TIESĪBAS

Vakar, 13.janvārī, Ministru kabinets akceptēja grozījumus virknē likumu, kas paredz apcietinājuma, brīvības atņemšanas soda, kā arī sabiedriskā darba izpildes procedūras vienkāršošanu. Grozījumi akceptēti Latvijas Sodu izpildes kodeksā, Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā un likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem". Kā teikts likumprojektu anotācijā, jau 2011.gadā tika uzsākta diskusija, lai uzlabotu ieslodzīto un probācijas klientu soda izpildes laikā pieņemto lēmumu apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas kārtību. Jau tobrīd pastāvēja tādas problēmas kā tas, ka nav precīzi nodalīti iestādes iekšējie lēmumi, kas nebūtu pārsūdzami, un pārsūdzamie lēmumi. Tāpat ir konstatēti nesamērīgi ilgi pārsūdzēto lēmumu izskatīšanas termiņi tiesās un ārkārtīgi liels saņemto sūdzību skaits soda izpildes iestādēs. Līdz ar ko nepieciešams uzlabot apcietinājuma un kriminālsodu izpildes laikā pieņemto lēmumu pārsūdzības kārtību. Tanī pat laikā jāņem vērā, ka ieslodzītajiem jānodrošina iespēja aizstāvēt savas tiesības tiesā, savukārt pieaugošā administratīvo tiesu noslogotība var izraisīt diskusijas par to, vai vēršanās administratīvajā tiesā ir efektīvs ieslodzīto tiesību aizsardzības mehānisms. Līdz ar...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments decembrī, izskatot pieteicējas kasācijas sūdzību lietā par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru tai tiktu piešķirtas tiesības pārdot hidroelektrostacijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, apturēja tiesvedību lietā un pieņēma lēmumu iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā par Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumu Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" 100.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64.pantam. Elektroenerģijas tirgus likuma 29.panta pirmā daļa noteic, ka ražotājs, kas elektroenerģiju ražo, izmantojot atjaunojamos energoresursus, var iegūt tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma veidā. Savukārt saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 29.panta ceturto daļu nosacījumus elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī kritērijus ražotāju kvalifikācijai šā panta pirmajā daļā noteikto tiesību saņemšanai un kārtību, kādā var atteikties no tām, elektroenerģijas cenas noteikšanas kārtību atkarībā no atjaunojamo energoresursu veida, obligātā iepirkuma apjoma noteikšanas, īstenošanas un uzraudzības kārtību, obligātā iepirkuma apjoma izmaksu segšanas kārtību, kā arī pasākumus, lai veicinātu...

Datu aizsardzības direktīvā (Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 24.oktobra direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti) ir noteikti tiesiskie pamati, kad ir pieļaujama personas datu apstrāde. Tomēr Datu aizsardzības direktīva neattiecas uz personas datu apstrādi, ko veic fiziska persona tikai un vienīgi personiskām vai sadzīviskām vajadzībām. Eiropas Savienības tiesa savā spriedumā noteica, ka pirmkārt, termins “personas dati” ietver jebkādu informāciju, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu. Identificējama persona ir jebkurš, kas var tikt identificēts tieši vai netieši, saistībā ar vienu vai vairākiem savas fiziskās identitātes faktoriem. Līdz ar to personas attēls, ko ir ierakstījusi videonovērošanas kamera, ir personas dati, jo padara iespējamu personu identifikāciju. Ņemot vērā minēto, videonovērošanai, kas ietver personas datu vākšanu (ierakstīšanu) un saglabāšanu, jāpiemēro Datu aizsardzības direktīvā noteiktais, jo tā ir automātiska datu apstrāde. Otrkārt, tiesa norādīja, ka direktīvā noteiktais izņēmums, ja fiziskā persona veic personas datu apstrādi tikai...

Konkurences padome (KP) 11. decembrī pieņēma lēmumu atļaut Orkla ASA un AS „Gutta”, SIA „NP Foods”, AS „Staburadze”, UAB „Margiris”, SIA „Detente”, AS „Laima” un to meitas sabiedrību apvienošanos. KP secina, ka darījuma rezultātā ietekmētajos tirgos netiks nodarīts kaitējums konkurencei. KP lēmumā secina, ka tirgos, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki, – sulu, sulu dzērienu un nektāru tirgū, šokolādes konditorejas tirgū, cukura konditorejas izstrādājumu tirgū, cepumu, biskvītu un vafeļu tirgū, kā arī galda mērču tirgū un gatavo zupu tirgū – Latvijā un Baltijas teritorijā konkurence netiks būtiski samazināta. Darījuma rezultātā minētajos tirgos apvienošanās dalībnieku tirgus daļas pieaugums vērtējams kā neliels, savukārt jaunu konkurentu ienākšanai attiecīgajos preču tirgos būtisku barjeru nav. Vienlaikus mazumtirgotājiem saglabājas iespējas iegādāties arī citu ražotāju produkciju gan Latvijā, gan arī ārpus Latvijas teritorijas. Apvienošanās rezultātā Orkla ASA iegūs vienpersonisku izšķirošo ietekmi NP Foods koncernā, tādējādi iegūstot 100% AS „Gutta” akciju, kā arī 100% SIA „NP Foods”, AS „Staburadze”, Lietuvas sabiedrības UAB...

Ar pienācīgiem resursiem nodrošināts, mērķorientēts atbalsts noziegumos cietušajiem ir būtisks, lai panāktu, ka noziegumos cietušajiem ir reāla piekļuve tiesu sistēmai saistībā ar ciešanām, kas viņiem nodarītas, un nodrošinātu, ka viņu tiesības tiek ievērotas. Eiropas Savienībā pieejamo noziegumos cietušo atbalsta pakalpojumu novērtējumā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA) atzīmē, ka, neraugoties uz uzlabojumiem, daudzās dalībvalstīs joprojām pastāv problēmas. “Palīdzība cietušajiem jādara pieejama pirms kriminālprocesa, tā laikā un pēc tā, un jādara pieejama ne tikai juridiska palīdzība, bet arī jāsniedz psiholoģisks un emocionāls atbalsts”, uzsver FRA direktors Morten Kjaerum. “Desmit mēnešos Eiropas Savienības dalībvalstīm bija jātransponē Eiropas Savienības “Cietušo direktīva”, bet darāmā vēl ir daudz.” Lai cietušajiem Eiropas Savienībā palīdzētu nodrošināt efektīvu atbalstu tiesā, FRA ziņojumā ir sniegti vairāki ieteikumi, piemēram: Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jānodrošina mērķtiecīgu atbalsta pakalpojumu sniegšana, ieskaitot palīdzību saistībā ar traumām un konsultācijas cietušajiem ar īpašām vajadzībām, piemēram, cietušajiem ar invaliditāti, seksuālas vardarbības upuriem vai nelegālajiem migrantiem, kuri kļuvuši par noziegumos...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, decembrī izskatot Tieslietu ministrijas kasācijas sūdzību lietā par ministrijas pienākumu atlīdzināt morālo kaitējumu, kas personai radies, pretēji likumam izpaužot informāciju par disciplinārlietas ierosināšanu pret tiesnesi un ziņas par plānotu disciplinārlietas ierosināšanu, nolēma apturēt lietā tiesvedību un iesniegt pieteikumu Satversmes tiesai. Augstākās tiesas ieskatā, disciplinārlietas ierosināšanas un izskatīšanas konfidencialitātes regulējuma izpratne un piemērošana ir nopietni apsverama saistībā ar taisnīgas tiesas jēdzienu, tiesnešu neatkarību un sabiedrības uzticību tiesu varai. Iesniedzot pieteikumu Satversmes tiesai, Augstākā tiesa lūdz vērtēt Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 11.6panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 92. un 100.pantam. Augstākās tiesas ieskatā tas, ka Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 11.6pants (izņemot normas, kas paredz ierobežotas pieejamības statusu lietas materiāliem pēc lietas izskatīšanas) nosaka stingrus ierobežojumus ziņu pieejamībai par iespējama disciplinārpārkāpuma izmeklēšanu un disciplinārlietas izskatīšanu, vienlaikus neparedzot nekādu apsvēršanas pienākumu un principus, kas būtu konkrētā gadījumā izmantojami, padara regulējumu nepiemērotu leģitīmā mērķa sasniegšanai - demokrātiskas un tiesiskas valsts...

Lai nodrošinātu civiltiesisku strīdu efektīvu un taisnīgu izšķiršanu šķīrējtiesā, no 2015.gada 1.janvāra stājies spēkā Šķīrējtiesu likums, informē Uzņēmumu reģistrs. Jaunā likuma mērķis ir noteikt šķīrējtiesu izveidošanas kārtību un darbības pamatprincipus. Šķīrējtiesu likums izvirza jaunas prasības patstāvīgo šķīrējtiesu dibinātājiem, nosaukumiem, reglamentos noteiktajām ziņām, šķīrējtiesnešu saraksta iesniegšanas kārtībai, kā arī patstāvīgās šķīrējtiesas darbības organizācijai. Būtiski ņemt vērā, ka Šķīrējtiesu likums paredz pārejas posmu, kura laikā, līdz 2015.gada 1.jūnijam, pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam ir jānodrošina atbilstība jaunajam Šķīrējtiesu likumam: • jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā apliecinājums par to, ka pastāvīgās šķīrējtiesas darbības organizēšanai nodrošinātas visas Šķīrējtiesu likuma 4.pantā noteiktās prasības; • jānodrošina nosaukuma atbilstība Šķīrējtiesu likuma 7.panta prasībām; • Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz pastāvīgās šķīrējtiesas reglaments (atbilstošs Šķīrējtiesu likuma 8.pantam); • Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz šķīrējtiesnešu saraksts (vismaz 10 šķīrējtiesneši); • Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz apliecinājums tam, ka šķīrējtiesnešu sarakstā ietvertie šķīrējtiesneši atbilst Šķīrējtiesu likuma prasībām; • Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz dokumenti, kas pamato šķīrējtiesnešu sarakstā iekļauto šķīrējtiesnešu kvalifikāciju. Ja patstāvīgā šķīrējtiesa...

Šā gada 8.janvārī Tiesnešu diplinārkolēģija izskatīja 2014.gada 14.novembra un 18.decembra sēdēs apvienotās disciplinārlietas pret pilsētas tiesas tiesnesi. Tiesnesei tika izteikts rājiens. Tā, pret pilsētas tiesas tiesnesi tika ierosināta lieta ar pilsētas tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājas 2014.gada 9.oktobra lēmumu un tieslietu ministra 2014.gada 24.oktobra rīkojumu par tīšu likuma pārkāpumu lietas izskatīšanā, kad tiesnese pieņēma lēmumu civillietā, kamēr tā saistībā ar Ģenerālprokuratūras iesniegto protestu un ierosināto kasācijas tiesvedību atradās Augstākajā tiesā. Tādējādi tika pieņemts lēmums bez pierādījumu pārbaudes civillietā, kas neatradās tiesneses rīcībā. Savukārt ar tieslietu ministra pienākumu izpildītājas kultūras ministres 2014.gada 5.decembra rīkojumu tika ierosināta disciplinārlieta par tiesneses pieļautiem tīšiem likuma pārkāpumiem sakarā ar Augstākās tiesas 2014.gada 24.oktobra lēmumu, ar kuru konstatēts, ka pilsētas tiesas tiesnese, pieņemot lēmumu, pieļāvusi Maksātnespējas likuma un Civilprocesa likuma normu pārkāpumus. Tāpat par šiem pašiem pārkāpumiem, bet plašākā apjomā pret tiesnesi tika ierosināta disciplinārlieta ar apgabaltiesas priekšsēdētājas 2014.gada 4.decembra lēmumu, papildus lēmumā norādot tiesneses bezdarbību, ilgstoši neizlemjot jautājumu...

2015.gada 7.janvārī Satversmes tiesas 2.kolēģija ierosināja lietu "Par Latvijas valsts karoga likuma 7.panta pirmās un otrās daļas un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.43 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100. pantam". Apstrīdētās normas Latvijas valsts karoga likuma 7.panta pirmā un otrā daļa nosaka: "(1) Latvijas valsts karogu pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām novieto 1.maijā, 4.maijā, 21.augustā, 11.novembrī un 18.novembrī. (2) Latvijas valsts karogu sēru noformējumā pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām novieto 25.martā, 14.jūnijā, 17.jūnijā, 4.jūlijā un decembra pirmajā svētdienā." Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.43 pants nosaka: "Par Latvijas valsts karoga vai citu valstu karogu nepacelšanu Saeimas, Ministru kabineta, republikas pilsētu domju vai novadu domju noteiktajās dienās vai gadījumos, kā arī par Ministru kabineta noteiktā Latvijas valsts karoga pacelšanas veida vai kārtības pārkāpšanu — izsaka brīdinājumu. Par tādām pašām darbībām, ja...

Mediācijas likums ir spēkā kopš pērnā gada jūnija, bet 2015.gada 1.janvārī spēkā stājās no Mediācijas likuma izrietošais regulējums attiecībā uz tiesas ieteiktu mediāciju. Proti, tiesnesim ir pienākums ieteikt pusēm izmantot mediāciju strīda izšķiršanai visās prasības kārtības civillietās. Tiesnesis vai tiesa aicina puses izvēlēties mediatoru no sertificētu mediatoru saraksta, bet tas neliedz pusēm izvēlēties arī citu mediatoru, kas nav šajā sarakstā. Sertificētu mediatoru saraksts atrodams Mediācijas padomes mājaslapā www.mediacija.lv. Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesnese un Eiropas tiesnešu asociācijas mediācijai (GEMME) valdes locekle no Latvijas Zane Pētersone informē, ka kopā ar Sertificētu mediatoru padomi ir izstrādāts informācijas materiāls, ko tiesas var izmantot, informējot lietu dalībniekus. Informācija par mediāciju atrodama tiesu kancelejās, arī Augstākās tiesas Kancelejas Departamentu sekretariātā un Civillietu tiesu palātas sekretariātā, kā arī informācija stendā pie ieejas. Mediācija ir brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Savukārt tiesas ieteikta mediācija ir mediācija, kuru...

Tieslietu padome aicina Augstākās tiesas Krimināllietu departamentu skaidrot Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu Ludmilas Poļakovas, Ervīna Kušķa un Jāņa Tiltiņa neiecelšanu departamenta tiesnešu amatos, savukārt Saeimas Juridiskajai komisijai rosina izvērtēt departamenta sniegto motivāciju un atkārtoti izskatīt priekšlikumu par apgabaltiesas tiesnešu skaita palielināšanu un šo tiesnešu pārcelšanu darbā Rīgas apgabaltiesā. Nepietiekams skaidrojums par izvērtēšanas procesu un Krimināllietu departamenta kopsapulces lēmuma motivāciju atturējis Saeimas Juridisko komisiju šo jautājumu virzīt Saeimas balsojumam. Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, 5.janvāra Tieslietu padomes sēdē izskaidrojot tiesnešu izvērtēšanas procesu, norādīja - ja likumdevēja griba būtu tiesu reformas gaitā visus palātas tiesnešus no apelācijas instances pārcelt kasācijas instancē - departamentā, tad tā būtu rakstīts likuma pārejas noteikumos. Taču likumā ir dota kompetence departamentam izvērtēt kandidātu atbilstību darbam kasācijas instancē. Tieslietu padomes locekļi diskusijā pauda viedokli, ka nav apšaubāma likumā noteiktā kompetence departamentam lemt par tiesnešu atbilstību darbam kasācijas instancē, jo no sistēmas viedokļa ir pareizi, ka augstākās instances tiesnešu...

Sākot ar 2015. gada 5. janvāri, Patentu valdes tīmekļa vietnē tiek nodrošināta iespēja iesniegt dizainparauga pieteikumu tiešsaistē. Pieteikumu iespējams aizpildīt un iesniegt 24 stundas diennaktī. Lai uzsāktu pieteikuma iesniegšanu, iesniedzējam vispirms ir jāidentificējas, lietojot portāla latvija.lv autentifikācijas līdzekļus. Šī identificēšanās saskaņā ar Dizainparaugu likuma 15. panta 8.1 daļu aizstāj pieteicēja vai, attiecīgi, viņa pilnvarotā pārstāvja parakstu. Tūlīt pēc autentificēšanās tiks atvērta pieteikuma iesniegšanas forma. Pieteikuma aizpildīšanas procesā ir pieejamas norādes un skaidrojumi. Pieteikuma aizpildīšanas gaitā ir iespējams ne tikai ievadīt datus no jauna, bet arī automātiski tos iesaukt no jau agrāk reģistrētiem vai pieteiktiem dizainparaugiem. Pieteikums nav jāaizpilda vienā piegājienā. Nepieciešamības gadījumā datus var saglabāt un pieteikuma iesniegšanu pabeigt vēlāk. Valsts nodevu par dizainparauga pieteikuma iesniegšanu var samaksāt tiešsaistes režīmā uzreiz vai arī atlikt uz vēlāku laiku. Šis rīks izveidots Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes un dizainparaugi) Sadarbības fonda ietvaros.

Tieslietu ministrija informējusi par būtiskākajiem 2015. gada atnestajiem jaunumiem un grozījumiem tieslietu nozares regulējumā: 2015.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” unlikumā „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, kas piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību gadījumā atceļ daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku pienākumu kompensēt zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu.No 2015.gada 1.janvāra pilnveidota Valsts zemes dienesta un zemesgrāmatu nodaļu sadarbība, kā rezultātā informāciju par būvju kadastrālo uzmērīšanu, zemes robežu plānu un apgrūtinājumu plānu zemesgrāmatu nodaļa iegūst no Valsts zemes dienesta, nevis pieprasa personai. Virkni ierakstus zemesgrāmatā izdara pēc informācijas saņemšanas no Kadastra informācijas sistēmas. (Gadījumi: Kadastra numura maiņa; Kadastra apzīmējuma maiņa; Pēc kadastrālās uzmērīšanas datiem precizēta zemes vienības platība; Veiktas izmaiņas nekustamā īpašuma objekta adresē; Precizēta dzīvokļa īpašuma kā atsevišķa īpašuma kopējā platība; Precizēta dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošā kopīpašuma domājamā daļa, pamatojoties uz privatizāciju veicošās institūcijas informāciju).

Satversmes tiesa 2014. gada 29. decembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2014-06-03 „Par Ministru kabineta 2005. gada 17. maija noteikumu Nr. 331 „Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem” 3. punkta, 5.5. apakšpunkta, 7. punkta un 10. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta trešajam teikumam un 105. pantam, kā arī Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktam”. Apstrīdētās normas Apstrīdētās normas noteica kārtību, kādā aprēķināms apdrošināšanas atlīdzības apmērs par cietušās personas sāpēm un garīgajām ciešanām cietušās personas fiziskas traumas dēļ, kā arī noteica atlīdzības apmērus. Noteikumi citastarp paredzēja: - apdrošināšanas atlīdzību no 80 līdz 200 latiem (120 līdz 290 euro), ja cietušajai personai ir vidēja smaguma miesas bojājumi, - atlīdzību no 250 līdz 400 latiem (300 līdz 570 euro), ja cietušajai personai ir smagi miesas bojājumi, - atlīdzības kopējo apmēru līdz 1000 latiem (1430 euro) katrai ceļu satiksmes...

Konkurences padome(KP) 2014. gada 3.decembrī pieņēma lēmumu, ar kuru konstatēja, ka VAS "Latvijas Pasts", ļaunprātīgi izmantojot dominējošo stāvokli tirgū, diskriminējusi sava meitasuzņēmuma SIA "Mailmaster" konkurentus. VAS "Latvijas Pasts" piemērots naudas sods 12 000 eiro apmērā. Uzņēmumi, kas savu klientu vārdā drukā un ievieto aploksnēs vairumā izsūtāmas vēstules, piemēram, rēķinus un dažādus paziņojumus, sadarbojas ar VAS "Latvijas Pasts", kas nodrošina sūtījumu piegādi adresātiem. Lietas izpētes gaitā KP konstatēja, ka savam meitasuzņēmumam VAS "Latvijas Pasts" par šādu sūtījumu piegādi ir nodrošinājis ievērojami zemākus tarifus nekā citiem uzņēmumiem, tādējādi nodrošinot konkurences priekšrocības tieši SIA "Mailmaster". Tā Rēzeknes novada pašvaldības iepirkumā par nekustamā īpašuma nodokļa 22 000 paziņojumu sagatavošanu un piegādi, piedāvājot zemāko cenu, uzvarēja SIA "Mailmaster" - tai VAS "Latvijas Pasts" nodrošināja par 89% zemāku tarifu par piegādi nekā citam pretendentam, SIA "Drukātava". VAS "Latvijas Pasts" atrodas dominējošā stāvoklī pasta sūtījumu vairumā tradicionālo pasta pakalpojumu ietvaros piegādes 3.apkalpošanas zonā (reģionos ārpus lielajām pilsētām) pakalpojumu tirgū...