TIESĪBAS

Otrdien, 12.februārī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu „Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu”. No 2013.gada 1.janvāra stājās spēkā grozījumi Administratīvā procesa likumā, kuri paredz jaunu maksājumu par darbībām administratīvajās tiesās. Proti, personai, kura iesniedz pieteikumu vai pārsūdz administratīvās tiesas nolēmumu apelācijas vai kasācijas kārtībā, vai iesniedz blakus sūdzību par zemākas instances tiesas lēmumu, ir jāiemaksā drošības nauda. Drošības naudu par blakus sūdzību, kas noteikta 10 Ls apmērā, persona iemaksā Tiesu administrācijas (TA) kontā Valsts kasē, bet par kasācijas sūdzību, kas noteikta 50 Ls apmērā, persona iemaksā Augstākās tiesas (AT) kontā Valsts kasē. Drošības naudu atmaksā, ja iesniegums par drošības naudas atmaksāšanu TA vai AT tiks iesniegts trīs gadu laikā no dienas, kad stājies spēkā tiesas vai tiesneša nolēmums par drošības naudas atmaksāšanu. Gadījumos, ja iemaksāta lielāka drošības nauda nekā to nosaka likums vai...

Jaunās Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcijas projekts paredz veidot tādu cietumu sistēmu, kas veicināšot ieslodzīto resocializāciju, sola Tieslietu ministrija. Koncepcija tika atbalstīta valdībā otrdien, 12.februārī. Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcija izstrādāta, lai noteiktu ietvaru jaunai cietumu sistēmai, kurā tiks nodrošināta efektīva apcietinājuma un brīvības atņemšanas soda izpilde. Tieslietu ministrija paredz, ka līdz ar Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcijas ieviešanu ieslodzītie tiks izvietoti atbilstoši starptautiskajām prasībām. Savukārt cietumu darbinieki strādās drošā vidē un atbilstošos apstākļos. Tāpat, īstenojot koncepciju, tiks radīta atbilstoša infrastruktūra notiesāto resocializācijas modeļa pilnīgai ieviešanai. Līdz ar to samazināsies atkārtoto noziegumu skaits, pieaugs sabiedrības drošība, kā arī samazināsies valsts finansējuma neefektīva izlietošana. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsver nepieciešamību uzlabot ieslodzījumu vietu infrastruktūru: „Faktiski šīs koncepcijas būtība ir radīt šodienas vajadzībām atbilstošus apstākļus soda izpildei – tādai soda izpildes sistēmai, kuras rīcībā ir pietiekami moderni un efektīvi instrumenti, lai panāktu būtiskas izmaiņas notiesāto personu uzvedībā, kas arī garantē...

No piektdienas, 8.februāra, transportlīdzekļu riteņu bloķēšanas Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietās tiks aizstāta ar pēcapmaksas kvītīm. Kvīts tiks izrakstīta gadījumos, ja nebūs veikta priekšapmaksa vai apmaksātais transportlīdzekļa stāvēšanas laiks tiks pārsniegts, par ko uz transportlīdzekļa tiks novietots attiecīgs paziņojums. Pēcapmaksa tiks noteikta kā konstanta summa par katru maksas autostāvvietas darba dienu. Ja transportlīdzeklis turpinās stāvēt maksas autostāvvietā arī nākošajā dienā un apmaksa šajā dienā nebūs veikta, pēcapmaksa par transportlīdzekļa stāvēšanu tiks aprēķināta no jauna par konkrēto dienu. Jaunie noteikumi paredz, ka gadījumā, ja maksas autostāvvietas lietotājs nav veicis maksas autostāvvietas lietošanas priekšapmaksu, maksas autostāvvietas lietotājs veic maksas autostāvvietas lietošanas pēcapmaksu septiņkāršā stundas tarifa apmērā par katru kalendāro dienu, kas ir maksas autostāvvietas darba diena, atbilstoši šādai likmei: Ls 13.40 dienā - A zonas teritorijā; Ls 10.60 dienā - B zonas teritorijā; Ls 8.00 dienā - C zonas teritorijā; Ls 33.00 dienā - R zonas teritorijā; Ls 5.40 dienā - D zonas teritorijā....

Līgumsodi turpmāk, iespējams, nevarēs būt nesamērīgi lieli, jo Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 5.februārī, konceptuāli atbalstīja Civillikuma grozījumus, kas paredz līgumsodu ierobežojumus civiltiesiskos darījumos. Viena no jomām, uz ko attiektos jaunais regulējums, būtu tā dēvēto ātro kredītu izsniegšana, kur nereti tiek pieprasītas nesamērīgi lielas atmaksas summas. Piedāvātā Civillikuma grozījumu redakcija līgumsodu definē kā konkrēti noteiktu naudas summu vai citu mantisku vērtību, ko kāda persona uzņemas maksāt sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Līgumsodu nedrīkstēs noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai procentuāli pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsodam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Šādai praksei neatbilstoši un nesamērīgi procenti uzskatāmi par prettiesiskiem, paredz komisijas atbalstītie Civillikuma grozījumi. Likumprojekta autori norāda, ka līgumsoda apmēram jābūt fiksētam, un tas nevar būt pastāvīgi pieaugošs nenoteikts lielums. Pēc civiltiesisko attiecību būtības līgumsodam jābūt tādam, kam parādnieks piekrīt apzināti, un tam jābūt samērīgam no preču - naudas attiecību viedokļa. Kā komisijas sēdē...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ar 1. februāri sācis iesniegumu pieņemšanu no parādu piedzinēju uzņēmumiem licences saņemšanai. Tas notiek saskaņā ar 2012. gada 8. novembrī Saeimā pieņemto Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu un 1. februārī spēkā stājušamies Ministru kabineta noteikumiem Nr.64 „Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas kārtība” un Ministru kabineta noteikumiem Nr.61 „Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi”, kas nosaka, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju uzraudzību un licencēšanu veiks PTAC. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas kārtība paredz, ka speciālā atļauja jeb licence parādu atgūšanai no PTAC jāsaņem līdz š.g. 1. maijam. Šobrīd pie PTAC jau aktīvi sākuši vērsties parādu piedziņas pakalpojumu sniedzēji, kuri interesējas par jauno MK noteikumu piemērošanu un licences saņemšanu. Lai atvieglotu informācijas saņemšanu komersantiem, PTAC ir apkopojis, kāda informācija jāiesniedz, lai saņemtu licenci. Informācija pieejama šeit . Arī turpmāk PTAC mājaslapa tiks papildināta ar komersantiem noderīgu informāciju par Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma...

2013.gadā viens no svarīgākajiem Administratoru asociācijas uzdevumiem būs maksātnespējas procesa administratoru atkārtotās sertifikācijas organizēšana, jo lielai daļai administratoru šogad paiet divu gadu sertifikāta darbības termiņš, informē Latvijas Sertificēto maksātnespējas administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Strode. Atkārtotas sertifikācijas ietvaros tiek vērtēta administratora profesionālā darbība un kvalifikācijas pilnveides rādītāji par 24 mēnešu periodu. Lai pretendētu uz sertifikāta termiņa pagarinājumu, divu gadu laikā administratoriem ir jāuzrāda augsta profesionalitāte darbā, kā arī regulāri jāapmeklē profesionālās kvalifikācijas pilnveides kursi, lai sakrātu noteiktu skaitu punktus - kopumā 100, no kuriem vismaz 50 jāiegūst par profesionālo darbību un vismaz 50 par kvalifikācijas pilnveidi. Asociācijas valdes priekšsēdētāja akcentē, ka administratoru darba izvērtēšana resertifikācijas laikā ir ļoti nozīmīgs un atbildīgs process, jo ir jānodrošina profesionālāko administratoru turpmāka darbība maksātnespējas jomā. Tieši šī iemesla dēļ 2012.gada 1.jūlijā stājās spēkā stingrākas maksātnespējas procesa administratoru atkārtotas sertifikācijas prasības. A.Strode norāda, ka šogad no 331 administratoru kopskaita, kas reģistrēti Maksātnespējas reģistrā, sertifikātu termiņš beidzas nedaudz...

Vakar, 31 janvārī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu „Šķīrējtiesu likums” un saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. Likumprojekts „Šķīrējtiesu likums” izstrādāts, lai noteiktu šķīrējtiesu izveidošanas kārtību un darbības pamatprincipus un nodrošinātu efektīvu un taisnīgu civiltiesisku strīdu izšķiršanu šķīrējtiesā. Saskaņā ar likumprojektu turpmāk pastāvīgo šķīrējtiesu varēs dibināt biedrība, kuras sastāvā būs vismaz desmit biedri, proti, juridiskas personas, kuru kopējais neto apgrozījums gadā nav mazāks par 50 miljoniem latu un tai jābūt reģistrētai vismaz trīs gadus pirms pieteikuma iesniegšanas pastāvīgās šķīrējtiesas reģistrācijai. Biedrības, kas atbilst minētajiem kritērijiem, ir lielākā daļa nozaru asociāciju, kuru darbības mērķi, raksturs, ilgums, sistemātiskums, kā arī biedrības un tās biedru reputācija nodrošinās pastāvīgo šķīrējtiesu pašregulāciju un atbilstību starptautiskajai praksei. Lai nodrošinātu, ka pastāvīgā šķīrējtiesa un tās darbība atbilst likumdevēja noteiktajām prasībām, tām būs pienākums ik gadu pārreģistrēties šķīrējtiesu reģistrā. Tās pastāvīgās šķīrējtiesas, kas nebūs iesniegušas pārreģistrācijas pieteikumu un apliecinājušas savas darbības atbilstību likuma prasībām, tiks izslēgtas no šķīrējtiesu reģistra....

No 1.februāra Konkurences padomē (KP) darbu uzsāks jauna struktūrvienība, kuras galvenais uzdevums – mērķtiecīga un koncentrēta cīņa pret karteļiem, gan atkājot un novēršot šādus pārkāpumus, gan informējot un izglītojot uzņēmumus un budžeta iestādes visā Latvijā. KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama: „Pasaulē un arī Latvijā karteļi jeb centieni gūt ienākumus negodprātīgi bija, ir un būs, turklāt uzņēmumu zināšanas, izdoma un arī tehniskās iespējas slēpt nodarīto arvien aug. Tāpēc konkurences uzraugiem arvien jāattīsta sava varēšana, jāspēj būt soli priekšā, lai pēc iespējas efektīvi atklātu un novērstu pārkāpumus un tā aizsargātu patērētāju intereses gūt labumu no godīgas uzņēmumu konkurences.” Jaunās vienības kodolu veidos pieredzējuši KP darbinieki. Tās vadītāja Marika Grunte, kura līdz šim ieņēma KP Juridiskā departamenta direktora vietnieces amatu, skaidro: „Jaunā struktūrvienība palīdzēs iestādes uzkrāto pieredzi un zināšanas ļoti koncentrēti izmantot tieši smagāko pārkāpumu novēršanai. Mūsu arsenālā būs gan līdz šim izkoptā spēja atklāt pārkāpumus pašu spēkiem, gan prevencijas komponente – darīsim visu, lai nodrošinātu...

Satversmes tiesa vakar, 31. janvārī, pieņēma spriedumu lietā Nr. 2012-09-01 „Par likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 16. punkta 1. apakšpunkta, ciktāl tas attiecas uz invaliditātes pensijas pārrēķina formulu invaliditātes grupas maiņas gadījumā, ja invaliditātes pensijas saņēmējs līdz invaliditātes grupas maiņai ir bijis darba ņēmējs un veicis sociālās iemaksas, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109. pantam”. Apstrīdētās normas Likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 16. punkts un tā 1. apakšpunkts nosaka, ka pensijas, kas piešķirtas pirms likuma „Par valsts pensijām” spēkā stāšanās, bet attiecībā uz invaliditātes pensiju — pirms 1997. gada 1. janvāra, netiek pārrēķinātas, izņemot gadījumu, ja papildināts līdz 1996. gada 1. janvārim uzkrātais apdrošināšanas stāžs, ja ģimenes sastāvā notikušas pārmaiņas, kas skar tos ģimenes locekļus, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, ja mainījusies invaliditātes grupa. Šādas pensijas pārrēķināmas pēc noteiktas formulas, ņemot vērā pēdējo vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, kas piemērota pensijas apmēra noteikšanai pirms pensijas pārrēķināšanas, apdrošināšanas stāža...

Turpmāk zvērinātu tiesu izpildītāju kvalifikācijas eksāmenus būs grūtāk nokārtot, jo otrdien, 29.janvārī, valdība atbalstīja Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumos Nr.661 "Zvērinātu tiesu izpildītāju kvalifikācijas eksāmena norises un vērtēšanas kārtība"", kurš paaugstina prasības šī eksāmena nokārtošanai, par piecām samazinot pieļaujamo kļūdu skaitu eksāmena pirmajā daļā (testā) un arī paredzot detalizētāku izvērtēšanu eksāmena otrajai daļai. Zvērināta tiesu izpildītāja kvalifikācijas eksāmenam ir divas daļas – pirmajā daļā eksaminējamais sniedz atbildes uz 45 testa jautājumiem, otrajā daļā sniedz risinājumu juridiskai problēmai. Eksāmena pirmo daļu komisija vērtē, nosakot pareizo atbilžu skaitu aizpildītajā testā. Noteikumu projekts nosaka izmaiņas abu eksāmena daļu vērtēšanas kartībā. Eksāmena pirmajā daļā pieļaujamo kļūdaino atbilžu skaits samazināts no 18 uz 13 (saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, eksāmena pirmā daļa ir nokārtota, ja eksaminējamais ir pareizi atbildējis uz ne mazāk kā 32 (iepriekš 27) no 45 testā iekļautajiem jautājumiem). Savukārt eksāmena otrā daļa tiks vērtēta desmit ballu sistēmā līdzšinējo...

Tiesībsarga birojs 28. janvārī izplatījis paziņojumu, ka Latvijas valdība maldinājusi Eiropas Cilvēktiesību tiesu, sev par labu sagrozot Tiesībsarga biroja sniegto informāciju lietā „Mihailovs pret Latviju” par būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem Valsts sociālās aprūpes centrā. Tiesībsargs ir vērsies pie ministru prezidenta ar prasību izvērtēt atbildīgo darbinieku rīcību. Valdības rīcībā bija tiesībsarga sniegta informācija par būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem Valsts sociālās aprūpes centros, tajā skaitā arī saistībā ar tiesā izskatāmo gadījumu lietā „Mihailovs pret Latviju”. Tā vietā valdība esot informējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesu (ECT), ka tiesībsargs nav konstatējis nekādus pārkāpumus, ziņo Tiesībsarga birojs. Ministru kabineta pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās 2011.gada 7.decembrī lūdza Tiesībsarga biroju sniegt informāciju saistībā ar Genādija Mihailova iesniegumu ECT par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas iespējamiem pārkāpumiem Latvijā. Kā savā vēstulē norādīja valdības pārstāvis, informācija nepieciešama, lai varētu sagatavot kvalitatīvus komentārus atbildei uz iesniedzēja sūdzībām. Tiesībsarga birojs 2011.gada 13.decembra vēstulē informēja gan par konstatētiem konkrētiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret G.Mihailovu, gan arī...

Otrdien, 22.janvārī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcijas projektu. Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcijā piedāvāti risinājumi, kā padarīt administratīvās atbildības regulējumu pēc iespējas vieglāk piemērojamu, vienkāršāku, vienlaikus nodrošinot ātrāku, efektīvāku administratīvo sodu procesu un soda neizbēgamības principa īstenošanu, tā koncepcijas mērķi skaidrojis tieslietu ministrs J.Bordāns. Tieslietu ministrija Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcijā piedāvā atteikties no administratīvā aresta, jo tas nav uzskatāms par adekvātu sodu administratīvo sodu sistēmā. Administratīvais arests ir sarežģīti administrējams un dārgs. Tāpat tas nepamatoti noslogo tiesas, jo tām ir jādarbojas ārpus savas kompetences kā sākotnējai iestādei, izskatot administratīvā pārkāpuma lietas un piemērojot administratīvo sodu, nevis īstenojot tiesu varas funkcijas. Turpmāk paredzēts atteikties no aresta, paredzot naudassodu. Atsevišķos gadījumos, ja pārkāpuma raksturs to pieprasīs, naudas soda apmērs varētu tikt palielināts, lai kompensētu soda bardzības samazināšanos, tomēr katrs gadījums būs jāvērtē atsevišķi. Koncepcijā tiek piedāvāts, gan soda izpildes veicināšanai piemērot sodītajai personai dažādus publisko pakalpojumu saņemšanas...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 22.janvārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Civillikumā un vairākos citos likumos, kas paredz izmaiņas mantojuma tiesību regulējumā, to modernizējot un risinot problēmas pašreizējā kārtībā, kas skar laulāto, radinieku un adoptēto mantojumus, testamenta formas un mantojuma aizgādnību. Likumprojekts paredz publiska testamenta sagatavošanas procesā atteikties no lieciniekiem un iespējas to sagatavot pie konsula. Lasīt un rakstīt nepratējiem būs iespēja sagatavot tikai publiskus testamentus. Pašreizējais regulējums noteic, ka publiskos testamentus taisa pie notāra, bāriņtiesā vai pie Latvijas konsula ārzemēs. Plānots precizēt privāta testamenta institūtu, nosakot, ka tas mantojuma atstājējam pašam jāuzraksta un jāparaksta. Tāpat paredzēts atteikties no priviliģētajiem testamentiem. Priviliģētais testaments nozīmē - mantojuma atstājējs ārkārtēju apstākļu dēļ savu pēdējo gribu ir izteicis mutiski. Likumprojekts atvieglos mantojuma aizgādnības nodibināšanu, paredzot atteikties no tiesas līdzdalības šajā procesā. Turpmāk iesniegumu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam būs jāiesniedz zvērinātam notāram, paredzot, kāda informācija jānorāda minētajā iesniegumā un kādi dokumenti jāpievieno. Kā norāda likumprojekta autori, pašreizējais regulējums ir...

Juridiskās palīdzības administrācija ir apkopojusi 2012.gada darbības rezultātus par valsts kompensāciju izmaksu cietušajiem un valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu. 2012.gadā valsts kompensācijās izmaksāti 190000,00 latu, juridiskās palīdzības nodrošināšanai kriminālprocesos, civillietās un administratīvajās lietās – 710999,00 latu. Salīdzinājumā ar 2011.gadu, 2012.gadā par 22,8% ir palielinājies valsts kompensācijas pieprasījumu skaits (saņemti 560 pieprasījumi). Ir samazinājies lēmumu par atteikumu izmaksāt valsts kompensāciju skaits un palielinājies lēmumu par valsts kompensācijas izmaksu skaits. 38,6% gadījumu lēmumi par valsts kompensācijas izmaksu pieņemti sakarā ar cietušajiem nodarītajiem vidēja smaguma miesas bojājumiem, bet 24,1% - sakarā ar nodarītajiem smagiem miesas bojājumiem. 23,9% gadījumu valsts kompensācijas izmaksātas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā iestājusies personas nāve, savukārt 13,4% - sakarā ar personas aizskartu dzimumneaizskaramību. 13,4% gadījumu valsts kompensācija izmaksāta noziedzīgo nodarījumu rezultātā cietušajām nepilngadīgajām personām vai viņu pārstāvjiem. No tiem 81,3% gadījumu pieņemti lēmumi par valsts kompensācijas izmaksu dzimumnoziegumos cietušajiem. Salīdzinājumā ar 2011.gadu, 2012.gadā par 14,1% ir samazinājies pieteikumu skaits...

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palātas sarakstos šonedēļ iekļautas 74 lietas. Tiesas sēdē izskatīs 15 apelācijas sūdzības, vienu pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu un vienu jautājumu par ekspertīzes nozīmēšanu. 17 lietās būs sprieduma pasludināšana. Rakstveida procesā izskatīs 37 blakus sūdzības un divus pieteikumus par kļūdas labošanu. AT Krimināllietu tiesu palāta tiesas sēdē paredzējusi iztiesāt piecas lietas. Trīs lietās saņemtas apsūdzēto vai viņu aizstāvju iesniegtas apelācijas sūdzības un divās lietās - gan prokurora apelācijas protests, gan apsūdzētā apelācijas sūdzība par pirmās instances tiesas nolēmumiem. AT Senāta Administratīvo lietu departaments mutvārdu procesā izskatīs trīs kasācijas sūdzības un vienu pieteikumu par Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Rakstveida procesā izskatīs trīs kasācijas sūdzības un astoņas blakus sūdzības. Astoņās lietās būs pieejami nolēmumi iepriekš tiesas sēdēs izskatītās lietās. Senāta Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs deviņas lietas. Četrās lietās Senāts izskatīs apsūdzēto vai viņu aizstāvju iesniegtas kasācijas sūdzības, trīs lietās saņemts prokurora kasācijas...