TIESĪBAS

Pārtikas un veterinārais dienests apturējis vairumtirgotāja SIA "Walux" izplatītā "Holandes" siera un siera "Gouda" ar derīguma termiņu 07.07.2013. izplatīšanu, jo pārbaudēs atklājies, ka vairumtirgotājs maldinājis patērētājus, siera vietā izplatot siera izstrādājumu, kurā piena tauki aizstāti ar nepiena taukiem. Veicot pārbaudi vairumtirdzniecības uzņēmumā, PVD atklāja, ka SIA "Walux" iegādājies Polijas izcelsmes siera izstrādājumu, pārmarķējis to un tirgotājiem tālāk piegādājis kā sieru. To, ka uzņēmums šādi rīkojies, apliecina ne vien siera izstrādājuma ražotāja pavaddokumenti, bet arī PVD noņemto paraugu laboratoriskie izmeklējumi, kuros konstatēti nepiena tauki. PVD vairumtirdzniecības noliktavā apturējis 10 tonnu siera izstrādājuma izplatīšanu, kā arī uzdevis uzņēmumam atsaukt tos no tirdzniecības un pārmarķēt. Uzņēmumam tiks sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols un piemērots sods. Par marķēšanas prasību pārkāpumiem normatīvie akti paredz sodu līdz 500 latiem vai arī, ja pārkāpums pieļauts atkārtoti - līdz pat 3 000 latu. PVD arī turpmāk pastiprināti pārbaudīs pārtikas produktu marķējumu un sastāvu, lai nepieļautu patērētāju maldināšanu.

Saeima ceturtdien, 14.martā, izdarīja grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, lai pilnveidotu iespējas juridiskajām personām piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus. Saeimas Juridiskās komisijas virzītos likumprojektus parlaments pieņēma divos lasījumos kā steidzamus. Lai arī daudzi noziedzīgi nodarījumi vides un nodokļu jomā tiek veikti juridisku personu interesēs, un labumu no tiem gūst uzņēmumu īpašnieki, pie atbildības tiek saukti vien to tehniskie izpildītāji – fiziskās personas, kas darbojušās juridisko personu interesēs, norāda likumprojekta autori. Jaunais procesuālais regulējums paredz risināt praktiķu identificētās problēmas, likumā nosakot iespēju atdalīt procesu pret fizisko personu no procesa pret juridisko personu. Tas ļaus piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli uzņēmumam arī gadījumos, kad fiziskā persona vēl nav notiesāta. Turklāt praksē ir gadījumi, kad juridiskās personas pārstāvis izsaka vēlmi pabeigt procesu ātrāk un nevēlas iesaistīties visās tiesu instancēs, kur pārsūdzības iesniedz fiziskā persona. Juridiskā persona ir gatava jau ātrāk atlīdzināt kaitējumu, saņemt „sodu”, lai izbeigtu uzņēmuma vārda piesaukšanu saistībā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas tādējādi ļaus...

Lai atjaunotu vēsturisko taisnīgumu un padomju okupācijas laikā psihiatriskajās slimnīcās bez tiesas spriedumiem nepamatoti ievietoto cilvēku godu un cieņu, kā arī likvidētu šiem cilvēkiem radītās nelabvēlīgās tiesiskās sekas, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ceturtdien, 14.martā, nolēma iesniegt Saeimā tās izstrādātu likumprojektu „Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām”. Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā ieteikumus un atzinumus, ko komisijai sniedza Latvijas Cilvēktiesību centrs, Tiesībsarga birojs, Latvijas Politiski represēto apvienība, Latvijas Psihiatru asociācija, Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija un prokuratūra. Likuma mērķis noteikts atjaunot to personu godu, cieņu un likvidēt tām radītās nelabvēlīgās tiesiskās sekas, kuras laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam bez tiesas nolēmuma tika nepamatoti ievietotas Latvijas PSRS vai PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs par viņu politisko pārliecību, politisko darbību, par pretošanos totalitārajiem režīmiem, par reliģiskajiem uzskatiem, par rases vai nacionālo piederību, par piederību pie noteiktas sabiedrības šķiras, sociālā slāņa vai seksuālās orientācijas vai citu apstākļu...

Saeima ceturtdien, 14.martā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kura mērķis ir samazināt alkohola pieejamību un patēriņu bērnu un jauniešu vidū. Izmaiņas APK paredz atbildību nepilngadīgajiem par alkoholisko dzērienu iegādāšanos. Par to varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 25 latiem, par atkārtotu pārkāpumu sods būs lielāks. Lai efektīvāk cīnītos ar nelegālā alkohola tirdzniecību, likumprojekts paredz atbildību nekustamā vai kustamā īpašuma īpašniekam (valdītājam), ja viņa telpās notiek darbības ar nelikumīgu alkoholu. Pirmajā reizē pēc fakta konstatēšanas paredzēts brīdinājums, bet, ja situācija nebūs novērsta, paredzēta atbildība fiziskajām personām no 200 līdz 500 latiem, savukārt juridiskajām personām ― no 1000 līdz 5000 latiem. Patlaban atbildība noteikta par telpu nodošanu nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanai vai realizācijai, un praksē ir grūti pierādīt faktu, ka telpas tiek nodotas ar šādu mērķi. Tāpat paredzēts pastiprināt sankciju par atkārtotu nepilngadīgā iesaistīšanu alkoholisko dzērienu lietošanā un novešanu līdz dzēruma stāvoklim. Grozījumos paredzēta arī atbildība par alkohola...

Neapmierinātu pircēju sūdzības turpmāk ES varēs atrisināt daudz ātrāk, efektīvāk un lētāk, izmantojot tiešsaistes platformas pakalpojumus — to paredz divi otrdien, 12. martā, Eiropas Parlamentā apstiprināti tiesību akti, kuru mērķis ir palīdzēt risināt strīdus starp pircēju un tirgotāju ārpustiesas kārtībā. Abi jaunie tiesību akti — direktīva par strīdu alternatīvo izšķiršanu un regula par patērētaju strīdu izšķiršanu tiešsaistē — sniegs ES pircējiem, kas nav apmierināti ar iegādāto preci vai pakalpojumu, iespēju nebirokrātiski un efektīvi iesniegt sūdzības ar objektīvu starpniekpakalpojumu palīdzību, informē Patērētāju Tiesību aizsardzības centrs. Alternatīvs strīdu izšķiršanas līdzeklis Daudzās ES dalībvalstīs jau ir ieviestas alternatīvas strīdu izskatīšanas shēmas, tomēr līdz šim trūcis kopīgu standartu, tās piemērotas nevienmērīgi vai par tām trūkst informācijas, tādējādi tās nav pietiekami "draudzīgas" patērētājiem. Saskaņā ar direktīvu par alternatīvo strīdu izšķiršanu dalībvalstīm būs ikvienā uzņēmējdarbības jomā jāizveido alternatīvas strīdu risināšanas instance un jānodrošina šķīrēja objektivitāte. Pircēji varēs ārpus tiesas atrisināt strīdus par jebkuru preci vai pakalpojumu, neatkarīgi no...

Eiropas Komisija trešdien, 13. martā, izsludināja pasākumu bloku, kuri pieņemti, lai nodrošinātu, ka aviopasažieriem ir jaunas un uzlabotas tiesības uz informāciju, aprūpi un maršruta maiņu gadījumos, kad tie iestrēguši kādā lidostā. Tajā pašā laikā būs pieejamas labākas sūdzību izskatīšanas procedūras un izpildes nodrošināšanas pasākumi, kas garantētu, ka pasažieri tiesības, kas tiem pienākas, varētu arī faktiski iegūt. Priekšsēdētāja vietnieks Sīms Kallass: „Ir ārkārtīgi svarīgi, lai pasažieru tiesības nepastāvētu tikai uz papīra. Mums visiem ir jāspēj uz šīm tiesībām paļauties, kad tam ir vislielākā nozīme — respektīvi, kad noticis kas neparedzēts. Protams, lidostās iestrēgušu pasažieru patiesā prioritāte ir vienkārši nokļūt savās mājās. Tālab mums ir jāvērš savi centieni uz informēšanu, aprūpi un efektīvu maršrutu maiņu. Izvirzītais mērķis ir pēc iespējas ātrāk nogādāt pasažierus tur, kur tiem jānokļūst, vienlaikus atvēlot aviosabiedrībām pietiekami daudz laika radušos problēmu atrisināšanai.” Ar priekšlikumu pasažieru tiesības atjaunina šādos četros svarīgākajos aspektos: 1. Skaidrība tiesību „pelēkajās zonās”: tiesības...

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa vakar, 13.martā, oficiālās vizītes Luksemburgā ietvaros tikās ar Eiropas Savienības (ES) Tiesas prezidentu Vasiliju Skurisu (Vassilios Skouris). "Taisnīga tiesa ir viens no būtiskākajiem demokrātiskas un tiesiskas valsts stūrakmeņiem. Eiropas Savienības tiesa šajā jomā spēlē būtisku lomu, Latvijai pārņemot un īstenojot ES tiesības," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja. Pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar atbildīgajām institūcijām pārkāpumu procedūru ietvaros, Eiropas Komisija nav vērsusies ES tiesās pret Latvijas Republiku ar prasību par dalībvalsts saistību neizpildi, V.Skurisam norādīja S.Āboltiņa. "Šobrīd varam secināt, ka Eiropas Savienības Tiesai ir nenovērtējama autoritāte Latvijas likumdevēja, tiesu un izpildvaras, kā arī visas sabiedrības ieskatā - tā ir vienīgā un īstenā ES iestāde, kuras kompetencē ir ES tiesību interpretācija un piemērošanas kontrole dalībvalstīs. Arī Latvijas parlamentam ES Tiesas judikatūra ir fundamentāls atskaites punkts nacionālo tiesību jaunradē un tālākveidošanā," apliecināja Saeimas priekšsēdētāja. Saeimas priekšsēdētāja kā aktīvu un sekmīgu raksturoja Latvijas tiesu sadarbību ar Eiropas Savienības Tiesu prejudiciālā nolēmuma lūguma procesā - lūdzot...

Vakar, 12.martā, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” un saistītos grozījumus Bāriņtiesu likumā, Krimināllikumā, likumā „Par policiju” un Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kuri paredz no vardarbības un vajāšanas cietušajām personām iespēju pēc savas iniciatīvas civilprocesa ietvaros vērsties tiesā, tai skaitā ar policijas starpniecību, un lūgt tiesu noteikt ierobežojumus vardarbīgajai personai. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns mediju brīfingā stāstīja: „Gan Latvijā, gan starptautiskā praksē ir pierādījies, ka attiecības ģimenē ir personiskas un ne vienmēr ir vēlēšanās vienam pret otru uzsākt kriminālprocesu. Līdz ar to svarīgāk ir veikt preventīvus pasākumus, lai dzīvības un veselības apdraudējumus novērstu jau agrīnā stadijā”. Grozījumi Civilprocesa likumā paredz, ka cietušās personas tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, veselību, dzimumneaizskaramību, privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību, varēs aizsargāt ar pagaidu personisko tiesību aizsardzības līdzekļiem, piemēram, vardarbīgajai personai aizliedzot tuvoties un sazināties ar cietušo u.c. Tāpat grozījumi paredz, ka izskatīt jautājumu par personisko tiesību aizsardzības līdzekļu noteikšanu būs...

Otrdien, 12.martā, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto grozījumu Kriminālprocesa likumā, kas paredz izveidot vienotu informācijas sistēmu starptautiskās sadarbības lūgumiem krimināltiesiskajā jomā. Jaunā informācijas sistēma nepieciešama, lai efektīvi varētu apkopot statistikas datus par tiesiskās palīdzības lūgumiem un nodrošinātu ātru informācijas apriti starp kompetentajām iestādēm Latvijas Republikas teritorijā - Tieslietu ministriju, Valsts policiju un Ģenerālprokuratūru. Informācijas sistēma sistematizēs visus tiesiskās palīdzības lūgumus pēc noteiktiem kritērijiem - tiesiskās palīdzības lūgumu veidiem, to nosūtīšanas un saņemšanas tiesiskā pamatojuma, atteikuma iemesliem, kā arī tiks veikts informācijas apkopojums par spriedumos noteiktajiem sodiem, naudas sodu un konfiscēto naudu apmēriem. Izveidotā informācijas sistēma būs Valsts informācijas sistēma. Likumprojekts paredz, ka grozījumi Kriminālprocesa likumā stāsies spēkā 2013.gada 1.jūlijā. Grozījumi vēl jāapstiprina Saeimai.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) paziņo par būtiskiem precizējumiem līdzšinējā praksē attiecībā uz līgumsoda un līgumisko procentu aprēķināšanu pēc tam, kad tiek izmantotas tiesības lauzt līgumu pirms termiņa. Patērētājiem nozīmīgie precizējumi līdzšinējā judikatūrā ir veikti, balstoties uz šī gada 30.janvārī Augstākās tiesas Senāta paplašinātā sastāvā pasludināto spriedumu (Spriedums) civillietā Nr. SKC-644/2013. Veiktie precizējumi paredz būtiskas izmaiņas pārdevēju, pakalpojumu sniedzēju un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju līdzšinējā praksē, kas kopumā uzlabos arī patērētāju situāciju. Līdzšinējās prakses maiņa ir balstīta uz Spriedumā izdarītajiem būtiskiem secinājumiem. Līdz ar to ir veikti precizējumi līdzšinējā judikatūrā, kas paredz, ka turpmāk, ja tiek izmantotas pielīgtās tiesības lauzt līgumu pirms termiņa, līgumam izbeidzoties pirms termiņa, zūd arī līgumiskais pamats pielīgto procentu un līgumsoda aprēķināšanai un piedziņai atbilstoši līguma nosacījumiem. Līgumiskie procenti un līgumsods gadījumos, kad līdzējs tiesīgi atkāpjas no līguma, ir atlīdzināmi līdz brīdim, kad līgums beidz pastāvēt. Veiktie precizējumi nozīmē, ka dažādiem pārdevējiem, pakalpojumu sniedzējiem un parāda atgūšanas pakalpojumu...

Ceturtdien, 7.martā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapas paraugu", kurš paredz, ka lēmumu par valsts nodrošināto juridisko palīdzību varēs saņemt arī elektroniskā veidā. Noteikumu projekts nosaka, ka persona esošajā juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapā varēs atzīmēt lēmuma par valsts nodrošināto juridisko palīdzību saņemšanas veidu. Proti, to saņemt personīgi Juridiskās palīdzības administrācijā, personas norādītajā adresē pa pastu vai elektroniskā formā, personas norādītajā e-pasta adresē, izmantojot drošu elektronisku parakstu. Savukārt, lai iesniegtu minēto veidlapu, personai ir jāvēršas Juridiskās palīdzības administrācijā. Juridiskās palīdzības administrācija nodrošina pieeju taisnīgai tiesas aizsardzībai maznodrošinātām un trūcīgām personām, un personām, kuras īpašā situācija, īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis uzskatāms par atbilstošu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai un nodrošina valsts kompensācijas izmaksu personām, kuras cietušas tīšos vardarbīgos noziedzīgajos nodarījumos un to rezultātā iestājusies personas nāve, cietušajam nodarīti smagi vai vidēja smaguma miesas bojājumi, aizskarta tikumība vai dzimumneaizskaramība, cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris...

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija ir kļuvusi par ikdienas darbā piemērojamu instrumentu Augstākās tiesas Senātā,- secināts pētījumā "Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras Latvijas Republikas Augstākās tiesas nolēmumos", kurā aplūkota par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) un Augstākās tiesas mijiedarbību un ko pēc Augstākās tiesas pasūtījuma veicis juridisko zinātņu doktors Mārtiņš Mits. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda ietekme Augstākās tiesas Senāta darbā ir Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (ECK), kā izpaužas tās loma un kā tā tiek piemērota Senāta judikatūrā, kādus secinājumus no tā iespējams izdarīt, balstoties uz Senāta judikatūras analīzi. Pētījuma autors analizējis trīs būtiskus rādītājus katram Senāta departamentam - ECT judikatūras analīzi pēc paša departamenta iniciatīvas, ECK un ECT judikatūras vispārējā piemērošanas iniciatīvu un ECK lomu jeb funkciju Senāta nolēmumos (vai tā izmantota kā materiālais tiesību avots, vai arī kā nacionālo normu interpretācijas līdzeklis). Apkopojot tendences ECK ietekmei uz Senāta judikatūru, pētījuma secinājumos norādīts: Krimināllietu departamentā, lai arī ECK...

Ceturtdien, 7. martā, Valsts sekretāru sanāksmē tiks skatīts likumprojekts "Grozījums Kriminālprocesa likumā", kas paredz veidot vienotu informācijas sistēmu, kurā tiks reģistrētas visas ziņas par starptautiskās sadarbības lūgumu krimināltiesiskajā jomā saņemšanu, nosūtīšanu, izpildes gaitu un personām, kuras skar starptautiskās sadarbības lūgumi. Minētā informācijas sistēma būs "Valsts informācijas sistēma" un tās izveide atvieglošot informācijas par tiesiskās palīdzības lūgumu apriti starp kompetentajām iestādēm Latvijas teritorijā. Ar informācijas sistēmas palīdzību tiks sistematizēti visi tiesiskās palīdzības lūgumu kritēriji, proti, būs zināmi visi tiesiskās palīdzības lūgumu veidi, to nosūtīšanas un saņemšanas tiesiskais pamatojums, atteikuma iemesli, būs apkopota informācija par spriedumos noteiktajiem sodiem, naudas sodu un konfiscēto naudu apmēriem utt. Bez tam, informācijas sistēma atvieglošot statistikas datu apkopošanu un iesniegšanu Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas pārstāvjiem, minēts likumprojekta anotācijā. Grozījums nosaka arī, ka Ministru kabinets izstrādās noteikumus, kas definēs informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, ziņu iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, ziņu glabāšanas termiņus, kā arī institūcijas, kurām ir piešķirama...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 4.martā ierosināja lietu "Par likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 22. panta pirmās daļas (2012. gada 8.novembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā 2015. gada 1.janvārī) un pārejas noteikumu 4. un 5. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 2. pantam". Apstrīdētās normas 2012. gada 8.novembra likuma "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"" 9. pants daļā par 22. panta pirmās daļas redakciju nosaka: "22.pants. (1) Ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības, norādot savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un parakstīšanās datumu, iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu var iesniegt 12 mēnešu laikā no dienas, kad likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts reģistrēts Centrālajā vēlēšanu komisijā." Savukārt likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" pārejas noteikumu 4. un 5. punkts nosaka: "4. Līdz 2015. gada 1.janvārim ne...

Vakar, 5.martā, Ministru kabinets (MK) atbalstīja MK noteikumu projektu "Noteikumi par to ārzemnieku reģistru, kuriem noteikts ieceļošanas aizliegums un kuriem piemērota izraidīšanas procedūra", kas paredz, ka tiks izveidots un 2015.gadā ieviests vienots no Latvijas izraidīto ārzemnieku un ieceļošanas aizliegumu reģistrs. Līdz šim gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP), gan Valsts robežsardzei (VRS) ir likumā noteiktā kompetence attiecībā uz ārzemniekiem, kuri Latvijā uzturas nelikumīgi. Savu funkciju veikšanai PMLP un VRS veido un uztur elektroniskās informācijas sistēmas, kurās tiek iekļauta informācija par izraidītajiem ārzemniekiem un ieceļošanas liegumiem. VRS pārziņā ir Nelegālās imigrācijas reģistrs, savukārt PMLP pārziņā ir Ieceļošanas aizliegumu reģistrs. Abas iestādes apstrādā datus par šādiem ārzemniekiem savas kompetences ietvaros, tomēr informācijas apstrāde pilnībā nenodrošina visas vajadzīgās informācijas apriti. Jaunā vienotā reģistra izveide novērsīs datu dublēšanos vai iespējamās atšķirības. Kā liecina PMLP statistika, 2012.gadā izsniegti 2010 izbraukšanas rīkojumi un 51 lēmums par piespiedu izraidīšanu.