TIESĪBAS

Ceturtdien, 7.martā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapas paraugu", kurš paredz, ka lēmumu par valsts nodrošināto juridisko palīdzību varēs saņemt arī elektroniskā veidā. Noteikumu projekts nosaka, ka persona esošajā juridiskās palīdzības pieprasījuma veidlapā varēs atzīmēt lēmuma par valsts nodrošināto juridisko palīdzību saņemšanas veidu. Proti, to saņemt personīgi Juridiskās palīdzības administrācijā, personas norādītajā adresē pa pastu vai elektroniskā formā, personas norādītajā e-pasta adresē, izmantojot drošu elektronisku parakstu. Savukārt, lai iesniegtu minēto veidlapu, personai ir jāvēršas Juridiskās palīdzības administrācijā. Juridiskās palīdzības administrācija nodrošina pieeju taisnīgai tiesas aizsardzībai maznodrošinātām un trūcīgām personām, un personām, kuras īpašā situācija, īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis uzskatāms par atbilstošu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai un nodrošina valsts kompensācijas izmaksu personām, kuras cietušas tīšos vardarbīgos noziedzīgajos nodarījumos un to rezultātā iestājusies personas nāve, cietušajam nodarīti smagi vai vidēja smaguma miesas bojājumi, aizskarta tikumība vai dzimumneaizskaramība, cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris...

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija ir kļuvusi par ikdienas darbā piemērojamu instrumentu Augstākās tiesas Senātā,- secināts pētījumā "Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras Latvijas Republikas Augstākās tiesas nolēmumos", kurā aplūkota par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) un Augstākās tiesas mijiedarbību un ko pēc Augstākās tiesas pasūtījuma veicis juridisko zinātņu doktors Mārtiņš Mits. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda ietekme Augstākās tiesas Senāta darbā ir Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (ECK), kā izpaužas tās loma un kā tā tiek piemērota Senāta judikatūrā, kādus secinājumus no tā iespējams izdarīt, balstoties uz Senāta judikatūras analīzi. Pētījuma autors analizējis trīs būtiskus rādītājus katram Senāta departamentam - ECT judikatūras analīzi pēc paša departamenta iniciatīvas, ECK un ECT judikatūras vispārējā piemērošanas iniciatīvu un ECK lomu jeb funkciju Senāta nolēmumos (vai tā izmantota kā materiālais tiesību avots, vai arī kā nacionālo normu interpretācijas līdzeklis). Apkopojot tendences ECK ietekmei uz Senāta judikatūru, pētījuma secinājumos norādīts: Krimināllietu departamentā, lai arī ECK...

Ceturtdien, 7. martā, Valsts sekretāru sanāksmē tiks skatīts likumprojekts "Grozījums Kriminālprocesa likumā", kas paredz veidot vienotu informācijas sistēmu, kurā tiks reģistrētas visas ziņas par starptautiskās sadarbības lūgumu krimināltiesiskajā jomā saņemšanu, nosūtīšanu, izpildes gaitu un personām, kuras skar starptautiskās sadarbības lūgumi. Minētā informācijas sistēma būs "Valsts informācijas sistēma" un tās izveide atvieglošot informācijas par tiesiskās palīdzības lūgumu apriti starp kompetentajām iestādēm Latvijas teritorijā. Ar informācijas sistēmas palīdzību tiks sistematizēti visi tiesiskās palīdzības lūgumu kritēriji, proti, būs zināmi visi tiesiskās palīdzības lūgumu veidi, to nosūtīšanas un saņemšanas tiesiskais pamatojums, atteikuma iemesli, būs apkopota informācija par spriedumos noteiktajiem sodiem, naudas sodu un konfiscēto naudu apmēriem utt. Bez tam, informācijas sistēma atvieglošot statistikas datu apkopošanu un iesniegšanu Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas pārstāvjiem, minēts likumprojekta anotācijā. Grozījums nosaka arī, ka Ministru kabinets izstrādās noteikumus, kas definēs informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, ziņu iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, ziņu glabāšanas termiņus, kā arī institūcijas, kurām ir piešķirama...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 4.martā ierosināja lietu "Par likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 22. panta pirmās daļas (2012. gada 8.novembra likuma redakcijā, kas stājas spēkā 2015. gada 1.janvārī) un pārejas noteikumu 4. un 5. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 2. pantam". Apstrīdētās normas 2012. gada 8.novembra likuma "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"" 9. pants daļā par 22. panta pirmās daļas redakciju nosaka: "22.pants. (1) Ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības, norādot savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un parakstīšanās datumu, iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu var iesniegt 12 mēnešu laikā no dienas, kad likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts reģistrēts Centrālajā vēlēšanu komisijā." Savukārt likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" pārejas noteikumu 4. un 5. punkts nosaka: "4. Līdz 2015. gada 1.janvārim ne...

Vakar, 5.martā, Ministru kabinets (MK) atbalstīja MK noteikumu projektu "Noteikumi par to ārzemnieku reģistru, kuriem noteikts ieceļošanas aizliegums un kuriem piemērota izraidīšanas procedūra", kas paredz, ka tiks izveidots un 2015.gadā ieviests vienots no Latvijas izraidīto ārzemnieku un ieceļošanas aizliegumu reģistrs. Līdz šim gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP), gan Valsts robežsardzei (VRS) ir likumā noteiktā kompetence attiecībā uz ārzemniekiem, kuri Latvijā uzturas nelikumīgi. Savu funkciju veikšanai PMLP un VRS veido un uztur elektroniskās informācijas sistēmas, kurās tiek iekļauta informācija par izraidītajiem ārzemniekiem un ieceļošanas liegumiem. VRS pārziņā ir Nelegālās imigrācijas reģistrs, savukārt PMLP pārziņā ir Ieceļošanas aizliegumu reģistrs. Abas iestādes apstrādā datus par šādiem ārzemniekiem savas kompetences ietvaros, tomēr informācijas apstrāde pilnībā nenodrošina visas vajadzīgās informācijas apriti. Jaunā vienotā reģistra izveide novērsīs datu dublēšanos vai iespējamās atšķirības. Kā liecina PMLP statistika, 2012.gadā izsniegti 2010 izbraukšanas rīkojumi un 51 lēmums par piespiedu izraidīšanu.

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti otrdien, 5.martā, nolēma Saeimā izskatīšanai otrajā lasījumā virzīt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas izstrādāti ar mērķi mazināt alkohola pieejamību un patēriņu bērnu un jauniešu vidū. Izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz atbildību nepilngadīgajiem par alkoholisko dzērienu iegādāšanos. Par to varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 25 latiem, par atkārtotu pārkāpumu sods būs lielāks. Ņemot vērā Iekšlietu ministrijas paustos apsvērumus, ka starpniecības faktu būtu ļoti grūti konstatēt, no likumprojekta tiks svītrota norma, kas paredzēja atbildību nepilngadīgajam par pilngadīgas personas kā starpnieka izmantošanu alkohola pirkšanā. Tāpat deputāti nolēma no likumprojekta izslēgt pantu, kas paredzēja ieviest atbildību par alkohola lietošanu izglītības iestādēs vai dienesta viesnīcās. Jau patlaban likums nosaka atbildību par apreibinošo vielu lietošanu sabiedriskās vietās, kā arī sodu nepilngadīgajiem par alkohola lietošanu. Lai efektīvāk cīnītos ar nelegālā alkohola tirdzniecību, likumprojekts paredz atbildību nekustamā vai kustamā īpašuma īpašniekam (valdītājam), ja viņa telpās notiek darbības ar nelikumīgu alkoholu. Pirmajā...

Tiesu administrācija informē, ka, saskaņā ar grozījumiem likumā „Par tiesu varu”, sākot ar 2013.gada 1.janvāri ir uzsākta visu tiesnešu profesionālās darbības novērtēšana, kura turpmāk tiks veikta katram tiesnesim reizi piecos gados. Pirmā tiesnešu profesionālās darbības novērtēšana saskaņā ar jauno novērtēšanas kārtību notika š.g. 1.martā, kad Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sēdes laikā tika novērtēti deviņi tiesneši. Sākotnējā visu tiesnešu profesionālās darbības novērtēšana notiks līdz 2016.gada 1.janvārim. Šajā laikā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija novērtēs visu Augstākās tiesas, apgabaltiesu, rajona (pilsētas) tiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu (kopā aptuveni 590 tiesneši) profesionālo darbību. Atbilstoši likuma „Par tiesu varu” normām, novērtējot tiesneša profesionālo darbību, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija vērtē sniegtās atsauksmes par tiesneša darbu, tiesneša pašnovērtējuma anketu, kā arī citu saņemto informāciju par tiesneša darbu. Kā pirmais tika izvērtēts Kurzemes apgabaltiesas tiesneses Astras Klaišes darbs. Pēc pozitīva novērtējuma iegūšanas tiesnese guva gan Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas, gan citu klātesošo tiesnešu atzinību. Arī pārējie astoņi tiesneši saņēma pozitīvu profesionālās darbības novērtējumu. Līdz...

Pagājušajā gadā ierosināti 58 kriminālprocesi pret uzņēmumu un organizāciju vadītājiem, kuru vadītie uzņēmumi lieto prettiesiski iegūtas datorprogrammas. Aizvadītajā gadā Valsts policija ik nedēļu veica 10 līdz 15 pārbaudes Latvijas uzņēmumos. Programmatūras pārbaužu laikā tika atklāti 237 pārkāpumi uzņēmumos Rīgā un reģionos, kā rezultātā tika ierosināti 58 kriminālprocesi un sastādīti 98 administratīvā pārkāpuma protokoli. Latvija joprojām ir starp valstīm, kur nelicencētās programmatūras lietotāju skaits pārsniedz 50%. Vidēji Eiropas Savienībā nelicencētu programmatūru izmanto 33% datoru lietotāju. 2012. gadā datorprogrammu ražotāji uzsākto kriminālprocesu ietvaros pieprasījuši kompensācijas par nodarītajiem zaudējumiem vairāk nekā 400 tūkstošu latu apmērā. Lielākā prasība ir par 57 000 latu. Latvijā par autortiesību pārkāpumiem, tostarp datorprogrammu nelicencētu lietošanu, ir paredzēta gan administratīvā, gan kriminālā atbildība. Administratīvā atbildība fiziskām personām ir naudas sods līdz 500 latiem, bet juridiskām personām - līdz 5000 latiem. Ja nodarītais kaitējums ir lielāks par piecām minimālajām mēnešalgām (1000 latu), tad iestājas kriminālatbildība, par ko var sodīt ar brīvības atņemšanu...

Ceturtdien, 28.februārī, Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts "Administratīvo pārkāpumu procesa likums", kas paredz būtiskas izmaiņas administratīvās atbildības regulējumā. „Tieslietu ministrija ir ieguldījusi daudz darba, lai izstrādātu pavisam jaunu likumprojektu, kas padarīs administratīvās atbildības regulējumu vienkāršāku, efektīvāku un vieglāk piemērojamu. Līdz ar jaunā likumprojekta ieviešanu tiks sakārtota administratīvo sodu sistēma, nodrošināta vieglāka orientēšanās pārkāpumos un sodos, vienlaikus nodrošinot ātrāku, efektīvāku administratīvo sodu procesu un soda neizbēgamības principa īstenošanu. Tas ir būtisks solis ceļā uz administratīvo sodu sistēmas attīstīšanu atbilstoši mūsdienu valsts iekārtai", skaidro Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis. Likumprojekts ietver radikālas izmaiņas soda izpildes jautājumos, paredzot vairākus mehānismus, kas ir vērsti uz naudas soda izpildes nodrošināšanu. Tāpat tas paredz inovatīvu administratīvo pārkāpumu lietvedības risinājumu - vienošanās procesu, kas ir vērsts uz savstarpēju izlīgumu un savstarpēji izdevīgu tiesisko seku radīšanu, vienlaikus samazinot sūdzību skaitu, kā arī veicinot sadarbību starp valsti un privātpersonu. Ieviešot Administratīvo pārkāpumu...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 1. martāierosināja lietu „Par Civilprocesa likuma 33. panta trešās daļas 1. punkta atbilstību Satversmes 91. un 92. pantam”. Civilprocesa likuma 33. pants citastarp uzskaita ar lietas vešanu saistītus izdevumi. Apstrīdētā norma – minētā panta trešās daļas 1. punkts – noteic, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir izdevumi par advokāta palīdzību. Satversmes 91. pants paredz: „Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Satversmes 92. pants: „Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.”   Lietas fakti Pieteikuma iesniedzēja – SIA „Gardie Visdari” norāda, ka kādā civilajā tiesvedībā tās intereses ir pārstāvējis jurists. Tiesa esot atteikusies apmierināt prasību par ar lietas vešanu saistīto izdevumu par advokāta palīdzību piedziņu, jo pieteikuma...

Patērētāju Tiesību aizsardzības centrs informē, ka aviokompānijām tieši savienoto reisu pasažieriem ir jāizmaksā kompensācija, ja viņu reiss ierodas galamērķī ar trīs vai vairāk stundu kavēšanos. To paredz gan ES Regula par kompensāciju un atbalstu pasažieriem, gan līdzšinējā tiesu prakse. Tiesas spriedumos lemts, ka pasažieri, kuru lidojums kavējas un kuri savu galamērķi sasniedz ar trīs vai vairāk stundu kavēšanos pēc paredzētā ielidošanas laika, arī var saņemt kompensāciju, pat ja regulā šīs tiesības ir skaidri paredzētas tikai lidojumu atcelšanas gadījumā. Šāda vienreizēja kompensācija no 250 līdz 600 eiro apjomā atkarībā no lidojuma attāluma tiek noteikta, ņemot vērā pēdējo galamērķi, kurā pasažieris ierodas pēc paredzētā laika. Piemērs Folkertes kundzei bija rezervācija lidojumam no Brēmenes (Vācija) uz Asunsjonu (Paragvaja) ar pārsēšanos Parīzē (Francija) un Sanpaulu (Brazīlija). Sabiedrības Air France nodrošinātais lidojums no Brēmenes uz Parīzi kavējās un lidmašīna izlidoja gandrīz ar divarpus stundu kavēšanos salīdzinājumā ar paredzēto izlidošanas laiku. Līdz ar to Folkerts kundze nokavēja savu...

Līdzīgi kā šonedēļ gaidāmajās Notāru dienās (vairāk lasīt šeit), nākamajā nedēļā iedzīvotājiem būs iespēja saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas par godu Advokatūras dienai, kad vairāk nekā 20 zvērinātu advokātu biroji un vairāk nekā simts zvērināti advokāti un viņu palīgi visā Latvijā konsultēs interesentus visas nedēļas garumā - no 11. līdz 15.martam. Visvairāk zvērinātu advokātu būs pieejami Rīgā, bet bezmaksas konsultācijas būs pieejamas arī pie zvērinātiem advokātiem Ogrē, Ikšķilē, Siguldā, Valmierā, Valkā, Smiltenē, Madonā, Alūksnē, Balvos, Viļānos, Daugavpilī, Jēkabpilī, Aizkrauklē, Saldū, Liepājā, Ventspilī. "Bezmaksas juridiskās palīdzības sniegšana Advokatūras dienas ietvaros ir kļuvusi par labu tradīciju, kuru gaida plašs sabiedrības loks. Šīs nedēļas ietvaros ikvienam ir iespēja pierakstīties uz konsultāciju pie advokāta, lai saņemtu objektīvas atbildes par tiesību jautājumiem bez maksas. Šogad zvērināti advokāti ir laipni piekrituši sniegt bezmaksas konsultācijas arī dažās ieslodzījuma vietās, par ko pateicamies par sadarbību un atbalstu Ieslodzījuma vietu pārvaldei," komentē zvērināta advokāte Dana Rone, viena no konsultāciju nedēļas organizatorēm. Bezmaksas...

Kopš 1.martā Juridiskās palīdzības administrācija apmeklētājus gaida jaunās un mūsdienīgās telpās Rīgā, Pils laukumā 4. Jaunajās telpās ir iekārtota apmeklētāju pieņemšanas telpa, tādējādi nodrošinot klientu individuālās uzklausīšanas iespējas. Tāpat ir nodrošināta telpu pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Apmeklētāju pieņemšanas laiki jaunajās telpās ir pirmdienās no plkst.13.00 – 18.00, otrdienās, trešdienās, ceturtdienās no plkst.9.00 – 14.00, piektdienās no plkst.8.00 – 12.00. (Lai iekļūtu ēkā jānospiež kods: 11) Konsultācijām ir iespējams izmantot arī bezmaksas informatīvo tālruni 80001801. Juridiskās palīdzības administrācija nodrošina maznodrošinātām un trūcīgām personām pieeju taisnīgai tiesas aizsardzībai un nodrošina valsts kompensācijas izmaksu personām, kuras cietušas tīšos vardarbīgos noziegumos. Telpu remonta un pielāgošanas darbus Juridiskās palīdzības administrācijas vajadzībām veica VAS „Valsts nekustamie īpašumi”.

Saeima ceturtdien, 28.februārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, nosakot, ka ikmēneša izdienas piemaksas turpmāk varēs saņemt tie tiesneši, kuru profesionālā darbība kārtējā novērtēšanā būs pozitīva. Līdz ar to tiks pārtraukta līdzšinējā prakse, ka tiesneši piemaksas saņēma neatkarīgi no darba kvalitātes un balstoties vienīgi uz amatā nostrādāto gadu skaitu. No šī gada 1.janvāra spēkā stājusies jauna tiesnešu novērtēšanas sistēma. Saskaņā ar to Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija regulāri veiks tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu. Lai veicinātu tiesnešu profesionālo izaugsmi un tiesas darba kvalitāti, likumā noteikts, ka kārtējā novērtēšanā saņemtais pozitīvais atzinums būs priekšnoteikums piemaksas piešķiršanai. Savukārt atkārtots negatīvs atzinums par tiesneša profesionālo darbību būs pamats tiesneša atbrīvošanai no amata. Piemaksas apmēru plānots noteikt 7 līdz 35 procentu apmērā no mēnešalgas atkarībā no amatā nostrādāto gadu skaita. Likumprojekta autori norāda, ka likuma grozījumi attieksies uz apmēram 580 rajonu (pilsētu) tiesās, apgabaltiesās un Augstākajā tiesā strādājošiem tienešiem. Atbalstu likuma grozījumiem...

Saeimas Pieprasījumu komisijā trešdien, 27.februārī, notikusi diskusija par Valsts kontroles sadarbību ar Ģenerālprokuratūru, jo, saskaņā ar komisijas priekšsēdētāja Romualds Ražuka viedokli, pēc Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem dažādās iestādes bieži neseko konkrēti kriminālprocesi. „Valsts kontroles sadarbība ar Ģenerālprokuratūru sabiedrībā ir aktuāls jautājums. Valsts kontrole veiksmīgi konstatē pārkāpumus valsts un pašvaldību darbā, bet gan mums, deputātiem, gan sabiedrībai rodas iespaids, ka tālāk nekas nenotiek ― kriminālprocesi netiek ierosināti un vainīgie netiek sodīti,” trešdien sacījis Ražuks. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers gan nepiekrīt apgalvojumam, ka kriminālprocesi netiek uzsākti. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa informēja deputātus, ka laika posmā no 2006.līdz 2013.gadam Valsts kontrole informējusi Ģenerālprokuratūru par 140 revīzijās konstatētajiem tiesību pārkāpumiem. E.Kalnmeiers sacīja, ka Ģenerālprokuratūras un Valsts kontroles sadarbībā būtisku problēmu nav. Valsts kontroles revīzijas ziņojumus pārbauda Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde un tai pakļautās struktūras reģionos, Finanšu policija un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, bet ģenerālprokuratūra pirmstiesas izmeklēšanu veic retos izņēmuma gadījumos. R.Ražuks vērsa uzmanību uz...