ieviest jaunu amata darbību – mantojamās nereģistrējamās kustamas mantas saraksta sastādīšanu. Bet attiecībā uz tiesu izpildītāju darba organizēšanu - turpmāk būs noteikts limits liela apmēra piedziņas lietu pieņemšanai izpildē, lai samazinātu to koncentrāciju atsevišķu zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā. Šobrīd mantinieki, iesniedzot zvērinātam notāram iesniegumu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās, pievieno mantojamās mantas sarakstu ar tās novērtējumu, bet valsts par šo ziņu patiesumu nekādi nepārliecinās. Līdz ar to, lai mazinātu iespējas personām pēc mantošanas procesa pabeigšanas ar fiktīviem darījumiem legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļus (piemēram, norādot notāram neeksistējošu nereģistrējamu kustamo mantu), izstrādāti grozījumi Tiesu izpildītāju likumā, kas paredz turpmāk mantošanas procesā ieviest nereģistrējamas kustamas mantas saraksta sastādīšanu. Proti, ar likumprojektu, tiek ieviesta jauna zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbība – mantojamās nereģistrējamās kustamas mantas...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 26. jūlijā ierosināja lietu “Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta 7.1 daļas 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta 7.1 daļas 1. punkts: “Ja Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika kompensē, piešķirot atpūtas laiku saskaņā ar šā panta septīto daļu, un tas apdraud attiecīgās Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes spēju nodrošināt dienesta uzdevumu izpildi, iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona var lemt par attiecīgā dienesta pienākumu izpildes laika apmaksu. Šādā gadījumā samaksu par dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, kuru nav iespējams kompensēt, piešķirot atpūtas laiku, nosaka šādi (ņemot vērā virsstundu skaitu): 1) par dienesta pienākumu pildīšanu virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika -...

Personas ar ienākumiem, kas nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru, varēs saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību. To paredz grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, ko otrdien, 17.jūlijā, trešajam lasījumam parlamentā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija. Plānots noteikt, ka šīs personas valsts nodrošināto juridisko palīdzību varēs saņemt, tomēr veicot līdzmaksājumu par juridiskās palīdzības saņemšanu. Iemaksas apmēru noteiks Ministru kabinets. Kvalificēta juridiskā palīdzība sekmē ne vien tās personas tiesību aizsardzību, kurai šī palīdzība tiek sniegta, bet arī visa tiesas procesa taisnīgu un efektīvu norisi. Tieši advokātu profesionālā kvalifikācija, pārzinot likumdošanu un tiesvedības procesu, var nodrošināt lietu izskatīšanas kvalitāti, ātrumu un efektivitāti, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori. Tāpat ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt, ka valsts nodrošinās juridisko palīdzību personai, kas Satversmes tiesā iesniegusi konstitucionālo sūdzību, bet tiesa, atzīstot to par nepamatotu vai nepietiekami pamatotu, lietu atteikusies ierosināt. Iesniegums par juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā būs jāiesniedz Juridiskās palīdzības administrācijā ne vēlāk kā divus mēnešus pirms termiņa...

Saeimas Juridiskā komisija pirmdien, 2.jūlijā, trešajam lasījumam parlamentā atbalstīja likumprojektu, kas paredz iespēju disciplinārlietas ietvaros nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par tiesneša profesionalitāti. To paredz grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā un saistītajā likumā “Par tiesu varu”. Likumprojekts noteic, ka tiesnešu discplinārkolēģijai būs tiesības nosūtīt tiesnesi uz profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu. Tas būs ātrs un efektīvs veids, kā izvērtēt tiesneša profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences ārpus kārtējās tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas, teikts likumprojekta anotācijā. Šobrīd tiesnešu profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšana tiek veikta, lemjot par tiesneša pārcelšanu vai aizstāšanu. Paredzēts, ka disciplinārkolēģija varēs noteikt tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, ne tikai uzliekot disciplinārsodu, bet arī izbeidzot disciplinārlietu, tajā skaitā gadījumā, ja notecējis termiņš saukšanai pie disciplinārās atbildības, kā arī gadījumā, kad Tiesnešu disciplinārkolēģija ir aprobežojusies ar lietas izskatīšanu, neuzliekot disciplinārsodu. Ar likuma grozījumiem paredzēts mainīt tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvu, nosakot, ka tās sastāvā ir Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnesis, Augstākās...

Valsts nodrošinās juridisko palīdzību personai, kas Satversmes tiesā iesniegusi konstitucionālo sūdzību, bet tiesa, atzīstot to par nepamatotu vai nepietiekami pamatotu, lietu atteikusies ierosināt. To paredz grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, ko pirmdien, 4.jūnijā, otrajam lasījumam parlamentā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija. Iesniegums par juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā būs jāiesniedz Juridiskās palīdzības administrācijā ne vēlāk kā divus mēnešus pirms termiņa beigām, kas noteikts konstitucionālās sūdzības iesniegšanai. Paredzēts, ka Satversmes tiesas procesā valsts nodrošinās juridiskās konsultācijas, procesuālo dokumentu sagatavošanu, kā arī juridiskās palīdzības sniegšanu tiesas sēdē. Tāpat ar likuma grozījumiem līdzās jau esošajām personu grupām, kas ir tiesīgas saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, paredzēts ieviest jaunu grupu – personas ar ienākumiem, kas nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru. Plānots noteikt, ka šīs personas valsts nodrošināto juridisko palīdzību varēs saņemt, veicot līdzmaksājumu par juridiskās palīdzības saņemšanu. Iemaksas apmēru noteiks Ministru kabinets. Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie vēl divos lasījumos jāatbalsta Saeimā.