TIESĪBAS

Saeima ir atbalstījusi grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām", paredzot valstij piekritīgu kapitāla daļu atsavināšanas funkciju nodot tiesu izpildītājiem. Pieņemtie grozījumi ir viens no būtiskiem priekšnoteikumiem, lai VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) paredzētajos termiņos varētu ieviest darbības izbeigšanas stratēģiju. PA viena no darbība funkcijām ir valstij piekrītošo bezmantinieku dzīvokļu īpašumu un kapitāla daļu atsavināšana. Uz 2013.gada 6.jūniju ar Ministru kabineta (MK) rīkojumiem atsavināšanai ir nodoti 57 dzīvokļa īpašumi, kas ir atzīti par valstij piekritīgu bezmantinieka mantu, un turējumā ir valstij piekrītošās bezmantinieka un konfiscētās kapitāla daļas 43 kapitālsabiedrībās. Dzīvojamo māju un dzīvokļu dienesta vadītāja Darja Ivanova: "Privatizācijas aģentūras viens no uzdevumiem ir valsts dzīvojamā fonda plānveida privatizācijas pabeigšana un neprivatizēto dzīvokļa īpašumu, kā arī bezmantinieku mantas atsavināšana. Līdz ar to būtiski savlaicīgi noteikt ilgtermiņā veicamo funkciju pārņēmēju. Šobrīd svarīgi, lai Ministru kabineta noteikumos tiktu paredzēta arī rīcība ne tikai ar bezmantinieka mantu, kas nonāks valsts īpašumā pēc likumu grozījumu...

Ņemot vērā vairāk nekā 11 tūkstošu pilsoņu parakstīto kolektīvo iesniegumu, Saeima ceturtdien, 6.jūnijā, uzdeva valdībai līdz šī gada 1.septembrim sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai reglamentētu svarīgākos noteikumus un ierobežojumus braukšanas ātruma pārkāpumu fiksēšanai ar tehniskajiem līdzekļiem - fotoiekārtām un videoiekārtām. Valdībai īpaša uzmanība jāpievērš šo iekārtu izvietošanas nosacījumiem un ātruma fiksēšanas priekšnoteikumiem. „Valdībai jāizstrādā risinājums, kas mazinās sabiedrības lielo pretestību pret fotoradariem, ko veicinājusi līdzšinējā tehnisko līdzekļu izmantošanas prakse. Nepieciešams panākt, lai iedzīvotāji fotoradarus uztver kā atbalstu ceļu satiksmes drošībai, nevis naudas pelnīšanas mašīnu. Iespēja piemērot sodus no pirmajiem pārkāptajiem kilometriem, radaru slēpšana un līdzšinējā neveiksmīgā sadarbība ar privāto uzņēmumu ir nopietni iedragājusi ticību labi domātam projektam,” norāda par kolektīvā iesnieguma virzību atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs. V.Orlovs norāda, ka, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, fotoradaru izvietošanas jautājums nav likumdevēja kompetencē, tādēļ šī iedzīvotāju iniciatīva tiek nodota tālākai izstrādei izpildvarai. „Komisijā bijām vienisprātis, ka, fiksējot braukšanas ātrumu, ir nepieciešams kāds vispārpieņemts tolerances...

Kā liecina pētījumu aģentūras Nord Research ApS un LU SZF studentu veiktais pētījums - aptauja, vairāk nekā divas trešdaļas (68%) aptaujāto iedzīvotāju saskata draudus savai finansiālajai drošībai, kas izriet no pašreizējās banku realizētās kredītpolitikas. Respondenti izsaka viedokli, ka, iespējams, šāda situācija izveidojusies dēļ pārlieku maigā likumdošanas regulējuma banku darbībai. Pētījums par banku darbību un sadarbību Latvijā ar klientiem, varas institūcijām, sadarbības partneriem un citām iesaistītajām pusēm tika veikts no š.g. 15.aprīļa līdz 15.maijam. Aptaujājot 1050 iedzīvotājus - banku klientus visā Latvijas teritorijā, tika noteikti galvenie problēmu jautājumi un temati. Kā rāda aptaujas rezultāti, galvenās problēmas sadarbībā ar bankām respondenti saskata tieši kreditēšanas jomā, to atzinuši 82% aptaujāto. Banku klienti norāda uz kredītiestāžu patvaļu, birokrātisku un neiejūtīgu attieksmi pret kredītņēmējiem, kuriem dažādu iemeslu dēļ ir nācies kaut nedaudz kavēt maksājumus. Par to netieši liecina arī salīdzinoši lielais sūdzību skaits Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) par banku darbību, kas saņemti iepriekšējo mēnešu laikā. Tāpat...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 4.jūnijā, vienojās, ka grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz papildināt pašreizējo regulējumu ar uzņēmuma pamatkapitāla samazināšanu tiesiskās aizsardzības procesā, vērtēs darbā grupā. Iesniegtos grozījumus skatīs darba grupa, kas pašlaik jau strādā pie maksātnespējas regulējuma izmaiņām saistībā ar fizisko un juridisko personu maksātnespējas procesiem. Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš norāda, ka kreditoriem ir jādod iespēja kapitalizēt parādus, veicot izmaiņas uzņēmuma pamatkapitālā, tomēr piedāvātie likuma grozījumi pēc maksātnespējas likuma ekspertu domām var veicināt uzņēmumu pretlikumīgas pārņemšanas jeb reiderisma iespējas. „Tāpēc pašlaik šos grozījumus nododam rūpīgai izvērtēšanai darba grupā,” uzsver komisijas priekšsēdētājs. Darba grupā strādā maksātnespējas regulējuma eksperti, sociālie partneri, atbildīgās ministrijas un deputāti, un plānots, ka šo likumprojektu darba grupa skatīs pirmdien, 10.jūnijā, informē J.Ozoliņš. Likumprojekta anotācijā tā iesniedzēji norāda, ka grozījumu mērķis ir paplašināt tiesiskās aizsardzības procesā pielietojamo metožu klāstu un elastību to piemērošanā, kas ļautu biežāk saglabāt uzņēmumu darbību un darbavietas kā alternatīvu...

Otrdien, 4.jūnijā, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto Preventīvo piespiedu līdzekļu koncepciju, kura paredz novērst vardarbības veicinošus apstākļus un cēloņus, aizsargāt un sniegt nepieciešamo palīdzību apdraudētajām personām. Šobrīd valsts un pašvaldību institūciju rīcībā nav instrumentu, ar kuriem varētu ietekmēt personas uzvedību, kad tā apdraud citu cilvēku drošību. Īstenojot koncepciju, tiks radīts jauns multifunkcionāls instruments agrīnai likumpārkāpumu prevencijai. Palielināsies sabiedrības drošības līmenis, jo ilgtermiņā tiks panākts vardarbības gadījumu un recidīva līmeņa samazinājums. Preventīvie piespiedu līdzekļi ir līdzekļi, ar kuriem tiks veikti pasākumi vardarbības novēršanai, lai panāktu lielāku sabiedrības drošību, piemēram, aizliegums tuvoties un sazināties ar konkrētu personu vai personu loku, aizliegums tuvoties noteiktai vietai, pienākums piedalīties sociālās rehabilitācijas programmās. Lai ierobežojošos pasākumus līdzsvarotu ar atbalsta pasākumiem, kā viens no preventīvo piespiedu līdzekļiem būs rehabilitējošās aizsardzības noteikšana. Rehabilitējošo aizsardzību, kas būs vērsta uz atbalsta sniegšanu, varēs piemērot ne tikai vardarbības risku radošajām personām, bet arī apdraudētajām personām. Šo pasākumu ietvaros personai tiks sniegta nepieciešamā...

Valsts darba inspekcija (Darba inspekcija) atgādina, ka pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas darba devējam ar nodarbināto ir jānoslēdz rakstveida darba līgums un par pieņemto darbinieku jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienestam. Darba inspekcija nereti konstatē, ka darba devējs ar darbinieku ir noslēdzis rakstveida darba līgumu, bet nav par to paziņojis Valsts ieņēmumu dienestam vai otrādi – ir paziņots Valsts ieņēmumu dienestam, bet nav noslēgts rakstveida darba līgums. 29.maijā stājās spēkā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paplašina Darba inspekcijas kompetenci, piemērojot administratīvo sodu par pārkāpumiem nereģistrētās nodarbinātības jomā un par šiem pārkāpumiem piemērojamos sodu lielumus. Grozījumi paredz, ka turpmāk Darba inspekcija administratīvo sodu varēs piemērot arī par nodarbināto nereģistrēšanu Valsts ieņēmumu dienestā, lai gan rakstveida darba līgums būs noslēgts. Par minēto pārkāpumu naudas sods fiziskajai personai turpmāk būs no 100 līdz 350 latiem, bet juridiskai personai – 250 līdz 5000 latiem. Ja darba devējs pārkāpumu pieļaus atkārtoti gada laikā, naudas sods fiziskajai personai būs...

Fiziska vardarbība ir bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu vai apzināta bērna pakļaušana kaitīgu faktoru, tai skaitā tabakas dūmu, iedarbībai. To paredz Saeimas ceturtdien, 30.maijā, trešajā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Šī likuma norma aizsargā bērna tiesības uzaugt no tabakas dūmiem brīvā vidē. „Jācer, ka likuma grozījumi veicinās izpratni par smēķēšanas kaitīgumu un liks cilvēkiem atbildīgāk izturēties pret bērnu veselību. Vēlos uzsvērt, ka šie likuma grozījumi nenozīmēs automātisku bērnu izņemšanu no ģimenes, kurā viens vai abi vecāki smēķē, kā vairākkārt nepatiesi izskanējis medijos,” sacīja par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumi paplašina arī emocionālās vardarbības definīciju, nosakot, ka tā ir arī bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana, bērna klātbūtnē vardarbīgi izturoties arī pret viņa tuvinieku. Lai veicinātu bērnu tiesības uzaugt ģimeniskā vidē, grozījumi nosaka – bez vecāku gādības palikušam bērnam primāri tiek nodrošināta...

Vakar, 30.maijā, Saeima 1.lasījumā atbalstīja grozījumu Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz izslēgt deputātu aizklātos balsojumus par Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu. "Atklāti Saeimas balsojumi liek katram deputātam skaidrot savus apsvērumus, nodrošina parlamentāras debates par nozīmīgiem sabiedriskiem jautājumiem un tādējādi veicina arī diskusiju sabiedrībā par konkrētu lēmumu vai amata kandidātu. Tieši atklāti Saeimas balsojumi mazina negodprātīga lēmuma pieņemšanas risku un dod iespēju vēlētājiem kontrolēt deputāta darbības raksturu," uzskata Inese Lībiņa-Egnere, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre. Pēc Saeimas kārtības ruļļa grozījumu spēkā stāšanās 2012.gada 2.februārī Saeima atklātā procedūrā vēlējusi gan Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļus, gan Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju un tās locekļus, gan Valsts kontrolieri un vēl citas amatpersonas. Tāpat Saeima atklātā procedūrā jau vairāk kā gadu ieceļ vai apstiprina amatā pārējās tiesu varas amatpersonas. Ņemot vērā šo pozitīvo pieredzi, Reformu partija uzskata, ka nav pamata kavēties ar grozījumu pieņemšanu Latvijas Republikas Satversmē, lai arī Satversmes tiesas tiesneši tāpat kā citas tiesu varas...

No šī gada 1.septembra tiesām visus atklātās sēdēs pieņemtus un spēkā stājušos tiesas spriedumus būs jāpublicē internetā. Šis ir viens no jauninājumiem, ko paredz Saeimas Juridiskās komisijas ceturtdien, 30.maijā, trešajam galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi likumā „Par tiesu varu”. Likuma grozījumi paredz arīdzan palielināt tiesu priekšsēdētāju pilnvaras un atbildību, paaugstināt tiesneša amata pildīšanas maksimālo vecumu līdz 70 gadiem, paredz uz disciplinārlietas izskatīšanas vai kriminālprocesa laiku atstādinātiem tiesnešiem piedāvāt citu darbu vai maksāt minimālo algu, kā arī līdz 2017.gadam pilnībā pabeigt pāreju uz „tīro instanču” tiesām. Likumprojekts paredz tiesām pienākumu no šī gada septembra internetā publicēt visus atklātā sēdē pieņemtus tiesas spriedumus pēc to spēkā stāšanās. Tāpat tiks publicēti arī tiesas lēmumi Ministru kabineta noteiktajā apjomā. Publicējot tiesas nolēmumus, tiks aizsegta tā informācijas daļa, kas atklāj fiziskās personas identitāti. Lai arī patlaban tiesas spriedumi ir vispārpieejama informācija, internetā obligāti jāpublicē tikai administratīvajās lietās pieņemtie spriedumi, kā arī var tikt publicēti citi spriedumi pēc pašas...

Saeima ceturtdien, 30.maijā, galīgajā lasījumā skatīs grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas paredz smēķēšanu bērna klātbūtnē definēt kā vardarbību. Piedāvātie likuma grozījumi paredz noteikt, ka fiziska vardarbība ir bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu vai apzināta bērna pakļaušana kaitīgu faktoru, tai skaitā tabakas dūmu, iedarbībai. Lai veicinātu bērnu tiesības uzaugt ģimeniskā vidē, likuma grozījumi arī paredz noteikt, ka bez vecāku gādības palikušam bērnam primāri tiek nodrošināta iespēja augt pie aizbildņa vai audžuģimenē. Tāpat likuma grozījumi paredz paplašināt emocionālās vardarbības definīciju, noteikt pienākumu vecākiem vai personām savas prombūtnes laikā bērnam nodrošināt uzraudzību, kā arī paredzēts izveidot nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu. Galīgajā lasījumā Saeima šodien lems arī par Latvijas Republikas valsts robežas likuma grozījumiem, kas paredz Valsts robežsardzei jaunu pienākumu – reģistrēt transportlīdzekļus rindā pie valsts ārējās sauszemes robežas. Tāpat parlaments skatīs otrajam lasījumam sagatavotos grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz norēķinu sistēmu mājsaimniecībām, kas no atjaunojamiem energoresursiem...

Nolūkā paaugstināt patērētāju tiesību aizsardzību pirkuma un pakalpojuma līgumos, kurus komersants slēdz ar patērētāju, kā arī turpinot patērētāju kreditēšanas jomas, tai skaitā, nebanku sektorā, sakārtošanu, otrdien, 28.maijā, Ministru kabineta sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (turpmāk – PTAL). Lai izvairītos no gadījumiem, kad ātro kredītu izsniedzēji un arī citi kreditētāji izsniedz kredītus, nepietiekami izvērtējot patērētāja maksātspēju un nepārliecinoties par klienta spēju atmaksāt aizdevumu, likumprojekts paredz skaidrākus un stingrākus nosacījumus tam, kāda informācija kredīta devējam jāpieprasa, izvērtējot patērētāja spēju atmaksāt kredītu. Proti, likumprojekts nosaka, ka kredīta devējam ir jāvērtē patērētāja ienākumi un izdevumi, kā arī kredītu atļauts piešķirt tikai tad, kad kredītdevējs ir pārliecinājies par patērētāja spēju atmaksāt kredītu. Savukārt, attiecībā uz mazajiem kredītiem zem 100 latiem ir noteikta vienkāršota patērētāja maksātspējas vērtēšanas procedūra, t.i., kredīta devējs šādos gadījumos novērtē patērētāja spēju atmaksāt kredītu, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no...

Konkurences padome (KP) ir sagatavojusi 2012.gada publisko pārskatu, kurā atspoguļota informācija par aktualitātēm konkurences tiesību piemērošanā, iestādes darbības rezultātiem un pārvaldību, kā arī par 2013.gada prioritātēm. Ar pārskatu iespējams iepazīties arī infografika formātā. Kopumā pērn KP ir pieņēmusi 51 lēmumu. Ar 12 no tiem tika konstatēti konkurences tiesību pārkāpumi, par kuriem kopumā piemēroti sodi 253 725 latu apmērā. Tāpat 2012.gadā KP noslēdza uzraudzības divpadsmit tirgos. Uzraudzības iestādei ļāva gan izstrādāt priekšlikumus attiecīgo nozares pārraugošajām institūcijām, gan iegūt informāciju par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Desmit no pērn atklātajiem bijuši smagākie Konkurences likuma pārkāpumi - aizliegtas vienošanās vai dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Starp aizliegtajām vienošanām bijuši gan gadījumi, kad uzņēmumi cenšas ierobežot savu konkurentu iespējas darboties tirgū, gan tirgu sadale un cenu līmeņa fiksēšana par sliktu patērētājiem, gan arī gadījums, kad vienošanās aizliegumu pārkāpuši publiska iepirkuma pretendenti. Savukārt dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana izpaudusies kā cenšanās ierobežot citu uzņēmumu iespējas darboties tirgū un diskriminējoša attieksme pret...

Lai līdzsvarotu kreditoru un parādnieku intereses, Saeima ceturtdien, 23.maijā, pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, palielinot piedziņas procesā parādniekam saglabājamo līdzekļu minimumu. No nākamā gada tas būs minimālās algas apmērā, saglabājot arī līdzekļus par katru nepilngadīgo bērnu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, kas patlaban noteikts 45 lati mēnesī. Iepriekš par likumprojektu atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne uzsvēra: „Ir izdevies spert pirmo soli, lai palielinātu summu, kas parādos nokļuvušiem cilvēkiem paliek iztikai pēc piedziņas veikšanas. Turpmāk tiks ņemts vērā arī apgādībā esošo bērnu skaits, novēršot situāciju, ka vēl jo sāpīgāk parādu piedziņu izjūt ģimenes ar bērniem.” Līdzšinējais regulējums pieļāva, ka no parādnieka ieņēmumiem ir atļauts izdarīt ieturējumus arī gadījumā, ja tas saņem mazāk par minimālo algu, faktiski novedot parādnieka ģimeni trūkumā. Grozītais Civilprocesa likums arī nosaka, ka ziņas par parādnieka apgādībā esošajiem bērniem un citu spriedumu izpildei nepieciešamo informāciju valsts iestādes tiesu izpildītājiem sniegs bez maksas. Līdz šim tiesu izpildītāji nepieciešamo informāciju varēja...

Personām, kuras neprot valsts valodu, kriminālprocesā būs plašākas iespējas saņemt bezmaksas tulka pakalpojumus. To paredz Saeimā ceturtdien, 23.maijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Kriminālprocesa likumā. Grozījumi nosaka personai tiesības saskarsmē ar advokātu lietot valodu, kuru tā prot, un procesa virzītājam vai ieslodzījuma vietai tikšanās laikā ar aizstāvi būs jānodrošina bezmaksas tulka palīdzība. To varēs izmantot četros gadījumos – lai sastādītu rakstisku sūdzību par amatpersonu rīcību kriminālprocesā, dokumentu, kas nepieciešams lietas iztiesāšanai rakstveida procesā, un apelācijas vai kasācijas sūdzību, kā arī lai sagatavotos pratināšanai pirmstiesas procesā vai tiesas sēdē. Tulka palīdzības saņemšanas kārtību un apjomu noteiks Ministru kabinets, un tulka pakalpojums par valsts budžeta līdzekļiem tiks nodrošināts ne ilgāk par divām stundām. Lai nostiprinātu valsts valodas lietošanu, noteikts, ka procesa virzītājam jānodrošina citā valodā saņemto apelācijas sūdzību un kasācijas sūdzību par tiesu nolēmumiem tulkojums valsts valodā. Apcietinātajai vai aizdomās turētajai personai, kura neprot valsts valodu, tiesa, izsniedzot pilna lēmuma kopiju, izsniegs arī tā rakstveida...

Saeima ceturtdien, 23.maijā, konceptuāli pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz pārrobežu informācijas apmaiņas ieviešanu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Šādu regulējumu paredz Eiropas Savienības (ES) direktīva, un līdz šim šāda informācijas apmaiņas kārtība nepastāvēja. Tas nozīmē, ka likuma grozījumi ES dalībvalstu atbildīgajām iestādēm atvieglos sodu piemērošanu autovadītājiem. Iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš norādīja, ka, atbalstot šo likumprojektu, varam būt atbildīgi un sniegt nepieciešamo informāciju par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējiem, kā arī pieprasīt nepieciešamo informāciju no citām valstīm. Piemēram, ja ārvalstu pilsonis Latvijā pārkāps ceļu satiksmes noteikumus, mūsu valsts atbildīgie dienesti varēs pieprasīt datus par transportlīdzekļa reģistrāciju ārvalstīs. Jaunais regulējums uzliks mūsu valstij pienākumu sniegt informāciju, kā arī atļaus Latvijai pieprasīt ziņas no citām valstīm par tādiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem kā ātruma pārsniegšana, drošības jostas un aizsargķiveres nelietošana, luksofora aizliedzošā gaismas signāla neievērošana, transportlīdzekļa vadīšana alkohola, narkotisko un...