TIESĪBAS

Šā gada 16.janvārī Satversmes tiesas 1.kolēģija ierosināja lietu "Par Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam". Apstrīdētā norma Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8.panta pirmā daļa: "Ja komercsabiedrība, kura nonākusi finansiālās grūtībās, saskaņā ar komercdarbības atbalstu regulējošiem normatīvajiem aktiem saņem atbalstu, tad no komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīža līdz atbalsta sniegšanas beigām, ievērojot Eiropas Komisijas lēmumā vai nacionālajā normatīvajā aktā par atbalsta piešķiršanu noteikto un neatkarīgi no komercsabiedrības spēkā esošajām juridiskajām saistībām komercsabiedrībai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības (tai skaitā aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus vai citu atlīdzību) neatkarīgi no pakārtoto saistību nodibināšanas brīža". Norma ir spēkā no šā gada 1.jūlija. Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 105.pants: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību."...

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) uzskata par pilnīgi nepieņemamu Tieslietu ministrijas rīcību neiesaistot likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" grozījumu izstrādē žurnālistu profesionālo organizāciju pārstāvjus un Valsts sekretāru sanāksmē 15. janvārī izsludinātos likuma grozījumus uzskata par vārda brīvības būtisku ierobežojumu.Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi likumā paredz plašākus ierobežojumus informācijas publiskošanai par kriminālprocesiem un vēl vairāk ierobežos žurnālistu tiesības informēt sabiedrību par tai svarīgiem notikumiem. LŽA uzskata, ka ministrijas iecerētie grozījumi ir pārspīlēts privātuma aizskāruma ierobežošanas mēģinājums, bet patiesībā to mērķis ir panākt situāciju, ka medijiem tiks liegts ziņot par jebkādu krimināllietu iztiesāšanu un izmeklēšanas gaitu, kamēr nav pieņemts galīgais tiesas lēmums. Kā zināms, Latvijā tiesu galīgā un nepārsūdzamā lēmuma pieņemšana var ilgt pat gadiem (piem., Aivara Lemberga un digitālās televīzijas krimināllietu iztiesāšana), tādējādi sabiedrībai liedzot iespēju sekot līdzi tai nozīmīgiem tiesu procesiem. Jau tagad medijiem ir pienākums ievērot nevainīguma prezumpciju, arī paši mediji ir pieņēmuši un ievēro savus Ētikas kodeksus, kas ir...

Augstākā tiesa (AT) ir veikusi tiesu prakses apkopojumu "Morālā kaitējuma atlīdzināšana civillietās". Tiesu prakses apkopojums akceptēts Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu sanāksmē 13.janvārī. Pētījumu veicis Dr. habil. iur. Kalvis Torgāns, Mg. iur. Aldis Laviņš un Mg. iur. Andrejs Stupins, AT Judikatūras nodaļa un AT Civillietu departaments. Apkopojumā analizēti gan kasācijas instances, gan arī citu instanču tiesu nolēmumi. Apkopojums aptver civillietas, kuras izskatītas laika posmā no 2006.gada, kad izdarīti grozījumi Civillikuma (CL) 1635.pantā, līdz 2014.gada augustam. Šajā laikā kasācijas instances tiesa ir pieņēmusi vairāk nekā 500 nolēmumus lietās, kurās prasīta morālā kaitējuma atlīdzība. Apkopojuma autori ir aplūkojuši praktiski visus nolēmumus, kas pieņemti šajās lietās un ir pieejami Tiesu informācijas sistēmā. Sākotnēji tika atlasīti tuvu simtam nozīmīgu spriedumu, kuros ietvertas atziņas par morālā kaitējuma atlīdzības dažādiem aspektiem, taču izpētes laikā aplūkoto lietu skaits pieauga, jo kļuva redzams, ka vēlams analizēt arī vismaz daļu no vairāk nekā divsimt izskatītajām lietām, kurās kasācijas tiesvedības ierosināšana ir...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 14.janvārī, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt naudas sodus par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Vienlaikus, ņemot vērā būtiski pieaugušo bojāgājušo un cietušo gājēju skaitu, komisija aicināja uz likumprojekta trešo lasījumu iesniegt arī priekšlikumus, kas pastiprinātu arī gājēju atbildību par atstarojoša apģērba nelietošanu diennakts tumšajā laikā. "Šis gads uz Latvijas ceļiem ir sācies īpaši traģiski tieši visneizsargātākajiem ceļu satiksmes dalībniekiem - gājējiem. Jau dažās jaunā gada dienās esam pieredzējuši vairāk avārijas, kurām nebija jānotiek. Taču daudzos gadījumos dzīvību var glābt elementāru noteikumu ievērošana. Piemēram, ka ceļš jāšķērso tam paredzētās vietās un ka tumšajā laikā uz ceļiem gājējiem jābūt labi pamanāmiem jo liela attāluma - tātad jālieto atstarojošs apģērbs," norāda Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Lai cilvēki nopietnāk uztvertu gājējiem noteiktos pienākumus ceļu satiksmē, viens no veidiem ir pastiprināt atbildību. "Sodīt gājējus nav pašmērķis, taču būsim priecīgi par katru dzīvību,...

Vakar, 13.janvārī, Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti grozījumi Krimināllikumā, lai novērstu Latvijas valstspiederīgo prettiesisku iesaistīšanos ārpus Latvijas Republikas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, ierobežotu tā finansēšanu un atbalstu personām, kas piedalās šādā konfliktā. Tieslietu ministrija uzsver, ka brīvprātīgo došanās karot uz valstīm vai reģioniem, kur norisinās karadarbība vai tai pielīdzināmi bruņoti konflikti, kļuvusi par vienu no pēdējā laika aktualitātēm starptautiskās drošības jomā visā pasaulē. Valstis, kuras ievēro apņemšanos neizmantot karu kā konfliktu risināšanas līdzekli, ir ieinteresētas nepieļaut savu valstspiederīgo iesaisti bruņotos konfliktos ārvalstīs, pamatojot kontroles nepieciešamību ar ievērojamiem valsts un sabiedrības drošības apdraudējumiem, kas rodas pēc personu atgriešanās valstī. Latvijā tiesiskais regulējums šobrīd neparedz tiešu liegumu Latvijas valstspiederīgajiem iesaistīties bruņotā konfliktā ārvalstīs, netiek regulēta algotņu darbība, kā arī nav noteikts aizliegums vervēt personas un tās apmācīt nosūtīšanai dalībai ārvalstīs notiekošā bruņotā konfliktā, ja vien nodarījumā nav saskatāmas cilvēku tirdzniecības vai terorisma pazīmes. Atbilstoši valdības nolemtajam Krimināllikums tiks papildināts ar trim jauniem pantiem, paredzot...

Vakar, 13.janvārī, Ministru kabinets akceptēja grozījumus virknē likumu, kas paredz apcietinājuma, brīvības atņemšanas soda, kā arī sabiedriskā darba izpildes procedūras vienkāršošanu. Grozījumi akceptēti Latvijas Sodu izpildes kodeksā, Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā un likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem". Kā teikts likumprojektu anotācijā, jau 2011.gadā tika uzsākta diskusija, lai uzlabotu ieslodzīto un probācijas klientu soda izpildes laikā pieņemto lēmumu apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas kārtību. Jau tobrīd pastāvēja tādas problēmas kā tas, ka nav precīzi nodalīti iestādes iekšējie lēmumi, kas nebūtu pārsūdzami, un pārsūdzamie lēmumi. Tāpat ir konstatēti nesamērīgi ilgi pārsūdzēto lēmumu izskatīšanas termiņi tiesās un ārkārtīgi liels saņemto sūdzību skaits soda izpildes iestādēs. Līdz ar ko nepieciešams uzlabot apcietinājuma un kriminālsodu izpildes laikā pieņemto lēmumu pārsūdzības kārtību. Tanī pat laikā jāņem vērā, ka ieslodzītajiem jānodrošina iespēja aizstāvēt savas tiesības tiesā, savukārt pieaugošā administratīvo tiesu noslogotība var izraisīt diskusijas par to, vai vēršanās administratīvajā tiesā ir efektīvs ieslodzīto tiesību aizsardzības mehānisms. Līdz ar...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments decembrī, izskatot pieteicējas kasācijas sūdzību lietā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tai tiktu piešķirtas tiesības pārdot hidroelektrostacijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, apturēja tiesvedību lietā un pieņēma lēmumu iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā par Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" 100.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64.pantam. Elektroenerģijas tirgus likuma 29.panta pirmā daļa noteic, ka ražotājs, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā. Savukārt saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 29.panta ceturto daļu nosacījumus elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī kritērijus ražotāju kvalifikācijai šā panta pirmajā daļā noteikto tiesību saņemšanai un kārtību, kādā var atteikties no tām, elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no atjaunojamo energoresursu veida, obligātā iepirkuma apjoma noteikšanas, īstenošanas un uzraudzības kārtību, obligātā iepirkuma apjoma izmaksu segšanas kārtību, kā arī pasākumus, lai veicinātu...

Datu aizsardzības direktīvā (Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 24.oktobra direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti) ir noteikti tiesiskie pamati, kad ir pieļaujama personas datu apstrāde. Tomēr Datu aizsardzības direktīva neattiecas uz personas datu apstrādi, ko veic fiziska persona tikai un vienīgi personiskām vai sadzīviskām vajadzībām. Eiropas Savienības tiesa savā spriedumā noteica, ka pirmkārt, termins “personas dati” ietver jebkādu informāciju, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu. Identificējama persona ir jebkurš, kas var tikt identificēts tieši vai netieši, saistībā ar vienu vai vairākiem savas fiziskās identitātes faktoriem. Līdz ar to personas attēls, ko ir ierakstījusi videonovērošanas kamera, ir personas dati, jo padara iespējamu personu identifikāciju. Ņemot vērā minēto, videonovērošanai, kas ietver personas datu vākšanu (ierakstīšanu) un saglabāšanu, jāpiemēro Datu aizsardzības direktīvā noteiktais, jo tā ir automātiska datu apstrāde. Otrkārt, tiesa norādīja, ka direktīvā noteiktais izņēmums, ja fiziskā persona veic personas datu apstrādi tikai...

Konkurences padome (KP) 11. decembrī pieņēma lēmumu atļaut Orkla ASA un AS „Gutta”, SIA „NP Foods”, AS „Staburadze”, UAB „Margiris”, SIA „Detente”, AS „Laima” un to meitas sabiedrību apvienošanos. KP secina, ka darījuma rezultātā ietekmētajos tirgos netiks nodarīts kaitējums konkurencei. KP lēmumā secina, ka tirgos, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki, – sulu, sulu dzērienu un nektāru tirgū, šokolādes konditorejas tirgū, cukura konditorejas izstrādājumu tirgū, cepumu, biskvītu un vafeļu tirgū, kā arī galda mērču tirgū un gatavo zupu tirgū – Latvijā un Baltijas teritorijā konkurence netiks būtiski samazināta. Darījuma rezultātā minētajos tirgos apvienošanās dalībnieku tirgus daļas pieaugums vērtējams kā neliels, savukārt jaunu konkurentu ienākšanai attiecīgajos preču tirgos būtisku barjeru nav. Vienlaikus mazumtirgotājiem saglabājas iespējas iegādāties arī citu ražotāju produkciju gan Latvijā, gan arī ārpus Latvijas teritorijas. Apvienošanās rezultātā Orkla ASA iegūs vienpersonisku izšķirošo ietekmi NP Foods koncernā, tādējādi iegūstot 100% AS „Gutta” akciju, kā arī 100% SIA „NP Foods”, AS „Staburadze”, Lietuvas sabiedrības UAB...

Ar pienācīgiem resursiem nodrošināts, mērķorientēts atbalsts noziegumos cietušajiem ir būtisks, lai panāktu, ka noziegumos cietušajiem ir reāla piekļuve tiesu sistēmai saistībā ar ciešanām, kas viņiem nodarītas, un nodrošinātu, ka viņu tiesības tiek ievērotas. Eiropas Savienībā pieejamo noziegumos cietušo atbalsta pakalpojumu novērtējumā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA) atzīmē, ka, neraugoties uz uzlabojumiem, daudzās dalībvalstīs joprojām pastāv problēmas. “Palīdzība cietušajiem jādara pieejama pirms kriminālprocesa, tā laikā un pēc tā, un jādara pieejama ne tikai juridiska palīdzība, bet arī jāsniedz psiholoģisks un emocionāls atbalsts”, uzsver FRA direktors Morten Kjaerum. “Desmit mēnešos Eiropas Savienības dalībvalstīm bija jātransponē Eiropas Savienības “Cietušo direktīva”, bet darāmā vēl ir daudz.” Lai cietušajiem Eiropas Savienībā palīdzētu nodrošināt efektīvu atbalstu tiesā, FRA ziņojumā ir sniegti vairāki ieteikumi, piemēram: Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jānodrošina mērķtiecīgu atbalsta pakalpojumu sniegšana, ieskaitot palīdzību saistībā ar traumām un konsultācijas cietušajiem ar īpašām vajadzībām, piemēram, cietušajiem ar invaliditāti, seksuālas vardarbības upuriem vai nelegālajiem migrantiem, kuri kļuvuši par noziegumos...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, decembrī izskatot Tieslietu ministrijas kasācijas sūdzību lietā par ministrijas pienākumu atlīdzināt morālo kaitējumu, kas personai radies, pretēji likumam izpaužot informāciju par disciplinārlietas ierosināšanu pret tiesnesi un ziņas par plānotu disciplinārlietas ierosināšanu, nolēma apturēt lietā tiesvedību un iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai. Augstākās tiesas ieskatā, disciplinārlietas ierosināšanas un izskatīšanas konfidencialitātes regulējuma izpratne un piemērošana ir nopietni apsverama saistībā ar taisnīgas tiesas jēdzienu, tiesnešu neatkarību un sabiedrības uzticību tiesu varai. Iesniedzot pieteikumu Satversmes tiesai, Augstākā tiesa lūdz vērtēt Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 11.6panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 92. un 100.pantam. Augstākās tiesas ieskatā tas, ka Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 11.6pants (izņemot normas, kas paredz ierobežotas pieejamības statusu lietas materiāliem pēc lietas izskatīšanas) nosaka stingrus ierobežojumus ziņu pieejamībai par iespējama disciplinārpārkāpuma izmeklēšanu un disciplinārlietas izskatīšanu, vienlaikus neparedzot nekādu apsvēršanas pienākumu un principus, kas būtu konkrētā gadījumā izmantojami, padara regulējumu nepiemērotu leģitīmā mērķa sasniegšanai - demokrātiskas un tiesiskas valsts...

Lai nodrošinātu civiltiesisku strīdu efektīvu un taisnīgu izšķiršanu šķīrējtiesā, no 2015.gada 1.janvāra stājies spēkā Šķīrējtiesu likums, informē Uzņēmumu reģistrs. Jaunā likuma mērķis ir noteikt šķīrējtiesu izveidošanas kārtību un darbības pamatprincipus. Šķīrējtiesu likums izvirza jaunas prasības patstāvīgo šķīrējtiesu dibinātājiem, nosaukumiem, reglamentos noteiktajām ziņām, šķīrējtiesnešu saraksta iesniegšanas kārtībai, kā arī patstāvīgās šķīrējtiesas darbības organizācijai. Būtiski ņemt vērā, ka Šķīrējtiesu likums paredz pārejas posmu, kura laikā, līdz 2015.gada 1.jūnijam, pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam ir jānodrošina atbilstība jaunajam Šķīrējtiesu likumam: • jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā apliecinājums par to, ka pastāvīgās šķīrējtiesas darbības organizēšanai nodrošinātas visas Šķīrējtiesu likuma 4.pantā noteiktās prasības; • jānodrošina nosaukuma atbilstība Šķīrējtiesu likuma 7.panta prasībām; • Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz pastāvīgās šķīrējtiesas reglaments (atbilstošs Šķīrējtiesu likuma 8.pantam); • Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz šķīrējtiesnešu saraksts (vismaz 10 šķīrējtiesneši); • Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz apliecinājums tam, ka šķīrējtiesnešu sarakstā ietvertie šķīrējtiesneši atbilst Šķīrējtiesu likuma prasībām; • Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz dokumenti, kas pamato šķīrējtiesnešu sarakstā iekļauto šķīrējtiesnešu kvalifikāciju. Ja patstāvīgā šķīrējtiesa...

Šā gada 8.janvārī Tiesnešu diplinārkolēģija izskatīja 2014.gada 14.novembra un 18.decembra sēdēs apvienotās disciplinārlietas pret pilsētas tiesas tiesnesi. Tiesnesei tika izteikts rājiens. Tā, pret pilsētas tiesas tiesnesi tika ierosināta lieta ar pilsētas tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājas 2014.gada 9.oktobra lēmumu un tieslietu ministra 2014.gada 24.oktobra rīkojumu par tīšu likuma pārkāpumu lietas izskatīšanā, kad tiesnese pieņēma lēmumu civillietā, kamēr tā saistībā ar Ģenerālprokuratūras iesniegto protestu un ierosināto kasācijas tiesvedību atradās Augstākajā tiesā. Tādējādi tika pieņemts lēmums bez pierādījumu pārbaudes civillietā, kas neatradās tiesneses rīcībā. Savukārt ar tieslietu ministra pienākumu izpildītājas kultūras ministres 2014.gada 5.decembra rīkojumu tika ierosināta disciplinārlieta par tiesneses pieļautiem tīšiem likuma pārkāpumiem sakarā ar Augstākās tiesas 2014.gada 24.oktobra lēmumu, ar kuru konstatēts, ka pilsētas tiesas tiesnese, pieņemot lēmumu, pieļāvusi Maksātnespējas likuma un Civilprocesa likuma normu pārkāpumus. Tāpat par šiem pašiem pārkāpumiem, bet plašākā apjomā pret tiesnesi tika ierosināta disciplinārlieta ar apgabaltiesas priekšsēdētājas 2014.gada 4.decembra lēmumu, papildus lēmumā norādot tiesneses bezdarbību, ilgstoši neizlemjot jautājumu...

2015.gada 7.janvārī Satversmes tiesas 2.kolēģija ierosināja lietu "Par Latvijas valsts karoga likuma 7.panta pirmās un otrās daļas un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.43 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100. pantam". Apstrīdētās normas Latvijas valsts karoga likuma 7.panta pirmā un otrā daļa nosaka: "(1) Latvijas valsts karogu pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām novieto 1.maijā, 4.maijā, 21.augustā, 11.novembrī un 18.novembrī. (2) Latvijas valsts karogu sēru noformējumā pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām novieto 25.martā, 14.jūnijā, 17.jūnijā, 4.jūlijā un decembra pirmajā svētdienā." Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.43 pants nosaka: "Par Latvijas valsts karoga vai citu valstu karogu nepacelšanu Saeimas, Ministru kabineta, republikas pilsētu domju vai novadu domju noteiktajās dienās vai gadījumos, kā arī par Ministru kabineta noteiktā Latvijas valsts karoga pacelšanas veida vai kārtības pārkāpšanu — izsaka brīdinājumu. Par tādām pašām darbībām, ja...

Mediācijas likums ir spēkā kopš pērnā gada jūnija, bet 2015.gada 1.janvārī spēkā stājās no Mediācijas likuma izrietošais regulējums attiecībā uz tiesas ieteiktu mediāciju. Proti, tiesnesim ir pienākums ieteikt pusēm izmantot mediāciju strīda izšķiršanai visās prasības kārtības civillietās. Tiesnesis vai tiesa aicina puses izvēlēties mediatoru no sertificētu mediatoru saraksta, bet tas neliedz pusēm izvēlēties arī citu mediatoru, kas nav šajā sarakstā. Sertificētu mediatoru saraksts atrodams Mediācijas padomes mājaslapā www.mediacija.lv. Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesnese un Eiropas tiesnešu asociācijas mediācijai (GEMME) valdes locekle no Latvijas Zane Pētersone informē, ka kopā ar Sertificētu mediatoru padomi ir izstrādāts informācijas materiāls, ko tiesas var izmantot, informējot lietu dalībniekus. Informācija par mediāciju atrodama tiesu kancelejās, arī Augstākās tiesas Kancelejas Departamentu sekretariātā un Civillietu tiesu palātas sekretariātā, kā arī informācija stendā pie ieejas. Mediācija ir brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Savukārt tiesas ieteikta mediācija ir mediācija, kuru...