TIESĪBAS

Lai paātrinātu civilprocesu un nodrošinātu kvalitatīvu iedzīvotāju interešu pārstāvību Saeimai būtu jāatsāk diskusija par iespēju atgriezties pie prasības, ka kasācijas instances tiesā fiziskās un juridiskās personas lietas ved ar advokāta starpniecību, uzskata Saeimas deputāte Inese Lībiņa - Egnere, kura tuvākajā laikā plāno uzsākt diskusiju par šo jautājumu Saeimas Juridiskajā komisijā. "Civilprocesa likums nosaka, ka kasācijas kārtībā var pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumus un apelācijas instances tiesas spriedumu, ja tiesa nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo tiesību normu, pārkāpusi procesuālo tiesību normu vai, izskatot lietu, pārsniegusi savas kompetences robežas. Tātad ir nepieciešama tiesību normu analīze, iztulkošana, interpretācija, problēmjautājumu identificēšana, kā arī spēja argumentēti pierādīt procesuālo tiesību normu pārkāpumu. Tam ir nepieciešamas ne vien labas akadēmiskās zināšanas, bet arī praktiskās iemaņas, kuras piemīt zvērinātiem advokātiem. Turklāt, zvērinātu advokātu iesaistīšanas kasācijas tiesvedībā celtu kasāciju sūdzību kvalitāti un to pamatotību, ņemot vērā jau esošo judikatūru, kas, savukārt, paātrinātu civilprocesu," pārliecināta Lībiņa-Egnere. 2002.gada 31.oktobrī Saeima pieņēma grozījumus Civilprocesa...

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome (LZTIP)informē, ka, atzīmējot Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas desmito gadadienu, 1.martā tiks rīkota starptautiska konference "Zvērinātu tiesu izpildītāju profesija, tās saturs, nozīme un tālākā attīstība". Konferences mērķis ir atskatīties uz desmit gados paveikto zvērinātu tiesu izpildītāju darbības un nolēmumu izpildes jomā, kā arī apspriest zvērinātu tiesu izpildītāju profesijas nozīmi un tās tālāko attīstību nacionālajā un starptautiskajā kontekstā. Konferences pirmajā daļā uzrunu klātesošajiem teiks Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Ginters Hmeļevskis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, Starptautiskās tiesu izpildītāju savienības prezidents Leo Netten, kā arī citi pārstāvji, īsumā ieskicējot zvērinātu tiesu izpildītāju institūta nepieciešamību, tā attīstību un aktualitātes nākotnē. Konferences otrajā daļā ar referātiem uzstāsies pārstāvji no Starptautiskās tiesu izpildītāju savienības, kā arī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes sadarbības partneri, kuri informēs klātesošos par nolēmumu izpildes kārtību ārvalstīs, kā arī zvērinātu tiesu izpildītāju papildu funkcijas nākotnē. Konferences trešajā daļā ar referātiem uzstāsies nacionāla mēroga eksperti, informējot par zvērinātu...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 26.februārī, pauda konceptuālu atbalstu izmaiņām Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, lai pilnveidotu iespējas juridiskajām personām piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus. Komisija nolēma abus likumprojektus izskatīšanai Saeimā virzīt kā steidzamus. Daudzi noziedzīgi nodarījumi vides un nodokļu jomā tiek veikti juridisku personu interesēs, un labumu no tiem gūst uzņēmumu īpašnieki, savukārt pie atbildības tiek saukti vien tehniskie izpildītāji – fiziskās personas, kas darbojušās juridisko personu interesēs, norāda likumprojekta autori. Jaunais procesuālais regulējums paredz iespēju atdalīt procesu pret fizisko personu no procesa pret juridisko personu, ļaujot piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli uzņēmumam arī gadījumos, kad fiziskā persona vēl nav notiesāta, komisijas sēdē norādīja viens no likumprojekta iniciatoriem deputāts Andrejs Judins. Iespēja juridiskajām personām piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekļus likumos ir paredzēta jau astoņus gadus, taču pašreizējais tiesiskais regulējums nav efektīvs un praksē šīs tiesību normas gandrīz nepiemēro. Šajā laikā ir uzsākti 13 attiecīgi kriminālprocesi, taču piespiedu ietekmēšanas līdzekļi juridiskajai personai piemēroti tikai vienu reizi. Juridiskajai...

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) ir pieņēmusi galīgos lēmumus lietās „Igars pret Latviju” un „Rutka pret Latviju”, atzīstot abas iesniegtās sūdzības par acīmredzami nepamatotām un tādēļ nepieņemamām tālākai izskatīšanai pēc būtības. Lieta „Igars pret Latviju” 2003.gada 31.martā Tiesā iesniegtajā pieteikumā Ansis Igars (iesniedzējs) sūdzējās par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 3.panta (spīdzināšanas aizliegums, pienākums veikt efektīvu izmeklēšanu, reaģējot uz indivīda sūdzībām par iespējamo spīdzināšanu), 6.panta 1.punkta (tiesības uz taisnīgu tiesu) un 6.panta 2.punkta (nevainīguma prezumpcija) iespējamiem pārkāpumiem Latvijā. Sūdzības pamatā ir notikumi 2001.gada martā Ventspilī, kad seši jaunieši nolaupīja, spīdzināja un nogalināja savu vienaudzi, pirms tam pieprasot 20 000 latu lielu izpirkuma maksu. Iesniedzējs apgalvoja, ka uzreiz pēc aizturēšanas viņu fiziski ietekmēja policijas darbinieki, tādējādi panākot atzīšanos nozieguma izdarīšanā. Iesniedzējs uzskatīja, ka viņa vēlāk iesniegtās sūdzības par policijas darbinieku vardarbību nav tikušas efektīvi izmeklētas. Iesniedzējs arī sūdzējās, ka notiesājošais spriedums kriminālprocesā bija balstīts uz pierādījumiem,...

Valsts prezidents Andris Bērziņš nolēmis neizsludināt Saeimas iepriekš pieņemtos likumus „Grozījumi Civilprocesa likumā” un „Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” un piektdien, 22.februārī, atgriezis tos Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Zinātniskās darbības likuma grozījumus, kas paredz valsts drošības iestādēm tiesības likt zinātniekiem pārtraukt zinātniskos pētījumus vai izslēgt zinātnisko iestādi no zinātnisko institūciju reģistra, ja, viņuprāt, to darbība apdraud valsts nacionālo drošību, prezidents uzskata par zinātniskās jaunrades brīvības apdraudējumu, pamatojot savu nostāju vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai. Savukārt vēstulē par grozījumiem Civilprocesa likumā, kuri paredz vairākus pasākumus reiderisma ierobežošanai, prezidents norāda, ka pirms šo grozījumu pieņemšanas būtu nepieciešams veikt detalizētāku to analīzi, uzklausot tiesu varas viedokli. Īpaši strīdīgs ir grozījumos paredzētais, ka visas lietas par akcionāru sapulču lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem būs jāizskata Jelgavas pilsētas tiesai, kas varētu radīt pārlieku šīs tiesas noslodzi. Prezidents nolēmis izsludināt likumu „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, kurā ietverts tiesiskais regulējums televīzijas programmu zemes apraides ciparformātā nodrošināšanai no 2014.gada 1.janvāra. Šo...

Piektdien, 22.februārī, tika sasaukts Augstākās tiesas (AT) plēnums jeb tiesnešu kopsapulce, kura izvērtēja Augstākās tiesas 2012. gada darbu. Aizvadītajā gadā strādāts pārslodzē, atzina AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētāji. Arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, uzrunājot tiesnešus, novērtēja, ka Augstākā tiesa aizvadītajā gadā strādājusi maksimāli, pat pāri saviem spēkiem. 2012. gadā AT saņemtas 5282 lietas, izskatītas 5194, taču, ņemot vērā ar katru gadu pieaugošo lietu atlikumu, 2012. gadu pabeidzot, neizskatītas AT bija 3152 lietas. Piecu gadu laikā lietu uzkrājums tiesā divkāršojies, kaut gan, būtiski nepalielinot tiesnešu skaitu, tiek izskatīts par 24% vairāk lietu. Lielākais lietu skaits ir civillietas – tās ir 49% no Senātā un 91% no tiesu palātās saņemtajām lietām. Krimināllietas Senātā ir 24%, administratīvās lietas – 27%. Arī lielākais neizskatīto lietu atlikums ir Senāta Civillietu departamentā un Civillietu tiesu palātā. Vidēji viens AT tiesnesis gadā izskatījis 103 lietas, Senātā šis skaits ir vēl lielāks – vidēji 115...

Viens no veidiem, kā paātrināt civilprocesu, ir zvērinātu advokātu lomas palielināšana, nosakot advokātiem ekskluzīvas tiesības pārstāvēt personas civilprocesā – Augstākās tiesas plēnumā 22. februārī norādīja Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Zigmants Gencs. Departamenta priekšsēdētājs uzskata, ka zvērināta advokāta institūta ieviešana būtu viens no veidiem, kā tiesāšanās procesu padarīt profesionālāku un līdz ar to arī efektīvāku. Senāta Civillietu departamentā gandrīz divkārt palielinājies to lietu skaits, kurās kasācijas tiesvedības ierosināšana atteikta. 2012. gadā atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību 724 lietās, t.i. par 360 lietām vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tie ir 63% no visām departamentā saņemtajām lietām. Kasācijas sūdzību pieņemšanas „siets” rīcības sēdēs varētu vēl tikt pastiprināts, lai Senāts izskatītu lietas, kuras tiešām ir nozīmīgas judikatūras veidošanai. Piemēram, ja no 413 lietām, kurās kasācijas tiesvedība bijusi ierosināta, 151 spriedums atstāts negrozīts, varētu domāt, ka varbūt daļā no tām kasācijas tiesvedību varēja neierosināt, uzskata Z. Gencs. Zvērinātam advokātam būtu atbildība pārzināt Senāta judikatūru un nemaldināt klientu, iesniedzot kasācijas...

Ceturtdien, 21.februārī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja grozījumus vairākos likumos, lai nacionālajos normatīvajos aktos ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu. Lai ieviestu direktīvu, paredzēts veikt grozījumus veselā virknē likumu - Krimināllikumā (KL), Kriminālprocesa likumā (KPL) Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā (BTAL), Pornogrāfijas ierobežošanas likumā, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”, Ārstniecības likumā, likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, kā arī attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos. Direktīvas mērķis ir harmonizēt dalībvalstu krimināltiesisko regulējumu seksuālas vardarbības un bērnu seksuālas izmantošanas jomā, kā arī veicināt šādu nodarījumu novēršanu un nodrošināt efektīvu cietušo bērnu tiesību aizsardzību. Direktīva paredz precīzi noteiktas sankcijas atbilstoši katra konkrētā nodarījuma smagumam. Tāpat direktīvā ir ietverti jauni nodarījumu sastāvi - nodarījumi informācijas tehnoloģiju vidē, uzmākšanās bērnam seksuālos nolūkos un citi. Līdz ar krimināltiesisko regulējumu direktīvā ir paredzēti arī preventīvi pasākumi- speciālistu...

Ikmēneša izdienas piemaksas varēs saņemt tie tiesneši, kuru profesionālā darbība kārtējā novērtēšanā būs novērtēta pozitīvi. To paredz grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, ko Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 20.februārī, atbalstīja izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā. Šobrīd tiesneši piemaksas saņēm neatkarīgi no darba kvalitātes un balstoties vienīgi uz amatā nostrādāto gadu skaitu. No šī gada 1.janvāra spēkā stājusies jauna tiesnešu novērtēšanas sistēma. Saskaņā ar to Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija regulāri veiks tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu. Lai veicinātu tiesnešu profesionālo izaugsmi un tiesas darba kvalitāti, likumā tiek noteikts, ka kārtējā novērtēšanā saņemtais pozitīvais atzinums būs priekšnoteikums piemaksas piešķiršanai. Savukārt atkārtots negatīvs atzinums par tiesneša profesionālo darbību būs pamats tiesneša atbrīvošanai no amata. Piemaksas apmēru plānots noteikt 7 līdz 35 procentu apmērā no mēnešalgas atkarībā no amatā nostrādāto gadu skaita. Likumprojekta autori norāda, ka likuma grozījumi attieksies uz apmēram 580 rajonu (pilsētu) tiesās, apgabaltiesās un Augstākajā tiesā strādājošiem tienešiem. Atbalstu likuma grozījumiem paudusi...

Vakar, 20. februārī, Administratīvo tiesnešu biedrība lūgusi Valsts prezidentu neizsludināt grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz speciālas tiesas veidošanu. Speciālas (piekritības) tiesas izveidošana ir pretēja valdības apstiprinātajai tiesībpolitiskajai koncepcijai "Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam", kurā valdība atteicās no jaunu specializētu tiesu izveidošanas. Atkāpšanās no valdības koncepcijas un izšķiršanās par speciālu tiesu izveidošanu ir būtisks tiesu iekārtas politikas jautājums, taču šāds priekšlikums nav ticis nodots Tieslietu padomes izvērtēšanai. Nedz valdība, nedz Saeima nav ievērojusi likuma "Par tiesu varu" 89.1pantu un 89.11panta pirmo daļu. Biedrības ieskatā, speciālas piekritības tiesu veidošanas uzsākšana nodarīs būtisku kaitējumu pašreiz sistēmiski skaidrai tiesu iekārtai. Tā kazuistiski sadrumstalos tiesu iekārtu. Jau šobrīd tiek izteikti priekšlikumi, kā nākamās speciālās tiesas veidot būvniecības, atsevišķu īpaši pakļauto personu disciplinārpārkāpumu jautājumos un korupcijas noziegumu iztiesāšanai. To pamatā ir argumenti, ka vispārējā jurisdikcija nenodrošina kompetentus tiesnešus konkrētās lietās, ka vienas tiesas noteikšana veicinās vienotas tiesu prakses veidošanos un tās stabilitāti, kā arī nodrošinās iespēju augstākai tiesas...

Tieslietu padome uzklausīja tieslietu ministra Jāņa Bordāna plašāku skaidrojumu par ministra iesniegtajiem priekšlikumiem Saeimā grozījumiem likumā "Par tiesu varu", ar kuriem plānots paplašināt rajonu (pilsētu) un apgabaltiesu priekšsēdētāju pienākumus un atbildību par tiesas darba organizēšanu, tostarp par tiesvedības laika pārvaldību. Ministrs skaidroja, ka ar grozījumiem likumā domāts nodrošināt uz vienotiem principiem balstītu tiesu vadību. Attiecībā uz priekšlikumu par tiesas lietu izskatīšanas vidējā ilguma plānošanu tiesā ministrs uzsvēra, ka mērķis nav likt tiesas priekšsēdētājam noteikt katras tiesā saņemtās lietas izskatīšanas termiņu vai uzdot tiesā saņemtās lietas izskatīt īsākos termiņos nekā tas objektīvi un ar pašreizējiem tiesas resursiem ir iespējams. Priekšlikuma mērķis ir noteikt lietu izskatīšanas termiņu standartus tiesā, kas būtu instruments tiesas resursu plānošanai, kā arī viens no tiesas priekšsēdētāja darba rīkiem, lai norādītu uz potenciāli ieilgušām lietām. Ņemot vērā gan Tieslietu padomē, gan pirms tam apgabaltiesu priekšsēdētāju sanāksmē izskanējušos viedokļus par plānotajiem likuma grozījumiem gan šajā jautājumā, gan arī par ierobežojumu tiesas...

Šonedēļ Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs divas lietas. Rakstveida procesā Senāts izskatīs trīs kasācijas sūdzības un astoņas blakus sūdzības. Piecās lietās būs pieejami nolēmumi iepriekš tiesas sēdē izskatītās lietās. Senāta Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs piecas lietas. Trīs lietās izskatīs apsūdzēto vai viņu aizstāvju iesniegtas kasācijas sūdzības, vienā lietā saņemts prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumu un vienu lietu Senāts skatīs sakarā ar sūdzību par zemākas instances lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums atcelt noteikto medicīniska rakstura piespiedu līdzekli. Informācija par atsevišķām lietām Senāta Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs deviņas kasācijas sūdzības, septiņas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas nolēmumiem, vienu protestu par spēkā stājušos pirmās instances tiesas spriedumu un divus pieteikumus sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Senāta Administratīvo lietu departaments 20.februārī tiesas sēdē mutvārdu procesā skatīs Stadler Bussnang AG blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas lēmumu. Pieteicējs Stadler Bussnang AG iesniedzis pieteikumu, kurā lūdz...

Eiropas Komisija pagājušajā nedēļā ierosinājusi jaunus noteikumus, lai uzlabotu vienotajā tirgū apritē esošu patēriņa preču drošību un pastiprinātu tirgus uzraudzību attiecībā uz visām nepārtikas precēm, tostarp tām, kas ievestas no trešām valstīm. Tas nākšot par labu gan patērētāju aizsardzības stiprināšanai, gan vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanai uzņēmumiem. Bīstamām precēm nav jānonāk pie patērētājiem vai citiem lietotājiem, un uzlabota šādu preču identifikācija un izsekojamība būs galvenais uzlabojums, kas palīdzēs ātri izņemt tās no aprites. Pēc tam, kad jaunos noteikumus būs pieņēmuši Eiropas Parlaments un Padome, tos izpildīs valstu tirgus uzraudzības iestādes dalībvalstīs, kas gūs labumu no ciešākas sadarbības un uzlabotiem kontroles rīkiem. Divus tiesību aktu priekšlikumus papildina tirgus uzraudzības daudzgadu plāns, kurā paredzētas 20 konkrētas darbības, kas no šā brīža līdz 2015. gadam jāveic, lai uzlabotu tirgus uzraudzību pašreizējā tiesiskā regulējuma ietvaros, līdz stāsies spēkā jaunie noteikumi. Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks un rūpniecības un uzņēmējdarbības komisārs Antonio Tajāni min: „Ja vēlamies izmantot visas...

Aizvadītajā piektdienā, 15.februārī, Valsts prezidents Andris Bērziņš apmeklēja Latvijas Republikas Augstāko tiesu, kuras laikā iepazinās ar Augstākās tiesas darbu un tikās ar Augstākās tiesas vadību, ziņo Valsts prezidenta kanceleja. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs Valsts prezidentu informēja par 2012.gadā saņemto lietu skaitu, kas kopumā sastāda 5282 lietas, t.i., par 296 lietām vairāk nekā 2011.gadā. Turklāt saņemto lietu skaits turpina pieaugt. Nepalielinoties tiesnešu skaitam, salīdzinot ar 2011.gadu, par 350 lietām pieaudzis izskatīto lietu skaits. Vidēji 2012.gadā katrs Augstākās tiesas tiesnesis izskatījis 103 lietas: "Šāds lietu pieauguma skaits uz 51 Augstākās tiesas tiesnesi nerāda pozitīvu tendenci ne tikai no tiesas efektivitātes, bet arī no valsts attīstības izaugsmes tempa viedokļa, jo, piemēram, civillietās ir būtiski komercstrīdus izšķirt ātri un efektīvi. Tas nav normāli, ka vienai lietai gadā tiesnesim atliek divas dienas, tādējādi nav iespējams runāt par kvalitatīvu tiesas darbu," uzsvēra A. Bērziņš. Kā pozitīvu tendenci I.Bičkovičs minēja būtiskus un praktiskus grozījumus vairākos procesuālos likumos, kas...

Latvijas Republikas Satversmes pieņemšanas 91. gadadienā, 15.februārī, Augstākajā tiesā notika unikāla izdevuma - "Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VI nodaļa. Tiesa. VII nodaļa. Valsts kontrole" - atvēršanas svētki. Izdevuma redkolēģijas vadītājs ir Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, redkolēģijā darbojās bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba, profesore un Satversmes tiesas tiesnese Sanita Osipova, profesors Aivars Endziņš un profesors Jānis Rozenfelds. Grāmatas ievada autore ir Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, atsevišķas komentāru nodaļas veidojuši arī senatori Jānis Neimanis un Jautrīte Briede. Komentāru autori un līdzautori ir arī atzīti konstitucionālie tiesībnieki Anita Kovaļevska, Annija Kārkliņa, Anita Rodiņa, Laila Jurcēna, Alla Spale, u.c., projekta vadītājs un līdzautors - Ringolds Balodis. "Likumu komentāri ir viegli uztverams, pārskatāms un tādēļ populārs juridiskās literatūras žanrs. Šajā izdevumā publicēti divu Satversmes nodaļu komentāri. Satversmes komentāru stils ir zinātniskās redkolēģijas un autoru kopdarba rezultāts," izdevuma metodoloģiskajās piezīmēs skaidro projekta zinātniskais līdzstrādnieks, LU Juridiskās fakultātes lektors, tiesību zinātņu doktors Edvīns...