TIESĪBAS

Personām, kas apzināti mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus, būs jārēķinās ar administratīvo atbildību un naudas sodu. To paredz grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko trešdien, 11.februārī, konceptuāli atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija. "Deputāti bija vienisprātis, ka nobraukuma mērījumu sagrozīšana lietotām automašīnām ir kļuvusi par būtisku problēmu, kas prasa risinājumu. Pircēji tādējādi tiek maldināti par mašīnas patieso nolietojumu un tehnisko stāvokli. Faktiski odometra sagrozīšana ir krāpniecība, jo auto ar mazāku nobraukumu maksā vairāk," uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Komisijas sēdē izskanēja arī priekšlikumi par rādītāju apzinātu sagrozīšanu paredzēt kriminālatbildību. Piedāvātā likuma redakcija ir labs pamats diskusijai, taču komisijas sēdē izskanēja arī bažas par policijas iespējām konstatēt negodprātīgu rīcību un saukt vainīgos pie atbildības, skaidro G.Bērziņš. Turklāt odometra rādījumi bieži tiek sagrozīti jau pirms automašīnas ievešanas Latvijā, bet datu apmaiņa ar valstīm, no kurām pārsvarā nāk šīs mašīnas, nav obligāta. Lai šī norma nebūtu tikai deklaratīva, tā jāvērtē un jāpilnveido. Tieslietu ministrijas speciālistiem darba grupā,...

Vakar, 11.februārī, piedaloties tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā tika uzsākta metāla nožogojumu demontēšana Latvijas tiesās. Apzinot citu valstu pieredzi un izvērtējot Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos paustās atziņas, Tieslietu ministrija secinājusi, ka metāla nožogojuma atrašanās tiesas sēdes zālē un tā izmantošana var radīt pazemojošu izturēšanos un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas normu pārkāpumu. No personas ievietošanas aiz metāla nožogojuma tiesas sēdes laikā ir atteikušās tādas valstis kā Andora, Austrija, Francija, Horvātija, Igaunija, Moldova, Nīderlande, Serbija un Somija. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs aicina tiesnešus kā procesa virzītājus nepieciešamības gadījumā uz aktīvāku Kriminālprocesa likumā paredzēto tehnisko līdzekļu izmantošanu tiesas sēdēs. Piemēram, gadījumos, kad apcietinātās personas atrašanās tiesas zālē var ietekmēt procesa dalībnieku drošību. Jautājums par atteikšanos izmantot restotos metāla nožogojumus ir izskatīts Tieslietu padomē un tā izteikusi atbalstu alternatīviem risinājumiem. Arī Tieslietu un Iekšlietu ministrijas pārstāvju tikšanās laikā tika secināts, ka metāla nožogojumi būtu demontējami un to vietā procesa...

Otrdien, 10.februārī, turpinot iepriekšējos gados aizsākto tradīciju, Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar Satversmes tiesas tiesnešiem, lai pārrunātu Satversmes tiesas aktualitātes, kā arī redzējumu par likumdošanas un tiesas attīstību turpmākajos gados.Uzsākot sarunu tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš pateicās Valsts prezidentam par regulāro komunikāciju ar Satversmes tiesu, kas ir vērtīga domu apmaiņa un savstarpējas cieņas apliecinājums. Vienlaikus tiesas priekšsēdētājs pateicās Valsts prezidentam par tiesnešiem adresēto uzaicinājumu piedalīties starptautiskajā konferencē "Parlamentārās demokrātijas pilnveidošana", kas Valsts prezidenta vadībā tiks atklāta 23.februārī un kuru organizē Valsts prezidenta kanceleja. Valsts prezidenta un Satversmes tiesas tiesnešu sarunā tika skarti jautājumi, kas saistās ar tiesas darbu, vienlaikus sniedzot ieskatu aizvadītā gada konstitucionālās jurisprudences aktualitātēs. Tiesas priekšsēdētājs A.Laviņš uzsvēra, ka tiesā iesniegto pieteikumu skaits ar katru gadu pieaug, kas palielina tiesas noslodzi un vienlaikus liecina par to, ka Satversmes tiesas veikums ir redzams un tiek sabiedrībā novērtēts. Satversmes tiesa saskata par nepieciešamu sniegt arī savu ieguldījumu tajā, lai cilvēktiesību problemātikas jautājumi,...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 10.februārī informēja par Ministru kabinetam un Saeimai iesniegto Informatīvo ziņojumu, kurā atspoguļoti KNAB 2014. gada darbības rezultāti. Informatīvais ziņojums pieejams šeit. KNAB ziņojumā ietverta informācija par funkciju izpildi korupcijas novēršanā, apkarošanā un politisko partiju un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontroli. 2014.gadā tika saņemti 1164 iesniegumi no fiziskām un juridiskām personām, līdzās tam Ziņojumu centrā pieņemti un uzklausīti 106 apmeklētāji un saņemts 1941 zvans uz uzticības tālruni, kas ir par 5% vairāk nekā 2013.gadā. Partiju finanšu kontroles jomā pagājušais gads bija KNAB izaicinājumu gads, jo sakarā ar 2014.gada pavasarī notikušajām Eiropas Parlamenta un rudenī Saeimas vēlēšanām palielinājās politiskajām partijām un to apvienībām ziedoto finanšu līdzekļu apjoms. Lielāko ziedojumu daļu partijas un to apvienības ir saņēmušas tieši pirms vēlēšanu norises – 2014.gada septembrī vairāk nekā 1,3 miljonus eiro un oktobrī vairāk nekā 2,5 miljonus eiro. Gada laikā saņemti un publicēti 593 ziņojumi un pārbaudīti 670 ziņojumi par...

Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulcē apspriests un atzīts par publiskojamu zvērinātu advokātu biroja "Deloitte Legal" vadošā jurista Helmuta Jaujas veiktais tiesu prakses apkopojums juridiskās personas maksātnespējas procesa lietās. Pētījumā aplūkoti Augstākās tiesas (līdz 2014.gada 1.janvārim - Senāta) Civillietu departamenta nolēmumi, kas pieņemti, izskatot protestus par tiesas nolēmumiem juridiskās personas maksātnespējas procesa lietās laika posmā no 2011.gada līdz 2014.gadam, kas sakrīt ar laiku, kopš ir spēkā pašreizējais Maksātnespējas likums. Civillietu departaments ir pieņēmis nolēmumus arī maksātnespējas procesa lietās, kuras regulē 2007.gada 1.novembra Maksātnespējas likums, un pētījumā ir iekļauti tie nolēmumi, kuru tēzes ir izmantojamas arī pašreiz spēkā esošā Maksātnespējas likuma piemērošanā. Juridiskās personas maksātnespējas procesu lietas izskata rajona (pilsētas) tiesas, un tiesas spriedums par juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu vai arī maksātnespējas procesa pieteikuma noraidīšanu nav pārsūdzams. Nav pārsūdzami arī tiesas lēmumi, kas pieņemti, izskatot pieteikumus un sūdzības juridiskas personas maksātnespējas procesa lietās. Vienīgā iespēja, kā novērst būtiskus materiālo un procesuālo tiesību...

Vairāki grozījumi Maksātnespējas likumā, kuriem jāstājas spēkā 2015.gada 1.martā, ir juridisks brāķis un nepieļaujama likumdošanas prakse, uzskata Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (ZAP) priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska. ZAP aicina gan tieslietu ministru, gan Saeimas deputātus atbildīgi izvērtēt grozījumos pieļautās kļūdas un risināt situāciju, kamēr nav iestājušās paredzamās negatīvās sekas. „Pirmkārt, Maksātnespējas likuma grozījumi nostāda administratorus teju augstāk par tiesu. Tajos ir iecere dot iespēju maksātnespējas procesa administratoriem spriest par tiesas nolēmumu pareizību un šķirot kreditorus gadījumos, kad administratoram kāds prasījums šķiet aizdomīgs, rezultātā uz laiku liedzot šādam kreditoram balsstiesības. Šādas administratora privilēģijas ir riskantas, jo administratora kļūdas gadījumā tiek apdraudēta procesa likumīga norise,” norāda G.Kaminska. Maksātnespējas likuma grozījumu rezultātā tiek apšaubītas ar tiesas nolēmumu nodibinātās tiesiskās attiecības – parādnieka un kreditora savstarpēja saistību atzīšana – un radīta iespēja pārskatīt tiesiskās attiecības, kas radušās trīs gadus pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. G.Kaminska uzskata, ka ar šādu kārtību tiek izjaukta tiesiskā stabilitāte un grauta uzticība tiesu...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 5.februārī, rīcības sēdē izskatot pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas spriedumu lietā par personas izraidīšanu piespiedu kārtā no Latvijas Republikas, atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, atzīstot rajona tiesas spriedumu par tiesisku un pamatotu. Līdz ar rīcības sēdes lēmumu stājas spēkā pirmās instances tiesas spriedums, ar kuru noraidīts pieteikums par Valsts robežsardzes lēmuma atzīšanu par prettiesisku. Augstākās tiesas lēmums nav pārsūdzams. Augstākā tiesa rīcības sēdes lēmumā norādījusi, ka rajona tiesa ir apsvērusi lietā nozīmīgos apstākļus un devusi tiem savu novērtējumu. Proti, tiesa ir ne tikai konstatējusi, ka pārsūdzētais lēmums ir pieņemts atbilstoši Imigrācijas likuma regulējumam, bet arī iedziļinājusies cilvēktiesību apsvērumos. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir konsekventi atzinusi, ka valstij ir tiesības kontrolēt ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos tās teritorijā. Izskatāmajā lietā pārsūdzētais Valsts robežsardzes lēmums ir noslēdzošais posms vairāku lēmumu virknē. Process sākās ar iekšlietu ministra lēmumu, kurš, pamatojoties uz Imigrācijas likuma normām, iekļāva pieteicēju to personu sarakstā, kurām...

Satversmes tiesa 6.februārī ir pasludinājusi spriedumu lietā Nr. 2014-32-01 "Par Civilprocesa likuma 495. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajam teikumam". Apstrīdētā Civilprocesa likuma norma savulaik paredzēja, ka šķīrējtiesa pati lemj par strīda pakļautību, arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību. Augstākā juridiska spēka norma - Satversmes 92. panta pirmais teikums: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā." Lietas fakti Lieta ierosināta pēc akciju sabiedrības "Tukuma straume" konstitucionālās sūdzības, kurā bija norādīts, ka sūdzības iesniedzēja esot bijusi atbildētāja vairākos šķīrējtiesas procesos, tomēr šķīrējtiesa neesot bijusi tiesīga izskatīt konkrētās lietas. Vairāk par ierosināto lietu lasiet portālā iepriekš publicētajā informācijā: Ierosināta lieta par šķīrējtiesas kompetenci pašai izlemt jautājumu par strīda pakļautību. Tiesas secinājumi un lēmums Satversmes tiesa norādīja, ka 2014.gada 28.novembrī tā ir pasludinājusi spriedumu, atzīstot apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 92.pantam un spēkā neesošu no sprieduma pasludināšanas dienas. Minētajā spriedumā apstrīdētā norma...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC), izvērtējot AS "Mintos" darbību secinājis, ka šī gada sākumā plašsaziņas līdzekļos "Mintos" publicējis informāciju par izstrādātu kolektīvās finansēšanas jeb tā saukto "crowdfunding" pakalpojumu, par ko PTAC netika informēts, izsniedzot licenci patērētāju kreditēšanai. Tādēļ PTAC pieprasījis nekavējoties pārtraukt trešo personu jeb Latvijas vai ārvalstu fizisku vai juridisku personu piesaisti ieguldījumu veikšanai. Tāpat PTAC pieprasa pārtraukt patērētāju savstarpējās finansēšanas, tai skaitā cesijas līgumu slēgšanu ar ieguldītājiem. Vienlaikus PTAC vērš patērētāju uzmanību, ka šāda veida investīciju pakalpojumi netiek īpaši regulēti ar konkrētiem normatīviem aktiem, un var ietvert dažādus finanšu riskus. PTAC konstatē, ka "Mintos" piedāvātais kolektīvās finansēšanas pakalpojums tiek realizēts ar interneta jeb platformas starpniecību, kurā "Mintos" piedāvā investoriem izpirkt līdz 95% no kopējā prasījuma pret aizņēmēju, turklāt prasījumu iegāde platformā tiek balstīta uz cesijas pamata. PTAC informē, ka atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem, Latvijā investīcijas ir tiesīgi piesaistīt tikai tādi tirgus dalībnieki, kuri saņēmuši Finanšu un kapitāla tirgus...

Tieslietu padome pirmdien, 9. februārī, apspriedīs priekšlikumus grozījumiem vairākos likumos un lems tiesnešu karjeras jautājumus. Lai stiprinātu tiesu varas iestāžu neatkarību, tādējādi mazinot politisko ietekmi attiecībā uz tiesnešu karjeras jautājumiem, arī tiesnešu iecelšanā un pārcelšanā amatā, Tieslietu ministrija izstrādājusi grozījumus likumā "Par tiesu varu", paplašinot Tieslietu padomes kompetenci šajos jautājumos. Ministrijas sagatavotie grozījumi paredz arī citas izmaiņas tiesu darba organizācijā. Tieslietu ministrija arī sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem vairākos likumos, lai izveidotu vienotu apelācijas instanci tiesu sistēmai piederīgo personu disciplinārkomisiju un par disciplinārlietu izskatīšanu atbildīgo amatpersonu un institūciju lēmumu pārsūdzībai. Tiek paredzēts, ka Augstākās tiesas Disciplinārtiesā kā vienotajā apelācijas instancē turpmāk varētu tikt pārsūdzēti ne tikai Tiesnešu disciplinārkolēģijas, bet arī citu tiesu sistēmai piederīgo personu - advokātu, prokuroru, tiesu izpildītāju, notāru - disciplinārlietu lēmumi. Tieslietu padomes darba kārtībā arī tiesnešu karjeras jautājumi - par likvidētās Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas un Siguldas tiesas tiesnešu pārcelšanu uz citām tiesām, par tiesas noteikšanu tiesneša pienākumu pildīšanai...

Piektdien, 6.februārī, Tiesnešu disciplinārkolēģija skatīja divas disciplinārlietas, no kurām vienā piemērots rājiens, bet otra - atlikta. Tiesnešu disciplinārkolēģija skatīja ar tieslietu ministra šī gada 16.janvāra rīkojumu ierosināto disciplinārlietu pret rajona tiesas tiesnesi par tīšu Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 243.panta astotās daļas, 244.panta, 257.panta pirmās daļas pārkāpumu, kas izpaudās neatbilstošā rīcībā pierādījumu vērtēšanā un rīcībā ar izņemto mantu, kā arī likuma "Par tiesu varu" 17.panta pirmās daļas pārkāpumu, proti, ka pārkāpa tiesas pienākumu, izskatot jebkuru lietu, noskaidrot objektīvo patiesību. Tiesnešu disciplinārkolēģija tiesnesim piemēroja disciplinārsodu - rājienu. Tāpat bija paredzēts izskatīt ar pilsētas tiesas priekšsēdētāja 2015.gada 12.janvāra lēmumu ierosināto disciplinārlietu pret pilsētas tiesas tiesnesi par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā. Taču lietas izskatīšana atlikta uz 2015.gada 20.februāri.

Eiropas Parlamenta Pilsoņu Brīvību komitejā ceturtdien apstiprināja noteikumus, kas uzliek visām ES dalībvalstīm nepilngadīgiem aizdomās turētajiem nodrošināt advokāta palīdzību visos kriminālprocesa posmos. EP pieprasa arī veikt individuālu un kvalificētu izvērtējumu ikvienam aizturētajam bērnam, kā arī nosaka pienākumu viņus uzklausīt, ļaut paust viedokli tiesā, kā arī nodrošināt brīvības atņemšanu atsevišķi no pieaugušajiem, arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Aptuveni miljons bērnu un jauniešu Eiropas Savienībā ik gadu nonāk saskarē ar policiju un tiesu iestādēm - tas ir, 12% no kopējā kriminālprocesam pakļautā ES iedzīvotāju skaita. Tomēr tiesiskās aizsardzības standarti nepilngadīgajiem ES dalībvalstīs ir atšķirīgi. Praksē daudziem nepilngadīgajiem Eiropas Savienībā nav pieejami aizstāvja pakalpojumi. "Galvenais šīs direktīvas mērķis ir vienlīdzīgi aizsargāt nepilngadīgo tiesības visās dalībvalstīs, vienlaikus ievērojot tiesu procesa principus un mērķus. Ar šo direktīvu mēs izveidojam nepilngadīgajiem aizdomās turētajiem un ieslodzītajiem pieejamu „tiesību katalogu", kas būs spēkā ikvienā ES dalībvalstī. Tas ir liels solis ceļā uz taisnīgu tiesu sistēmu nepilngadīgajiem", komitejas debatēs pirms...

Satversmes tiesa 2015. gada 4.februārī rīcības sēdē skatīja Madaras Volksones, Dāvja Volksona, Leldes Švāģeres, Ivo Švāģera, Evijas Novicānes, Kaspara Novicāna un Vijas Ritenbergas lūgumu par 2014. gada 25. septembra likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā" 2. panta un 2014. gada 30.oktobra likuma "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" (turpmāk - apstrīdētās normas) darbības apturēšanu. 2015. gada 16.janvārī Satversmes tiesā pēc minēto personu pieteikuma ierosināta lieta par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 1. pantam un 106. panta pirmajam teikumam. Pieteikumā bija arī ietverts lūgums apturēt apstrīdēto normu darbību līdz dienai, kad stāsies spēkā Satversmes tiesas spriedums ierosinātajā lietā. Apstrīdētā Maksātnespējas likuma norma noteic, ka amata darbībā maksātnespējas procesa administratori ir pielīdzināti valsts amatpersonām. Norma stāsies spēkā šā gada 1.martā. Savukārt likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" pieteikuma iesniedzēji apstrīd normu, kas paredz to, ka maksātnespējas administrators ir valsts amatpersona. Šī norma stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā. Lūgumā pieteikuma iesniedzēji norādīja, ka...

Lai cietušās personas vai liecinieki varētu justies droši un pasargāti neatkarīgi no savas atrašanās vietas Eiropas Savienībā (ES), visās dalībvalstīs paredzēts ieviest vienotu mehānismu cietušo aizsardzībai no personām, kuras rada apdraudējumu. Cietušo aizsardzības mehānisms Latvijā nostiprināts ar Kriminālprocesa likuma grozījumiem, ko ceturtdien, 29.janvārī, Saeima pieņēma trešajā lasījumā. Ja viena dalībvalsts aizdomās turamai vai apsūdzētai personai piemēros drošības līdzekli un aizliegs, piemēram, tuvoties vai sazināties ar cietušo, jaunais mehānisms ļaus cietušā aizsardzību nodrošināt arī citās ES valstīs. Ar aizsargājamo personu saprot cietušo vai liecinieku, kura aizsardzībai aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai notiesātajam ir piemērots aizsardzības pasākums. Savukārt ar aizsardzības pasākumu saprot ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli vai alternatīvo sankciju, kas saistīta ar aizliegumu apmeklēt noteiktus apvidus, vietas vai teritorijas, aizliegumu kontaktēties ar noteiktu personu vai aizliegumu tuvoties noteiktai personai. Latvijā pieņemt Eiropas aizsardzības rīkojumus un atzīt citas ES dalībvalsts pieņemtus aizsardzības rīkojumus būs tiesīga Valsts policija. Valsts policija Eiropas aizsardzības rīkojumu varēs pieņemt,...

Saeima ceturtdien, 29.janvārī, pauda konceptuālu atbalstu Krimināllikuma grozījumiem, kas paredz ieviest kriminālatbildību par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā, par bruņota konflikta finansēšanu, kā arī vervēšanu, apmācīšanu un nosūtīšanu bruņotam konfliktam. Pēc par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas ierosinājuma Saeima piešķīra tam steidzamību. Galīgajā lasījumā likumprojektu plānots skatīt šī gada 12.februārī. Prettiesiska piedalīšanās bruņotā konfliktā šī likuma izpratnē ir aktīva piedalīšanās ārpus Latvijas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, kas vērsts pret valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību, vai citādi ir pretrunā Latvijai saistošām starptautiskajām tiesībām. Par šādām darbībām paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. Tāds pats sods paredzēts arī par bruņota konflikta finansēšanu. Šo likuma pantu varēs piemērot arī gadījumos, kad persona fiziski neatrodas konflikta valstī, bet, piemēram, Latvijā, un vienlaikus attālināti veic darbības, ko var traktēt kā aktīvu piedalīšanos bruņotā konfliktā. Patlaban nav tiesiska pamata ierobežot pārvietošanās brīvību un saukt pie atbildības personas, kuras...