TIESĪBAS

Valsts darba inspekcija (Darba inspekcija) atgādina, ka pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas darba devējam ar nodarbināto ir jānoslēdz rakstveida darba līgums un par pieņemto darbinieku jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienestam. Darba inspekcija nereti konstatē, ka darba devējs ar darbinieku ir noslēdzis rakstveida darba līgumu, bet nav par to paziņojis Valsts ieņēmumu dienestam vai otrādi – ir paziņots Valsts ieņēmumu dienestam, bet nav noslēgts rakstveida darba līgums. 29.maijā stājās spēkā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paplašina Darba inspekcijas kompetenci, piemērojot administratīvo sodu par pārkāpumiem nereģistrētās nodarbinātības jomā un par šiem pārkāpumiem piemērojamos sodu lielumus. Grozījumi paredz, ka turpmāk Darba inspekcija administratīvo sodu varēs piemērot arī par nodarbināto nereģistrēšanu Valsts ieņēmumu dienestā, lai gan rakstveida darba līgums būs noslēgts. Par minēto pārkāpumu naudas sods fiziskajai personai turpmāk būs no 100 līdz 350 latiem, bet juridiskai personai – 250 līdz 5000 latiem. Ja darba devējs pārkāpumu pieļaus atkārtoti gada laikā, naudas sods fiziskajai personai būs...

Fiziska vardarbība ir bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu vai apzināta bērna pakļaušana kaitīgu faktoru, tai skaitā tabakas dūmu, iedarbībai. To paredz Saeimas ceturtdien, 30.maijā, trešajā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Šī likuma norma aizsargā bērna tiesības uzaugt no tabakas dūmiem brīvā vidē. „Jācer, ka likuma grozījumi veicinās izpratni par smēķēšanas kaitīgumu un liks cilvēkiem atbildīgāk izturēties pret bērnu veselību. Vēlos uzsvērt, ka šie likuma grozījumi nenozīmēs automātisku bērnu izņemšanu no ģimenes, kurā viens vai abi vecāki smēķē, kā vairākkārt nepatiesi izskanējis medijos,” sacīja par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumi paplašina arī emocionālās vardarbības definīciju, nosakot, ka tā ir arī bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana, bērna klātbūtnē vardarbīgi izturoties arī pret viņa tuvinieku. Lai veicinātu bērnu tiesības uzaugt ģimeniskā vidē, grozījumi nosaka – bez vecāku gādības palikušam bērnam primāri tiek nodrošināta...

Vakar, 30.maijā, Saeima 1.lasījumā atbalstīja grozījumu Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz izslēgt deputātu aizklātos balsojumus par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu. "Atklāti Saeimas balsojumi liek katram deputātam skaidrot savus apsvērumus, nodrošina parlamentāras debates par nozīmīgiem sabiedriskiem jautājumiem un tādējādi veicina arī diskusiju sabiedrībā par konkrētu lēmumu vai amata kandidātu. Tieši atklāti Saeimas balsojumi mazina negodprātīga lēmuma pieņemšanas risku un dod iespēju vēlētājiem kontrolēt deputāta darbības raksturu," uzskata Inese Lībiņa-Egnere, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre. Pēc Saeimas kārtības ruļļa grozījumu spēkā stāšanās 2012.gada 2.februārī Saeima atklātā procedūrā vēlējusi gan Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļus, gan Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju un tās locekļus, gan Valsts kontrolieri un vēl citas amatpersonas. Tāpat Saeima atklātā procedūrā jau vairāk kā gadu ieceļ vai apstiprina amatā pārējās tiesu varas amatpersonas. Ņemot vērā šo pozitīvo pieredzi, Reformu partija uzskata, ka nav pamata kavēties ar grozījumu pieņemšanu Latvijas Republikas Satversmē, lai arī Satversmes tiesas tiesneši tāpat kā citas tiesu varas...

No šī gada 1.septembra tiesām visus atklātās sēdēs pieņemtus un spēkā stājušos tiesas spriedumus būs jāpublicē internetā. Šis ir viens no jauninājumiem, ko paredz Saeimas Juridiskās komisijas ceturtdien, 30.maijā, trešajam galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi likumā „Par tiesu varu”. Likuma grozījumi paredz arīdzan palielināt tiesu priekšsēdētāju pilnvaras un atbildību, paaugstināt tiesneša amata pildīšanas maksimālo vecumu līdz 70 gadiem, paredz uz disciplinārlietas izskatīšanas vai kriminālprocesa laiku atstādinātiem tiesnešiem piedāvāt citu darbu vai maksāt minimālo algu, kā arī līdz 2017.gadam pilnībā pabeigt pāreju uz „tīro instanču” tiesām. Likumprojekts paredz tiesām pienākumu no šī gada septembra internetā publicēt visus atklātā sēdē pieņemtus tiesas spriedumus pēc to spēkā stāšanās. Tāpat tiks publicēti arī tiesas lēmumi Ministru kabineta noteiktajā apjomā. Publicējot tiesas nolēmumus, tiks aizsegta tā informācijas daļa, kas atklāj fiziskās personas identitāti. Lai arī patlaban tiesas spriedumi ir vispārpieejama informācija, internetā obligāti jāpublicē tikai administratīvajās lietās pieņemtie spriedumi, kā arī var tikt publicēti citi spriedumi pēc pašas...

Saeima ceturtdien, 30.maijā, galīgajā lasījumā skatīs grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas paredz smēķēšanu bērna klātbūtnē definēt kā vardarbību. Piedāvātie likuma grozījumi paredz noteikt, ka fiziska vardarbība ir bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu vai apzināta bērna pakļaušana kaitīgu faktoru, tai skaitā tabakas dūmu, iedarbībai. Lai veicinātu bērnu tiesības uzaugt ģimeniskā vidē, likuma grozījumi arī paredz noteikt, ka bez vecāku gādības palikušam bērnam primāri tiek nodrošināta iespēja augt pie aizbildņa vai audžuģimenē. Tāpat likuma grozījumi paredz paplašināt emocionālās vardarbības definīciju, noteikt pienākumu vecākiem vai personām savas prombūtnes laikā bērnam nodrošināt uzraudzību, kā arī paredzēts izveidot nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu. Galīgajā lasījumā Saeima šodien lems arī par Latvijas Republikas valsts robežas likuma grozījumiem, kas paredz Valsts robežsardzei jaunu pienākumu – reģistrēt transportlīdzekļus rindā pie valsts ārējās sauszemes robežas. Tāpat parlaments skatīs otrajam lasījumam sagatavotos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz norēķinu sistēmu mājsaimniecībām, kas no atjaunojamiem energoresursiem...

Nolūkā paaugstināt patērētāju tiesību aizsardzību pirkuma un pakalpojuma līgumos, kurus komersants slēdz ar patērētāju, kā arī turpinot patērētāju kreditēšanas jomas, tai skaitā, nebanku sektorā, sakārtošanu, otrdien, 28.maijā, Ministru kabineta sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (turpmāk – PTAL). Lai izvairītos no gadījumiem, kad ātro kredītu izsniedzēji un arī citi kreditētāji izsniedz kredītus, nepietiekami izvērtējot patērētāja maksātspēju un nepārliecinoties par klienta spēju atmaksāt aizdevumu, likumprojekts paredz skaidrākus un stingrākus nosacījumus tam, kāda informācija kredīta devējam jāpieprasa, izvērtējot patērētāja spēju atmaksāt kredītu. Proti, likumprojekts nosaka, ka kredīta devējam ir jāvērtē patērētāja ienākumi un izdevumi, kā arī kredītu atļauts piešķirt tikai tad, kad kredītdevējs ir pārliecinājies par patērētāja spēju atmaksāt kredītu. Savukārt, attiecībā uz mazajiem kredītiem zem 100 latiem ir noteikta vienkāršota patērētāja maksātspējas vērtēšanas procedūra, t.i., kredīta devējs šādos gadījumos novērtē patērētāja spēju atmaksāt kredītu, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no...

Konkurences padome (KP) ir sagatavojusi 2012.gada publisko pārskatu, kurā atspoguļota informācija par aktualitātēm konkurences tiesību piemērošanā, iestādes darbības rezultātiem un pārvaldību, kā arī par 2013.gada prioritātēm. Ar pārskatu iespējams iepazīties arī infografika formātā. Kopumā pērn KP ir pieņēmusi 51 lēmumu. Ar 12 no tiem tika konstatēti konkurences tiesību pārkāpumi, par kuriem kopumā piemēroti sodi 253 725 latu apmērā. Tāpat 2012.gadā KP noslēdza uzraudzības divpadsmit tirgos. Uzraudzības iestādei ļāva gan izstrādāt priekšlikumus attiecīgo nozares pārraugošajām institūcijām, gan iegūt informāciju par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Desmit no pērn atklātajiem bijuši smagākie Konkurences likuma pārkāpumi - aizliegtas vienošanās vai dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Starp aizliegtajām vienošanām bijuši gan gadījumi, kad uzņēmumi cenšas ierobežot savu konkurentu iespējas darboties tirgū, gan tirgu sadale un cenu līmeņa fiksēšana par sliktu patērētājiem, gan arī gadījums, kad vienošanās aizliegumu pārkāpuši publiska iepirkuma pretendenti. Savukārt dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana izpaudusies kā cenšanās ierobežot citu uzņēmumu iespējas darboties tirgū un diskriminējoša attieksme pret...

Lai līdzsvarotu kreditoru un parādnieku intereses, Saeima ceturtdien, 23.maijā, pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, palielinot piedziņas procesā parādniekam saglabājamo līdzekļu minimumu. No nākamā gada tas būs minimālās algas apmērā, saglabājot arī līdzekļus par katru nepilngadīgo bērnu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, kas patlaban noteikts 45 lati mēnesī. Iepriekš par likumprojektu atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne uzsvēra: „Ir izdevies spert pirmo soli, lai palielinātu summu, kas parādos nokļuvušiem cilvēkiem paliek iztikai pēc piedziņas veikšanas. Turpmāk tiks ņemts vērā arī apgādībā esošo bērnu skaits, novēršot situāciju, ka vēl jo sāpīgāk parādu piedziņu izjūt ģimenes ar bērniem.” Līdzšinējais regulējums pieļāva, ka no parādnieka ieņēmumiem ir atļauts izdarīt ieturējumus arī gadījumā, ja tas saņem mazāk par minimālo algu, faktiski novedot parādnieka ģimeni trūkumā. Grozītais Civilprocesa likums arī nosaka, ka ziņas par parādnieka apgādībā esošajiem bērniem un citu spriedumu izpildei nepieciešamo informāciju valsts iestādes tiesu izpildītājiem sniegs bez maksas. Līdz šim tiesu izpildītāji nepieciešamo informāciju varēja...

Personām, kuras neprot valsts valodu, kriminālprocesā būs plašākas iespējas saņemt bezmaksas tulka pakalpojumus. To paredz Saeimā ceturtdien, 23.maijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Kriminālprocesa likumā. Grozījumi nosaka personai tiesības saskarsmē ar advokātu lietot valodu, kuru tā prot, un procesa virzītājam vai ieslodzījuma vietai tikšanās laikā ar aizstāvi būs jānodrošina bezmaksas tulka palīdzība. To varēs izmantot četros gadījumos – lai sastādītu rakstisku sūdzību par amatpersonu rīcību kriminālprocesā, dokumentu, kas nepieciešams lietas iztiesāšanai rakstveida procesā, un apelācijas vai kasācijas sūdzību, kā arī lai sagatavotos pratināšanai pirmstiesas procesā vai tiesas sēdē. Tulka palīdzības saņemšanas kārtību un apjomu noteiks Ministru kabinets, un tulka pakalpojums par valsts budžeta līdzekļiem tiks nodrošināts ne ilgāk par divām stundām. Lai nostiprinātu valsts valodas lietošanu, noteikts, ka procesa virzītājam jānodrošina citā valodā saņemto apelācijas sūdzību un kasācijas sūdzību par tiesu nolēmumiem tulkojums valsts valodā. Apcietinātajai vai aizdomās turētajai personai, kura neprot valsts valodu, tiesa, izsniedzot pilna lēmuma kopiju, izsniegs arī tā rakstveida...

Saeima ceturtdien, 23.maijā, konceptuāli pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz pārrobežu informācijas apmaiņas ieviešanu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Šādu regulējumu paredz Eiropas Savienības (ES) direktīva, un līdz šim šāda informācijas apmaiņas kārtība nepastāvēja. Tas nozīmē, ka likuma grozījumi ES dalībvalstu atbildīgajām iestādēm atvieglos sodu piemērošanu autovadītājiem. Iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš norādīja, ka, atbalstot šo likumprojektu, varam būt atbildīgi un sniegt nepieciešamo informāciju par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējiem, kā arī pieprasīt nepieciešamo informāciju no citām valstīm. Piemēram, ja ārvalstu pilsonis Latvijā pārkāps ceļu satiksmes noteikumus, mūsu valsts atbildīgie dienesti varēs pieprasīt datus par transportlīdzekļa reģistrāciju ārvalstīs. Jaunais regulējums uzliks mūsu valstij pienākumu sniegt informāciju, kā arī atļaus Latvijai pieprasīt ziņas no citām valstīm par tādiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem kā ātruma pārsniegšana, drošības jostas un aizsargķiveres nelietošana, luksofora aizliedzošā gaismas signāla neievērošana, transportlīdzekļa vadīšana alkohola, narkotisko un...

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā vakar, 23.maijā, tika atbalstīti priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos, lai pastiprinātu dzīvojamo māju pārvaldnieku darbības kontroli. Diskusija par to, kā varētu uzlabot dzīvojamo māju pārvaldīšanu, Mājokļu un vides komitejā tika uzsākta tāpēc, ka pašvaldība regulāri saņem sūdzības no iedzīvotājiem par apsaimniekotājiem, kuri nepārskaita pakalpojumu sniedzējiem iekasēto naudu par komunālajiem pakalpojumiem. Komitejas deputāti atzina, ka darbībai šajā sfērā nepieciešami stingrāki noteikumi no valsts puses. Mājokļu un vides komiteja rosina dzīvojamo māju pārvaldīšanu noteikt par valsts regulējamu sabiedrisko pakalpojumu. Tādējādi tiktu panākts, ka uz pārvaldīšanas pakalpojumiem attiektos visi likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktie pienākumi un ierobežojumi, un maksas aprēķināšanas kārtību par šādiem pakalpojumiem noteiktu sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Tāpat vajadzētu noteikt, ka dzīvojamo māju pārvaldīšanu, izņemot gadījumus, kad pārvaldnieks pārvalda savu māju vai to dara dzīvokļu īpašnieku biedrība, var veikt tikai sertificēti un dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā iekļauti dzīvojamo māju pārvaldnieki. Ar normatīvo aktu jānosaka prasības pretendentiem, sertifikātu...

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) norāda, ka Saeimas Tautsaimniecības komisijā ir izveidota īpaša darba grupa, kas strādā ar priekšlikumiem, kas iesniegti izmaiņām Maksātnespējas likumā. Ar populistiskiem saukļiem par atbrīvošanu no parādu jūga tiek virzīti dažādi grozījumi, kas liek uzdot jautājumu – kas būs patiesie ieguvēji no šādiem likuma grozījumiem? Pašlaik Maksātnespējas likumā ir noteikts dažāds saistību dzēšanas termiņš fiziskām personām ar mazākām un ar lielām saistībām: ja saistību apmērs ir līdz 100 000 latiem, saistību dzēšanas termiņš ir 2 gadi. Ja saistības pārsniedz 100 000 latus, saistību dzēšanas termiņš ir 3,5 gadi. Arī šis laiks, salīdzinot ar vidējo citu Eiropas valstu praksi, ir salīdzinoši ļoti īss, piemēram, Zviedrijā, Čehijā saistību dzēšanas termiņš ir 5 gadi, Somijā – 2-5 gadi, Igaunijā, Horvātijā, Austrijā – pat 7 gadi. Arī Lielbritānijā, kuras likums nereti tiek piesaukts kā pozitīvais piemērs saistību dzēšanai, tiesa drīkst pagarināt saistību dzēšanas termiņu līdz pat 15 gadiem, ja, piemēram, parādnieks ir sniedzis...

Otrdien, 21. maijā, Ministru kabineta sēdē tika izskatīta un atbalstīts likumprojekts "Par Sadarbības līgumu starp Eiropas Savienību un iesaistītajām Eiropas Savienības dalībvalstīm ar British-American Tobacco (Holdings) Limited". Līgums paredz visaptverošu sistēmu cigarešu kontrabandas un naudas atmazgāšanas apkarošanai. Līguma nosacījumi paredz padziļinātās izpētes un jēdziena „pazīsti savu klientu” regulējumu, kā arī maksājumu metožu, realizācijas apjomu un uzskaites vešanas jautājumus. Izsekošanas un izmeklēšanas nosacījumi palīdzēs un sekmēs Eiropas tiesībsargājošajām iestādēm apkarot kontrabandas darbības nākotnē, atļaujot izsekot British-American Tobacco (Holdings) Limited cigaretēm, tās īpaši marķējot un izveidojot īpašu datubāzi. Šobrīd viltotu cigarešu ražošana un kontrabanda rada ekonomiskus zaudējumus gan ES dalībvalstīm, gan arī tabakas kompānijām. Eiropas Komisijas (EK) Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojā ir izveidota speciāla komanda, kas apkaro starptautisko viltoto cigarešu kontrabandas tirgu. Vienlaikus arī ES dalībvalstīm pašām ir vēlme turpināt un paplašināt centienus apkarot cigarešu kontrabandu un cigarešu viltojumu ražošanu. Lai to realizētu, nepieciešams veikt efektīvus un rezultatīvus pasākumus, lai likvidētu...

Saeima ceturtdien, 16.maijā, otrajā lasījumā skatot grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, atbalstīja priekšlikumu arī publiskos izklaides un svētku pasākumos aizliegt izmantot, tostarp arī stilizētā veidā, bijušās PSRS un nacistiskos simbolus. Pašlaik šie aizliegumi attiecas tikai uz sapulcēm, gājieniem un piketiem. Tāpat likuma grozījumi paredz aizliegumu publiskos izklaides un svētku pasākumos vērsties pret Latvijas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, veikt kara propagandu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus un veikt darbības, kas rada draudus pasākuma dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai. „Šīs normas mērķis ir novērst iespējas izmantot publiskus un izklaides, un svētku pasākumus, lai sludinātu divu totalitāri noziedzīgu režīmu ideoloģiju. Šis priekšlikums tika izstrādāts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas veidotajā darba grupā, kurā piedalījās gan Iekšlietu ministrijas pārstāvji, gan Valsts policijas, gan Drošības policijas pārstāvji un ar viņiem šis priekšlikums tika gan saskaņots, gan...

Personām, kuras neprot valsts valodu, kriminālprocesā būs plašākas iespējas saņemt bezmaksas tulka pakalpojumus. To paredz Saeimas Juridiskajā komisijā trešdien, 15.maijā, izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Kriminālprocesa likumā. Grozījumi nosaka personai tiesības saskarsmē ar advokātu lietot valodu, kuru tā prot, un procesa virzītājam vai ieslodzījuma vietai tikšanās laikā ar aizstāvi būs jānodrošina bezmaksas tulka palīdzība. To varēs izmantot četros gadījumos – lai sagatavotos pratināšanai pirmstiesas procesā vai tiesas sēdē, lai sastādītu rakstisku sūdzību par amatpersonu rīcību kriminālprocesā, lai sastādītu dokumentu, kas nepieciešams lietas iztiesāšanai rakstveida procesā un lai sastādītu apelācijas vai kasācijas sūdzību. Tulka palīdzības saņemšanas kārtību un apjomu noteiks Ministru kabinets, un paredzēts, ka tulka pakalpojums par valsts budžeta līdzekļiem tiks nodrošināts ne ilgāk par divām stundām. Lai nostiprinātu valsts valodas lietošanu, likumprojekts paredz, ka procesa virzītājam jānodrošina citā valodā saņemto apelācijas sūdzību un kasācijas sūdzību par tiesu nolēmumiem tulkojums valsts valodā. Apcietinātajai vai aizdomās turētajai personai, kura neprot valsts valodu, tiesa,...