TIESĪBAS

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ir nosūtījis Saeimas Juridiskajai komisijai vēstuli norādot, ka 2014.gada 27.martā Saeimā izskatītā un otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" ietvertā 83.1panta redakcija šobrīd ir nepilnīga un neskaidra. Šis pants runā par PSRS un nacistiskās Vācijas pret Latvijas Republiku īstenotās agresijas publiska noliegšana, attaisnošana, slavināšana un trivializēšanas aizliegumu, paredzot par to sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Iekšlietu ministrija uzskata, ka likuma grozījumi piedāvātajā redakcijā vai tādā redakcijā, kas nesatur skaidrus kriminālatbildības kritērijus, var nevis saliedēt sabiedrību, bet tieši pretēji - veicināt sabiedrības šķelšanos. Tāpēc Iekšlietu ministrija lūdz izdalīt no Likumprojekta pantu, kas paredz papildināt Krimināllikumu ar jaunu 83.1 pantu, un virzīt to kā atsevišķu likumprojektu, kurā anotācijā būtu izskaidrota minētās normas nepieciešamība un būtība, vienlaikus nodrošinot sabiedrības līdzdalību likumprojekta izstrādē. Tāpat vēstulē Iekšlietu ministrija atkārtoti norāda, ka Likumprojektā ietvertā Krimināllikuma 83.1 panta...

Ekonomiskā noziedzība pret uzņēmumiem un citām juridiskām personām turpina augt visā pasaulē. Saskaņā ar PricewaterhouseCoopers (PwC ) 2014. gada pētījumu par globālo ekonomisko noziedzību apmēram 37% aptaujāto atzīst, ka ir kļuvuši par ekonomiskās noziedzības upuriem. Turklāt apmēram 25% atzīst, ka ir kļuvuši par kibernoziegumu upuriem, jo krāpnieki arvien biežāk kā nozieguma pamatieroci izmanto tehnoloģijas. Gandrīz 40% aptaujāto atzīst, ka ir kļuvuši par krāpniecības upuriem, un 25% ziņo par kibernoziegumiem. PwC veiktajā pētījumā, kurš ir visplašākais pasaulē par šo tēmu, secināts, ka zādzība joprojām ir visizplatītākais ekonomiskās noziedzības veids, kā norāda 69% aptaujāto. Tai seko publisko iepirkumu krāpniecība - 29%, kukuļošana un korupcija - 27%, kibernoziegumi - 24%, grāmatvedības uzskaites krāpniecība - 22%. Pārējo noziegumu skaitā ir cilvēkresursu krāpniecība, naudas atmazgāšana, intelektuālā īpašuma vai datu zādzība, hipotēku krāpniecība un nodokļu krāpniecība. Ir grūti noteikt ekonomiskās noziedzības radīto tiešo zaudējumu precīzu apjomu. 20% noziedzības upuru uzskata, ka ekonomiskās noziedzības finansiālā ietekme uz to pārstāvētajām...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 26.martā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums daļā par pieteicējas psiholoģisko izspaidošanu dienesta laikā Valsts robežsardzē, bet apmierināts pieteikums daļā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu 50 latu apmērā saistībā ar darba samaksas neizmaksāšanu. Augstākā tiesa atzinusi, ka apgabaltiesas secinājums, ka pieteicēja nav tikusi pakļauta mobingam, nav pietiekami pamatots. Līdz ar to apelācijas instances tiesai būs vēlreiz jāvērtē vairāki pieteicējas argumenti, kurus viņa norādījusi kā mobingu raksturojošus, piemēram: nav skaidrs, kāpēc pieteicēja tika pārcelta uz attālo dienesta vietu; nav pienācīgi noskaidrots, vai pretendente uz pieteicējai apsolīto amatu pati pieteicās konkursam, vai arī viņas kandidatūra tika ieteikta; nav saprotams, kāpēc pieteicējai atšķirībā no amatpersonām netika piešķirts apmaksāts mācību atvaļinājums; pieteicējai netika piešķirta krūšu nozīme, kura pienākas par priekšzīmīgu dienestu un pieciem nepārtrauktiem izdienas gadiem, kaut arī pieteicējai bija gan apbalvojumi par priekšzīmīgu dienestu, gan nepieciešamais izdienas stāžs; nav noskaidrots, kāpēc pieteicējai netika izmaksāta darba samaksa, un citi argumenti....

Par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latvijas Republiku īstenotās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai rupju trivializēšanu varēs saukt pie kriminālatbildības. To paredz Saeimā ceturtdien, 27.martā, otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Krimināllikumā. Par šādu pārkāpumu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai naudas sodu. Saeimā atbalstītie Krimināllikuma grozījumi paredz arī virkni citu būtisku izmaiņu, tostarp ieviešot kriminālatbildību personām, kas izmantojušas nepilngadīgu prostitūtu pakalpojumus. Par nepilngadīgas personas prostitūcijas izmantošanu tiek paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs, vai arī naudas sods. Atbildība iestāsies par šādu apzinātu rīcību, proti, ja klients zinās, ka prostitūta ir nepilngadīga, norāda Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. Komisija ir pārskatījusi arī Krimināllikuma pantus, kas paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret dzimumneaizskaramību, tostarp paplašinot izvarošanas definīciju. Jaunā redakcija paredz, ka ar izvarošanu saprot arī dzimumaktu, izmantojot cietušā uzticību,...

Saeima ceturtdien, 27.martā, pauda konceptuālu atbilstu likuma grozījumiem, kas paredz jaunu pieeju cīņā ar psihoaktīviem augu maisījumiem, attiecībā uz sintezētajām narkotiskajām vielām, atsakoties no principa, ka atļauts ir tas, kas nav aizliegts. Grozījumus likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” paredz ieviest universālu sintezētu psihoaktīvu vielu definīciju un šo vielu sertifikāciju, paredzot kriminālatbildību par šīs kārtības neievērošanu. „Diemžēl jāatzīst, ka valsts līdzšinējie pūliņi apkarot „legālo narkotiku” sērgu nav bijuši visai efektīvi. Esam tērējušu daudz naudas ekspertīzēm, lai pierādītu katras vielas kaitīgumu un ierindotu to aizliegto vielu sarakstā. Taču uz karstām pēdām uzrodas virkne jaunu indes vielu ar nedaudz mainītu ķīmisko formulu, mēs netiekam līdzi narkotiku tirgoņiem. Tādēļ rosinām kardināli mainīt spēles noteikumus un attiecībā uz narkotikām atteikties no līdzšinējā principa, ka atļauts ir tas, kas nav aizliegts,” likumdevēja ieceri skaidro par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Likuma grozījumi paredz ieviest sintezētas psihoaktīvas...

Baltijas valstu personas datu aizsardzības uzraudzības institūcijas otro reizi īstenojušas vienotu pārbaudi attiecībā uz personas datu apstrādi un aizsardzību azartspēļu sektorā. Kopumā trijās Baltijas valstīs pārbaudes 2013.gada ietvaros tika veiktas 13 kazino, informē Datu Valsts inspekcija (DVI). Jāņem vērā, ka nacionālā līmeņa normatīvie akti katrā no Baltijas valstīm nosaka zināmas prasības personas datu apstrādei un aizsardzībai, tai skaitā attiecībā uz nepieciešamo videonovērošanu azartspēļu organizēšanas vietās (t.sk. kazino), nodrošinot nepārtrauktu spēles telpu iekšējo un ārējo videonovērošanu. Tādēļ personas datu apstrāde un aizsardzība tika izvērtēta saistībā ar azarstpēļu sektoru reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un katras valsts fizisko personu datu aizsardzības likumdošanu. Svarīgākie secinājumi Svarīgākais vienotās pārbaudes secinājums – visos pārbaudes ietvaros pārbaudītajos kazino nepieciešams uzlabot to darbību saistībā ar veikto personas datu apstrādi un aizsardzību, īpašu uzmanību nepieciešams pievērst informācijai, kas tiek pieprasīta no klientiem (apmeklētājiem) un tās glabāšanas termiņiem, personas datu apstrādei videonovērošanas ietvaros (īpaši darbinieku darba kvalitātes izvērtēšanas nolūkā veiktajai, kā arī datu...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 26.martā, atbalstīja ierosinājumu noteikt, ka bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumenti publiski būs pieejami pēc to zinātniskās izpētes – 2017.gadā. „Šāds piedāvājums risinātu jautājumu par VDK dokumentu publiskošanu, taču pirms tam šo materiālu zinātniskai un vispusīgai izpētei vajadzīgs valsts atbalsts. Tāpēc uz trešo lasījumu likumprojekts vēl būs jāpilnveido,” akcentē Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Izskatīšanai Saeimā otrajam lasījumam atbalstītie grozījumi likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” arī paredz, ka dokumentu zinātnisko izpēti varētu veikt līdz 2017.gada 31.maijam zinātnisko pētījumu un programmu ietvaros. Pēc tam šie dokumenti Ministru kabineta noteiktā kārtībā būs pieejami publiski. Patlaban virkne likumu paredz tiesību ierobežojumu bijušajiem VDK darbiniekiem vai informatoriem, un šodienas komisijas sēdē deputāti atbalstīja ierosinājumu, kas paredz - Ministru kabinets ne retāk kā ik pēc pieciem gadiem izvērtē, cik nepieciešami un pamatoti ir šie ierobežojumi. Spēkā esošā likuma redakcija nosaka, ka...

ES ātrās ziņošanas sistēma (RAPEX) jau 10 gadus Eiropā aizsargā patērētājus pret bīstamām nepārtikas precēm. 2013. gadā ES dalībvalstis veica pavisam 2364 pasākumus. Paziņojumu skaits salīdzinājumā ar 2012. gadu ir palielinājies par 3,8 % un turpina pieaugt. Šāda tendence ir vērojama jau kopš RAPEX izveidošanas 2003. gadā. “RAPEX darbība rāda, ka Eiropa ir modra un rūpējas par tās 500 miljonu iedzīvotāju drošību. Tas ir veiksmes stāsts par sadarbību starp valstu iestādēm un ES iestādēm mūsu pilsoņu labā. RAPEX desmitgade apliecina, ka iestāžu sadarbība kļūst arvien svarīgāka, lai uzlabotu preču drošumu vienotajā tirgū,” sacījis patērētāju aizsardzības politikas komisārs Nevens Mimica. RAPEX ir ES ātrās ziņošanas sistēma par nepārtikas ražojumiem. Tajā piedalās dalībvalstis un Eiropas Komisija. Tās uzdevums ir ātri izplatīt informāciju par potenciāli bīstamām precēm un valstu veiktajiem pasākumiem. Šādā veidā var agrāk identificēt un atsaukt no ES tirgus tādus ražojumus, kas var apdraudēt patērētājus. Kopš RAPEX izveidošanas 2003. gadā šī sistēma ir...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Finanšu policijas pārvalde, veicot 28 kratīšanas, par aizdomās turētām atzīstot četras personas, 2014.gada 19.martā apturēja noziedzīga grupējuma darbību. Apturētā grupējuma līdz šim īstenotā izvairīšanās no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana valsts budžetam nodarījusi zaudējumus 1, 7 miljonu eiro apmērā. Divām aizdomās turētām personām piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums. 2014.gada 5.februārī VID Finanšu policijas pārvalde uzsāka kriminālprocesu saskaņā ar Krimināllikuma 218.panta 3.daļu un 195.panta 3.daļu. Izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka noziedzīgais grupējums organizēja fiktīvu uzņēmumu darījumu ķēdes ar nolūku izvairīties no nodokļu nomaksas un legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus finanšu līdzekļus. Lai samazinātu valsts budžetā maksājamo PVN apmēru un legalizētu noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus, shēmas "klients" savās pievienotās vērtības nodokļa atskaitēs iekļāva faktiski nenotikušus darījumus ar fiktīviem uzņēmumiem, tādējādi samazinot sava uzņēmuma valsts budžetā maksājamo nodokļu apmēru. Noziedzīgā grupējuma darbības shēmā iesaistīti aptuveni 80 uzņēmumi, kuru pamatnodarbošanās ir metāllūžņu pirkšana un pārdošana. Uzsāktā kriminālprocesa ietvaros VID Finanšu...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) arī šogad saņemtas vairākas sūdzības no patērētājiem par mājaslapu www.happyfly.lv, kurā piedāvā iegādāties aviobiļetes par izdevīgām cenām. Jau 2013.gada janvārī tika izplatīts brīdinājums par interneta vietni www.happyfly.lv, kurā komersants patērētājiem pēc pirkuma vietnē lūdzis veikt papildu iemaksas, norādot uz biļetes cenas pieaugumu. Tāpat ziņots par gadījumiem, kad iegādātā aviobiļete bijusi nederīga lidojumam. Savukārt jaunākās patērētāju sūdzības liecina, ka komersants problēmu gadījumā nereaģē uz klientu sūdzībām. PTAC atkārtoti aicina patērētājus būt uzmanīgiem un rūpīgi izvērtēt pastāvošos riskus, iegādājoties aviobiļetes minētajā interneta vietnē. 2014.gada sākumā PTAC atsācis saņemt iedzīvotāju sūdzības par problēmām pēc tam, kad interneta vietnē www.happyfly.lv iegādātas aviobiļetes. Patērētāju sūdzībās sniegtās ziņas liecina, ka komersants mēdz neizpildīt pasūtījumu un neatmaksā patērētājiem par iegādātajām aviobiļetēm iemaksāto naudas summu. Uz interneta vietnē norādīto tālruni komersantu nav iespējams sasniegt, kā arī nav reakcijas uz cita veida informācijas pieprasījumiem un sūdzībām. Ja iepriekš interneta vietnē www.happyfly.lv kā pakalpojuma sniedzējs tika norādīts...

Preču papildu garantijas ir viens no konkurences rīkiem, ar ko tirgotāji var cīnīties par patērētāju izvēli, tāpēc pirms pirkuma veikšanas ir vērts izvērtēt ne vien cenu, bet arī preces garantijas nosacījumus. Tomēr jebkurām precēm, neatkarīgi no tā, pie kura tirgotāja tās iegādātas, iespējai saņemt garantijas remontu, samainīt preci vai atgūt naudu jābūt pieejamai divu gadu laikā pēc to iegādes. Minimālais jeb pamata garantijas termiņš – 2 gadi – ir noteikts Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, un šajā laikā saņemt garantijas remontu pircējs var, gan vēršoties pie preces pārdevēja, gan tieši pie ražotāja. Ja šo divu gadu laikā ražotājs atsaka pamata garantijas remontu precēm, kas iegādātas pie noteiktiem tirgotājiem, šāda rīcība var liecināt par iespējamu konkurences tiesību pārkāpumu, kad ražotājs tiecas ierobežot sev nevēlamu tirgotāju darbību tirgū. Saskaroties ar šādu nepamatotu pamata garantijas remonta atteikumu, Konkurences padome aicina pircējus lūgt tirgotājam vai ražotājam rakstisku garantijas atteikumu, vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā un sniegt informāciju...

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) un Veselības inspekcijas (VI) speciālisti aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un izvērtēt savas iespējas, iegādājoties dārgus kosmētikas līdzekļus vai slēdzot līgumu par dārgu kosmētikas līdzekļu pēcapmaksu. Informācija plašsaziņas līdzekļos, kā arī saņemtā informācija atbildīgajos dienestos liecina, ka aizvien vairāk patērētājas saskaras ar atsevišķu skaistumkopšanas salonu īstenoto komercpraksi, kad sievietēm tiek uzdāvināta bezmaksas skaistuma procedūra, bet pēc tam klientes tiek pārliecinātas iegādāties salīdzinoši dārgu kosmētikas līdzekli, vai parakstīt nomaksas līgumu, tādā veidā uzņemoties saistības līdzekļa apmaksai ilgtermiņā. PTAC vērš uzmanību ka, iegādājoties preces pastāvīgās tirdzniecības vietā, jābūt apdomīgiem un jāizvērtē pirkuma nepieciešamība, jo gadījumos, kad nopirktajai precei nav defektu, patērētājiem nav tiesību vēlāk pārdomāt un atteikties no pirkuma. Vienlaicīgi PTAC aicina ziņot par iespējamiem negodīgas komercprakses gadījumiem, piemēram, kad tiek noklusēta vai tiek sniegta maldinoša būtiska informācija lēmuma pieņemšanai, tiek īstenota iespējami agresīva komercprakse -neatlaidīgas darbības, piespiešana, tostarp fiziska spēka...

Saeima ceturtdien, 20.martā, otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz noteikt jaunu procesuālo kārtību, kā tiesā tiek izskatītas pārsūdzētās civilprasības, kurās prasījuma summa nepārsniedz 2100 eiro. Šādas pārsūdzības no 1.aprīļa plānots skatīt apgabaltiesā apelācijas kārtībā, piemērojot procedūru, kas ļaus paātrināt lietu izskatīšanu un atsijāt nepamatotās sūdzības. Jaunā kārtība ir vēl viens solis procesuālās ekonomijas virzienā, kas palīdzēs izskaust Latvijā raksturīgo „tiesāšanos tiesāšanās pēc” un tādējādi taupīt tiesu resursus. Apgabaltiesas skatīs tikai tās lietas, kurās būs saskatāmas pirmās instances kļūdas. Tas būs liels ietaupījums, zinot, cik būtisku tiesu darba daļu veido tieši maza apmēra prasības, iepriekš norādīja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Pirmās instances tiesas gadā izskata 12 – 14 tūkstošus maza apmēra prasību, kas veido gandrīz ceturto daļu no rajona (pilsētas) tiesās izskatāmajām lietām. Apelācijas kārtībā kopumā vidēji tiek pārsūdzēta desmitā daļa lietu, tādējādi apgabaltiesas gadā vidēji papildus saņems vairāk nekā 1000 maza apmēra civilprasības. Vienlaikus tiks atslogota Augstākā tiesa,...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 19.martā atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru dienestam uzlikts pienākums sniegt pieprasīto informāciju nodibinājumam "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica". Pieteicējs vērsās Valsts ieņēmumu dienestā ar lūgumu sniegt informāciju par to, kuri uzņēmumi, kad un ar kādu sodu ir sodīti par neatļautu alkohola tirgošanu pēc plkst.22.00, lai gatavotu analītisku publikāciju par soda efektivitāti. Valsts ieņēmumu dienests informāciju nesniedza, atsaucoties uz likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 21.pantā un likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.pantā noteikto vispārīgo pienākumu aizsargāt dienesta pienākumu pildīšanas laikā iegūto informāciju par nodokļu maksātājiem. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.pantā nostiprinātais nodokļa administrācijas konfidencialitātes pienākums aptver arī to informāciju, ko nodokļu administrācija iegūst administratīvā soda noteikšanas procesā. Šādas informācijas atklāšanu trešajām personām regulē Sodu reģistra likums. Augstākā tiesa spriedumā norādījusi, ka, saskaņā ar Sodu reģistra likuma 3.pantu, ziņas par nodokļa maksātājam piemērotiem administratīvajiem sodiem ir ierobežotas pieejamības informācija un tās ir izpaužamas tikai likuma...

Saeima ceturtdien, 20.martā, otrajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, paredzot paplašināt to kriminālprocesu loku, kuru pabeigšana saprātīgā termiņā jānodrošina prioritāri. Likuma grozījumi paredz, ka priekšrocība saprātīga termiņa nodrošināšanā būs kriminālprocesam, kurā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, kurā iesaistīta speciāli procesuāli aizsargājama persona, vai kurā apsūdzēta valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli. Tāpat prioritāri būs jāizmeklē un jāiztiesā noziegumi pret nepilngadīgā tikumību vai dzimumneaizskaramību, kā arī ar vardarbību saistīti noziegumi pret personu, kura ir materiāli vai citādi atkarīga no varmākas. Piedāvātās likuma izmaiņas arī nosaka: nepilngadīgā cietušā pratināšana jāveic, cik ātri vien iespējams, nepieļaujot neattaisnotu vilcināšanos, turklāt pratināšanu pēc iespējas jāveic vienam un tam pašam izmeklētājam. Izmeklētājs, kurš apguvis speciālas zināšanas par saskarsmi ar nepilngadīgo, kriminālprocesa laikā bērna nopratināšanu varēs veikt bez psihologa vai pedagoga klātbūtnes. Tāpat plānots noteikt, ka krimināllietas par noziedzīgu nodarījumu pret nepilngadīgā tikumību un dzimumneaizskaramību vienmēr ir jāizskata slēgtā tiesas sēdē. Grozījumi likumā izstrādāti saskaņā Eiropas direktīvu...