TIESĪBAS

Ziņas par parādnieka apgādībā esošajiem bērniem un citu spriedumu izpildei nepieciešamo informāciju valsts iestādes tiesu izpildītājiem sniegs bez maksas. To paredz Saeimas Juridiskās komisijas otrdien, 14.maijā, trešajam galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Civilprocesa likumā. Lai līdzsvarotu kreditoru un parādnieku intereses, likuma grozījumi līdztekus paredz palielināt piedziņas procesā parādniekam saglabājamo līdzekļu minimumu. No nākamā gada to plānots noteikt minimālās algas apmērā, saglabājot arī līdzekļus par katru nepilngadīgo bērnu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, kas patlaban noteikts 45 lati mēnesī. „Komisijā izdevies spert pirmo soli, lai palielinātu summu, kas parādos nokļuvušiem cilvēkiem paliek iztikai pēc piedziņas veikšanas. Turpmāk tiek ņemts vērā arī apgādībā esošo bērnu skaits, novēršot situāciju, ka vēl jo sāpīgāk parādu piedziņu izjūt ģimenes ar bērniem,” uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Spēkā esošais regulējums pieļauj, ka no parādnieka ieņēmumiem ir atļauts izdarīt ieturējumus arī gadījumā, ja tas saņem mazāk par minimālo algu, faktiski novedot parādnieka ģimeni trūkumā. Pašreizējā kārtība nosaka, ka tiesu...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 14.maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz pārrobežu informācijas apmaiņas ieviešanu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Šādu regulējumu paredz Eiropas Savienības (ES) direktīva, un līdz šim šāda informācijas apmaiņas kārtība nepastāvēja. Tas nozīmē, ka likuma grozījumi ES dalībvalstu atbildīgajām iestādēm atvieglos sodu piemērošanu autovadītājiem. Jaunais regulējums pieprasīs Latvijai sniegt informāciju un atļaus mūsu valstij pieprasīt informāciju no citām valstīm par tādiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem kā ātruma pārsniegšana, drošības jostas un aizsargķiveres nelietošana, luksofora aizliedzošā gaismas signāla neievērošana, transportlīdzekļa vadīšana alkohola, narkotisko un citu apreibinošo vielu ietekmē, braukšanas joslas neatļauta izmantošana, kā arī tālruņa lietošana, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā, deputātus informēja Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks Māris Pēkalis. Tehnisku iespēju iestādēm piekļūt citas ES dalībvalsts transportlīdzekļa reģistrācijas datiem par automašīnas īpašnieku un turētāju nodrošinās Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, sacīja M.Pēkalis. Tautsaimniecības komisijas deputāti šodienas komisijas sēdē arī interesējās par informācijas...

Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments 10.maijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts SIA „Forvards V” pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma atcelšanu. Senāts secinājis, ka VID, liedzot nodokļu maksātājam atskaitīt priekšnodokli, nevar apstāties pie konstatējuma, ka darījuma partneris faktiski darījumu nevarēja veikt resursu vai fiktīvā rakstura dēļ. Atbilstoši Eiropas Savienības tiesas judikatūrai, lai liegtu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, nodokļu administrācijai ir jāpierāda, ka rēķina saņēmējs – šajā gadījumā pieteicēja SIA „Forvards V” – zināja vai tai būtu vajadzējis zināt, ka minētais darījums ir saistīts ar PVN krāpšanu. Senāta ieskatā rēķina saņēmēja novērtējums ir izšķirošs, lai atzītu, ka priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības liegtas pamatoti darījumā, kas faktiski noticis, bet ne ar rēķinā norādīto personu. Tā kā apelācijas instances tiesa minētos apstākļus nav vērtējusi, Senāts Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atcēla un nodeva lietu jaunai izskatīšanai tai pašā tiesā. Senāta spriedumā norādīts: „Nodokļu maksātājam ir tiesības paļauties uz darījuma likumību,...

Pēc vairāku namu apsaimniekošanas uzņēmumu, kas saskārušies ar negodīgu konkurenci, iesniegumu saņemšanas Konkurences padome (KP) atgādina: negodīgas konkurences gadījumos uzņēmumi savas tiesības var aizstāvēt tiesā. Pēdējā gada laikā KP vairakkārt saņēmusi iesniegumus no namu apsaimniekošanas uzņēmumiem, kas saskārušies ar konkurentu negodprātīgu rīcību. Tā, piemēram, uzņēmumi ziņo, ka konkurenti izplata par tiem nepatiesu informāciju, savā labā izmanto negodprātīgi iegūtu komercinformāciju vai mēģina apgrūtināt darbību tirgū citiem līdzekļiem, piemēram, aicinot iedzīvotājus nenorēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem. Šādi gadījumi var tikt vērtēti kā negodīga konkurence, kas ir Konkurences likuma 18.panta pārkāpums. Līdz 2008.gada beigām negodīgas konkurences gadījumus vērtēja KP, bet kopš 2009.gada KP nav iespēju iesaistīties šādu uzņēmumu strīdu risināšanā un uzņēmumi, kas saskārušies ar negodīgu konkurenci, savas tiesības var aizstāvēt vispārējās jurisdikcijas tiesā. Savukārt KP atbild par smagāko Konkurences likuma pārkāpumu – aizliegto vienošanos un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas – aizlieguma ievērošanas uzraudzību, kā arī par uzņēmumu apvienošanās kontroli. Konkurences likuma izpratnē negodīga konkurence var...

Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš ir iesniedzis grozījumus Valsts kontroles likumā, kas paredz Valsts kontrolei (VK) tiesības veikt operatīvās revīzijas, auditēt Saeimu un citus VK pilnvaru paplašināšanas mehānismus. "Pašlaik Valsts kontrole veic revīzijas tikai saskaņā ar iepriekš apstiprinātu plānu, kas ļoti ierobežo iespējas reaģēt uz jaunatklātajiem faktiem vai aizdomām par pārkāpumiem. VK ir jābūt spējīgai reaģēt uz aktuālo informāciju par iespējamajiem pārkāpumiem, bet tās rekomendācijas auditējamajām iestādēm būtu jāizpilda obligāti," pārliecināts Andrejs Elksniņš. "Turklāt, VK atklātie pārkāpumi ir pietiekošs pamats, lai lemtu par attiecīgo amatpersonu atbildību un tas ir jānostiprina normatīvajos aktos," uzsver deputāts. Iesniegtie grozījumi Valsts kontroles likumā paredz, ka: VK būs jāsniedz Saeimai un Ministru kabinetam atzinumus par normatīvo aktu projektiem, kuri var ietekmēt valsts un pašvaldību ieņēmumus un izdevumus vai paredz rīcību ar valsts un pašvaldību mantu, kā arī ar Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju piešķirtajiem un valsts budžetā vai pašvaldību budžetos iekļautajiem līdzekļiem; pēc ne mazāk...

Pirmdien, 14. maijā, Ministru kabineta komitejas sēdē tiks izskatīts Tieslietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par hipotekārās kreditēšanas tiesiskā regulējuma nepilnību izvērtējumu un priekšlikumiem tā pilnveidošanai", kurā analizēti pašreizējā likuma regulējuma hipotekārās kreditēšanas jomā nepilnības un sniegti to uzlabošanas ierosinājumi. TM secinājusi, ka hipotekārās kreditēšanas līgumos visneaizsargātākā puse ir patērētājs, kurš vēlas saņemt kredītu sava vienīgā mājokļa iegādei, būvniecībai vai renovācijai, jo patērētāja rīcībā, salīdzinot ar komersantu un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, ir ierobežotāki administratīvie, personāla, finanšu un intelektuālie resursi savu tiesību un likumisko interešu pilnvērtīgas aizsardzības nodrošināšanai. Kā galvenās pašreizējās likumdošanas problēmas ziņojumā identificētas gan sadrumstalots un nepārskatāms tiesiskais regulējums attiecībā uz kreditēšanas līgumiem, kuru atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, gan neadekvāti zemas vai augstas nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšana, gan neskaidrs hipotekārās kreditēšanas starpnieku un pārstāvju tiesiskais statuss, gan tas, ka pašreiz normatīvajos aktos nav ierobežots hipotekārā kredītlīgumā ietveramo kredītprocentu likmju apmērs, kas var ievērojami pārsniegt Civillikumā noteikto likumisko procentu...

Nereti uzņēmējdarbību negatīvi ietekmē komersantu strīdi, norādīja juridiskās jomas eksperti nacionālās ziņu aģentūras LETA trešdien Rīgā rīkotajā konferencē par sadarbību ar juristiem. Strīdu pamatā bieži vien ir juridiski nesakārtotas sadarbības partneru attiecības. Lai preventīvi novērstu šādas situācijas, uzņēmējiem lieti var noderēt jurista savlaicīga palīdzība, konferencē izteicās Valdis Bergs, zvērinātu advokātu biroja "VARUL" partneris. Pēc viņa teiktā praksē bieži vien nākas sastapties ar nepilnīgi izveidotiem līgumiem. "Uzņēmēji dažkārt uzskata, ka pietiek ar mutisku vienošanos par sadarbības modeli, taču viņiem nav konsultanta, kurš paskatītos no malas. Ir iespējams vienoties par brīnišķīgiem biznesa principiem, peļņas sadali, uzdevumu sadali klientu piesaistē, bet var neiedomāties, ka ir nepieciešams noteikt strīdu risināšanas modeli, atrunāt to, kā izstāties no uzņēmējsabiedrības, kā arī to, kas notiek, ja viens no biznesa partneriem nokļūst maksātnespējas situācijā," skaidro "VARUL" jurists. Komersantiem jāpatur prātā arī korupcijas riski. Lai gan sabiedrībā pastāv priekšstats, ka par to var runāt saistībā ar valsts uzņēmumiem un ierēdņiem, komerciālā...

Izdevniecības Lietišķās informācijas dienests veiksmīgā darbība šogad jau būs mērāma 20 gadu garumā. Sagaidot apaļo jubileju, kas izdevniecībai apritēs 17. maijā, dienu iepriekš - 16. maijā - paredzēts noslēgums lielsemināru ciklam "Kvalitatīva likumdošana - pamats sekmīgai darbībai un izaugsmei", ko izdevniecība veltīja visiem uzticamajamiem un arī potenciālajiem klientiem un interesentiem, kopā ar sadarbības partneri AS SEB banka rīkojot bezmaksas izbraukuma seminārus Latvijas lielākajās pilsētās. Lielsemināru vienojošais temats bija saistīts ar jaunākajām izmaiņām nodokļu un grāmatvedības normatīvajā regulējumā, par to runāsim arī 16. maijā, Biznesa augstskolas "Turība" konferenču zālē. Vienlaikus konferences dalībnieki varēs iepazīties ar izdevniecības jaunāko produktu - žurnālu BILANCES JURIDISKIE PADOMI, kura tematika arī cieši sasaistīta ar likumu un citu tiesību aktu skaidrojumu un normu piemērošanu praksē komercdarbībā. Pirmā numura tematika īpaši varētu interesēt grāmatvežu un finansistu auditoriju, jo žurnālā uzklausījām nodokļu jomas vienu no zinošākajiem juristiem - zvērinātu advokātu Jāni Taukaču, biroja Sorainen partneri, un reģionālās nodokļu un muitas prakses...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 10.maijā rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību pieteikumā par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu. Senāts, skatot kasācijas sūdzību 2011.gada novembrī, apturēja tiesvedību lietā, lai uzdotu Eiropas Savienības (ES) Tiesai jautājumu par ES tiesību normas interpretāciju prejudiciāla nolēmuma taisīšanai saistībā ar tiesībām atskaitīt priekšnodokli. Izskatāmajā lietā Valsts ieņēmumu dienests ir veicis pārbaudi par darījumiem starp diviem nodokļu maksātājiem. Lietā nav strīda par to, ka gan pieteicēja, gan darījuma partnere formāli atbilst likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" priekšnoteikumiem: pieteicēja un darījumu partnere ir reģistrētas VID kā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamās personas, pieteicēja no darījumu partneres ir saņēmusi nodokļu rēķinu un to samaksājusi. VID lēmumā nav apšaubījis, ka preces ir tikušas saņemtas, bet ir apšaubījis to, ka preces ir saņemtas no nodokļu rēķinos norādītās personas. VID ir apstrīdējis nodokļu rēķinu ticamību satura ziņā, jo ir šaubas, vai uzņēmums, kura vārdā ir izrakstīti rēķini, varēja piegādāt preces. Senāts...

Saeima ceturtdien, 2.maijā, trešajā galīgajā lasījumā lems par apjomīgiem grozījumiem Komerclikumā un saistītajiem likumprojektiem, kas paredz personas paraksta notariālu apliecināšanu, ja tiek veiktas izmaiņas kapitālsabiedrības sastāvā. Ar grozījumiem paredzēts stiprināt kapitālsabiedrības dalībnieku, akcionāru un kapitālsabiedrības potenciālo pircēju aizsardzību. Trešajā lasījumā parlaments skatīs grozījumus arī likumā „Par mērījumu vienotību”, ar ko paredzēts sakārtot valsts metroloģiskai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu pārbaudes procesu, to atvieglojot un samazinot komersantiem ar kontroles īstenošanu saistītās izmaksas. Tāpat galīgajā lasījumā deputāti lems par izmaiņām Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Latvijas Jūras akadēmijas Satversmēs. Konceptuāli pirmajā lasījumā Saeima ceturtdien skatīs sešus likumprojektus, tostarp likumu grozījumu paketi, kas paredz radīt mehānismu, lai personas personiskās tiesības ― tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, veselību, dzimumneaizskaramību, privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību ― būtu iespējams aizsargāt arī ar personisko tiesību aizsardzības līdzekļiem, kā tas ir paredzēts daudzās Eiropas un arī citās pasaules valstīs. No vardarbības un vajāšanas cietušās personas varēs pēc savas...

Nolūkā paaugstināt patērētāju tiesību aizsardzību pirkuma un pakalpojuma līgumos, kurus komersants slēdz ar patērētāju, š.g. 29.aprīlī Ministru kabineta komitejas sēdē tika izskatīti Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Ministru kabineta komitejā tika atbalstītas likumprojekta prasības, kas attiecas uz nosacījumiem pirkuma un pakalpojuma līgumu slēgšanai, taču kredītlīgumiem piemērojamās prasības par patērētāja spējas atmaksāt kredītu vērtēšanu, tostarp gadījumos, kad tiek izsniegti kredīti zem 100 latiem, tika novirzītas papildu saskaņošanai. Vienoti nosacījumi pirkuma un pakalpojuma līgumu slēgšanai šobrīd tiek ieviesti visās ES dalībvalstīs ar mērķi paaugstināt patērētāju tiesību aizsardzību un nodrošināt skaidrus un saprotamus nosacījumus šādu līgumu slēgšanai jebkurā ES valstī. Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā izstrādāti, ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 25.oktobra Direktīvas (2011/83/ES)par patērētāju tiesībām normas. Direktīvas izstrāde tika uzsākta 2008.gada oktobrī; tā galvenokārt regulē distances līgumus un līgumus, kas noslēgti ārpus komersanta pastāvīgās saimnieciskās vai profesionālās darbības vietas. Līdz ar grozījumiem likumā paredzēts noteikt, kādi līgumi ir uzskatāmi par...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 26.aprīlī ierosināja lietu "Par Civilprocesa likuma 483. un 484. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam". Apstrīdētās normas Civilprocesa likuma 483. pantā ir noteikts, ka protestu par spēkā stājušos tiesas nolēmumu Senātam var iesniegt ģenerālprokurors vai Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurors, ja kopš nolēmuma spēkā stāšanās nav pagājuši vairāk kā 10 gadi. Civilprocesa likuma 484. pantā ir paredzēts, ka pamats protesta iesniegšanai ir būtiski materiālo vai procesuālo tiesību normu pārkāpumi, kas konstatēti lietās, kuras ir izskatītas tikai pirmās instances tiesā, ja tiesas nolēmums nav pārsūdzēts likumā noteiktajā kārtībā no lietas dalībniekiem neatkarīgu iemeslu dēļ vai ar tiesas nolēmumu aizskartas valsts vai pašvaldību iestāžu tiesības vai to personu tiesības, kuras nav bijušas lietas dalībnieki. Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 92. panta pirmais teikums: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā." Lietas fakti Pieteikuma iesniedzēji - SIA "VK Estate", Dzintars Abuls un...

Pirmdien, 29. aprīlī, Ministru kabineta komitejas sēdē tiks skatīts likumprojekts "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā", kas paredz paaugstināt patērētāju tiesību aizsardzību, nosakot prasības dažādiem ar patērētājiem noslēgtiem līgumiem. Likums ieviesīs Eiropas Savienības direktīvas 2011/83/ES prasības. Tas nozīmē vairākas izmaiņas un papildinājumus patērētāju aizsardzības normās. Piemēram, likumprojektā precizētas patērētāju tiesību aizsardzības prasības attiecībā uz līgumos iekļautiem netaisnīgiem līguma noteikumiem. Paredzēts noteikt, ka netaisnīgu līguma noteikumu izvērtēšana neattiecas uz tādiem līguma noteikumiem, kas nosaka līguma priekšmetu un cenu, ja tie ir formulēti vienkāršā un saprotamā valodā. Tāpat likumprojekts nosaka, ka par netaisnīgu līguma noteikumu uzskatāms līguma noteikums, kas uzliek patērētājam pienākumu izpildīt visas līgumsaistības, ja ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs neizpilda savas līgumsaistības. Norādāms, ka šī norma neattiecas uz situācijām, kad patērētājs neizpilda savas līgumsaistības un šī norma neliedz pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam noteikt atbilstošus civiltiesiskās atbildības līdzekļus patērētāja līgumsaistību neizpildes gadījumā.Likumprojektā arī noteikts, ka līguma noteikums, kas nosaka, ka patērētājs atsakās no savām...

Saeima ceturtdien, 25.aprīlī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz noteikt mazākus sodus par formāliem pārkāpumiem nodarbinātības jomā, stingrāk vērsties pret nelegālu lombardu darbību, kā arī ieviest atbildību par pārkāpumiem veterinārmedicīnā. Likumā apvienoti vairāki izskatīšanai Saeimā atsevišķi iesniegti likumprojekti. Pieņemtie likuma grozījumi paredz samazināt naudas soda apmēru par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā. Tas būs robežās no 50 līdz 250 latiem fiziskajām personām un no 500 līdz 2500 latiem juridiskajām personām. Patlaban soda apmērs ir attiecīgi no 100 līdz 350 latiem un no 700 līdz 5000 latiem. „Ir gadījumi, kad uzņēmuma jaunais darbinieks ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā, darba līgums ir noslēgts, bet no kāda Latvijas reģiona vēl nav nogādāts galvenajā birojā. Uzņēmēji ziņo par Valsts darba inspekcijas līdzšinējo praksi šādus gadījumus traktēt kā nelegālo nodarbinātību un piemērot bargus sodus, lai gan pārkāpums ir maznozīmīgs un nav ļaunprātīgs,” iepriekš skaidroja par likuma virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājas...

Saeima ceturtdien, 25.aprīlī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, nosakot notiesātajam nepieciešamo mantu sarakstu, kas nav konfiscējamas. Nekonfiscējamo mantu sarakstā pārsvarā ietvertas lietas, kas Kriminālprocesa likuma pielikumā uzskaitītas to mantu sarakstā, kam nav uzliekams arests. Saraksts ietver minimālo personai ikdienā nepieciešamo mantas apjomu – mājas iekārtu, apģērbu, mājturības priekšmetus, iztikai nepieciešamo pārtiku. Likuma grozījumi paredz, ka nav konfiscējams notiesātā īpašumā vai kopīpašumā esošais mājoklis, kurš ir notiesātā vienīgais mājoklis un kurā viņš dzīvo ikdienā. Nav konfiscējama arī nauda minimālās mēneša darba algas apmērā uz notiesāto un katru viņa ģimenes locekli, ja ģimenes loceklis ir notiesātā apgādībā un viņam nav citu ienākumu. Tāpat sarakstā ir tehnika un darbarīki, kas nepieciešami saimnieciskajā vai profesionālajā darbībā, kā arī manta, kas nepieciešama lauksaimniecības turpināšanai, tostarp lauksaimniecības dzīvnieki, lopbarība, sēkla un stādāmais materiāls. Mantas konfiskācijas mērķis nav panākt, ka persona nespēj pati nodrošināt sev iztiku, paliek bez pajumtes un iztikas...