TIESĪBAS

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 17.aprīlī, trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, nosakot notiesātajam nepieciešamo mantu sarakstu, kas nav konfiscējamas. Nekonfiscējamo mantu sarakstā pārsvarā ietvertas lietas, kas Kriminālprocesa likuma pielikumā uzskaitītas to mantu sarakstā, kam nav uzliekams arests. Saraksts ietver minimālo personai ikdienā nepieciešamo mantas apjomu – mājas iekārtu, apģērbu, mājturības priekšmetus, iztikai nepieciešamo pārtiku. Likuma grozījumi paredz, ka nav konfiscējams notiesātā īpašumā vai kopīpašumā esošais mājoklis, kurš ir notiesātā vienīgais mājoklis un kurā viņš dzīvo ikdienā. Nav konfiscējama arī nauda minimālās mēneša darba algas apmērā uz notiesāto un katru viņa ģimenes locekli, ja ģimenes loceklis ir notiesātā apgādībā un viņam nav citu ienākumu. Tāpat sarakstā ir tehnika un darbarīki, kas nepieciešami saimnieciskajā vai profesionālajā darbībā, kā arī manta, kas nepieciešama lauksaimniecības turpināšanai, tostarp lauksaimniecības dzīvnieki, lopbarība, sēkla un stādāmais materiāls. Mantas konfiskācijas mērķis nav panākt, ka persona nespēj pati nodrošināt sev iztiku, paliek bez pajumtes...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka, sākot ar 2013.gada 1.aprīli, Krimināllikumā ir izmainīti sodi par autortiesību pārkāpšanu, un ir noteikts, ka sods var būt brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods. Ja autortiesību pārkāpumu veikusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, tad brīvības atņemšana var būt pat līdz četriem gadiem. Savukārt, ja autortiesību pārkāpums izdarīts apmērā, kas pārsniedz LVL 10000, tad draud brīvības atņemšana uz laiku līdz sešiem gadiem, papildus var tik paredzēts aizliegums nodarboties, piemēram, ar uzņēmējdarbību kā arī var tikt piemērota policijas kontrole. Datoru cietie diski, kuros atrodas nelicencētas programmas, tiek konfiscēti. Papildus sodam notiesātā persona maksā arī kompensāciju datorprogrammu ražotājiem pilnas licences cenas apmērā. Ja autortiesību pārkāpums ir salīdzinoši neliels un nodarītais kaitējums nepārsniedz 1000 latus, tad tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, un persona tiek sodīta ar naudas sodu: fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot nelegālo datorprogrammu...

Pirmdien, 22.aprīlī, no pulksten 9.30 - 16.00 Rīgas Juridiskajā augstskolā notiks ikgadējā diskusija par Latvijai aktuālajiem cilvēktiesību jautājumiem, ko organizē Rīgas Juridiskā augstskola (RJA), Sorosa fonds - Latvija (SFL) un Eiropas Padome. Diskusijas mērķis ir apriest Latvijas problēmas cilvēktiesību jomā, balstoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) nolēmumiem, kā arī tematisko darba grupu ietvaros kopā ar juristiem, tiesnešiem, politikas veidotājiem un citiem profesionāļiem diskutēt par ieteicamajiem risinājumiem to novēršanai nākotnē. Diskusija ik gadus ir izpelnījusies lielu juristu, tiesnešu, prokuroru, valsts pārvaldes un nevalstisko organizāciju pārstāvju, kā arī politikas veidotāju uzmanību. ECT tiesnese un RJA profesore dr. Ineta Ziemele norāda, ka 2012. gadā ECT ienākuši 387 jauni pieteikumi no Latvijas, un šobrīd izskatīšanu Tiesā gaida kopumā 663 lietas. Pagājušā gada laikā Tiesā pieņemti 13 spriedumi. "2012. gads bija ievērojams pieņemto spriedumu pret Latviju ziņā, to starpā Latvijai bija divas Lielās palātas lietas. Spriedumos skarto problēmu loks ir plašs un sevī ietver operatīvā eksperimenta, uz...

Tieslietu padome, pēc Saeimas Juridiskās komisijas lūguma izskatot likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā", ko Valsts prezidents nodevis otrreizējai caurlūkošanai, atbalstīja likumprojektā paredzēto regulējumu noteikt konkrētu vienu tiesu lietu izskatīšanai par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Savukārt par otru problēmjautājumu, uz ko uzmanību vērsis Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments, Tieslietu padomes balsojums bija negatīvs. Tieslietu padome neatbalsta likumā noteikto kārtību, ka rajona (pilsētas) tiesas spriedums lietās par kapitālsabiedrību (akcionāru) sapulču lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem, pārsūdzams kasācijas kārtībā. Tieslietu padomes diskusijās pārliecinošāks atbalsts bija priekšlikumam, ja ir jāatkāpjas no principa par lietu izskatīšanu trīs tiesu instancēs, tad šīs lietas būtu pārskatāmas apelācijas, nevis kasācijas kārtībā. Tas ļautu Senāta resursu virzīt principiālu tiesību normu piemērošanas jautājumu izlemšanai, un vienlaikus sekmētu šo uzņēmējiem un investoriem svarīgo lietu ātrāku izskatīšanu. Apelācijas kārtībā, vēlreiz pārbaudot gan fakta, gan arī tiesību jautājumus, iespējams ātrāk atrisināt problēmas, nekā to darot caur kasācijas instanci, kas nevērtētu pierādījumus,...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir paudusi kritiku Autortiesību likuma grozījumiem pašreiz piedāvātajā redakcijā. LTRK uzskata, ka šie grozījumi nenovērš situāciju, kad t.s. „autortiesību nodeva" arī turpmāk par mūzikas (t.sk. radio) klausīšanos tiks piemērota slēgta tipa birojiem - tādiem, kuros apmeklētāji tiek pieņemti pēc iepriekšēja pieraksta - ražošanas telpām un pat ārstniecības iestādēm - ir pārliecināti uzņēmēji. Šobrīd Kultūras ministrijas piedāvātā un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas atbalstītā publiskā izpildījuma definīcija skan sekojoši - "publiskais izpildījums ir darba vai cita ar šo likumu aizsargāta objekta priekšnesumu, atskaņojumu vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veiktu izmantojumu, kas paredzēts vairākiem ar izmantojuma veicēju vai savstarpēji personīgi nesaistītiem sabiedrības locekļiem". LTRK biedri - uzņēmēji - uzskata, ka precīzi definējams publiskā izpildījuma jēdziens, tajā ietverot arī atrunu par tieša vai netieša ekonomiska / komerciāla labuma gūšanu - tas novērsīs neskaidrības, kas saistītas ar atlīdzības par publisku izpildījumu...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2.aprīlī, pirmajā lasījumā izskatot grozījumus likumā "Par nelikumīgi represēto peronu reabilitāciju", balsojot noraidīja likumprojektu, kas paredz reabilitēt personas, kuras bez tiesas lēmuma viņu politisko uzskatu vai rīcības dēļ nepamatoti tika ievietotas piespiedu ārstēšanai psihiatriskajās slimnīcās. Par konceptuālu atbalstu šim likumprojektam balsoja četri deputāti no Vienotības un Reformu partijas frakcijas, pret bija trīs deputāti no politisko partiju apvienības "Saskaņas centrs" frakcijas, bet Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" pārstāvis atturējās. Balsīm šādi sadaloties arī otrajā balsojumā, saskaņā ar Saeimas kārtības rulli likumprojekts netika atbalstīts. Ja vien to noteiktā termiņā nelūdz tā iesniedzējs, atbildīgajā komisijā noraidīts likumprojekts Saeimas sēdē vairs nav skatāms. "Jautājumā par psihiatriski represēto personu reabilitāciju vilcināšanās nav pieņemama. Likumdevējam būtu skaidri jāpauž sava attieksme, īpaši ņemot vērā, ka kaimiņvalstīs problēma jau atrisināta, bet Latvijā neesam spējuši 20 gadu laikā šo pāridarījumu labot. Taču, ņemot vērā šodienas balsojumu, sabiedrībai var rasties iespaids, ka likumdevējs šo jautājumu nevēlas vai...

Pirmdien, 1.aprīlī spēkā stājušies būtiski Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas nodrošinās efektīvāku piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu attiecībā uz juridiskajām personām. Par paredzamajām likuma izmaiņām portālā jau informējām arī iepriekš (skat. šeit). Atgādinām, ka minētie grozījumi paredz precīzāk definēt to personu loku, kurām var piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus, kā arī iespēju izdalīt atsevišķā lietvedībā procesu pret juridisko personu, ļaujot piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli uzņēmumam arī gadījumos, kad fiziskā persona vēl nav notiesāta. Saskaņā ar minētajiem grozījumiem piespiedu ietekmēšanas līdzekli varēs piemērot privāto tiesību juridiskajai personai, tai skaitā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībai, kā arī personālsabiedrībai. Turklāt attiecībā uz minētajām personām turpmāk varēs piemērot vairākus piespiedu ietekmēšanas līdzekļus - likvidāciju, tiesību ierobežošanu, mantas konfiskāciju un naudas piedziņu. Pēdējos trīs varēs piemērot vienlaicīgi. Krimināllikuma grozījumi nosaka, ka tiesību ierobežošana nozīmē noteiktu tiesību vai atļauju atņemšanu vai aizliegumu juridiskajai personai izmantot noteiktas tiesības, saņemt valsts atbalstu vai palīdzību, piedalīties valsts vai pašvaldības iepirkuma procedūrā. Šādu tiesību...

Satversmes tiesa 28.martā ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2012 15 01 "Par Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta trešās, piektās, septītās un astotās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam". Piemērojot sodu par administratīvo pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, ir jāievēro Satversmes 92. pantā noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu. Šo tiesību ierobežojumi ir samērīgi, ciktāl transportlīdzekļa vadītājam ir paredzētas tiesības lūgt pārskatīt tam uzlikto sodu, bet nav samērīgi, ciktāl tie rada nelabvēlīgas sekas transportlīdzekļa īpašniekam, bet neparedz viņam atbilstošus tiesību aizsardzības līdzekļus. Apstrīdētās normas Satversmes tiesa vērtēja Ceļu satiksmes likuma (CSL) 43.6 pantā ietverto tiesisko regulējumu, kas paredz īpatnības administratīvajā procesā attiecībā uz pārkāpumiem, kuri fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. CSL 43.6 pantā cita starpā ir noteikts tehnisko līdzekļu (fotoiekārtu un videoiekārtu) izmantošanas tiesiskais pamats ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu fiksēšanā, par šādā kārtībā fiksētiem pārkāpumiem nosakāmā soda veids un apmērs, par šādu pārkāpumu sastādāmo dokumentu veids un saturs, šajā...

No šā gada 1.aprīļa stāsies spēkā grozījumi Krimināllikumā, kuri turpmāk par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu paredzēs kriminālatbildības iestāšanos. Latvijas Republikas Krimināllikuma jaunā redakcija veicinās nelegālās imigrācijas un kontrabandas apkarošanu, galvenokārt uz "zaļās" robežas, informē Valsts Robežsardze. Līdz šim par valsts robežas tīšu nelikumīgu šķērsošanu bija paredzēta administratīvā atbildība un kriminālatbildība iestājās vien par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā. Līdz ar grozījumiem Krimināllikumā, administratīvā atbildība par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu tiek izslēgta un turpmāk valsts robežas nelikumīgajiem šķērsotājiem jau ar pirmo reizi iestāsies kriminālatbildība un draudēs īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods, savukārt ja noziedzīgais nodarījums tiks izdarīts personu grupā, izmantojot transportlīdzekli vai neievērojot iepriekš šai personai noteikto ieceļošanas aizliegumu Latvijā, tas kriminālatbildību vēl pastiprinās un par šādām darbībām varēs sodīt pat ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 2 gadiem.

Vakar, 25.martā, Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar Konstitucionālo tiesību komisijas (KTK) priekšsēdētāju Egilu Levitu, lai pārrunātu KTK darbības prioritātes 2013.gadam, kā arī saņemtu informāciju par šī brīža virzību, notiekošajām diskusijām un idejām priekšlikumam veidot Satversmes preambulu, kas izteikts saistībā ar KTK 2012.gada 17.septembra atzinumu. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis par to, ka šādām diskusijām vēl nepieciešams turpinājums arī juristu vidē, savukārt lēmumam par Satversmes preambulas nepieciešamību jābūt politiskam - ideālā situācijā akceptētam no visiem parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. KTK priekšsēdētājs informēja par demokrātisko valstu konstitūcijām, kur lielākajā daļā valstu ir preambulas, tai skaitā abās pārējās Baltijas valstīs - Lietuvā un Igaunijā, kuras savas konstitūcijas pirms 20 gadiem izstrādāja un pieņēma no jauna. Šobrīd Latvija ir tikai viena no astoņām demokrātiskām valstīm, kuru pamatlikumā nav preambulas. Vienlaikus E. Levits uzsvēra, ka preambula pati par sevi neatrisinās visas juridiskās problēmas, ar kurām šobrīd saskaras Latvija, bet primāri dos savu pienesumu valstiskuma definēšanā, stiprinās valstisko...

Iespēju saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas Advokatūras dienu ietvaros šogad izmantojuši aptuveni 2500 Latvijas iedzīvotāju. Lielākā interese bijusi par ģimenes tiesību un mantojuma jautājumiem, par ko interesējās katrs sestais apmeklētājs. Aktuāli izrādījušies arī saistību tiesību un krimināltiesību jautājumi, un vairums apmeklētāju konsultācijas laikā vaicāja zvērināta advokāta padomu par vismaz diviem jautājumiem. Bezmaksas konsultācijas veselu nedēļu, no 11.marta līdz 15.martam, sniedza vairāk nekā 200 zvērināti advokāti un viņu palīgi visā Latvijā, kuri par aktuāliem juridisko tiesību jautājumiem kopumā konsultēja aptuveni 2500 Latvijas iedzīvotāju. Viens advokāts nedēļas ietvaros sniedza vidēji 12 bezmaksas konsultācijas, un lielākais sniegto konsultāciju skaits vienam advokātam bija 55 apmeklējumi nedēļas laikā. Lielākā daļa konsultāciju tika sniegtas klātienē, un dažas no tām ilga līdz pat trīs stundām. Lai gan aizvien vairāk cilvēku izmanto iespēju lūgt padomu pa tālruni un e-pasta formā, tomēr advokāti atzīst, ka kvalitatīvi palīdzēt cilvēkiem iespējams, tikai detalizēti iepazīstoties ar lietas materiāliem. Bezmaksas juridiskās palīdzības dienas par godu Advokatūras...

Pirmdien, 25.marta sēdē, Tieslietu padome izvērtēs likumprojektu grozījumiem likumā "Par tiesu varu". Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija par izstrādātajiem grozījumiem likumā Tieslietu padomi informējusi pirms trešā lasījuma, aicinot Tieslietu padomi tos izvērtēt. Likumprojekts paredz ieviest lietu izskatīšanas termiņu pārvaldību tiesās, tiesas spriedumu publicēšanu mājaslapā internetā, tiesu priekšsēdētāju pilnvaru paplašināšanu un amata termiņu noteikšanu, kā arī Augstākās tiesas funkciju un struktūras izmaiņas un citas būtiskas reformas tiesu darbībā. Savukārt Saeimas Juridiskā komisija lūgusi Tieslietu padomei izvērtēt un paust viedokli par 14.februārī pieņemto likumu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kuru Valsts prezidents nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, norādot uz nepieciešamību uzklausīt arī tiesu varas viedokli. Grozījumi Civilprocesa likumā nosaka kārtību, kādā izskatāmas lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Jaunā kārtība paredz, ka šādas lietas izskata tikai viena tiesa - Jelgavas pilsētas tiesa (tieši par to Valsts prezidentam bija lielākie iebildumi), un tās spriedums nebūtu pārsūdzams apelācijas kārtībā, bet tikai kasācijas kārtībā....

Saeima ceturtdien, 21.martā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā „Par aviāciju”, kas paredz sakārtot sankcijas par pārkāpumiem civilās aviācijas drošības jomā, precizēt Civilās aviācijas aģentūras kompetenci un noteikt tai tiesības piemērot administratīvo sodu par konstatētajiem pārkāpumiem aviācijas jomā. Par šādiem pārkāpumiem Latvijā līdz šim nebija atbilstošs sankciju piemērošanas mehānisms. Likuma grozījumi paredz, ka Civilās aviācijas aģentūras inspektors varēs sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un savas kompetences ietvaros pieņemt lēmumu par tiesiskā pienākuma uzlikšanu. Tāpat grozījumi skaidri nosaka Civilās aviācijas aģentūras atbildības jomas, lai gan sabiedrībai, gan starptautiskajiem auditoriem nerastos šaubas par to, ka tā ir tiesīga veikt noteiktas darbības, kas saistītas ar aviācijas drošības uzraudzību, norāda likumprojekta autori. Grozījumi nosaka pienākumu Ministru kabinetam izdot normatīvos aktus, lai nodrošinātu Latvijas Republikai saistošo starptautisko organizāciju noteikto tehnisko prasību izpildi un garantētu gaisa kuģu lidojumu drošumu un civilās aviācijas drošību, neierobežot privātpersonas pamattiesības. Likums papildināts ar jaunu normu, nosakot, ka gaisa kuģa īpašniekam un ekspluatantam aizliegts nodot...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes amatpersonas šomēnes, veicot 37 kratīšanas Rīgā un Rīgas rajonā, apturēja kāda noziedzīga grupējuma darbību, kura organizētajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas shēmā bija iesaistīti vairāk kā 20 reāli strādājoši uzņēmumi un vēl 32 fiktīvi uzņēmumi. Kratīšanu laikā tika izņemti vairāk nekā 50 000 eiro skaidras naudas līdzekļu. Vienai no organizatorēm Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa piemērojusi apcietinājumu. Kratīšanu laikā viens no noziedzīgā grupējama dalībniekiem mēģināja aizbēgt ar, iespējams, noziedzīgas izcelsmes skaidras naudas līdzekļiem, bet kāds cits centās iznīcināt lietiskos pierādījumus, tos apēdot. 2013.gada 28.februārī VID Finanšu policijas pārvalde uzsāka kriminālprocesu saskaņā ar Krimināllikuma 218. panta otro daļu un 195.panta trešo daļu pret organizētu noziedzīgo grupējumu, kas Rīgas teritorijā laika periodā no 2012.gada janvāra un turpinot 2013.gadā izvairījās no nodokļu nomaksas lielā apmērā un legalizēja noziedzīgi iegūtos finanšu līdzekļus. Noziedzīgais grupējums darbojās celtniecības, augļu un dārzeņu vairumtirdzniecības nozarē, kā arī nodarbojās ar saimniecības preču pirkšanu un pārdošanu,...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 20.martā, otrajā lasījumā vienbalsīgi atbalstīja grozījumus Civillikumā, kas paredz līgumsodu ierobežojumus civiltiesiskos darījumos, tostarp neļaujot tā dēvēto ātro kredītu izsniedzējiem pieprasīt nesamērīgi lielas atmaksas summas. „Komisija pie likuma grozījumiem strādā ciešā sazobē ar civiltiesību ekspertiem, lai izpratni par līgumsodu tuvinātu citu Eiropas valstu praksei. Līgumsods nevar būt instruments, kas ļauj vienam no līgumslēdzējiem iedzīvoties uz darījuma partnera vai patērētāja rēķina,” norāda komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa –Egnere. Deputāti atbalstīja precizētu līgumsoda jēdziena redakciju, kas paredz izšķirt divus līgumsoda veidus. Ar līgumsodu par neizpildi piedāvātajā likuma redakcijā saprot konkrēti noteiktu naudas summu vai citu mantisku vērtību, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Savukārt līgumsodu par neizpildi īstā laikā (termiņā) varēs noteikt pieaugošu, taču ne vairāk par 10 procentiem no kavētās saistību neizpildes mantiskās vērtības. Civillikumā paredzēts noteikt, ka līgumsodu par neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo procentu...