TIESĪBAS

Satversmes tiesas 1. kolēģija 23.janvārī ierosināja lietu "Par Ministru kabineta 2010. gada 16.marta noteikumu Nr. 262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" 100. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. pantam".   Apstrīdētā norma Apstrīdētā Ministru kabineta noteikumu norma nosaka: "No 2011. gada 26.maija līdz 2016. gada 1.janvārim ministrija neorganizē konkursus par tiesību iegūšanu pārdot biomasas, biogāzes, saules vai vēja elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, un ražotājs nevar kvalificēties elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros un tiesību iegūšanai saņemt garantētu maksu par uzstādīto elektrisko jaudu."   Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 64. pants: "Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros."   Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departamenta pieteikuma. Administratīvo lietu departaments izskata lietu, kurā uzņēmums, kas ražo elektroenerģiju hidroelektrostacijā un pārdod to obligātā iepirkuma ietvaros, prasīja, lai tiktu izdots administratīvais akts par obligātā iepirkuma apjoma palielināšanu. Iepriekš...

Šā gada 23.janvārī Tiesnešu disciplinārkolēģija, izskatot disciplinārlietu pret tiesnesi par rupju ētikas normu pārkāpumu, nolēma uzlikt disciplinārsodu - rājienu. Disciplinārlietu pret rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi ierosināja Tiesnešu ētikas komisija. Rupji ētikas normu pārkāpumi konkrētajā gadījumā bija tiesneses netaktiskā attieksme pret citiem tiesas darbiniekiem, proti, pazemojoša un agresīva komunikācija, nepamatota rīcība, t.sk., stažieru izraidīšana no zāles, bez iemesla neļaujot tiem klausīties tiesas sēdes, kā arī tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja rīkojumu nepildīšana, rezolūcijas veidā atsakoties pieņemt izskatīšanā nodotās lietas. Tāpat tiesnese nav sniegusi viņai pieprasīto paskaidrojumu.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs 22.janvārī pieņēma Latvijas Zvērinātu advokātu padomē uzņemto advokātu Ingūnas Kronbergas un Kristīnes Patmalnieces zvērestu. Abas pirms tam bijušas zvērinātu advokātu palīdzes. Pēc zvēresta pieņemšanas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs jaunajām advokātēm vēlēja ar savu attieksmi pret darbu, klientiem un arī kolēģiem ieņemt stabilu vietu plašajā advokātu saimē. Tāpat Augstākās tiesas priekšsēdētājs atgādināja, ka advokāti ir būtiska tiesu sistēmas daļa, kam par tiesu sistēmas prestižu jārūpējas ar tikpat lielu atbildību kā tiesnešiem, prokuroriem un tiesu izpildītājiem. Lai kļūtu par zvērinātu advokātu, persona, kurai ir atbilstoša izglītība un darba stāžs, kārto advokātu eksāmenu. Pēc eksāmena nokārtošanas, ja Zvērinātu advokātu padome nav saņēmusi ziņas, ka pretendenta uzņemšanai ir Advokatūras likumā noteiktie šķēršļi, pretendentu uzņem zvērinātu advokātu skaitā. Saskaņā ar Advokatūras likuma 46.pantu Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņem jaunuzņemto zvērināto advokātu zvērestu.

Trešdien, 21.janvārī, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis Briselē piedalījās Eiropas Parlamenta (EP) Pilsoņu brīvības, tieslietu un iekšlietu (LIBE) komitejas sanāksmē, lai EP deputātus iepazīstinātu ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē iekšlietu nozares prioritātēm. Ministrs norādīja, ka viens no galvenajiem izaicinājumiem Latvijas prezidentūrai iekšlietu jomā ir stabilas un prognozējamas ES politikas attīstība, kas sniedz nepieciešamo drošību Eiropas pilsoņiem, pilnībā garantējot to cilvēktiesības un pamatbrīvības. Latvijas prezidentūra plāno īpašu uzmanību veltīt pasākumiem, kas atbalsta un stiprina cīņu ar radikalizāciju, pilnveido informācijas apmaiņas iespējas un sadarbību atbildīgo iestāžu starpā. Tāpat ministrs uzrunā apliecināja, ka Padome cer atsākt dialogu par Eiropas Savienības pasažieru datu reģistru (PNR). Vienlaikus ministrs apstiprināja, ka šis reģistrs jāizstrādā, pilnībā ievērojot cilvēktiesības un pamatbrīvības. Ministrs informēja, ka Latvijas prezidentūra turpinās Itālijas prezidentūras laikā uzsākto darbu pie ES Iekšējās drošības stratēģijas aktualizēšanas, kas kalpos par būtisku ietvaru turpmākiem pasākumiem drošības nostiprināšanai. Tāpat tika aktualizēti pasākumi, kas nodrošinās efektīvas un labi pārvaldītas migrācijas, patvēruma...

Lai cietušās personas vai liecinieki varētu justies droši un pasargāti neatkarīgi no savas atrašanās vietas Eiropas Savienībā (ES), visās dalībvalstīs paredzēts ieviest vienotu mehānismu cietušo aizsardzībai no personām, kuras rada apdraudējumu. Cietušo aizsardzības mehānisms tiks nostiprināts ar Kriminālprocesa likuma grozījumiem, ko trešdien, 21.janvārī, trešajā lasījumā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija. Ja viena dalībvalsts aizdomās turamai vai apsūdzētai personai piemēros drošības līdzekli un aizliegs, piemēram, tuvoties vai sazināties ar cietušo, jaunais mehānisms ļaus cietušā aizsardzību nodrošināt arī citās ES valstīs. Ar aizsargājamo personu saprot cietušo vai liecinieku, kura aizsardzībai aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai notiesātajam ir piemērots aizsardzības pasākums. Savukārt ar aizsardzības pasākumu saprot ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli vai alternatīvo sankciju, kas saistīta ar aizliegumu apmeklēt noteiktus apvidus, vietas vai teritorijas, aizliegumu kontaktēties ar noteiktu personu vai aizliegumu tuvoties noteiktai personai. Latvijā pieņemt Eiropas aizsardzības rīkojumus un atzīt citas ES dalībvalsts pieņemtus aizsardzības rīkojumus būs tiesīga Valsts policija. Valsts policija Eiropas aizsardzības rīkojumu...

Konkurences padome 2014. gada 15.decembrī (KP) pieņēma lēmumu par aizliegtu vienošanos sodīt Volkswagen markas automašīnu oficiālos dīlerus un importētāju. Uzņēmumi vismaz piecu gadu garumā sistemātiski saskaņoja savu dalību iepirkumos, tā likvidējot savstarpējo konkurenci, deformējot piedāvājumu un liedzot klientiem iespēju Volkswagen automašīnas iegādāties ar izdevīgākiem nosacījumiem. Sešiem uzņēmumiem – SIA „SD AUTOCENTRS”, SIA „RIPO AUTOCENTRS”, SIA „MOLLER AUTO KRASTA”, SIA „MOLLER AUTO VENTSPILS”, SIA „MOLLER AUTO LATVIA” un SE „MOLLER BALTIC IMPORT” – par dalību pārkāpumā KP piemēroja naudas sodu kopumā 7 635 183,31 eiro apmērā. Savukārt viens uzņēmums iecietības programmas ietvaros pilnībā atbrīvots no soda, jo tā sniegtā informācija ļāva KP atklāt pārkāpumu. KP konstatēja, ka uzņēmumi savstarpēji vienojušies nekonkurēt iepirkumos. Piemēram, uzņēmumi ļāvuši uzvarēt iepriekš izvēlētam pretendentam, kamēr pārējie iesnieguši saskaņotus un klientam neizdevīgākus piedāvājumus vai arī vispār atteikušies no dalības iepirkumā. Dīleri regulāri viens otru informējuši par saviem plāniem attiecībā uz kādu iepirkumu, lūdzot pārējos nekonkurēt – nepiedalīties vispār vai...

Valsts sekretāru sanāksmē 15. janvārī tika skatīts pēc Finanšu ministrijas iniciatīvasizstrādātaisi likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" . Likumprojekta anotācijā norādīts, ka 2014.gada 1.oktobrī stājās spēkā grozījumi likuma "Par nodokļiem un nodevām" 26.pantā, saskaņā ar kuriem Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir tiesības pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi. Saskaņā ar likuma 22.panta 2.2daļu VID ierēdņu lēmumi par kārtējo, nokavēto un nodokļu kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķināto nodokļu, nokavējuma naudas, soda naudas un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu samaksas termiņa pagarināšanu (atlikšanu, sadalīšanu) apstrīdami un pārsūdzami termiņā, kāds noteikts Administratīvā procesa likuma D daļā sūdzības par piespiedu izpildes darbību iesniegšanai. Ievērojot, ka lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi pēc būtības ir līdzīgs lēmumiem par kārtējo, nokavēto un nodokļu kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķināto nodokļu, nokavējuma naudas, soda naudas un citu budžetos ieskaitāmo maksājumu samaksas termiņa pagarināšanu, kuru apstrīdēšana noteikta likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 22.panta 2.2daļā, lēmumu par nodokļu maksātāja...

Satversmes tiesas 1.kolēģija 16.janvārī ierosināja lietu "Par 2014.gada 25.septembra likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā" 2.panta un 2014.gada 30.oktobra likuma "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam un 106.panta pirmajam teikumam". Lieta ierosināta pēc Ulda Bērziņa, Lindas Sniegas-Svilānes un Santas Strodes pieteikuma. Ar 2014.gada 25.septembra likuma "Grozījumi Maksātnespējas likumā" 2.pantu Maksātnespējas likuma 9.panta pirmā daļa papildināta ar otro teikumu šādā redakcijā: "Amata darbībā maksātnespējas procesa administratori ir pielīdzināti valsts amatpersonām." Atbilstoši Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 34.punktam minētais grozījums stāsies spēkā 2015.gada 1.martā. Savukārt 2014.gada 30.oktobra likums "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" paredz papildināt likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4.panta pirmajā daļā noteikto valsts amatpersonu uzskaitījumu ar jaunu 26.punktu "maksātnespējas administrators". Likums paredz, ka šie grozījumi stāsies spēkā 2015.gada 1.jūlijā. Augstāka juridiskā spēka norma noteic: Satversmes 1.pants: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika." Satversmes 106.panta pirmais teikums: "Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties...

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāts Kārlis Seržants izstrādājis priekšlikumus grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, lai varētu saukt pie atbildības privātpersonas un juridiskās personas par apzinātu automašīnu odometru jeb nobraukuma rādītāju sagrozīšanu. Automašīnas nobraukuma krāpnieciska grozīšana, to samazinot, nepamatoti paaugstina automašīnas pārdošanas vērtību un rada maldīgu iespaidu par tās patieso tehnisko stāvokli, norāda deputāts K.Seržants. Tas savukārt rada paaugstinātu ekspluatācijas bīstamību, tāpat odometra rādītāju grozīšanu izmanto automašīnu līzinga noteikumu apiešanai un izdevīgāku apdrošināšanas nosacījumu saņemšanai. Deputāta sagatavotie priekšlikumi grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz, ka par transportlīdzekļa odometra rādījumu izmainīšanu, palielinot vai samazinot odometra uzskaitīto transportlīdzekļa nobraukumu, fiziskām personām varēs piemērot naudas sodu līdz 100 euro, bet juridiskām personām - līdz 1 000 euro. Savukārt par transportlīdzekļa odometra rādījumu izmainīšanas pakalpojumu piedāvāšanu vai reklamēšanu fiziskām personām ierosināts noteikt sodu līdz 200 euro, bet juridiskām personām - līdz 2 000 euro. Priekšlikumi grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā pirmdien, 19.janvārī, iesniegti izvērtēšanai...

Valsts darba inspekcija(turpmāk - Darba inspekcija) kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu uzsāk tematiskās pārbaudes kokapstrādes un mežizstrādes nozares uzņēmumos. Kampaņas mērķis ir pārliecināties, vai nozaru uzņēmumos ir darbiniekiem droši veselībai nekaitīgi darba apstākļi. Neskatoties uz to, ka Darba inspekcija regulāri veic preventīvās pārbaudes, katru gadu vidēji 84% no pārbaudītajiem kokapstrādes uzņēmumiem inspektori konstatējuši pārkāpumus darba aizsardzības jomā. Salīdzinot ar 2013.gadu, 2014.gadā konstatēto pārkāpumu skaits ir palielinājies par 25%, bet nelaimes gadījumu skaits par 12%. Īpaši negatīvs rādītājs ir trīskāršs nelaimes gadījumu skaita pieaugums mežizstrādē nozarē 2014.gadā. Biežākais nelaimes gadījumu cēlonis ir darba drošības noteikumu vai instrukciju neievērošana, nepietiekoša uzmanība un neapmierinoša darbinieku instruēšana un apmācība. Kokapstrādē un mežizstrādē nodarbinātie cieš arī no darba vietās iegūtajām arodslimībām - visbiežāk no aroda vājdzirdības, mugurkaula un locītavu slimībām. Kokapstrādes nozarē, arodslimnieku skaits pieaudzis par 87%. Tāpēc, apmeklējot kokapstrādes uzņēmumus un mežizstrādes darba vietas, inspektori pārbaudīs, darbinieku zināšanas par drošu un veselībai nekaitīgu darba...

Šā gada 16.janvārī Satversmes tiesas 1.kolēģija ierosināja lietu "Par Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam". Apstrīdētā norma Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8.panta pirmā daļa: "Ja komercsabiedrība, kura nonākusi finansiālās grūtībās, saskaņā ar komercdarbības atbalstu regulējošiem normatīvajiem aktiem saņem atbalstu, tad no komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīža līdz atbalsta sniegšanas beigām, ievērojot Eiropas Komisijas lēmumā vai nacionālajā normatīvajā aktā par atbalsta piešķiršanu noteikto un neatkarīgi no komercsabiedrības spēkā esošajām juridiskajām saistībām komercsabiedrībai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības (tai skaitā aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus vai citu atlīdzību) neatkarīgi no pakārtoto saistību nodibināšanas brīža". Norma ir spēkā no šā gada 1.jūlija. Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 105.pants: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību."...

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) uzskata par pilnīgi nepieņemamu Tieslietu ministrijas rīcību neiesaistot likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" grozījumu izstrādē žurnālistu profesionālo organizāciju pārstāvjus un Valsts sekretāru sanāksmē 15. janvārī izsludinātos likuma grozījumus uzskata par vārda brīvības būtisku ierobežojumu.Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi likumā paredz plašākus ierobežojumus informācijas publiskošanai par kriminālprocesiem un vēl vairāk ierobežos žurnālistu tiesības informēt sabiedrību par tai svarīgiem notikumiem. LŽA uzskata, ka ministrijas iecerētie grozījumi ir pārspīlēts privātuma aizskāruma ierobežošanas mēģinājums, bet patiesībā to mērķis ir panākt situāciju, ka medijiem tiks liegts ziņot par jebkādu krimināllietu iztiesāšanu un izmeklēšanas gaitu, kamēr nav pieņemts galīgais tiesas lēmums. Kā zināms, Latvijā tiesu galīgā un nepārsūdzamā lēmuma pieņemšana var ilgt pat gadiem (piem., Aivara Lemberga un digitālās televīzijas krimināllietu iztiesāšana), tādējādi sabiedrībai liedzot iespēju sekot līdzi tai nozīmīgiem tiesu procesiem. Jau tagad medijiem ir pienākums ievērot nevainīguma prezumpciju, arī paši mediji ir pieņēmuši un ievēro savus Ētikas kodeksus, kas ir...

Augstākā tiesa (AT) ir veikusi tiesu prakses apkopojumu "Morālā kaitējuma atlīdzināšana civillietās". Tiesu prakses apkopojums akceptēts Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu sanāksmē 13.janvārī. Pētījumu veicis Dr. habil. iur. Kalvis Torgāns, Mg. iur. Aldis Laviņš un Mg. iur. Andrejs Stupins, AT Judikatūras nodaļa un AT Civillietu departaments. Apkopojumā analizēti gan kasācijas instances, gan arī citu instanču tiesu nolēmumi. Apkopojums aptver civillietas, kuras izskatītas laika posmā no 2006.gada, kad izdarīti grozījumi Civillikuma (CL) 1635.pantā, līdz 2014.gada augustam. Šajā laikā kasācijas instances tiesa ir pieņēmusi vairāk nekā 500 nolēmumus lietās, kurās prasīta morālā kaitējuma atlīdzība. Apkopojuma autori ir aplūkojuši praktiski visus nolēmumus, kas pieņemti šajās lietās un ir pieejami Tiesu informācijas sistēmā. Sākotnēji tika atlasīti tuvu simtam nozīmīgu spriedumu, kuros ietvertas atziņas par morālā kaitējuma atlīdzības dažādiem aspektiem, taču izpētes laikā aplūkoto lietu skaits pieauga, jo kļuva redzams, ka vēlams analizēt arī vismaz daļu no vairāk nekā divsimt izskatītajām lietām, kurās kasācijas tiesvedības ierosināšana ir...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 14.janvārī, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt naudas sodus par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Vienlaikus, ņemot vērā būtiski pieaugušo bojāgājušo un cietušo gājēju skaitu, komisija aicināja uz likumprojekta trešo lasījumu iesniegt arī priekšlikumus, kas pastiprinātu arī gājēju atbildību par atstarojoša apģērba nelietošanu diennakts tumšajā laikā. "Šis gads uz Latvijas ceļiem ir sācies īpaši traģiski tieši visneizsargātākajiem ceļu satiksmes dalībniekiem - gājējiem. Jau dažās jaunā gada dienās esam pieredzējuši vairāk avārijas, kurām nebija jānotiek. Taču daudzos gadījumos dzīvību var glābt elementāru noteikumu ievērošana. Piemēram, ka ceļš jāšķērso tam paredzētās vietās un ka tumšajā laikā uz ceļiem gājējiem jābūt labi pamanāmiem jo liela attāluma - tātad jālieto atstarojošs apģērbs," norāda Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Lai cilvēki nopietnāk uztvertu gājējiem noteiktos pienākumus ceļu satiksmē, viens no veidiem ir pastiprināt atbildību. "Sodīt gājējus nav pašmērķis, taču būsim priecīgi par katru dzīvību,...

Vakar, 13.janvārī, Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti grozījumi Krimināllikumā, lai novērstu Latvijas valstspiederīgo prettiesisku iesaistīšanos ārpus Latvijas Republikas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, ierobežotu tā finansēšanu un atbalstu personām, kas piedalās šādā konfliktā. Tieslietu ministrija uzsver, ka brīvprātīgo došanās karot uz valstīm vai reģioniem, kur norisinās karadarbība vai tai pielīdzināmi bruņoti konflikti, kļuvusi par vienu no pēdējā laika aktualitātēm starptautiskās drošības jomā visā pasaulē. Valstis, kuras ievēro apņemšanos neizmantot karu kā konfliktu risināšanas līdzekli, ir ieinteresētas nepieļaut savu valstspiederīgo iesaisti bruņotos konfliktos ārvalstīs, pamatojot kontroles nepieciešamību ar ievērojamiem valsts un sabiedrības drošības apdraudējumiem, kas rodas pēc personu atgriešanās valstī. Latvijā tiesiskais regulējums šobrīd neparedz tiešu liegumu Latvijas valstspiederīgajiem iesaistīties bruņotā konfliktā ārvalstīs, netiek regulēta algotņu darbība, kā arī nav noteikts aizliegums vervēt personas un tās apmācīt nosūtīšanai dalībai ārvalstīs notiekošā bruņotā konfliktā, ja vien nodarījumā nav saskatāmas cilvēku tirdzniecības vai terorisma pazīmes. Atbilstoši valdības nolemtajam Krimināllikums tiks papildināts ar trim jauniem pantiem, paredzot...