TIESĪBAS

Saeima ceturtdien, 5.martā, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civillikumā, kas paredz risināt dalītā īpašuma problēmu, ieviešot tā dēvēto apbūves tiesību. Jaunais civiltiesiskais institūts regulēs personas tiesības uz sveša zemes gabala celt un lietot nedzīvojamas ēkas un inženierbūves. „Pašreizējais normatīvais regulējums, kas pieļauj dzīvojamo ēku atrašanos uz nomātas zemes, ir radījis daudz problēmu un apgrūtinājumu gan zemes, gan mājokļu īpašniekiem. Ir gadījumi, kad ģimene, kas nopirkusi dzīvokli ēkā, kas būvēta uz nomātas zemes, pēc nomas līguma beigām var zaudēt savu mājokli. Līdz ar apbūves tiesības ieviešanu šādas situācijas vairs nebūs iespējamas, jo uz svešas zemes uz līguma pamata varēs celt un lietot vienīgi nedzīvojamas ēkas un būves,” iepriekš skaidroja par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Ar apbūves tiesību saprot ar līgumu piešķirtu mantojamu un atsavināmu lietu tiesību celt un lietot uz sveša zemes gabala nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā. Persona varēs iegūt zemes...

Otrdien, 3.martā, Ministru kabinetā ir apstiprināts Tieslietu ministrijas izstrādātais tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plāns 2015.-2020.gadam. Plāns ietver četrus galvenos uzdevumus un veicamo pasākumu virzienus, lai stiprinātu tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku profesionālo kvalifikāciju, veicinātu stipru, kompetentu un neatkarīgu tiesu varu un tiesībaizsardzības iestāžu darbu. Tātad, ir nepieciešama plānveidīga tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku zināšanu, prasmju un iemaņu nodrošināšana. Lai to īstenotu, paredzēta apmācību satura pilnveidošana, e-apmācību modeļa izstrādāšana, prasmju un zināšanu novērtējuma individualizēšana, tāpat arī starpdisciplinārās pieejas ieviešana apmācību programmu plānošanā un īstenošanā starp tiesu varu un tiesībaizsardzības iestādēm. Plānots arī apkopot un publicēt vienotas tiesas prakses piemērus, lai nodrošinātu vienveidīgu tiesu praksi. Plānā uzsvērta arī nepieciešamība efektivizēt cilvēkresursu izmantošanu, proti, nodrošināt tiesneša un prokurora amata kandidātu apmācības, mācību programmas izstrādi un īstenošanu, mentora apmācīšanu, kā arī nodrošināt tiesnešu iesaisti sadarbības tīklā nacionālā un Eiropas līmenī. Paredzēts risināt tiesu noslodzes jautājumu, veicinot...

Otrdien, 3.martā, Ministru kabinets pieņēma Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas pamatnostādnes 2015. - 2020. gadam, kuru mērķis ir intelektuālā īpašuma tiesību jomas vispusīga attīstība valstī un sabiedrības izglītošana intelektuālā īpašuma jomā. Pamatnostādnēs norādītas galvenās intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un nodrošināšanas problēmas - nepilnības un neprecizitātes nacionālajā regulējumā attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un pārvaldību, trūkumi sabiedrības un uzņēmēju informēšanas jomā, pētījumu trūkums šajā jomā, kā arī trūkumi cīņā ar pirātismu internetā. Lai risinātu minētās problēmas, pamatnostādnēs ir piedāvāti dažādi pasākumi un darbības virzieni turpmākajai rīcībai. Tā, piemēram, plānots veikt tiesībsargājošo institūciju darbinieku, t.sk., tiesnešu, prokuroru, muitas darbinieku, policijas darbinieku u.c apmācību intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jomā. Tāpat plānots organizēt informatīvus pasākumus Latvijas uzņēmējiem par intelektuālā īpašuma tiesību būtību un aizsardzību. Tiks sagatavots un publicēts internetā tiesas nolēmumu apkopojums intelektuālā īpašuma tiesību jomā. Pamatnostādnēs paredzēts, ka internetā būs publicēta bezmaksas statistikas informācija par administratīvajiem pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem intelektuālā īpašuma tiesību...

Šonedēļ, 4.martā un 5.martā, jau desmito gadu pēc kārtas Rīgā un Latvijas novados notiks Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) rīkotās Notāru dienas, kurās iedzīvotājiem būs iespēja bez maksas saņemt juridiskās konsultācijas. Šogad Notāru dienu laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta tiesiskajai drošībai darījumos ar nekustamo īpašumu. Bezmaksas konsultācijas būs iespējams saņemt 111 notāru birojos 29 Latvijas pilsētās, turklāt pirmo reizi notāri iedzīvotājus konsultēs arī īpaši izveidotā Notāru dienu birojā tirdzniecības parkā Alfa, Rīgā. Nepilnīga darījuma līguma satura izpratne un zināšanu trūkums par tā radītajām juridiskajām sekām visbiežāk ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijas iedzīvotāji joprojām nekustamo īpašumu darījumos lielākoties izvēlas slēgt privātos līgumus. Kā liecina statistika, patlaban notariāla akta formā tiek veikti vien 10% visu nekustamo īpašumu darījumu. "Redzam, ka Latvijas iedzīvotāju vidū nepelnītu popularitāti iemantojuši privātie līgumi. Pirmajā mirklī varētu domāt, ka tā ir visērtākā un izdevīgākā forma darījuma apliecināšanai, tomēr privātā līguma radītā juridiskās drošības sajūta ir tikai šķietama. Izvēloties privāto līgumu,...

Baltijas valstu personas datu aizsardzības uzraudzības institūciju pārstāvji š.g. 26. un 27.februārī tikās Pērnavā, Igaunijā, kur norisinājās ceturtā ikgadējā Baltijas valstu personas datu aizsardzības uzraudzības institūciju sanāksme. Minēto institūciju sadarbības mērķis ir pieredzes apmaiņa, kā arī vēlme sekmēt augstāku personas datu aizsardzības līmeni Baltijas valstīs, nodrošinot vienotus spēles noteikumus uzņēmējdarbībā, kas atbilstu personas datu aizsardzības principiem, kas ir vienādi visās Eiropas Savienības valstīs. Visu trīs Baltijas valstu personas datu aizsardzību uzraugošās inspekcijas 2014.gadā sekmīgi īstenoja pārrobežu pārbaudi SPA, kas sniedz medicīniskos jeb ārstniecības pakalpojumus. Pārbaudes ietvaros tika konstatēts, ka šajā nozarē visās Baltijas valstīs nav normatīvā regulējuma, kas noteiktu, kādi personas dati (to kategorijas) un kādam mērķim būtu apstrādājami. Tādēļ pastāv risks sensitīvo personas datu apstrādei medicīniskajos SPA. Pārbaudes ietvaros tika konstatēti vairāki aspekti, kurus no personas datu aizsardzības viedokļa medicīniskajiem SPA vajadzēs novērst vai pilnveidot (piemēram, samazināt apstrādāto sensitīvo personas datu apjomu, nosakot konkrētu mērķi to apstrādei; pārskatīt personas datu glabāšanas...

Disciplinārtiesa 2.martā, izvērtējot pilsētas tiesas tiesneses pārsūdzēto divu Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu tiesiskumu, abus lēmumus atstāja negrozītus, bet tiesneses sūdzības noraidīja. Līdz ar to tiesnesei abās lietās paliek spēkā disciplinārsods - rājiens. Vienā lietā tiesnese saukta pie disciplināratbildības par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā, otrā disciplinārlietā - par Latvijas Tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu. Disciplinārtiesas lēmumi nav pārsūdzami. Pilni Disciplinārtiesas lēmumi būs pieejami 24.martā un 31.martā, kad tie tiks arī publicēti Augstākās tiesas mājaslapā. Disciplinārtiesa tiek sasaukta Augstākajā tiesā pārsūdzēto Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu tiesiskuma izvērtēšanai, pārsūdzēto Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sniegto negatīvo atzinumu tiesiskuma pārbaudīšanai, kā arī pārsūdzēto ģenerālprokurora lēmumu par disciplinārsodu piemērošanu izskatīšanai. Disciplinārtiesas sastāvā ir seši Augstākās tiesas departamentu tiesneši. Savukārt 2015.gada 27.februārī Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Latvijas Republikas Saeimai nosūtījis ierosinājumu par kriminālprocesuālās imunitātes atcelšanu un piekrišanas došanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret tiesnesi par uzkūdīšanu viltot dokumentu, kas piešķir tiesības un atbrīvo no pienākumiem, kā...

Lai paaugstinātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nule publiskotajā ziņojumā par Latvijas ekonomiku rekomendē stiprināt Konkurences padomes (KP) neatkarību un konkurences politikas īstenošanu, nodrošinot lielāku finansiālo un administratīvo autonomiju. KP neatkarīga darbība Latvijā ir īpaši svarīga, jo valstī ir daudz uzņēmumu, kuru īpašnieks ir valsts vai pašvaldība. Lai nodrošinātu, ka šie nereti lielie un ietekmīgie uzņēmumi darbojas atbilstoši godīgas konkurences principiem, ir svarīgi, lai konkurences uzraudzības iestādes darbu un pieņemtos lēmumus nevar ietekmēt šo uzņēmumu īpašnieks – valsts vai pašvaldība. Spēcīgu konkurences politiku OECD min kā vienu no pamata risinājumiem, lai uzlabotu Latvijas salīdzinoši zemos inovāciju un produktivitātes rādītājus. Spēcīga un vienlīdzīga konkurence motivē uzņēmumus strādāt efektīvāk un meklēt jaunus risinājumus, tādējādi ceļot kopējo tautsaimniecības konkurētspēju. Attiecīgi valstij ir nepieciešami spēcīgi un neatkarīgi konkurences uzraugi, kas spēj ne vien novērst konkurences tiesību pārkāpumus uzņēmumu starpā, bet arī novērst nepamatotus uzņēmējdarbības ierobežojumus, kas tiek iestrādāti normatīvajos aktos, kā arī...

Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča norāda, ka šobrīd pat ne desmitā daļa no visiem Zemesgrāmatā reģistrētajiem darījumiem ir notariāli apliecināti. Savukārt zemā notāru līdzdalība nekustamo īpašumu darījumos un vienota mehānisma trūkums nekustamo īpašumu aģentu darbības regulēšanai, veicina krāpnieciskās darbības, ēnu ekonomiku un palielina fiktīvo darījumu skaitu. Lai sakārtotu Latvijas nekustamo īpašumu (NĪ) tirgu, nepieciešams strikti nošķirt NĪ aģentu un notāru kompetences, kā arī jāveic NĪ aģentu sertificēšana. Šobrīd likums nosaka, ka, veicot darījumu, notariāli jāapstiprina tikai īpašuma nostiprinājuma lūgums, nevis darījuma līgums. Vija Piziča uzskata: "Tādēļ var rasties situācija, ka kāda no darījuma pusēm īsti neizprot tā saturu. Nepilnīga vai nepatiesa informācija, kas sniegta par īpašuma tiesisko stāvokli, īpašuma cenas sagrozīšana, krāpšanās, iesniedzot Zemesgrāmatā citus darījuma līgumus, kā arī vairākkārtīgi pārdoti īpašumi - tās ir tikai dažas no problēmām, ko rada informācijas trūkums par iespējamām darījuma juridiskajām sekām." Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore norāda, ka vienlīdz svarīgi ir sertificēt NĪ...

Mājokļa iegāde ir viens no nozīmīgākajiem darījumiem cilvēka dzīvē, tomēr dažkārt gandarījumu par veiksmīgi noslēgtu vienošanos aizēno negaidīti sarežģījumi. Piemēram, iegādātais īpašums fiktīvi izīrēts vai iznomāts citai personai, vairākkārt pārdots, ieķīlāts vai ar komunālo maksājumu parādu. Šīs problēmsituācijas būtu iespējams novērst, privāta līguma vietā izvēloties slēgt darījuma līgumu notariālā akta formā, - skaidro Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētāja Sandra Stīpniece. Nepilnīga darījuma līguma satura izpratne un nepietiekamās zināšanas par tā radītajām juridiskajām sekām visbiežāk ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijas iedzīvotāji joprojām nekustamo īpašumu darījumos lielākoties izvēlas slēgt privātos līgumus, tādējādi palielinot krāpšanas risku. "Ja, slēdzot darījumu, rodas kaut nelielas šaubas vai moka neziņa, vislabāk ir uzticēt darījuma noformēšanu speciālistam un laikus apzināt iespējamos riskus, pārliecināties par informācijas patiesumu un darījuma līgumu sastādīt atbilstoši savām vēlmēm," skaidro S. Stīpniece. Visbiežāk cilvēki vēršas pie notāra, lai saņemtu nostiprinājumu privātajam līgumam, kas apliecina jau noslēgtu darījumu. "Lai gan šī darījuma forma ir visbiežāk izmantotā...

Valsts ieņēmumu dienesta ( VID) Finanšu policijas pārvalde turpina izmeklēt 2012.gada aprīlī uzsākto apjomīgo kriminālprocesu pret noziedzīgo grupējumu, kas darbojās metāllūžņu jomā un no budžeta izkrāpis ievērojamu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas atmaksas summu. Kriminālprocesa ietvaros veikto kratīšanu laikā izņemtie un arestētie finanšu līdzekļi EUR 290 220, USD 9 483, LVL 15 apmērā saskaņā ar Rīgas Apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas 2015.gada 18.februāra lēmumu tiek konfiscēti un ieskaitīti valsts budžetā. Minētais lēmums nav pārsūdzams. Atgādinām, ka VID Finanšu policijas pārvalde, izmeklējot 2012.gada 2.aprīlī saskaņā ar Krimināllikuma 177.panta 3.daļu, 195.panta 3.daļu, 217.panta 2.daļu un 218.panta 3.daļu uzsākto kriminālprocesu un veicot vērienīgas kratīšanas, apturēja noziedzīga grupējuma, kas darbojās metāllūžņu jomā, darbību. Personu grupa, izmantojot savā rīcībā esošu uzņēmējsabiedrību dokumentus un rekvizītus, laika posmā no 2009.gada janvāra līdz 2012.gada 1.aprīlim izvairījās no nodokļu nomaksas, kā arī veica krāpnieciskas darbības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodarot valstij zaudējumus 643 302 eiro apmērā (PVN). VID Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas...

Valdības sēdē 24. februārī skatīja koncepcijas projektu "Par adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu pilnveidošanu", kurā iztirzāts arī jautājums par atlīdzības maksāšanas kārtību aizbildņiem par pienākuma veikšanu. Viens no variantiem, kuram valdība iepriekš paudusi atbalstu, paredz no 2018. gada pārtraukt atlīdzības izmaksu par aizbildņa pienākumu pildīšanu, neskatoties uz to, ka šāds risinājums var samazināt aizbildņu un līdz ar to palielināt institucionālā aprūpē esošu bērnu skaitu. Tiesībsargs kategoriski neatbalsta šādu risinājumu. Šobrīd valsts maksā aizbildnim pabalstu bērna uzturam 45,53 EUR apmērā mēnesī par katru bērnu, bet par aizbildņa pienākuma veikšanu atlīdzības apmērs ir 54,07 eiro mēnesī neatkarīgi no aizbildnībā esošo bērnu skaita. Savukārt no 2018.gada pabalstu bērna uzturam plānots maksāt dubultā minimālo uzturlīdzekļu apmērā, bet atlīdzību par aizbildņa pienākuma veikšanu vairs nemaksāt. Šāds risinājums nereti tiek pamatots ar to, ka bērns finansiāli nezaudēs, jo dubultosies uzturnauda, un aizbildņi ir vecāku aizvietotāji, bet vecākiem taču par savu pienākumu pildīšanu valsts nemaksā. Šāds uzskats ir maldinošs....

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 25.februārī tiesas sēdē paplašinātā sastāvā uzklausīja lietas dalībnieku - SIA "Izdevniecība STILUS" tiesību pārņēmēja SIA "Private Equity Insurance Group" un AS Swedbank pārstāvju viedokli par iespēju uzdot lietā prejudiciālus jautājumus Eiropas Savienības tiesai (EST) un iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā. Tiesa lūdza lietas dalībniekiem sniegt savu viedokli, jo, skatot lietu rakstveida procesā, Civillietu departaments konstatēja iespējamu piemērojamās Finanšu nodrošinājuma likuma normas neatbilstību Satversmei. Tā kā minētā likuma norma ir ieviesta, transponējot ES direktīvu, tiesas ieskatā apsverama arī prejudiciāla jautājuma uzdošana Eiropas Savienības tiesai. Šā iemesla dēļ lieta no rakstveida procesa tika nodota izskatīšanai mutvārdu procesā. Tiesas sēdē tiesa uzklausīja pušu pārstāvjus un noteica, ka lēmumu paziņos 11.martā plkst. 14.00. Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē pauda viedokli, ka nebūtu nepieciešams uzdot Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus vai vērsties ar pieteikumu Satversmes tiesā, jo strīdu var izšķirt, interpretējot piemērojamās tiesību normas, ko var izdarīt Latvijas tiesa. Atbildētājas pārstāvis savukārt norādīja, ka,...

Vakar, 24.februārī, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīja Tieslietu ministrijas izstrādātos noteikumu un grozījumu projektus, kas precizē un pilnveido prasības attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoru pienākumiem, viņu sertifikātu darbības apturēšanu un atjaunošanu, depozītu iemaksāšanu fiziskas personas maksātnespējas procesā, kā arī kreditoriem, kuru prasības apmierināšana atkarīga no noteiktu nosacījumu iestāšanās. Ar minētajiem grozījumiem paredzēts paplašināt nejaušības principa piemērošanu administratoru ieteikšanā, proti, administratoram, iestājoties pretendentu sarakstā, kārtas numurs šajā sarakstā tiks piešķirts ar datorprogrammas palīdzību pēc nejaušības principa. Ņemot vērā Maksātnespējas likumā veiktās izmaiņas, ir izstrādāta kārtība, kādā ne tikai juridiskas personas, bet arī fiziskas personas maksātnespējas procesā tiek iemaksāts un izmaksāts maksātnespējas procesa depozīts, precīzāk, vienā normatīvajā aktā noteikta gan juridiskās, gan fiziskās personas depozīta iemaksas un izmaksas kārtība. Turklāt fiziskās personas depozīta regulējumā paredzēts, ka depozīts pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas tiek iemaksāts Maksātnespējas administrācijā speciāli izveidotā kontā. Pamatojoties uz attiecīgu iesniegumu, tas tiek izmaksāts pieteikuma iesniedzējam, ja maksātnespējas procesu nepasludina. Savukārt, ja process...

Vakar, 24.februārī, Ministru kabinets akceptēja grozījumus Civilprocesa likumā, kas nostiprinās elektronisko izsoļu portāla izveidošanas un darbības tiesisko pamatu, kā arī noteiks elektroniskā vidē organizētu izsoļu norisi. Elektronisko izsoļu ieviešana spriedumu izpildē un maksātnespējas procesā veicinās godīgas konkurences veidošanos izsoles dalībnieku vidū, kā arī ļaus izsoles procesu vienkāršot, padarīt to pieejamāku un ekonomiskāku. Tāpat tas palīdzēs izskaust tā saucamo izsoļu reiderismu, informē Tieslietu ministrija. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver, ka, pateicoties jaunajai izsoļu norises kārtībai, tiks izslēgta iespējamība, ka negodprātīgie izsoles dalībnieki varētu iepriekš ietekmēt citu dalībnieku rīcību vai savstarpēji saskaņot savu rīcību izsoles norises laikā. "Elektronisko izsoļu modeļa ieviešanas rezultātā ieguvēji būs gan kreditori un parādnieki, gan valsts kopumā. Zaudētāji šajā procesā var būt tikai negodprātīgie izsoļu dalībnieki", atzīst tieslietu ministrs. Šobrīd gan zvērinātu tiesu izpildītāju, gan maksātnespējas procesa administratoru rīkotajās izsolēs visā Latvijā nereti piedalās tādi izsoles dalībnieki, kuri ar dažādiem līdzekļiem ietekmē citus izsoles dalībniekus ar mērķi samazināt izsoles cenu,...

Ir izveidojusies stabila administratīvo tiesu prakse lietās par bāriņtiesu lēmumiem un tiesas savos nolēmumos nākušas pie svarīgām atziņām - secināts tiesu prakses vispārinājumā „Administratīvo tiesu prakse lietās par bāriņtiesu lēmumiem”, ko veicis Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments sadarbībā ar Judikatūras nodaļu un juristi Ivetu Zalpēteri. Vispārinājumā analizētas 92 administratīvās lietas, kas izskatītas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā un Administratīvajā apgabaltiesā laikā no 2005. līdz 2014.gadam. Jautājumi, kas saistīti ar bērnu tiesībām, ir ārkārtīgi būtiski, tādēļ lēmumiem, kas skar bērnu tiesības, izvirzāmas īpaši augstas prasības attiecībā uz to pamatojumu, - norādīts tiesu prakses apkopojuma secinājumos. Visos gadījumos, kad ar administratīvu aktu tiek izlemti jautājumi, kas skar bērnus, vērtējot administratīvā akta tiesiskumu, ir jāizvērtē, vai lēmuma pieņemšanas brīdī pastāvēja priekšnoteikumi tā pieņemšanai un vai lēmums atbilst bērna vislabākajām interesēm. Īpaša uzmanība pētījumā vērsta uz lietām, kas ir par aizgādības tiesību pārtraukšanu un bērna izņemšanu no ģimenes, jo tās skar ļoti nozīmīgas personas tiesības uz...