TIESĪBAS

Vakar, 8.decembrī, Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisija ziņoja Valsts prezidentam Andrim Bērziņam kā Satversmes ievada izpildes garantam par komisijas darbu, izaicinājumiem un risinājumiem. Komisija informēja Valsts prezidentu par nepieciešamību vērtēt valsts noslēpuma statusa saglabāšanas nepieciešamību VDK bibliotēkai, instrukcijām, kā arī pielīdzināmiem tiesību aktiem, lai atklāti uzsāktu diskusiju par šo materiālu derīgumu mācībām, studijām un tiesību aizsardzības iestāžu darbam. VDK izpētes komisija vērsa uzmanību uz valdības rīcību, pārvēršot VDK izpētes komisiju no sākotnēji iecerētās zinātniskas struktūras. Komisijas ieskatā nav pieļaujama zinātnei domātā finansējuma sašķelšana vai fragmentācija. Komisijas locekļi, kuri piecus mēnešus strādā bez atlīdzības, pauž izbrīnu, vai zinātniekiem, kuri ir privātpersonas, drīkst noteikt valsts amatpersonas statusu un iekļaut iestādes sastāvā bez to piekrišanas. Sarunā komisijas pārstāvji uzsvēra, ka komisijas izveidošana bija politisks lēmums - 2014.gada maijā Saeima veica grozījumus likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”, par vēl 30 gadiem pagarinot termiņu,...

Valdība šodien plānojusi skatīt Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par prasībām apsardzes nozares uzņēmumu licencēšanai. Nozares organizācijas un darba devēji ir iesnieguši virkni ierosinājumu - tai skaitā, paaugstināt valsts nodevas apmēru licencei fiziskās apsardzes pakalpojumu sniegšanai, ieviest maksu par ikgadējo licences pārreģistrāciju un noteikt minimālo darbinieku skaitu uzņēmumam, kas vēlas sniegt fiziskās apsardzes pakalpojumus. Nozares organizācijas uzskata, ka minētie priekšlikumi nodrošinātu papildus ieņēmumus valsts budžetā un ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanos nozarē, taču Iekšlietu ministrija priekšlikumiem nepiekrīt, norāda Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) vadītājs Arnis Marcinkēvičs. "2014.gada 20.martā stājās spēkā Apsardzes darbības likums, kurā noteikts, ka MK jānosaka prasības apsardzes komersantu licenču saņemšanai. Iekšlietu ministrija, strādājot pie noteikumiem aicināja nozares pārstāvjus sniegt priekšlikumus, kas sekmētu taisnīgas konkurences pastāvēšanu nozarē. Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) un Latvijas Darba devēju konfederācija nāca klajā ar vairākiem būtiskiem ierosinājumiem, kurus Iekšlietu ministrija nav ņēmusi vērā. Pašreiz tiek skatīti priekšlikumi par fiziskās apsardzes licences maksas apmēru, ikgadējo valsts...

Š.g. 29.septembrī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera rīkoja plašu ekonomikas konferenci "Reiderisms Latvijā - tā ietekme uz biznesa vidi un investīciju drošību. Kā pret reiderismu cīnīties?". Konferences dalībnieki - ekonomikas un tiesību jomas eksperti, uzņēmēji, juristi, valsts institūciju pārstāvji, izdarīja secinājumus, kurus LTRK apkopojusi noslēguma ziņojumā. Galvenais secinājums Pēdējo gadu laikā daudzi Latvijas uzņēmumi tādā vai citādā veidā saskārušies ar potenciālu reiderisma gadījumu vai reiderisma mēģinājumu, tāpēc reiderisma problēma ir pietiekami nopietna, lai jau likumdošanas līmenī novērstu vai vismaz būtiski ierobežotu reiderisma iespējamību, garantējot uzņēmējiem drošu un paredzamu uzņēmējdarbības vidi, bet investoriem - ieguldīto investīciju drošību. Likumdevējam un valsts varas pārstāvjiem vajadzētu pievērst vislielāko uzmanību reiderisma izskaušanai. Tas ir ļoti būtisks solis Latvijas uzņēmējdarbības vides sakārtošanā un normālu darba apstākļu nodrošināšanā. Reiderisms ir viens no faktoriem, kas būtiski apdraud ārvalstu investīciju ieplūšanu Latvijā, un līdz ar to arī mūsu valsts ekonomisko izaugsmi un ikviena tās iedzīvotāja dzīves līmeni. Vadlīniju izstrāde Reiderisma kaitīgās...

Atbildot uz Tieslietu ministrijas aicinājumu tieslietu nozares nevalstiskajām organizācijām iesniegt priekšlikumus Tieslietu ministrijas Valdības rīcības plāna projekta sadaļai, Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (turpmāk - Administratoru asociācija) ir sagatavojusi un iesniegusi Tieslietu ministrijā priekšlikumus par maksātnespējas jomas attīstību. Vēstulē Tieslietu ministrijai Administratoru asociācija norāda, ka atbalsta nepieciešamību pilnveidot administratoru darbību un uzskata, ka administratoru uzraudzības stiprināšanai ir nepieciešamas kardinālas izmaiņas administratoru darbības tiesiskajā regulējumā, pārskatot gan tiesas, gan Maksātnespējas administrācijas kompetenci, kā arī pilnveidojot maksātnespējas procesa administratoru darbības regulējumu. Administratoru asociācijas uzskata, ka ir nepieciešams mainīt administratora profesijas statusu, paredzot, ka administrators ir tiesu sistēmai piederīga persona, kas nav valsts amatpersona, un pārstāv brīvo profesiju. Administratoru iekļaušana tiesu sistēmai piederīgo personu vidū nozīmētu administratora profesijas regulējumu atbilstoši tiesu sistēmai raksturīgajiem principiem - vienota profesionālā pašpārvalde, vienoti darbības un ētikas standarti, kā arī tiesu sistēmai raksturīgā disciplināratbildība. Turklāt šādu izmaiņu ieviešana nodrošinātu vienotu juridisko profesiju attīstību un tiesu sistēmai piederīgo personu sistēmas...

Satversmes tiesas 1.kolēģija 2014.gada 4.decembrī ierosināja lietu "Par Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam". Apstrīdētā norma Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 8.panta pirmā daļa: "Ja komercsabiedrība, kura nonākusi finansiālās grūtībās, saskaņā ar komercdarbības atbalstu regulējošiem normatīvajiem aktiem saņem atbalstu, tad no komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīža līdz atbalsta sniegšanas beigām, ievērojot Eiropas Komisijas lēmumā vai nacionālajā normatīvajā aktā par atbalsta piešķiršanu noteikto un neatkarīgi no komercsabiedrības spēkā esošajām juridiskajām saistībām komercsabiedrībai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības (tai skaitā aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus vai citu atlīdzību) neatkarīgi no pakārtoto saistību nodibināšanas brīža" Norma ir spēkā no šā gada 1.jūlija. Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 105.pants: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību." Lietas fakti...

Latgales tiesas apgabala prokuratūras prokurors tiesai nodevis krimināllietu, kurā apsūdzēts vīrietis par krāpšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā un dokumenta viltošanu. Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētais, bija kādas firmas atbildīgā persona, kura izdarīja apzinātas darbības un uzrādīja nepatiesu informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniegtajās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijās un pielikumos par 2008.gada un 2009.gada vairākiem mēnešiem. Apsūdzētais, maskējot fiktīvos darījumus, izgatavoja arī dokumentus, kas saturēja nepatiesas ziņas, turklāt viltoja dokumentos arī uzņēmumu pārstāvju parakstus. Apsūdzētā persona uzrādīja ar PVN apliekamos darījumus, kas netika izmantoti saimnieciskās darbības nodrošināšanai un bija fiktīvi darījumi, samazināja budžetā iemaksājamo nodokli, tādā veidā izvairoties no PVN maksājumu nomaksas valsts budžetā par kopējo summu vairāk nekā 33 800 EUR apmērā. Savukārt daļu no PVN, ko vīrietis nepamatoti deklarēja kā pārmaksātu, lūdza pārskaitīt uz uzņēmuma kontu. Tādā veidā apsūdzētais izkrāpa no valsts vairāk nekā 16800 EUR. Apsūdzētais vīrietis pie kriminālatbildības saukts pēc Krimināllikuma 177.panta trešās...

Šodien, 5.decembrī, Satversmes tiesa rīko konferenci "Satversmes tiesas spriedums kā tiesību avots". Konferences gaitā plānots pārrunāt jautājumus, kas attiecas uz Satversmes tiesas sprieduma vietu un ietekmi tiesību sistēmā, tajā skaitā, tiesību jaunradē. Konferencē ar priekšlasījumiem uzstāsies Satversmes tiesas pirmais priekšsēdētājs Aivars Endziņš, tiesnesis Gunārs Kusiņš, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore Anita Rodiņa Alla Spale, Augstākās tiesas tiesnesis Jānis Neimanis, tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina, Saeimas Juridiskā biroja vecākais padomnieks Jānis Pleps un zvērināta advokāte Ginta Sniedzīte. Konferences atklāšanā ir paredzētas Satversmes tiesas priekšsēdētāja Alda Laviņa, kā arī Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces, Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča un Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Iesalnieka uzrunas. Konferences priekšlasījumus paredzēts publicēt Satversmes tiesas izdotajā konferenču materiālu krājumā.

Administratīvā apgabaltiesa 26.novembrī par pareizu un pamatotu atzina Konkurences padomes (KP) 2013.gada 3.oktobra lēmumu par aizliegtu vienošanos sodīt SIA „Ocean Wind” un SIA „Jūras vējš”. Uzņēmumi bija saskaņojuši dalību publiskajā iepirkumā, tādējādi likvidējot savstarpējo konkurenci un maldinot iepirkuma rīkotāju. Pārkāpuma izmeklēšanu KP uzsāka pēc Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) iesnieguma par sakritībām divu pretendentu, SIA „Ocean Wind” un SIA „Jūras vējš”, piedāvājumos ūdenslīdēju aprīkojuma iepirkumam. KP konstatēja, ka abu uzņēmumu iesniegtie tehniskie piedāvājumi bija saturiski un vizuāli līdzīgi, turklāt tos bija iesniegusi viena persona, kas vienā uzņēmumā ir valdes loceklis, bet otrā – pilnvarota persona ar konkrēto iepirkumu saistītos jautājumos. Savā lēmumā KP īpaši uzsvēra, ka šādā situācijā, kad ar divu uzņēmumu komercinformāciju strādā viens cilvēks, viena uzņēmuma plāni kļūst neizbēgami zināmi otram, un attiecīgi pasūtītājs saņem nevis patiesi konkurējošus, bet gan tikai konkurenci imitējošus piedāvājumus. Lietas izpētes gaitā KP arī noskaidroja, ka abu uzņēmumu valdes locekļi ir radinieki, tomēr no...

Pirmdien, 1.decembrī, notika Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisijas sēde (Komisija), kuras laikā nolēma zvērinātai tiesu izpildītājai piemērot disciplinārsodu – naudas sodu maksimālā apmērā (1430 euro). Komisija sēdē skatīja šā gada 4.novembra sēdē atlikto disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju, kas tika ierosināta ar tieslietu ministra Gaida Bērziņa 2014.gada 10.oktobra rīkojumu. Disciplinārlieta iepriekš tika ierosināta par pieļautiem pārkāpumiem depozītu summu uzskaitē un kontrolē, vairākiem pārkāpumiem nolēmumu izpildē, rīcību ar trešo personu naudas līdzekļiem, ienākošo un izejošo naudas līdzekļu pareizu uzskaiti un virzību, lietvedības organizēšanu, kā arī par pārbaudes veicēju nenodrošināšanu ar iespēju iepazīties ar izpildu lietvedībā esošajām lietām un informācijas nesniegšanu pieprasītajā apjomā. Izvērtējot minētos pārkāpumus un uzklausot zvērinātas tiesu izpildītājas sniegtos paskaidrojumus, kuros zvērināta tiesu izpildītāja minēja, ka lielākā daļa seku ir novērstas, kā arī apņemas turpmāk sakārtot depozītu summu uzskaiti un nepieļaut pārkāpumus, Komisija nolēma zvērinātai tiesu izpildītājai kā disciplinārsodu piemērot naudas sodu maksimālā apmērā jeb 1430 euro.

Šogad jau vairāk nekā 60 patērētāji vērsušies ar sūdzībām Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (turpmāk PTAC), lai meklētu palīdzību, kā rīkoties situācijās, kad pakļāvušies neatlaidīgiem pārdevējiem, kas ar ētiski un likumiski apšaubāmām metodēm patērētājiem piedāvājuši savas preces vai pakalpojumus. Galvenokārt tie ir bijuši gadījumi, kad patērētāji pa tālruni tika aicināti piedalīties "ortopēdijas veselības pētījumos" un it kā par brīvu patērētājiem tika piegādāti matrači, patērētāji aicināti uz kosmētikas procedūrām, pēc tam apvārdoti, lai iegādātos kosmētiku vairāku tūkstošu Eiro apmērā, tiešajā tirdzniecībā patērētāja mājās pārdoti dārgi ūdens filtri, televizori u.c. preces. Lai patērētāji nepakļautos pārdevēju spiedienam un īpaši kritiski izvērtētu pirkumu nepieciešamību, sevišķi tiešajā tirdzniecībā, Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (turpmāk, ECC - Latvia) aizsāk kampaņu "Kā neiekrist?". "2000 EUR kredīta līgums par kosmētikas iegādi", vai "piedalīšanās "medicīniskā" matraču izmēģinājumā "par brīvu"", kad vēlāk izrādās parakstīts līgums par aptuveni 600 EUR patēriņa kredītu, ūdens filtru pārdevēji, kas ar "maģiska" eksperimenta palīdzību parāda, ka dzeramais ūdens pārvēršas...

Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulcē akceptēts pētījums un tā secinājumi par tiesu praksi adopcijas jautājumos. Pētījuma mērķis ir ieviest vienotu tiesu praksi adopcijas apstiprināšanas lietās tiesās, lai sekmētu ātrāku bērnu adopcijas apstiprināšanu un bez ģimenes palikušo bērnu nonākšanu pie saviem jaunajiem vecākiem. Pētījumā analizēta tiesu prakse adopcijas apstiprināšanas jautājumos un izdarīti secinājumi par virzību uz vienotu tiesu praksi, lemjot par bērna vārda maiņu, par otra vārda pievienošanu bērna līdzšinējam vārdam, par uzvārda maiņu, par adopcijas apstiprināšanu gadījumos, kad adoptē otra laulātā bērnu, un gadījumos, kad adopcija saistīta ar adopcijas apstiprināšanu uz ārvalstīm. Tāpat pētījumā atspoguļots, kā pastāvošā tiesu prakse risina tādus jautājumus kā bērna personas koda daļas maiņu, viena adoptētāja apstiprināšanu un citus jautājumus, un kādos gadījumos pirmo instanču tiesu spriedumi tikuši pārsūdzēti apelācijas kārtībā. Pētījums sagatavots, ņemot vērā tiesu praksi laika posmā no 2008.gada līdz 2013.gada otrajam pusgadam, kad pirmās instances tiesās izskatītas 1439 ar adopcijas jautājumiem saistītas lietas. Tiesu...

Ar pirmdienu, 1.decembri, Augstākās tiesas Civillietu departamentā jauna tiesnese - šajā amatā iecelta Inta Lauka, kas bija Civillietu tiesu palātas tiesnese. Lēmumu par Intas Laukas iecelšanu kasācijas instances tiesneša amatā pieņēma Civillietu departamenta tiesnešu kopsapulce. Inta Lauka par tiesnesi strādā kopš 1993.gada. Bijusi Aizkraukles rajona tiesas, pēc tam Zemgales apgabaltiesas tiesnese, no 2007.gada - Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesnese. Vakanta tiesneša amata vieta Augstākās tiesas Civillietu departamentā radās, kad, sasniedzot likumā "Par tiesu varu" noteikto maksimālo tiesneša amata vecumu, 19.novembrī tiesneša pilnvaras beidzās departamenta priekšsēdētājam Zigmantam Gencam.

Ceturtdien, 27.novembrī, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atklāja pirmo sertificētu mediatoru kopsapulci, kuras laikā tika ievēlēta Sertificētu mediatoru padome (Padome). Dzintars Rasnačs, atklājot sanāksmi, vēlēja mediatoriem veiksmi darbā un pauda cerību, ka mediācijas procesa iedzīvināšana civiltiesisko strīdu risināšanā atslogos Latvijas tiesas: "Ceru, ka šīs profesijas pārstāvji daudziem cilvēkiem nesīs izlīgumu, mieru un saticību. Prognozējam, ka mediatoru darba rezultātā tiesas tiks atslogotas vismaz par 10% civiltiesiskajos strīdos. Mediatori turpmāk būs miera un saticības nesēji starp konfliktā iesaistītajiem, jeb īsāk sakot - mierneši". Kopsapulces laikā Padomes locekļi tika izvēlēti no mediatoru vidus. Aizklātā balsojuma rezultātā tika atbalstīts šāds Padomes sastāvs: Kristīne Dārzniece, Laura Žukovska, Lelde Kāpiņa, Laima Ārija Zelmene un Baiba Kalnmeiere. Jau iepriekš ziņots, ka mediatoru sertifikācijas pārbaudījums tika uzsākts šā gada 1.oktobrī, kas norisinājās trīs kārtās. Uz pirmo mediatoru sertifikācijas eksāmenu bija pieteikušies vairāk nekā simts pretendenti. Savukārt 2014.gada 27.oktobrī tieslietu ministrs pasniedza sertifikātus pirmajiem 24 Latvijā sertificētajiem mediatoriem. Atgādinām, ka sākot ar...

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti trešdien, 26.novembrī, nolēma aicināt tiesībsargājošās iestādes mēneša laikā sniegt priekšlikumus izmaiņām likumos, lai izmeklēšanas pēc Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem kļūtu efektīvākas. Tāpat deputāti aicināja prokuratūru un Valsts kontroli vienreiz sešos mēnešos informēt komisiju par Valsts kontroles revīzijās konstatēto tiesību normu pārkāpumu izskatīšanas rezultātiem. Valsts kontrole no 2006.gada līdz 2014.gada novembrim tiesībaizsardzības iestādēm ziņojusi par 168 revīzijās konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem, vakar komisijas sēdē deputātus informēja valsts kontroliere Elita Krūmiņa, norādot, ka patlaban izmeklēšana vēl turpinās 35 kriminālprocesos. "Valsts kontrole šo astoņu gadu laikā ir izdarījusi pamatīgu darbu un iesniegusi tiesībsargājošām iestādēm materiālus, kas apliecina noteiktu amatpersonu likuma pārkāpumus, tomēr nereti kriminālprocess un gala rezultāts izpaliek. Secinājām, ka bieži vien kriminālprocesu izbeigšanas pamatojums liecina par izmeklētāja nespēju dažādu iemeslu dēļ procesu novest līdz loģiskam iznākumam. Tomēr tikai tiesībsargājošās iestādes var sniegt priekšlikumus izmaiņām, lai šādas izmeklēšanas dotu rezultātu un kļūtu efektīvākas," uzsver komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš....

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) 2014.gada 25.novembrī pasludināja spriedumu lietā Liepiņš pret Latviju, vienbalsīgi atzīstot, ka ir pārkāptas Valda Liepiņa (iesniedzējs) Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 6.panta 1.punktā garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu, jo iesniedzējam bija liegta iespēja piedalīties viņa krimināllietas iztiesāšanā kasācijas instancē. Iesniedzēja prasību par morālā kaitējuma atlīdzību 50 000 EUR apmērā Tiesa uzskatīja par pārmērīgu, kompensācijā piešķirot 2 000 EUR. Spriedumā Tiesa uzsvēra, ka, tā kā kasācijas instances tiesa nenoskaidro lietas faktiskos apstākļus un nepārbauda pierādījumus, tiesības uz taisnīgu tiesu var tikt garantētas arī gadījumā, kad lieta kasācijas instancē tiek izskatīta iesniedzējam klāt neesot, ja viņam ir bijusi nodrošināta iespēja tikt uzklausītam pirmajā instancē. Tāpēc nav pamata secināt, ka iesniedzēja klāt neesamība kasācijas instances tiesas sēdē pati par sevi ir uzskatāma par Konvencijas 6.panta 1.punkta pārkāpumu. Tomēr Tiesa atgādināja tās judikatūrā nostiprināto pamatprincipu, ka viens no "taisnīgas tiesas" jēdziena elementiem Konvencijas 6.panta 1.punkta izpratnē ir pušu līdztiesības...