TIESĪBAS

Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 19.martā, noslēdza darbu pie Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumiem, kas paredz noteikt stingrākas prasības kredītdevējiem, izvērtējot klientu maksātspēju. Plānots, ka jaunās prasības stāsies spēkā šī gada septembrī. Likuma grozījumi noteic, ka turpmāk kredīta devējam būs pienākums pieprasīt, iegūt un izvērtēt informāciju par patērētāja ienākumiem un izdevumiem, kā arī personai piešķirt kredītu tikai pēc pārliecināšanās par patērētāja spēju nomaksāt kredītu. Lai arī pašlaik likums paredz kredīta devējam pienākumu vērtēt personas maksātspēju, tomēr jaunā likuma redakcija nodrošinās, ka maksātspējas izvērtēšanai pirms kredīta izsniegšanas turpmāk tiks pievērsta rūpīgāka uzmanība. Likuma grozījumi nepieciešami, lai izvairītos no gadījumiem, kad ātro kredītu izsniedzēji un arī citi kreditētāji izsniedz kredītus, nepietiekami izvērtējot patērētāja maksātspēju un nepārliecinoties par personas spēju nomaksāt aizdevumu, norādījuši likumprojekta autori Ekonomikas ministrijā. Tāpat turpmāk tiks noteikts – ja kredīta devējs neizvērtēs personas maksātspēju un piešķirs aizdevumu, viņš nevarēs pieprasīt, lai patērētājs maksātu vairāk par likumiskajiem procentiem,...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 17.martā ierosināja lietu "Par Civilprocesa likuma 495. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam". Apstrīdētā norma paredz, ka šķīrējtiesa pati lemj par strīda pakļautību, arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību.   Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 92. panta pirmais teikums: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.".   Lietas fakti Lieta ierosināta pēc SIA "Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra" konstitucionālās sūdzības, kurā norādīts, ka sūdzības iesniedzējai pastāvēja civiltiesisks strīds ar kādu citu uzņēmumu. Strīdu izskatīja šķīrējtiesa. Savukārt sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka tā neesot parakstījusi vienošanos par strīda izskatīšanu šķīrējtiesā, tādēļ konkrētais strīds neesot pakļauts izskatīšanai šķīrējtiesā. Sūdzības iesniedzēja esot vērsusies vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasību par vienošanās (par strīda izskatīšanu šķīrējtiesā) atzīšanu par spēkā neesošu. Tomēr prasība tika noraidīta visās tiesas instancēs. Noraidījums pamatots ar apstrīdēto normu. Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma ierobežo...

Eiropas Komisija (EK) martā publiskojusi ziņojumu par tiesiskumu Eiropas Savienībā (ES). Ziņojums „Eiropas rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā” (The 2014 EU Justice Scoreboard) ir otrais izdevums pēc kārtas, un tajā analizēts ES dalībvalstu panāktais progress dažādos ar tiesu sistēmas efektivitāti saistītos jautājumos. Ziņojums balstīts uz 2012.gada datiem, tāpēc tas pilnībā neatspoguļo pašreizējo situāciju un dalībvalstu, arī Latvijas, pēdējo tiesu reformu rezultātus. Dokumentā arī uzsvērts, ka nav bijuši pieejami objektīvi un salīdzināmi dati par tiesu sistēmu efektivitāti par visām dalībvalstīm un visos jautājumos. Situācija tieslietu jomā dalībvalstīs salīdzināta trīs jomās - tiesu sistēmas efektivitāte, tiesu sistēmu kvalitāte un tiesu varas neatkarība. Sadaļā „Tiesu sistēmas efektivitāte” pieejams pārskats par tiesvedības ilgumu dalībvalstīs. Ieņemot 11.-13.vietu, Latvija stabili ierindojas ES dalībvalstu reitinga vidusdaļā dažādu kategoriju un sarežģītības lietu izskatīšanā. Salīdzinoši augstākas pozīcijas ieņēmušas mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija. Vispārējā vērtējumā par lietu (izņemot krimināllietas) izskatīšanas ilgumu Lietuva ierindota 2.vietā, Igaunija - 3.vietā. Civillietu izskatīšanā Lietuva ir pirmā,...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 18.martā, izskatīšanai Saeimā otrajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz noteikt jaunu procesuālo kārtību, kā tiesā tiek izskatītas pārsūdzētās civilprasības, kurās prasījuma summa nepārsniedz 2100 eiro. Šādas pārsūdzības no 1.aprīļa plānots skatīt apgabaltiesā apelācijas kārtībā, piemērojot procedūru, kas ļaus paātrināt lietu izskatīšanu un atsijāt nepamatotās sūdzības. Jaunā kārtība ir vēl viens solis procesuālās ekonomijas virzienā, kas palīdzēs izskaust Latvijā raksturīgo „tiesāšanos tiesāšanās pēc” un tādējādi taupīt tiesu resursus. Apgabaltiesas skatīs tikai tās lietas, kurās būs saskatāmas pirmās instances kļūdas. Tas būs liels ietaupījums, zinot, cik būtisku tiesu darba daļu veido tieši maza apmēra prasības, iepriekš norādīja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Pirmās instances tiesas gadā izskata 12 - 14 tūkstošus maza apmēra prasību, kas veido gandrīz ceturto daļu no rajona (pilsētas) tiesās izskatāmajām lietām. Apelācijas kārtībā vidēji tiek pārsūdzēta desmitā daļa lietu, tādējādi apgabaltiesas gadā vidēji papildus saņems vairāk nekā 1000 maza apmēra civilprasības. Vienlaikus tiks...

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore nodevusi tiesai krimināllietu, kurā apsūdzēta valsts amatpersona par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kas izraisīja smagas sekas, kā arī par svešas mantas iegūšanu ar viltu (krāpšana) lielā apmērā un par dienesta viltojumu. Saskaņā ar lēmumu par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības apsūdzētā valsts amatpersona ilgstoši - laika periodā no 1995.gada līdz 2012.gadam - fiktīvi noformēja darbā dažādos laika periodos septiņus darbiniekus, kuriem tika aprēķināta darba samaksa, kuru piesavinājās apsūdzētā valsts amatpersona. Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 318.panta otrās daļas, 177.panta trešās daļas un 327.panta otrās daļas. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā izbeigts kriminālprocess arī pret citu valsts amatpersonu uz nereabilitējošiem apstākļiem - sakarā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos par 1995.gadā izdarīta nozieguma atbalstīšanu. Krimināllieta nodota Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesai izskatīšanai pēc būtības. Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Bezmaksas juridisko konsultāciju nedēļā, kas visā Latvijā Advokatūras dienas ietvaros notika no 10.-14.martam, zvērināta advokāta padoms Latvijas iedzīvotājiem visbiežāk bijis nepieciešams ģimenes tiesību, saistību tiesību un mantojuma tiesību jomā. Nākamās pieprasītākās tiesību jomas ir nekustamā īpašuma un būvniecības tiesības, īres tiesības, lietu tiesības, krimināltiesības, darba tiesības un maksātnespējas process. Katrs no 125 advokātiem, kuri šogad iesaistījās bezmaksas konsultāciju nedēļā, vidēji snieguši 10 konsultācijas, bet lielākais viena advokāta sniegto konsultāciju skaits bijis 45. "Tas ir tikai loģiski, ka cilvēkiem visaktuālākie ir jautājumi, kas skar viņu personisko dzīvi un darbu. Ilgi nerisināti īpašuma, kopīpašuma jautājumi, laulības šķiršanas un mantas sadales nesaskaņas, savukārt, rada citas problēmas. Taču, lai šos un citus jautājumus atrisinātu, ne vienmēr ir jāiet tiesāšanās ceļš. Bieži vien pietiek tikai ar vienu konsultāciju, lai rastu vienkāršāko risinājumu un cilvēkam palīdzētu," skaidro zvērināta advokāte Dana Rone, viena no konsultāciju nedēļas organizatorēm. Konsultāciju laikā secināts, ka daļa iedzīvotāju, kuriem ir trūcīgas personas statuss, joprojām...

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs 17.martā Luksemburgā piedalījās Eiropas Savienības Tiesas organizētajā diskusijā ar Eiropas Savienības valstu Augstāko tiesu priekšsēdētājiem par dalībvalstu tiesu prejudiciālajiem pieteikumiem Eiropas Savienības tiesai. Diskusiju par Eiropas Savienības Tiesas un dalībvalstu komunikācijas aspektiem prejudiciālu jautājumu lietās vadīja Eiropas Savienības Tiesas prezidents Vasilijs Skuris (Vassilios Skouris).Ar nacionālo tiesu pieredzi iepazīstinās Igaunijas Augstākās tiesas prezidents Prīts Pikamee (Priit Pikamae) un Portugāles Augstākās tiesas prezidents Antoniu Silva Enrīkešs Gašpārs (Antōnio Silva Henriques Gaspar), bet apaļā galda diskusijā piedalās vairāk nekā divdesmit valstu Augstāko tiesu pārstāvji.Savukārt diskusiju par prejudiciālo nolēmumu procedūras nākotni vada Eiropas Savienības Tiesas Piektās palātas priekšsēdētājs Tomass fon Danwicbs (Thomas von Danwitzb). Katras Eiropas Savienības (ES) valsts tiesas atbild par to, lai ES tiesības attiecīgajā valstī tiktu pareizi un vienveidīgi piemērotas. Lai mazinātu iespējamību, ka tiesas dažādās valstīs varētu atšķirīgi interpretēt ES tiesību aktus, ir izveidota "prejudiciāla nolēmuma procedūra". Ja valsts tiesai ir šaubas par kāda ES tiesību akta...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2013.gadā ir pārbaudījis 866 tirgū esošus preču modeļus, no tiem (48%) tika konstatētas neatbilstības, tāpat ir veikta 195 dažādu preču modeļu testēšana, kur arī vidēji puse, izrādījušās neatbilstošas vai nedrošas. Daudz neatbilstību ir konstatēts arī precēm un pakalpojumiem, kas saistīts ar bērnu aktīvās atpūtas iespējām - piemēram, ceļu aizsargi, piepūšamās atrakcijas un spēļu laukumi, kas var radīt augstu bērna traumatisma risku un pat draudus dzīvībai. Pārbaudot 866 tirgū esošos preču modeļus, konstatētas šādas galvenās problēmas - nav norādīta preces atbilstība ES izvirzītajām būtiskajām prasībām, ir nepilnības marķējumā un instrukcijās (pārsvarā nav instrukcijas latviešu valodā), kā arī CE marķējuma neesamība. Salīdzinot ar iepriekšējiem, gadiem, kad tika pārbaudīts vairāk preču modeļu, 2013.gadā konstatēts lielāks neatbilstību skaits, sasniedzot 48%. Arī veiktās preču paraugu testēšanas rezultāti rāda augstu neatbilstību procentu. 2013.gadā ir testēti 195 dažādu preču modeļi. Par nedrošiem atzīti 60% no testētajām mājsaimniecības iekārtām, 23% mašīniekārtām (rokas instrumenti, zāles pļāvēji),...

Ceturtdien, 13.martā, tieslietu ministre Baiba Broka tikās ar valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu un Valsts kontroles Otrā revīzijas departamenta direktori Ilzi Grīnhofu. Tikšanās laikā tika pārrunāti iepriekšējās revīzijas rezultāti, kā arī iezīmētas šī gada pārbaužu prioritātes. Valsts kontroliere E.Krūmiņa atzinīgi novērtēja līdzšinējo sadarbību gan ar ministrijas, gan tās padotības iestādēm. Analizējot lietderības un efektivitātes rādītājus, revīzijā konstatēts, ka nepieciešamas izmaiņas personālpolitikas jomā, kā arī jautājumu un problēmu centralizēts un vienots risinājums pārvaldes ietvaros. Kā nozīmīgu tieslietu ministre vērtēja Valsts kontroles ieceri šī gada revīzijās pievērsties maksātnespējas jautājumiem. Viņa norādīja, ka sabiedrībā izveidojusies neviennozīmīga attieksme pret maksātnespējas procesiem gan objektīvu, gan subjektīvu apstākļu dēļ. Ministre atkārtoti uzvēra, ka sabiedrības vērtējumu maksātnespējas procesiem var pozitīvi iespaidot gan rosinātie grozījumi Maksātnespējas likumā, gan objektīvs vērtējums par patieso situāciju, ko Valsts kontrole varētu sniegt. B.Broka izteica cerību, ka revīzijas maksātnespējas jomā atklās papildu aspektus gan esošā regulējuma izpildei, gan likumdošanas turpmākai pilnveidošanai. Ministre arī iepazīstināja ar savu...

Maksātnespējas konsultatīvas padomes sēdē tika spriests, kā uzlabot maksātnespējas procesu un nodrošināt tā iespējami ātru ieviešanu. Būtiskākās pārmaiņas skartu kapitālsabiedrību valdes locekļus atbildību, izsoļu organizēšanu un maksātnespējas administratoru uzraudzību. Iecerētais ļaus panākt kapitālsabiedrību valdes locekļu atbildības pastiprināšanu situācijās, kad viņu pārvaldītais uzņēmums nonācis finanšu grūtībās. Izmaiņas veicinās tiesiskās aizsardzības procesu savlaicīgu uzsākšanu, aktivizēs pārrunas ar kreditoriem, kā arī pastiprinās atbildību par nepilnīgas informācijas sniegšanu uzņēmuma kreditoriem un maksātnespējas administratoram. Savukārt praksē konstatētās problēmas izsoļu organizēšanā jeb tā sauktais „izsoļu reiderisms” tiktu ierobežots, izmantojot citas alternatīvas – nosakot, ka izsoles nodrošinājums tā dalībniekiem netiek atgriezts, ieviešot elektroniskās izsoles vai izsoles dalības maksu. Tieslietu ministre B.Broka ir pārliecināta, ka tas dos iespēju būtiski samazināt izsoļu ļaunprātīgu izmantošanu iedzīvošanās nolūkos. Ministre norāda arī uz nepieciešamību pastiprināt maksātnespējas administratoru darbības uzraudzību. To plānots panākt, nodrošinot tiesas lēmumu pārsūdzības iespēju un maksātnespējas administratoru uzraudzību, kontroli un administratīvo sodīšanu, ko īstenotu Maksātnespējas administrācija.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti trešdien pirmajā lasījumā pieņēma noteikumus, lai stingrāk aizsargātu ES iedzīvotāju personas datus. Jaunie noteikumi sniegtu iedzīvotājiem vairāk iespēju ietekmēt to, kas notiek ar viņu datiem, vienlaikus arī atvieglojot uzņēmumu iespējas pārsūtīt datus ES robežās. Datu reforma paredz, ka uzņēmumi varēs apstrādāt personas datus tikai ar tās piekrišanu, kura turklāt būs jāprasa skaidrā un nepārprotamā, īsā un konkrētā formā. Turklāt atteikums sniegt piekrišanu datu apstrādei nevarēs būt par pamatu pakalpojuma atteikumam (ja bez datu apstrādes pakalpojumu vispār iespējams sniegt). Kā portālam Plz.lv trešdien skaidroja EP ziņotājs par vispārējo datu aizsardzības regulu Jan Philipp Albrecht (Zaļie/EFA, Vācija), jaunie noteikumi par piekrišanas prasīšanu gan attiektos tikai uz jaunajiem klientiem, bet no jau esošajiem lietotājiem uzņēmumiem atļaujas no jauna nebūtu jāprasa. Noteikumi gan paredz arī iespēju lietotājam jebkurā brīdī anulēt savu atļauju apstrādāt privātos datus (paredzēti gan arī daži izņēmuma gadījumi, kad to nevarēs prasīt - piemēram, ja dati nepieciešami statistiskai vai...

Šogad Notāru dienās iespēju bez maksas saņemt juridisku palīdzību no zvērināta notāra izmantojuši gandrīz 3000 cilvēku visā Latvijā, informē Vija Piziča, Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore. Vislielākā interese ir bijusi par darījumiem ar nekustamo īpašumu - dāvinājuma, pirkuma un mantojuma līgumiem, kā arī testamenta, īres un uztura līguma sagatavošanu pie zvērināta notāra. Par šīm tēmām konsultējies katrs piektais jeb 20% no Notāru dienu apmeklētājiem. Aptuveni ceturtā daļa interesējušies par ģimenes un personisko tiesību jautājumiem, tostarp par nereģistrētu attiecību riskiem. Aptuveni piektā daļa konsultāciju sniegtas pa telefonu, turpretim 14% interesentu jautājumus notāriem uzdevuši internetā. Lai arī vislielākā iedzīvotāju aktivitāte Notāru dienās, kā jau ierasts, vērojama Pierīgā un Rīgā, arī citviet Latvijā notāru birojos bijis liels apmeklētāju pieplūdums. Īpaši aktīvi bijuši Jelgavas iedzīvotāji, ievērojami apsteidzot otras lielākās Latvijas pilsētas Daugavpils iedzīvotājus. Arī Rēzeknes, Liepājas, Valmieras un Saldus iedzīvotāj biežāk nekā citi izmantojuši iespēju bez maksas konsultēties pie notāra. Turklāt, kā liecina notāru novērojumi, Rīgas...

Eiropas Komisija vakar, 12. martā, iepazīstināja ar savu nākotnes redzējumu par Eiropas Savienības (ES) tieslietu politiku. Četrus gadus pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas tiesiskuma telpas izveide ir strauji progresējusi. Komisija ar likumdošanu tiesiskuma jomā ir mazinājusi birokrātiju pilsoņiem un uzņēmumiem, lai sekmētu ekonomikas atveseļošanos un vienkāršotu praktisku jautājumu kārtošanu pilsoņiem, kuri izmanto tiesības brīvi pārvietoties. Komisijas turpmākais mērķis ir darīt vēl vairāk, lai līdz 2020. gadam nodrošinātu pilnībā darboties spējīgu kopējo Eiropas tiesiskuma telpu, kas pamatosies uz uzticēšanos, mobilitāti un izaugsmi. 2014.gada beigas iezīmēs jaunu pavērsienu ES tieslietu politikā, - 2014.gada 1.decembrī noslēgsies Eiropadomes piecu gadu Stokholmas programma un ar to saistītais Komisijas rīcības plāns (IP/10/447), kurā noteiktas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas prioritātes. Noslēgsies arī Lisabonas līgumā paredzētais pārejas posms attiecībā uz tiesiskuma telpu. Tādējādi tiks atcelti pašreizējie ierobežojumi attiecībā uz Eiropas Savienības Tiesas īstenoto juridisko kontroli un Komisijas īstenoto Līguma piemērošanas uzraudzību saistībā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību...

Tieslietu ministre Baiba Broka un Tieslietu ministrijas vadība pauž neizpratni par sabiedrībai ļoti būtisku un neatliekamu grozījumu Krimināllikumā izņemšanu no Saeimas dienas kārtības. Š.g. 6. martā Saeimas plenārsēdē deputāti no dienas kārtības izņēma divus nozīmīgus likumprojektus(*), kas paredz izdarīt vairākus būtiskus grozījumus Krimināllikumā, kas saistīti ar vardarbības novēršanu ģimenē, kriminālatbildības pastiprināšanu dzimumnoziedzniekiem, kā arī tā dēvēto „legālo narkotiku” aprites kriminalizāciju. Saeimā galīgajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz personu pret vardarbību aizsargāt arī civilprocesa ietvaros, mājokli pametot varmākam, nevis viņa upuriem. Izmaiņas ievieš būtiskus jauninājumus, kas palīdzēs cīņā ar vardarbību ģimenē. Līdz tiesas lēmumam par pagaidu aizsardzību cietušajai vai apdraudētajai personai policija pēc mājsaimniecības izsaukuma varēs pieņemt lēmumu nekavējoties nošķirt varmāku no sava upura. Līdz ar to uz nenoteiktu laiku ir aizkavēta jauna Krimināllikumu 168.1 panta spēkā stāšanās, kurā paredzēta kriminālatbildība par ļaunprātīgu nolēmuma par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu nepildīšanu. Tādējādi, stājoties spēkā tiesiskajam regulējumam par varmāku nošķiršanu no upuriem,...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 7.martā ierosināja lietu "Par Ministru kabineta 2005. gada 17.maija noteikumu Nr. 331 "Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem" 3. punkta, 5.5. apakšpunkta un 10. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam un Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 15. panta pirmās daļas 1. punktam". Apstrīdētās Ministru kabineta noteikumu normas (redakcijā, kas bija spēkā no 2005. gada 21.maija līdz 2013. gada 31.decembrim) noteica kārtību, kādā aprēķināms apdrošināšanas atlīdzības apmērs par cietušās personas sāpēm un garīgajām ciešanām cietušās personas fiziskas traumas dēļ, kā arī noteica atlīdzības apmērus. Citastarp normas noteica apdrošināšanas atlīdzību no 250 līdz 400 latiem, ja cietušajai personai ir smagi miesas bojājumi, un atlīdzības kopējais apmēru līdz 1000 latiem katrai ceļu satiksmes negadījumā cietušajai personai. Augstāka juridiskā spēka normas Satversmes 105. pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot...