TIESĪBAS

Nolūkā paaugstināt patērētāju tiesību aizsardzību pirkuma un pakalpojuma līgumos, kurus komersants slēdz ar patērētāju, š.g. 29.aprīlī Ministru kabineta komitejas sēdē tika izskatīti Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Ministru kabineta komitejā tika atbalstītas likumprojekta prasības, kas attiecas uz nosacījumiem pirkuma un pakalpojuma līgumu slēgšanai, taču kredītlīgumiem piemērojamās prasības par patērētāja spējas atmaksāt kredītu vērtēšanu, tostarp gadījumos, kad tiek izsniegti kredīti zem 100 latiem, tika novirzītas papildu saskaņošanai. Vienoti nosacījumi pirkuma un pakalpojuma līgumu slēgšanai šobrīd tiek ieviesti visās ES dalībvalstīs ar mērķi paaugstināt patērētāju tiesību aizsardzību un nodrošināt skaidrus un saprotamus nosacījumus šādu līgumu slēgšanai jebkurā ES valstī. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā izstrādāti, ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 25.oktobra Direktīvas (2011/83/ES)par patērētāju tiesībām normas. Direktīvas izstrāde tika uzsākta 2008.gada oktobrī; tā galvenokārt regulē distances līgumus un līgumus, kas noslēgti ārpus komersanta pastāvīgās saimnieciskās vai profesionālās darbības vietas. Līdz ar grozījumiem likumā paredzēts noteikt, kādi līgumi ir uzskatāmi par...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 26.aprīlī ierosināja lietu "Par Civilprocesa likuma 483. un 484. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam". Apstrīdētās normas Civilprocesa likuma 483. pantā ir noteikts, ka protestu par spēkā stājušos tiesas nolēmumu Senātam var iesniegt ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurors, ja kopš nolēmuma spēkā stāšanās nav pagājuši vairāk kā 10 gadi. Civilprocesa likuma 484. pantā ir paredzēts, ka pamats protesta iesniegšanai ir būtiski materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumi, kas konstatēti lietās, kuras ir izskatītas tikai pirmās instances tiesā, ja tiesas nolēmums nav pārsūdzēts likumā noteiktajā kārtībā no lietas dalībniekiem neatkarīgu iemeslu dēļ vai ar tiesas nolēmumu aizskartas valsts vai pašvaldību iestāžu tiesības vai to personu tiesības, kuras nav bijušas lietas dalībnieki. Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 92. panta pirmais teikums: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā." Lietas fakti Pieteikuma iesniedzēji - SIA "VK Estate", Dzintars Abuls un...

Pirmdien, 29. aprīlī, Ministru kabineta komitejas sēdē tiks skatīts likumprojekts "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā", kas paredz paaugstināt patērētāju tiesību aizsardzību, nosakot prasības dažādiem ar patērētājiem noslēgtiem līgumiem. Likums ieviesīs Eiropas Savienības direktīvas 2011/83/ES prasības. Tas nozīmē vairākas izmaiņas un papildinājumus patērētāju aizsardzības normās. Piemēram, likumprojektā precizētas patērētāju tiesību aizsardzības prasības attiecībā uz līgumos iekļautiem netaisnīgiem līguma noteikumiem. Paredzēts noteikt, ka netaisnīgu līguma noteikumu izvērtēšana neattiecas uz tādiem līguma noteikumiem, kas nosaka līguma priekšmetu un cenu, ja tie ir formulēti vienkāršā un saprotamā valodā. Tāpat likumprojekts nosaka, ka par netaisnīgu līguma noteikumu uzskatāms līguma noteikums, kas uzliek patērētājam pienākumu izpildīt visas līgumsaistības, ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs neizpilda savas līgumsaistības. Norādāms, ka šī norma neattiecas uz situācijām, kad patērētājs neizpilda savas līgumsaistības un šī norma neliedz pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam noteikt atbilstošus civiltiesiskās atbildības līdzekļus patērētāja līgumsaistību neizpildes gadījumā.Likumprojektā arī noteikts, ka līguma noteikums, kas nosaka, ka patērētājs atsakās no savām...

Saeima ceturtdien, 25.aprīlī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz noteikt mazākus sodus par formāliem pārkāpumiem nodarbinātības jomā, stingrāk vērsties pret nelegālu lombardu darbību, kā arī ieviest atbildību par pārkāpumiem veterinārmedicīnā. Likumā apvienoti vairāki izskatīšanai Saeimā atsevišķi iesniegti likumprojekti. Pieņemtie likuma grozījumi paredz samazināt naudas soda apmēru par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā. Tas būs robežās no 50 līdz 250 latiem fiziskajām personām un no 500 līdz 2500 latiem juridiskajām personām. Patlaban soda apmērs ir attiecīgi no 100 līdz 350 latiem un no 700 līdz 5000 latiem. „Ir gadījumi, kad uzņēmuma jaunais darbinieks ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā, darba līgums ir noslēgts, bet no kāda Latvijas reģiona vēl nav nogādāts galvenajā birojā. Uzņēmēji ziņo par Valsts darba inspekcijas līdzšinējo praksi šādus gadījumus traktēt kā nelegālo nodarbinātību un piemērot bargus sodus, lai gan pārkāpums ir maznozīmīgs un nav ļaunprātīgs,” iepriekš skaidroja par likuma virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājas...

Saeima ceturtdien, 25.aprīlī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, nosakot notiesātajam nepieciešamo mantu sarakstu, kas nav konfiscējamas. Nekonfiscējamo mantu sarakstā pārsvarā ietvertas lietas, kas Kriminālprocesa likuma pielikumā uzskaitītas to mantu sarakstā, kam nav uzliekams arests. Saraksts ietver minimālo personai ikdienā nepieciešamo mantas apjomu – mājas iekārtu, apģērbu, mājturības priekšmetus, iztikai nepieciešamo pārtiku. Likuma grozījumi paredz, ka nav konfiscējams notiesātā īpašumā vai kopīpašumā esošais mājoklis, kurš ir notiesātā vienīgais mājoklis un kurā viņš dzīvo ikdienā. Nav konfiscējama arī nauda minimālās mēneša darba algas apmērā uz notiesāto un katru viņa ģimenes locekli, ja ģimenes loceklis ir notiesātā apgādībā un viņam nav citu ienākumu. Tāpat sarakstā ir tehnika un darbarīki, kas nepieciešami saimnieciskajā vai profesionālajā darbībā, kā arī manta, kas nepieciešama lauksaimniecības turpināšanai, tostarp lauksaimniecības dzīvnieki, lopbarība, sēkla un stādāmais materiāls. Mantas konfiskācijas mērķis nav panākt, ka persona nespēj pati nodrošināt sev iztiku, paliek bez pajumtes un iztikas...

Eiropas Savienības (ES) Ministru padome šā gada 23.aprīlī apstiprinājusi Direktīvu par patērētāju alternatīvo strīdu risināšanu un Regulu par patērētāju alternatīvo strīdu risināšanu tiešsaistē. Abi tiesību akti izstrādāti ar mērķi nodrošināt, ka visās ES dalībvalstīs pastāv kvalitatīvas patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanas struktūras, kurās patērētāji bez vēršanās tiesā var atrisināt jebkuru līgumisku strīdu ar uzņēmumu par preces vai pakalpojuma iegādi. Tiesību aktos noteiktas vienotas prasības patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanas struktūrām, kā arī paredz iespēju patērētājiem strīdus risināt tiešsaistē, kas īpaši svarīgi ir gadījumos, kad patērētājs ir noslēdzis pārrobežu darījumu, piemēram, iegādājies preci citā ES dalībvalstī. ES dalībvalstīm tiesību aktu prasības būs jāpārņem divu gadu laikā. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru jau šobrīd strādā pie jaunas patērētāju strīdu izskatīšanas kārtības izstrādes, kas būtu ātrāka, ērtāka, lētāka un draudzīgāka gan patērētājiem, gan uzņēmējiem, un kas atbilstu arī abos iepriekšminētajos tiesību aktos noteiktajām vienotājām prasībām. Direktīva par patērētāju alternatīvo strīdu risināšanu pieejama šeit (angļu...

Saeima ceturtdien, 25.aprīlī, pirmajā lasījumā konceptuāli lems par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumprojektu, kas paredz noteikt Brīvības pieminekļa un Rīgas brāļu kapu juridisko statusu, kultūrvēsturisko vērtību, kā arī uzturēšanas, izmantošanas, apsaimniekošanas un finansēšanas kārtību. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanu un to vērtībai atbilstošu cieņas izrādīšanu. Tāpat pirmajā lasījumā Saeima lems par Enerģijas dzērienu aprites likumprojektu, kas paredz regulēt enerģijas dzērienu izplatīšanu un reklamēšanu, tostarp ierobežot to tirdzniecību. Plānots, ka enerģijas dzērienus būs aizliegts pārdot un iegādāties personām, kas jaunākas par 18 gadiem, tos nedrīkstēs pārdot izglītības iestāžu telpās un teritorijā, kā arī piedāvāt par velti nepilngadīgām personām kā dāvanu vai kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu. Tāpat paredzēts, ka enerģijas dzērieni tirdzniecības vietās būs jānovieto savrup no citiem pārtikas produktiem. Trešajā un galīgajā lasījumā Saeima skatīs grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz noteikt mazākus...

Valsts kontrole revīzijā guvusi pārliecību, ka 2012.gada pārskats visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Augstākās tiesas finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un darbības rezultātiem. Atzinums par Augstākās tiesas 2012.gada pārskata sagatavošanas pareizību sniegts bez iebildēm. Revīzijas ziņojumā secināts, ka pārskats ir sagatavots atbilstoši normatīvo aktu prasībām un nesatur būtiskas neatbilstības vai nepilnības. Finanšu revīzija par 2012.gada pārskata sagatavošanas pareizību ietvēra finanšu pārskata, tajā skaitā pārskata par iestādes finansiālo stāvokli, pārskata par darbības finansiālajiem rezultātiem, pašu kapitāla izmaiņu pārskata, naudas plūsmas pārskata un finanšu pārskata pielikumu, vadības ziņojuma un grāmatvedības politikas apraksta pārbaudi. Revīzijas laikā izlases veidā tika pārbaudīts Augstākās tiesas 2012.gada pārskats, pārbaudot pārskata sakarības un datu atbilstību grāmatvedības uzskaites datiem. Izlases veidā tika veikta uzskaites sistēmas procesu ieviesto kontroļu pārbaudes, detalizētās darījumu pārbaudes un analītiskās procedūras vairākiem izdevumiem un bilances posteņiem, piemēram, atalgojumam, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, sociāla rakstura pabalstiem un kompensācijām, pakalpojumiem un naudas līdzekļiem...

Tieslietu padome atbalsta lielu daļu no paredzētajiem grozījumiem likumā "Par tiesu varu", taču vairāki grozījumi vai to ieviešanas mehānismi netika akceptēti, izskatot tos Tieslietu padomes 8.aprīļa un 22.aprīļa sēdēs. Tiesu darba organizācija un lietu izskatīšanas procesu uzlabošana Tieslietu padome atbalsta lietu izskatīšanas termiņu pārvaldības ieviešanu tiesās, kas paredz katrā tiesā nosacīt lietu izskatīšanas termiņu standartu un tiesas priekšsēdētāja pārraudzību lietu izskatīšanas faktiskajiem termiņiem. Taču padome nepiekrīt, ka rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam ar apgabaltiesas priekšsēdētāju jāsaskaņo tiesas darba plānu attiecīgajam gadam, norādot plānotās lietu izskatīšanas ilguma robežas, bet apgabaltiesas priekšsēdētājam ar tieslietu ministru jāsaskaņo lietu izskatīšanas termiņu standartu tiesā. Tieslietu padome akceptē tiesas nolēmumu publicēšanu mājaslapā internetā un tiesas sēžu kalendāra veidošanu, iekļaujot tajā informāciju par zvērinātu advokātu un prokuroru darba grafiku un aizņemtību. Tiesu priekšsēdētāju pilnvaru un atbildības palielināšana Likums tiek papildināts ar jauniem tiesu priekšsēdētāju pienākumiem. Paredzēts, ka tiesas priekšsēdētājs uzrauga tiesas darba organizāciju, veicina vienotu tiesu praksi tiesā, nodrošina tiesas...

No vardarbības un vajāšanas cietušajām personām būs iespēja pēc savas iniciatīvas vai ar policijas starpniecību civilprocesa ietvaros vērsties tiesā un lūgt noteikt ierobežojumus vardarbīgajai personai, paredz Saeimas Juridiskajā komisijā otrdien, 23.aprīlī, konceptuāli atbalstītie grozījumi Civilprocesa likumā. Tie gan vēl būs jāapstiprina Saeimā. „Šo Tieslietu ministrijas iniciatīvu, kas paredz regulējumu aizsardzībai pret vardarbību civilprocesa ietvaros, deputāti šodien atbalstīja vienbalsīgi. Taču jāsaka, ka šī ideja nav jauna, tāpēc aicinājām ministriju izvērtēt un ņemt vērā arī priekšlikumus, kas vardarbības mazināšanai tika izstrādāti jau pirms pieciem gadiem”, akcentēja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Civilprocesa likumu papildinot ar jaunu nodaļu par personisko tiesību aizsardzības nodrošināšanu, paredzēts radīt vienotu mehānismu, lai personas personiskās tiesības – tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, veselību, dzimumneaizskaramību, privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību – būtu iespējams aizsargāt arī ar pagaidu civilprocesuāliem līdzekļiem – personisko tiesību aizsardzības līdzekļiem, šodienas Juridiskās komisijas sēdē deputātus informēja Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila...

Saeimā uz 3. lasījumu tiek izskatīti grozījumi likumā "Par tiesu varu", kas paredz ieviest lietu izskatīšanas termiņu pārvaldību tiesās, tiesas spriedumu publicēšanu mājaslapā internetā, tiesu priekšsēdētāju pilnvaru paplašināšanu un amata termiņu noteikšanu, kā arī Augstākās tiesas funkciju un struktūras izmaiņas un citas būtiskas reformas tiesu darbībā. Likumprojekts tostarp paredz reformēt Augstākās tiesas struktūru, paredzot Augstākās tiesas Senāta un tā Administratīvo lietu, Civillietu un Krimināllietu departamentu vietā izveidot analogus trīs Augstākās tiesas departamentus, tādējādi izslēdzot no Latvijas augstākās tiesu instances nosaukuma vārdu "Senāts", informē Edijs Poga LL.M., Latvijas tiesību institūta direktors. Saistībā ar to biedrība "Latvijas tiesību institūts" vērsusies Saeimas Juridiskajā komisijā un tās Tiesu politikas apakškomisijā ar memorandu par Latvijas augstākās tiesu instances nosaukuma vēsturi, aicinot Saeimu bez svarīgiem iemesliem un plašākas juristu saimes diskusijas neizslēgt vārdu "Senāts" no Latvijas augstākās tiesu instances nosaukuma. Atsaucoties uz likuma "Par tiesu varu" izstrādāšanas darba grupas priekšsēdētāju un pirmo Augstākās tiesas priekšsēdētāju Gvido Zemrībo, institūts...

Saeima ceturtdien, 18.aprīlī, trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja apjomīgus Būvniecības likuma grozījumus, kas paredz noteikt īsākus termiņus būvatļaujas apstrīdēšanai un izmaiņas sabiedrības informēšanas kārtībā. Turpmāk visos gadījumos būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš būs viens mēnesis. Likuma grozījumi kā speciālo regulējumu būvniecībā noteic, ka papildu izvērtējuma gadījumos iestāde termiņu varēs pagarināt, nepārsniedzot kopējo izskatīšanas termiņu ? divus mēnešus. Paredzēts, ka personai būs pienākums apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas iesniegumā norādīt būvatļaujas prettiesiskuma pamatojumu. Ja persona, pārsūdzot būvatļauju, tiesai nelūgs būvatļaujas darbību apturēt, tad tā atjaunosies ar dienu, kad būvnieks par to saņems paziņojumu. Savukārt, ja tiesa saņems šādu lūgumu, tiesnešiem vienlaikus ar lietas ierosināšanu būs jāvērtē, vai būvatļaujas darbību nepieciešams apturēt. Būvatļauja paliks spēkā, ja tiesa noraidīs personas lūgumu apturēt tās darbību. Likuma grozījumi nosaka regulējumu būvatļaujai, kas izdota būvniecībai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā vai pludmalē, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā, īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumos. Proti, ja iestāde nolems atstāt spēkā apstrīdēto būvatļauju,...

Saeima ceturtdien, 18.aprīlī, otrreizējā caurlūkošanā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, nosakot speciālo tiesvedības kārtību lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Šis ir viens no risinājumiem, lai stiprinātu investoru tiesisko aizsardzību, ierobežojot reiderismu - uzņēmumu neētisku vai prettiesisku pārņemšanu. Ņemot vērā Valts prezidenta norādījumus, ka likumprojekts ietekmē tiesu darbību un tas pirms pieņemšanas pēc būtības bija jāvērtē arī tiesu varai, par likumprojekta virzību atbildīgā Juridiskā komisija likumprojektu nosūtīja izskatīšanai Tieslietu padomei. Priekšlikumi likuma izmaiņām otrreizējā caurlūkošanā komisijā netika saņemti, un likums Saeimā pieņemts līdzšinējā redakcijā. Īpašu tiesvedības kārtību nepieciešams ieviest, lai kapitālsabiedrību iekšējos strīdus varētu izskatīt salīdzinoši īsos termiņos. Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, ja prettiesiski tiek pārņemta uzņēmuma vadība. Patlaban aizskartā persona par savu taisnību spiesta cīnīties vairākus gadus. Tikmēr komersanta manta tiek izsaimniekota un uzņēmums novests līdz maksātnespējai, norāda likumprojekta autori. Lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem speciālajā kārtībā skatīs Jelgavas pilsētas...

Saeima ceturtdien, 18.aprīlī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ārstniecības likumā, pilnvarojot ārstniecības iestādes sniegt atzinumu, kas nepieciešams nākotnes pilnvarojuma institūta funkcionēšanai. Jau iepriekš informējām, ka ar grozījumiem Civillikumā Latvijā ir ieviests jauns tiesību institūts - nākotnes pilnvarojums, kas ir alternatīva rīcībspējas ierobežošanai. Nākotnes pilnvarojums ļauj pilnvarniekam deleģēt noteiktu pilnvarotāja lietu vešanu, ja tas veselības apstākļu vai citu apstākļu dēļ pats nespēs saprast un vadīt savu rīcību. Šāds pilnvarojums nodrošina, ka gadījumā, ja pilnvarotājs zaudē spēju izteikt savu gribu, uz ārstu konsīlija izsniegta atzinuma pamata pilnvarnieks iegūs tiesības rīkoties pilnvarotāja vārdā un interesēs. Ārstniecības likuma grozījumi paredz, ka ārstu komisija aizgādnības nodibināšanai vai nākotnes pilnvarojuma gadījumā sniedz atzinumu par to, vai garīga rakstura vai veselības traucējumu dēļ persona ir zaudējusi spēju saprast savas darbības nozīmi un to vadīt. Izziņu 10 darbadienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas izsniegs ārstniecības iestādes vadītājs. Izziņu varēs pieprasīt nākotnes pilnvarnieks, uzrādot nākotnes pilnvarojumu, kā arī tiesa vai bāriņtiesa...

Vakar, 18.aprīlī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Ministru kabineta noteikumu projektu Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu, kurš paredz noteikt kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs veic bezmantinieku mantas pārņemšanu, novērtēšanu, atsavināšanu un rīcību ar to gadījumā, ja nenotiek bezmantinieku mantas pārdošana izsolē, kā arī regulē drošības naudas apmēru un kārtību kreditoru prasījumu apmierināšanai vai ieņēmumu ieskaitīšanai valsts budžetā. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests un citas valsts pārvaldes iestādes arvien vairāk saņem notariālos aktus vai tiesas nolēmumus, ar kuriem kādas fiziskas personas pēc nāves atstātā manta tiek atzīta par bezmantinieka mantu, kura saskaņā ar Civillikuma 416.pantu piekrīt valstij. Civillikuma 416. panta otrā daļa paredz, ka valsts par parādiem atbild tikai ar to mantu, kuru viņa tādā kārtā patiesi iegūst, tātad iegūtās mantas vērtībā, bet pašlaik neviens normatīvais akts neparedz kārtību, kādā valsts var norēķināties ar kreditoriem. Ar 2013. gada 17. janvāra likumu „Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”...