TIESĪBAS

Piektdien, 22.februārī, tika sasaukts Augstākās tiesas (AT) plēnums jeb tiesnešu kopsapulce, kura izvērtēja Augstākās tiesas 2012. gada darbu. Aizvadītajā gadā strādāts pārslodzē, atzina AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētāji. Arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, uzrunājot tiesnešus, novērtēja, ka Augstākā tiesa aizvadītajā gadā strādājusi maksimāli, pat pāri saviem spēkiem. 2012. gadā AT saņemtas 5282 lietas, izskatītas 5194, taču, ņemot vērā ar katru gadu pieaugošo lietu atlikumu, 2012. gadu pabeidzot, neizskatītas AT bija 3152 lietas. Piecu gadu laikā lietu uzkrājums tiesā divkāršojies, kaut gan, būtiski nepalielinot tiesnešu skaitu, tiek izskatīts par 24% vairāk lietu. Lielākais lietu skaits ir civillietas – tās ir 49% no Senātā un 91% no tiesu palātās saņemtajām lietām. Krimināllietas Senātā ir 24%, administratīvās lietas – 27%. Arī lielākais neizskatīto lietu atlikums ir Senāta Civillietu departamentā un Civillietu tiesu palātā. Vidēji viens AT tiesnesis gadā izskatījis 103 lietas, Senātā šis skaits ir vēl lielāks – vidēji 115...

Viens no veidiem, kā paātrināt civilprocesu, ir zvērinātu advokātu lomas palielināšana, nosakot advokātiem ekskluzīvas tiesības pārstāvēt personas civilprocesā – Augstākās tiesas plēnumā 22. februārī norādīja Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Zigmants Gencs. Departamenta priekšsēdētājs uzskata, ka zvērināta advokāta institūta ieviešana būtu viens no veidiem, kā tiesāšanās procesu padarīt profesionālāku un līdz ar to arī efektīvāku. Senāta Civillietu departamentā gandrīz divkārt palielinājies to lietu skaits, kurās kasācijas tiesvedības ierosināšana atteikta. 2012. gadā atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību 724 lietās, t.i. par 360 lietām vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tie ir 63% no visām departamentā saņemtajām lietām. Kasācijas sūdzību pieņemšanas „siets” rīcības sēdēs varētu vēl tikt pastiprināts, lai Senāts izskatītu lietas, kuras tiešām ir nozīmīgas judikatūras veidošanai. Piemēram, ja no 413 lietām, kurās kasācijas tiesvedība bijusi ierosināta, 151 spriedums atstāts negrozīts, varētu domāt, ka varbūt daļā no tām kasācijas tiesvedību varēja neierosināt, uzskata Z. Gencs. Zvērinātam advokātam būtu atbildība pārzināt Senāta judikatūru un nemaldināt klientu, iesniedzot kasācijas...

Ceturtdien, 21.februārī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja grozījumus vairākos likumos, lai nacionālajos normatīvajos aktos ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu. Lai ieviestu direktīvu, paredzēts veikt grozījumus veselā virknē likumu - Krimināllikumā (KL), Kriminālprocesa likumā (KPL) Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā (BTAL), Pornogrāfijas ierobežošanas likumā, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā „Par valsts kompensāciju cietušajiem”, Ārstniecības likumā, likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, kā arī attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos. Direktīvas mērķis ir harmonizēt dalībvalstu krimināltiesisko regulējumu seksuālas vardarbības un bērnu seksuālas izmantošanas jomā, kā arī veicināt šādu nodarījumu novēršanu un nodrošināt efektīvu cietušo bērnu tiesību aizsardzību. Direktīva paredz precīzi noteiktas sankcijas atbilstoši katra konkrētā nodarījuma smagumam. Tāpat direktīvā ir ietverti jauni nodarījumu sastāvi - nodarījumi informācijas tehnoloģiju vidē, uzmākšanās bērnam seksuālos nolūkos un citi. Līdz ar krimināltiesisko regulējumu direktīvā ir paredzēti arī preventīvi pasākumi- speciālistu...

Ikmēneša izdienas piemaksas varēs saņemt tie tiesneši, kuru profesionālā darbība kārtējā novērtēšanā būs novērtēta pozitīvi. To paredz grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, ko Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 20.februārī, atbalstīja izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā. Šobrīd tiesneši piemaksas saņēm neatkarīgi no darba kvalitātes un balstoties vienīgi uz amatā nostrādāto gadu skaitu. No šī gada 1.janvāra spēkā stājusies jauna tiesnešu novērtēšanas sistēma. Saskaņā ar to Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija regulāri veiks tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu. Lai veicinātu tiesnešu profesionālo izaugsmi un tiesas darba kvalitāti, likumā tiek noteikts, ka kārtējā novērtēšanā saņemtais pozitīvais atzinums būs priekšnoteikums piemaksas piešķiršanai. Savukārt atkārtots negatīvs atzinums par tiesneša profesionālo darbību būs pamats tiesneša atbrīvošanai no amata. Piemaksas apmēru plānots noteikt 7 līdz 35 procentu apmērā no mēnešalgas atkarībā no amatā nostrādāto gadu skaita. Likumprojekta autori norāda, ka likuma grozījumi attieksies uz apmēram 580 rajonu (pilsētu) tiesās, apgabaltiesās un Augstākajā tiesā strādājošiem tienešiem. Atbalstu likuma grozījumiem paudusi...

Vakar, 20. februārī, Administratīvo tiesnešu biedrība lūgusi Valsts prezidentu neizsludināt grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz speciālas tiesas veidošanu. Speciālas (piekritības) tiesas izveidošana ir pretēja valdības apstiprinātajai tiesībpolitiskajai koncepcijai "Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015.gadam", kurā valdība atteicās no jaunu specializētu tiesu izveidošanas. Atkāpšanās no valdības koncepcijas un izšķiršanās par speciālu tiesu izveidošanu ir būtisks tiesu iekārtas politikas jautājums, taču šāds priekšlikums nav ticis nodots Tieslietu padomes izvērtēšanai. Nedz valdība, nedz Saeima nav ievērojusi likuma "Par tiesu varu" 89.1pantu un 89.11panta pirmo daļu. Biedrības ieskatā, speciālas piekritības tiesu veidošanas uzsākšana nodarīs būtisku kaitējumu pašreiz sistēmiski skaidrai tiesu iekārtai. Tā kazuistiski sadrumstalos tiesu iekārtu. Jau šobrīd tiek izteikti priekšlikumi, kā nākamās speciālās tiesas veidot būvniecības, atsevišķu īpaši pakļauto personu disciplinārpārkāpumu jautājumos un korupcijas noziegumu iztiesāšanai. To pamatā ir argumenti, ka vispārējā jurisdikcija nenodrošina kompetentus tiesnešus konkrētās lietās, ka vienas tiesas noteikšana veicinās vienotas tiesu prakses veidošanos un tās stabilitāti, kā arī nodrošinās iespēju augstākai tiesas...

Tieslietu padome uzklausīja tieslietu ministra Jāņa Bordāna plašāku skaidrojumu par ministra iesniegtajiem priekšlikumiem Saeimā grozījumiem likumā "Par tiesu varu", ar kuriem plānots paplašināt rajonu (pilsētu) un apgabaltiesu priekšsēdētāju pienākumus un atbildību par tiesas darba organizēšanu, tostarp par tiesvedības laika pārvaldību. Ministrs skaidroja, ka ar grozījumiem likumā domāts nodrošināt uz vienotiem principiem balstītu tiesu vadību. Attiecībā uz priekšlikumu par tiesas lietu izskatīšanas vidējā ilguma plānošanu tiesā ministrs uzsvēra, ka mērķis nav likt tiesas priekšsēdētājam noteikt katras tiesā saņemtās lietas izskatīšanas termiņu vai uzdot tiesā saņemtās lietas izskatīt īsākos termiņos nekā tas objektīvi un ar pašreizējiem tiesas resursiem ir iespējams. Priekšlikuma mērķis ir noteikt lietu izskatīšanas termiņu standartus tiesā, kas būtu instruments tiesas resursu plānošanai, kā arī viens no tiesas priekšsēdētāja darba rīkiem, lai norādītu uz potenciāli ieilgušām lietām. Ņemot vērā gan Tieslietu padomē, gan pirms tam apgabaltiesu priekšsēdētāju sanāksmē izskanējušos viedokļus par plānotajiem likuma grozījumiem gan šajā jautājumā, gan arī par ierobežojumu tiesas...

Šonedēļ Augstākās tiesas (AT) Senāta Administratīvo lietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs divas lietas. Rakstveida procesā Senāts izskatīs trīs kasācijas sūdzības un astoņas blakus sūdzības. Piecās lietās būs pieejami nolēmumi iepriekš tiesas sēdē izskatītās lietās. Senāta Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs piecas lietas. Trīs lietās izskatīs apsūdzēto vai viņu aizstāvju iesniegtas kasācijas sūdzības, vienā lietā saņemts prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumu un vienu lietu Senāts skatīs sakarā ar sūdzību par zemākas instances lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums atcelt noteikto medicīniska rakstura piespiedu līdzekli. Informācija par atsevišķām lietām Senāta Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs deviņas kasācijas sūdzības, septiņas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas nolēmumiem, vienu protestu par spēkā stājušos pirmās instances tiesas spriedumu un divus pieteikumus sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Senāta Administratīvo lietu departaments 20.februārī tiesas sēdē mutvārdu procesā skatīs Stadler Bussnang AG blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas lēmumu. Pieteicējs Stadler Bussnang AG iesniedzis pieteikumu, kurā lūdz...

Eiropas Komisija pagājušajā nedēļā ierosinājusi jaunus noteikumus, lai uzlabotu vienotajā tirgū apritē esošu patēriņa preču drošību un pastiprinātu tirgus uzraudzību attiecībā uz visām nepārtikas precēm, tostarp tām, kas ievestas no trešām valstīm. Tas nākšot par labu gan patērētāju aizsardzības stiprināšanai, gan vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanai uzņēmumiem. Bīstamām precēm nav jānonāk pie patērētājiem vai citiem lietotājiem, un uzlabota šādu preču identifikācija un izsekojamība būs galvenais uzlabojums, kas palīdzēs ātri izņemt tās no aprites. Pēc tam, kad jaunos noteikumus būs pieņēmuši Eiropas Parlaments un Padome, tos izpildīs valstu tirgus uzraudzības iestādes dalībvalstīs, kas gūs labumu no ciešākas sadarbības un uzlabotiem kontroles rīkiem. Divus tiesību aktu priekšlikumus papildina tirgus uzraudzības daudzgadu plāns, kurā paredzētas 20 konkrētas darbības, kas no šā brīža līdz 2015. gadam jāveic, lai uzlabotu tirgus uzraudzību pašreizējā tiesiskā regulējuma ietvaros, līdz stāsies spēkā jaunie noteikumi. Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks un rūpniecības un uzņēmējdarbības komisārs Antonio Tajāni min: „Ja vēlamies izmantot visas...

Aizvadītajā piektdienā, 15.februārī, Valsts prezidents Andris Bērziņš apmeklēja Latvijas Republikas Augstāko tiesu, kuras laikā iepazinās ar Augstākās tiesas darbu un tikās ar Augstākās tiesas vadību, ziņo Valsts prezidenta kanceleja. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs Valsts prezidentu informēja par 2012.gadā saņemto lietu skaitu, kas kopumā sastāda 5282 lietas, t.i., par 296 lietām vairāk nekā 2011.gadā. Turklāt saņemto lietu skaits turpina pieaugt. Nepalielinoties tiesnešu skaitam, salīdzinot ar 2011.gadu, par 350 lietām pieaudzis izskatīto lietu skaits. Vidēji 2012.gadā katrs Augstākās tiesas tiesnesis izskatījis 103 lietas: "Šāds lietu pieauguma skaits uz 51 Augstākās tiesas tiesnesi nerāda pozitīvu tendenci ne tikai no tiesas efektivitātes, bet arī no valsts attīstības izaugsmes tempa viedokļa, jo, piemēram, civillietās ir būtiski komercstrīdus izšķirt ātri un efektīvi. Tas nav normāli, ka vienai lietai gadā tiesnesim atliek divas dienas, tādējādi nav iespējams runāt par kvalitatīvu tiesas darbu," uzsvēra A. Bērziņš. Kā pozitīvu tendenci I.Bičkovičs minēja būtiskus un praktiskus grozījumus vairākos procesuālos likumos, kas...

Latvijas Republikas Satversmes pieņemšanas 91. gadadienā, 15.februārī, Augstākajā tiesā notika unikāla izdevuma - "Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VI nodaļa. Tiesa. VII nodaļa. Valsts kontrole" - atvēršanas svētki. Izdevuma redkolēģijas vadītājs ir Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, redkolēģijā darbojās bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba, profesore un Satversmes tiesas tiesnese Sanita Osipova, profesors Aivars Endziņš un profesors Jānis Rozenfelds. Grāmatas ievada autore ir Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, atsevišķas komentāru nodaļas veidojuši arī senatori Jānis Neimanis un Jautrīte Briede. Komentāru autori un līdzautori ir arī atzīti konstitucionālie tiesībnieki Anita Kovaļevska, Annija Kārkliņa, Anita Rodiņa, Laila Jurcēna, Alla Spale, u.c., projekta vadītājs un līdzautors - Ringolds Balodis. "Likumu komentāri ir viegli uztverams, pārskatāms un tādēļ populārs juridiskās literatūras žanrs. Šajā izdevumā publicēti divu Satversmes nodaļu komentāri. Satversmes komentāru stils ir zinātniskās redkolēģijas un autoru kopdarba rezultāts," izdevuma metodoloģiskajās piezīmēs skaidro projekta zinātniskais līdzstrādnieks, LU Juridiskās fakultātes lektors, tiesību zinātņu doktors Edvīns...

Lai efektīvāk apkarotu uzņēmumu prettiesisku pārņemšanu jeb reiderismu, Saeima ceturtdien, 14.februārī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas ļaus kapitālsabiedrību iekšējos strīdus izskatīt īsākos termiņos, nosakot speciālo tiesvedības kārtību lietās par akcionāru sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Pašreizēja likumdošana pieļauj situāciju, kad cietusī persona par savu taisnību spiesta cīnīties vairākus gadus, bet komersanta manta pa to laiku tiek izsaimniekota un uzņēmums novests līdz maksātnespējai. Grozījumi paredz, ka šādu komercstrīdu lietas tiesai būs jāskata paātrinātā termiņā − pirmajā instancē viena mēneša laikā. Lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem speciālajā kārtībā skatīs Jelgavas pilsētas tiesa. Vienas tiesas noteikšana komercstrīdu gadījumos veicinās vienotu tiesu praksi, norāda likumprojekta autori. Paredzēts, ka komercstrīdu lietas tiesa pirmajā instancē skatīs rakstveida procesā, un to izskatīs ne vēlāk kā mēneša laikā. Lietas skatīs tiesas sēdē, ja to lūdz kāda no pusēm vai to par nepieciešamu uzskata pati tiesa. Tādā gadījumā tiesas diena tiks...

Satversmes tiesa 13. februārī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2012-12-01 „Par likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 41. punkta vārdu „līdz 2011. gada 31. decembrim” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109. pantam”. Apstrīdētā norma Likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 41. punkts noteic, ka Latvijā un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs dzīvojošiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31.decembrim un ņemts vērā, piešķirot (pārrēķinot) pensiju, līdz 2011. gada 31. decembrim piešķir piemaksu par katru apdrošināšanas stāža gadu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā piešķir un izmaksā piemaksu, kā arī nosaka tās apmēru, kas laika periodā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim nedrīkst būt mazāka par 0,70 latiem. Tādējādi neatkarīgi no personas darba stāža apjoma, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, persona piemaksu pie pensijas ir tiesīga saņemt, ja tā ir pensionējusies līdz 2011. gada 31. decembrim. Augstākā juridiska spēka normas Satversmes...

Rīgas domesMājokļu un vides komiteja iepazinusies ar SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pārskatu par darbu ar parādniekiem 2012.gadā. Uzņēmuma apkopotā informācija liecina, ka pērn pret parādniekiem tiesā tika celtas 1049 prasības kopumā par 3,07 miljoniem latu. Uz šā gada 1.janvāri RNP lietvedībā kopumā atradās 4512 civillietas ar parādniekiem, no kurām 1121 vēl bija iztiesāšanas stadijā, 2294 lietās - parāda piespiedu piedziņas stadijā, savukārt 1097 lietās piedziņa bija pabeigta vai izbeigta. Vidējā tiesā celto prasību summa 2012.gadā bijusi 2931 lats. Kopējais rēķinu apmaksas līmenis gan 2012.gadā, gan 2011.gadā saglabājies virs 90 %, taču novērojama tendence, ka apkures sezonā iedzīvotāji apmaksā rēķinus aptuveni 70 % apmērā, atliekot šos maksājumus uz vasaras mēnešiem. RNP pērnā gada aprīlī 21 370 parādniekiem izsūtījis atgādinājumus par parāda apmaksu. Rezultātā 2000 klientu pilnībā apmaksājuši parādus par kopējo summu 688 128 lati, bet vēl 10 000 klientu parādus apmaksājuši daļēji, kopumā 1,14 miljonu latu apjomā. Savukārt 2012.gada maijā atgādinājumi tikuši...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk PTAC) uzsācis projektu komercprakses uzraudzībai uztura bagātinātāju jomā, balstoties uz tirgū novērojamo tendenci, kad uztura bagātinātājiem tiek piedēvētas īpašības, kas tiem nepiemīt. Uzraudzības projekts norisināsies no 2013. gada februāra līdz 2014. gada martam. Uzraudzības projekta mērķis ir panākt, lai patērētāji netiktu maldināti attiecībā uz uztura bagātinātāju piedāvājumiem un saņemtu patiesu informāciju, jo īpaši, ja komercpraksē izmantotas veselīguma norādes. PTAC ir konstatējis, ka līdz šim īstenotā komercprakse uztura bagātinātāju jomā var negatīvi ietekmēt patērētājus, liekot tiem izdarīt nepamatotu izvēli. Pašreizējā situācijā nereti uztura bagātinātājiem tiek piedēvētās ārstnieciskās īpašības, maldinot patērētājus, ka iegādātais līdzeklis izārstēs noteiktu slimību. Tāpat šī brīža prakse, kad uztura bagātinātāju reklāmās tiek sniegti apgalvojumi par produkta pārsteidzošu un neticamu iedarbību, daudzos gadījumos ir maldinoša un sniegtā informācija ir patiesībai neatbilstoša. Šāda prakse saskaņā ar normatīvo regulējumu ir aizliegta. Lai novērstu maldinošu komercpraksi uztura bagātinātāju jomā, PTAC uzraudzības projekta laikā izvērtēs situāciju, pārbaudot mājaslapas, kā arī...

Satversmes tiesa 12. februārī ir pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā „Par Izglītības likuma 50. panta 1. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. pantam”. Izglītības likuma 50. panta 1. punkts pieteikuma iesniegšanas brīdī noteica, ka par pedagogu nedrīkst strādāt persona, kas sodīta par tīšu noziegumu un nav reabilitēta. Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 106. pants: „Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Piespiedu darbs ir aizliegts. Par piespiedu darbu netiek uzskatīta iesaistīšana katastrofu un to seku likvidēšanā un nodarbināšana saskaņā ar tiesas nolēmumu.” Lietas fakti Pieteikuma iesniedzējs Leons Cēbergs, pamatojoties uz apstrīdēto normu, savulaik tika atbrīvots no direktora amata izglītības iestādē. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma aizskar viņa tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un ir nesamērīga, apstrīdētās normas tvērums esot pārlieku plašs, jo aptver pilnīgi visus tīšus noziegumus, kā, piemēram, pieteikuma iesniedzēja gadījumā – nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā amatpersonas ienākumu deklarācijā. Saeima – informē, ka...