TIESĪBAS

Baltijas valstu personas datu aizsardzības uzraudzības institūcijas otro reizi īstenojušas vienotu pārbaudi attiecībā uz personas datu apstrādi un aizsardzību azartspēļu sektorā. Kopumā trijās Baltijas valstīs pārbaudes 2013.gada ietvaros tika veiktas 13 kazino, informē Datu Valsts inspekcija (DVI). Jāņem vērā, ka nacionālā līmeņa normatīvie akti katrā no Baltijas valstīm nosaka zināmas prasības personas datu apstrādei un aizsardzībai, tai skaitā attiecībā uz nepieciešamo videonovērošanu azartspēļu organizēšanas vietās (t.sk. kazino), nodrošinot nepārtrauktu spēles telpu iekšējo un ārējo videonovērošanu. Tādēļ personas datu apstrāde un aizsardzība tika izvērtēta saistībā ar azarstpēļu sektoru reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un katras valsts fizisko personu datu aizsardzības likumdošanu. Svarīgākie secinājumi Svarīgākais vienotās pārbaudes secinājums – visos pārbaudes ietvaros pārbaudītajos kazino nepieciešams uzlabot to darbību saistībā ar veikto personas datu apstrādi un aizsardzību, īpašu uzmanību nepieciešams pievērst informācijai, kas tiek pieprasīta no klientiem (apmeklētājiem) un tās glabāšanas termiņiem, personas datu apstrādei videonovērošanas ietvaros (īpaši darbinieku darba kvalitātes izvērtēšanas nolūkā veiktajai, kā arī datu...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 26.martā, atbalstīja ierosinājumu noteikt, ka bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumenti publiski būs pieejami pēc to zinātniskās izpētes – 2017.gadā. „Šāds piedāvājums risinātu jautājumu par VDK dokumentu publiskošanu, taču pirms tam šo materiālu zinātniskai un vispusīgai izpētei vajadzīgs valsts atbalsts. Tāpēc uz trešo lasījumu likumprojekts vēl būs jāpilnveido,” akcentē Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Izskatīšanai Saeimā otrajam lasījumam atbalstītie grozījumi likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” arī paredz, ka dokumentu zinātnisko izpēti varētu veikt līdz 2017.gada 31.maijam zinātnisko pētījumu un programmu ietvaros. Pēc tam šie dokumenti Ministru kabineta noteiktā kārtībā būs pieejami publiski. Patlaban virkne likumu paredz tiesību ierobežojumu bijušajiem VDK darbiniekiem vai informatoriem, un šodienas komisijas sēdē deputāti atbalstīja ierosinājumu, kas paredz - Ministru kabinets ne retāk kā ik pēc pieciem gadiem izvērtē, cik nepieciešami un pamatoti ir šie ierobežojumi. Spēkā esošā likuma redakcija nosaka, ka...

ES ātrās ziņošanas sistēma (RAPEX) jau 10 gadus Eiropā aizsargā patērētājus pret bīstamām nepārtikas precēm. 2013. gadā ES dalībvalstis veica pavisam 2364 pasākumus. Paziņojumu skaits salīdzinājumā ar 2012. gadu ir palielinājies par 3,8 % un turpina pieaugt. Šāda tendence ir vērojama jau kopš RAPEX izveidošanas 2003. gadā. “RAPEX darbība rāda, ka Eiropa ir modra un rūpējas par tās 500 miljonu iedzīvotāju drošību. Tas ir veiksmes stāsts par sadarbību starp valstu iestādēm un ES iestādēm mūsu pilsoņu labā. RAPEX desmitgade apliecina, ka iestāžu sadarbība kļūst arvien svarīgāka, lai uzlabotu preču drošumu vienotajā tirgū,” sacījis patērētāju aizsardzības politikas komisārs Nevens Mimica. RAPEX ir ES ātrās ziņošanas sistēma par nepārtikas ražojumiem. Tajā piedalās dalībvalstis un Eiropas Komisija. Tās uzdevums ir ātri izplatīt informāciju par potenciāli bīstamām precēm un valstu veiktajiem pasākumiem. Šādā veidā var agrāk identificēt un atsaukt no ES tirgus tādus ražojumus, kas var apdraudēt patērētājus. Kopš RAPEX izveidošanas 2003. gadā šī sistēma ir...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Finanšu policijas pārvalde, veicot 28 kratīšanas, par aizdomās turētām atzīstot četras personas, 2014.gada 19.martā apturēja noziedzīga grupējuma darbību. Apturētā grupējuma līdz šim īstenotā izvairīšanās no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana valsts budžetam nodarījusi zaudējumus 1, 7 miljonu eiro apmērā. Divām aizdomās turētām personām piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums. 2014.gada 5.februārī VID Finanšu policijas pārvalde uzsāka kriminālprocesu saskaņā ar Krimināllikuma 218.panta 3.daļu un 195.panta 3.daļu. Izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka noziedzīgais grupējums organizēja fiktīvu uzņēmumu darījumu ķēdes ar nolūku izvairīties no nodokļu nomaksas un legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus finanšu līdzekļus. Lai samazinātu valsts budžetā maksājamo PVN apmēru un legalizētu noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus, shēmas "klients" savās pievienotās vērtības nodokļa atskaitēs iekļāva faktiski nenotikušus darījumus ar fiktīviem uzņēmumiem, tādējādi samazinot sava uzņēmuma valsts budžetā maksājamo nodokļu apmēru. Noziedzīgā grupējuma darbības shēmā iesaistīti aptuveni 80 uzņēmumi, kuru pamatnodarbošanās ir metāllūžņu pirkšana un pārdošana. Uzsāktā kriminālprocesa ietvaros VID Finanšu...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) arī šogad saņemtas vairākas sūdzības no patērētājiem par mājaslapu www.happyfly.lv, kurā piedāvā iegādāties aviobiļetes par izdevīgām cenām. Jau 2013.gada janvārī tika izplatīts brīdinājums par interneta vietni www.happyfly.lv, kurā komersants patērētājiem pēc pirkuma vietnē lūdzis veikt papildu iemaksas, norādot uz biļetes cenas pieaugumu. Tāpat ziņots par gadījumiem, kad iegādātā aviobiļete bijusi nederīga lidojumam. Savukārt jaunākās patērētāju sūdzības liecina, ka komersants problēmu gadījumā nereaģē uz klientu sūdzībām. PTAC atkārtoti aicina patērētājus būt uzmanīgiem un rūpīgi izvērtēt pastāvošos riskus, iegādājoties aviobiļetes minētajā interneta vietnē. 2014.gada sākumā PTAC atsācis saņemt iedzīvotāju sūdzības par problēmām pēc tam, kad interneta vietnē www.happyfly.lv iegādātas aviobiļetes. Patērētāju sūdzībās sniegtās ziņas liecina, ka komersants mēdz neizpildīt pasūtījumu un neatmaksā patērētājiem par iegādātajām aviobiļetēm iemaksāto naudas summu. Uz interneta vietnē norādīto tālruni komersantu nav iespējams sasniegt, kā arī nav reakcijas uz cita veida informācijas pieprasījumiem un sūdzībām. Ja iepriekš interneta vietnē www.happyfly.lv kā pakalpojuma sniedzējs tika norādīts...

Preču papildu garantijas ir viens no konkurences rīkiem, ar ko tirgotāji var cīnīties par patērētāju izvēli, tāpēc pirms pirkuma veikšanas ir vērts izvērtēt ne vien cenu, bet arī preces garantijas nosacījumus. Tomēr jebkurām precēm, neatkarīgi no tā, pie kura tirgotāja tās iegādātas, iespējai saņemt garantijas remontu, samainīt preci vai atgūt naudu jābūt pieejamai divu gadu laikā pēc to iegādes. Minimālais jeb pamata garantijas termiņš – 2 gadi – ir noteikts Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, un šajā laikā saņemt garantijas remontu pircējs var, gan vēršoties pie preces pārdevēja, gan tieši pie ražotāja. Ja šo divu gadu laikā ražotājs atsaka pamata garantijas remontu precēm, kas iegādātas pie noteiktiem tirgotājiem, šāda rīcība var liecināt par iespējamu konkurences tiesību pārkāpumu, kad ražotājs tiecas ierobežot sev nevēlamu tirgotāju darbību tirgū. Saskaroties ar šādu nepamatotu pamata garantijas remonta atteikumu, Konkurences padome aicina pircējus lūgt tirgotājam vai ražotājam rakstisku garantijas atteikumu, vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā un sniegt informāciju...

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) un Veselības inspekcijas (VI) speciālisti aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un izvērtēt savas iespējas, iegādājoties dārgus kosmētikas līdzekļus vai slēdzot līgumu par dārgu kosmētikas līdzekļu pēcapmaksu. Informācija plašsaziņas līdzekļos, kā arī saņemtā informācija atbildīgajos dienestos liecina, ka aizvien vairāk patērētājas saskaras ar atsevišķu skaistumkopšanas salonu īstenoto komercpraksi, kad sievietēm tiek uzdāvināta bezmaksas skaistuma procedūra, bet pēc tam klientes tiek pārliecinātas iegādāties salīdzinoši dārgu kosmētikas līdzekli, vai parakstīt nomaksas līgumu, tādā veidā uzņemoties saistības līdzekļa apmaksai ilgtermiņā. PTAC vērš uzmanību ka, iegādājoties preces pastāvīgās tirdzniecības vietā, jābūt apdomīgiem un jāizvērtē pirkuma nepieciešamība, jo gadījumos, kad nopirktajai precei nav defektu, patērētājiem nav tiesību vēlāk pārdomāt un atteikties no pirkuma. Vienlaicīgi PTAC aicina ziņot par iespējamiem negodīgas komercprakses gadījumiem, piemēram, kad tiek noklusēta vai tiek sniegta maldinoša būtiska informācija lēmuma pieņemšanai, tiek īstenota iespējami agresīva komercprakse -neatlaidīgas darbības, piespiešana, tostarp fiziska spēka...

Saeima ceturtdien, 20.martā, otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz noteikt jaunu procesuālo kārtību, kā tiesā tiek izskatītas pārsūdzētās civilprasības, kurās prasījuma summa nepārsniedz 2100 eiro. Šādas pārsūdzības no 1.aprīļa plānots skatīt apgabaltiesā apelācijas kārtībā, piemērojot procedūru, kas ļaus paātrināt lietu izskatīšanu un atsijāt nepamatotās sūdzības. Jaunā kārtība ir vēl viens solis procesuālās ekonomijas virzienā, kas palīdzēs izskaust Latvijā raksturīgo „tiesāšanos tiesāšanās pēc” un tādējādi taupīt tiesu resursus. Apgabaltiesas skatīs tikai tās lietas, kurās būs saskatāmas pirmās instances kļūdas. Tas būs liels ietaupījums, zinot, cik būtisku tiesu darba daļu veido tieši maza apmēra prasības, iepriekš norādīja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Pirmās instances tiesas gadā izskata 12 – 14 tūkstošus maza apmēra prasību, kas veido gandrīz ceturto daļu no rajona (pilsētas) tiesās izskatāmajām lietām. Apelācijas kārtībā kopumā vidēji tiek pārsūdzēta desmitā daļa lietu, tādējādi apgabaltiesas gadā vidēji papildus saņems vairāk nekā 1000 maza apmēra civilprasības. Vienlaikus tiks atslogota Augstākā tiesa,...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 19.martā atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru dienestam uzlikts pienākums sniegt pieprasīto informāciju nodibinājumam "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica". Pieteicējs vērsās Valsts ieņēmumu dienestā ar lūgumu sniegt informāciju par to, kuri uzņēmumi, kad un ar kādu sodu ir sodīti par neatļautu alkohola tirgošanu pēc plkst.22.00, lai gatavotu analītisku publikāciju par soda efektivitāti. Valsts ieņēmumu dienests informāciju nesniedza, atsaucoties uz likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 21.pantā un likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.pantā noteikto vispārīgo pienākumu aizsargāt dienesta pienākumu pildīšanas laikā iegūto informāciju par nodokļu maksātājiem. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.pantā nostiprinātais nodokļa administrācijas konfidencialitātes pienākums aptver arī to informāciju, ko nodokļu administrācija iegūst administratīvā soda noteikšanas procesā. Šādas informācijas atklāšanu trešajām personām regulē Sodu reģistra likums. Augstākā tiesa spriedumā norādījusi, ka, saskaņā ar Sodu reģistra likuma 3.pantu, ziņas par nodokļa maksātājam piemērotiem administratīvajiem sodiem ir ierobežotas pieejamības informācija un tās ir izpaužamas tikai likuma...

Saeima ceturtdien, 20.martā, otrajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, paredzot paplašināt to kriminālprocesu loku, kuru pabeigšana saprātīgā termiņā jānodrošina prioritāri. Likuma grozījumi paredz, ka priekšrocība saprātīga termiņa nodrošināšanā būs kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, kurā iesaistīta speciāli procesuāli aizsargājama persona, vai kurā apsūdzēta valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli. Tāpat prioritāri būs jāizmeklē un jāiztiesā noziegumi pret nepilngadīgā tikumību vai dzimumneaizskaramību, kā arī ar vardarbību saistīti noziegumi pret personu, kura ir materiāli vai citādi atkarīga no varmākas. Piedāvātās likuma izmaiņas arī nosaka: nepilngadīgā cietušā pratināšana jāveic, cik ātri vien iespējams, nepieļaujot neattaisnotu vilcināšanos, turklāt pratināšanu pēc iespējas jāveic vienam un tam pašam izmeklētājam. Izmeklētājs, kurš apguvis speciālas zināšanas par saskarsmi ar nepilngadīgo, kriminālprocesa laikā bērna nopratināšanu varēs veikt bez psihologa vai pedagoga klātbūtnes. Tāpat plānots noteikt, ka krimināllietas par noziedzīgu nodarījumu pret nepilngadīgā tikumību un dzimumneaizskaramību vienmēr ir jāizskata slēgtā tiesas sēdē. Grozījumi likumā izstrādāti saskaņā Eiropas direktīvu...

Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 19.martā, noslēdza darbu pie Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumiem, kas paredz noteikt stingrākas prasības kredītdevējiem, izvērtējot klientu maksātspēju. Plānots, ka jaunās prasības stāsies spēkā šī gada septembrī. Likuma grozījumi noteic, ka turpmāk kredīta devējam būs pienākums pieprasīt, iegūt un izvērtēt informāciju par patērētāja ienākumiem un izdevumiem, kā arī personai piešķirt kredītu tikai pēc pārliecināšanās par patērētāja spēju nomaksāt kredītu. Lai arī pašlaik likums paredz kredīta devējam pienākumu vērtēt personas maksātspēju, tomēr jaunā likuma redakcija nodrošinās, ka maksātspējas izvērtēšanai pirms kredīta izsniegšanas turpmāk tiks pievērsta rūpīgāka uzmanība. Likuma grozījumi nepieciešami, lai izvairītos no gadījumiem, kad ātro kredītu izsniedzēji un arī citi kreditētāji izsniedz kredītus, nepietiekami izvērtējot patērētāja maksātspēju un nepārliecinoties par personas spēju nomaksāt aizdevumu, norādījuši likumprojekta autori Ekonomikas ministrijā. Tāpat turpmāk tiks noteikts – ja kredīta devējs neizvērtēs personas maksātspēju un piešķirs aizdevumu, viņš nevarēs pieprasīt, lai patērētājs maksātu vairāk par likumiskajiem procentiem,...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 17.martā ierosināja lietu "Par Civilprocesa likuma 495. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam". Apstrīdētā norma paredz, ka šķīrējtiesa pati lemj par strīda pakļautību, arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību.   Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 92. panta pirmais teikums: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.".   Lietas fakti Lieta ierosināta pēc SIA "Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra" konstitucionālās sūdzības, kurā norādīts, ka sūdzības iesniedzējai pastāvēja civiltiesisks strīds ar kādu citu uzņēmumu. Strīdu izskatīja šķīrējtiesa. Savukārt sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka tā neesot parakstījusi vienošanos par strīda izskatīšanu šķīrējtiesā, tādēļ konkrētais strīds neesot pakļauts izskatīšanai šķīrējtiesā. Sūdzības iesniedzēja esot vērsusies vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasību par vienošanās (par strīda izskatīšanu šķīrējtiesā) atzīšanu par spēkā neesošu. Tomēr prasība tika noraidīta visās tiesas instancēs. Noraidījums pamatots ar apstrīdēto normu. Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma ierobežo...

Eiropas Komisija (EK) martā publiskojusi ziņojumu par tiesiskumu Eiropas Savienībā (ES). Ziņojums „Eiropas rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā” (The 2014 EU Justice Scoreboard) ir otrais izdevums pēc kārtas, un tajā analizēts ES dalībvalstu panāktais progress dažādos ar tiesu sistēmas efektivitāti saistītos jautājumos. Ziņojums balstīts uz 2012.gada datiem, tāpēc tas pilnībā neatspoguļo pašreizējo situāciju un dalībvalstu, arī Latvijas, pēdējo tiesu reformu rezultātus. Dokumentā arī uzsvērts, ka nav bijuši pieejami objektīvi un salīdzināmi dati par tiesu sistēmu efektivitāti par visām dalībvalstīm un visos jautājumos. Situācija tieslietu jomā dalībvalstīs salīdzināta trīs jomās - tiesu sistēmas efektivitāte, tiesu sistēmu kvalitāte un tiesu varas neatkarība. Sadaļā „Tiesu sistēmas efektivitāte” pieejams pārskats par tiesvedības ilgumu dalībvalstīs. Ieņemot 11.-13.vietu, Latvija stabili ierindojas ES dalībvalstu reitinga vidusdaļā dažādu kategoriju un sarežģītības lietu izskatīšanā. Salīdzinoši augstākas pozīcijas ieņēmušas mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija. Vispārējā vērtējumā par lietu (izņemot krimināllietas) izskatīšanas ilgumu Lietuva ierindota 2.vietā, Igaunija - 3.vietā. Civillietu izskatīšanā Lietuva ir pirmā,...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 18.martā, izskatīšanai Saeimā otrajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz noteikt jaunu procesuālo kārtību, kā tiesā tiek izskatītas pārsūdzētās civilprasības, kurās prasījuma summa nepārsniedz 2100 eiro. Šādas pārsūdzības no 1.aprīļa plānots skatīt apgabaltiesā apelācijas kārtībā, piemērojot procedūru, kas ļaus paātrināt lietu izskatīšanu un atsijāt nepamatotās sūdzības. Jaunā kārtība ir vēl viens solis procesuālās ekonomijas virzienā, kas palīdzēs izskaust Latvijā raksturīgo „tiesāšanos tiesāšanās pēc” un tādējādi taupīt tiesu resursus. Apgabaltiesas skatīs tikai tās lietas, kurās būs saskatāmas pirmās instances kļūdas. Tas būs liels ietaupījums, zinot, cik būtisku tiesu darba daļu veido tieši maza apmēra prasības, iepriekš norādīja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Pirmās instances tiesas gadā izskata 12 - 14 tūkstošus maza apmēra prasību, kas veido gandrīz ceturto daļu no rajona (pilsētas) tiesās izskatāmajām lietām. Apelācijas kārtībā vidēji tiek pārsūdzēta desmitā daļa lietu, tādējādi apgabaltiesas gadā vidēji papildus saņems vairāk nekā 1000 maza apmēra civilprasības. Vienlaikus tiks...

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore nodevusi tiesai krimināllietu, kurā apsūdzēta valsts amatpersona par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kas izraisīja smagas sekas, kā arī par svešas mantas iegūšanu ar viltu (krāpšana) lielā apmērā un par dienesta viltojumu. Saskaņā ar lēmumu par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības apsūdzētā valsts amatpersona ilgstoši - laika periodā no 1995.gada līdz 2012.gadam - fiktīvi noformēja darbā dažādos laika periodos septiņus darbiniekus, kuriem tika aprēķināta darba samaksa, kuru piesavinājās apsūdzētā valsts amatpersona. Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 318.panta otrās daļas, 177.panta trešās daļas un 327.panta otrās daļas. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā izbeigts kriminālprocess arī pret citu valsts amatpersonu uz nereabilitējošiem apstākļiem - sakarā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos par 1995.gadā izdarīta nozieguma atbalstīšanu. Krimināllieta nodota Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesai izskatīšanai pēc būtības. Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.