TIESĪBAS

Senāta Administratīvo lietu departaments 4.janvārī, kopsēdē izskatot administratīvo lietu, apturēja tiesvedību lietā par grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējam attiecināmiem pienākumiem atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajam, ja pakalpojumi tiek sniegti tikai ar ārštata grāmatvedi saistītām kapitālsabiedrībām. Senāts vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālajiem jautājumiem par Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad Eiropas Savienības Tiesa pieņems nolēmumu sakarā ar šiem jautājumiem. Izskatāmajā lietā pieteicēja – SIA „MISTRAL TRANS” – ir apstrīdējusi Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, ar kuru iestāde ir piemērojusi pieteicējai soda naudu 5000 eiro apmērā. Dienests uzskata, ka pieteicēja, sniedzot ārštata grāmatvedības pakalpojumus, ir pārkāpusi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasības. Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā, noraidīja pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu. Apgabaltiesa uzskatīja, ka pieteicēja, būdama grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēja, ir Legalizācijas novēršanas likuma subjekts un nav nozīmes tam, ka pieteicēja kārto grāmatvedību tikai trim...

Senāta Administratīvo lietu departaments 19. decembrī apturēja tiesvedību administratīvajā lietā Nr. SKA‑222/2023; (A420250220), kurā citastarp ir strīds par to, kā pasūtītājam jāpārbauda iepirkuma pretendenta piedāvājuma iespējami nepamatoti zema cena un kā jāmotivē šajā sakarā pieņemtais lēmums. Senatoru kolēģijai radās šaubas par Eiropas Savienības (ES) tiesību normu interpretāciju, tāpēc Senāts vērsās ar jautājumu Eiropas Savienības Tiesā (EST). Izskatāmajā lietā ir strīds starp pieteicēju SIA „EUROCASH1” un Iepirkumu uzraudzības biroju par to, vai pasūtītāja valsts SIA ,,Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” iepirkumā par fiziskās un tehniskās apsardzes pakalpojumiem pamatoti atzina, ka iepirkuma uzvarētājas – AS „G4S Latvia” – piedāvājums nav nepamatoti lēts. Pasūtītājai iepirkuma ietvaros bija radušās aizdomas, ka AS ,,G4S Latvia” iesniegtais piedāvājums daļā par piedāvāto tehniskās apsardzes cenu varētu būt nepamatoti lēts, tāpēc tā aicināja šo pretendentu sniegt skaidrojumu par piedāvāto cenu. Iepazinusies ar AS „G4S Latvia” sniegto skaidrojumu, pasūtītāja atzina, ka AS „G4S Latvia” ir izskaidrojusi cenas veidošanās mehānismu un piedāvātās...

Latvijas Republikas Senāts ar 2023. gada 19. decembra spriedumu ir atstājis negrozītu iepriekšējās instances – Administratīvās apgabaltiesas – 2020. gada 13. maija spriedumu, tādējādi nostiprinot, ka Konkurences padome (KP) procesuālo darbību laikā ir tiesīga izņemt no elektroniskās informācijas nesējiem arī fizisko personu datus un personas pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ir ierobežojamas, ņemot vērā procesuālo darbību leģitīmo mērķi. KP 2015. gadā ierosināja izpētes lietu par uzņēmumu aizliegtu vienošanos būvmateriālu izplatīšanas tirgū. Izpētes ietvaros 2015. gada 15. jūlijā KP veica procesuālās darbības jeb nepieteiktu inspekciju SIA “DEPO DIY” telpās, tajā skaitā izgatavoja uzņēmuma darbinieku un valdes locekļa darba datoru cietā diska pilnu spoguļattēla kopiju. Pilna datora spoguļattēla kopijas izveide visbiežāk ir nepieciešama, lai iegūtu dzēstās datnes, šifrētus datu konteinerus un datnes, kad šo datu identificēšana uz vietas procesuālo darbību laikā nav iespējama. Uzņēmuma valdes loceklis par KP rīcību vērsās tiesā, jo uzskatīja, ka ir pārkāptas personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, jo datorā...

No 2024. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim ir uzturlīdzekļu parādniekiem ir noteikta atvieglota parāda segšanas kārtība Uzturlīdzekļu garantijas fondam (UGF): tiek apturēts likumisko procentu pieaugums; saņemtie maksājumi tiek novirzīti pamatparāda segšanai; saņemtā maksājuma apmērā tiek dzēsti arī likumiskie procenti. Ar katru veikto maksājumu vienlaicīgi tiek dzēsts gan pamatparāds, gan likumiskie procenti, un esošajam parādam nepieaug likumiskie procenti. Informatīvs piemērs parāda atmaksai, ja pamatparāds ir 5000 eiro un aprēķinātie likumiskie procenti - 1000 eiro, un tiek veikts maksājums 100 eiro apmērā: Parāds pirms maksājuma Parādnieka iemaksa Parāds pēc maksājuma Pamatparāds Likumiskie procenti Pamatparāds Likumiskie procenti 5000 € 1000 € +100 € 5000 - 100 = 4900 € 1000 - 100 = 900 € UGF administrācija atgādina, ka uzturlīdzekļu parādam nav noilguma. Uzturlīdzekļu parādniekiem, kuri neveic maksājumus, var tikt piemēroti vairāki ierobežojumi: Nr. Tiesību ierobežojums Normatīvais akts 1. Kriminālatbildība par izvairīšanos no pienākuma apgādāt bērnu ar uzturlīdzekļiem Krimināllikuma 170.pants 3. Parāda...

Lai saņemtu valsts kompensāciju cietušajiem un valsts nodrošināto juridisko palīdzību, no 2024. gada 1. janvāra ir jāvēršas Tiesu administrācijā. Līdz šim minētos pakalpojumus nodrošināja Juridiskās palīdzības administrācija, kas no 2024. gada 1. janvāra tiek pievienota Tiesu administrācijai. Pakalpojumu sniegšanas kārtībā izmaiņu nav. Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība Fiziskām personām, kuras ir iesaistītas juridiskā strīdā un tām trūkst līdzekļu jurista pakalpojumu saņemšanai, Tiesu administrācijā (TA) var vērsties valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai. TA attiecīgu kategoriju lietās norīko juridiskās palīdzības sniedzēju un apmaksā sniegto juridisko palīdzību noteiktajā apjomā. Juridisko palīdzību civillietās (piemēram, ģimenes strīdos, dzīvokļa un apsaimniekošanas jautājumos, lietās sakarā ar saistību nepildīšanu, zaudējumu piedziņu, kopīpašuma sadali vai lietošanas kārtības noteikšanu u. c.), noteikta veida administratīvajās lietās (bāriņtiesas lēmuma pārsūdzībai sakarā ar bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību) un Satversmes tiesas procesā var saņemt persona, kura: ir ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statusu (to izvērtē un piešķir pašvaldības sociālais dienests); atrodas pilnā valsts vai pašvaldības...

Senāta Administratīvo lietu departaments 21. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Ekonomikas ministrijas lēmuma atcelšanu. Lieta (Nr. SKA-147/2023; A420260619) nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Senāts lietu tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīja 6. decembrī, uzklausot procesa dalībniekus. Izskatāmajā lietā ar Ekonomikas ministrijas 2019. gada 3. septembra lēmumu pieteicējai SIA „FORUMS Investīcijas” piemērota energoefektivitātes nodeva 12 639,21 euro. Lēmumā secināts, ka pieteicēja kā lielais elektroenerģijas patērētājs līdz Energoefektivitātes likuma pārejas noteikumu 10. punktā noteiktajam termiņam – 2018. gada 1. aprīlim – nebija izpildījusi likuma 12. panta otrajā, trešajā vai piektajā daļā noteiktās prasības: ieviesusi un uzturējusi sertificētu energopārvaldības sistēmu vai papildinājusi jau ieviesto vides pārvaldības sistēmu, vai arī veikusi energoauditu. Tādējādi pieteicējai tika noteikts pienākums maksāt energoefektivitātes nodevu saskaņā ar šā likuma 13. panta otro daļu. Pieteicēja vērsās administratīvajā tiesā ar pieteikumu, kurā lūdza atcelt ministrijas lēmumu. Pieteicēja argumentēja, ka 2017. gada 31. maijā tā izbeidza līgumattiecības ar AS „Sadales...

Senāta Administratīvo lietu departaments 18. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts prasījums par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķina atcelšanu (lieta Nr. SKA-196/2023 (A420200520)). Tiesai lieta jāvērtē no jauna. Izskatāmajā lietā pieteicējs 2009. gadā izsolē ieguva nekustamo īpašumu, uz kuru viņa īpašumtiesības zemesgrāmatā tika koroborētas 2020. gadā. Jelgavas valstpilsētas pašvaldība 2020. gadā par šo īpašumu aprēķināja NĪN par laiku no 2010. gada līdz 2020. gadam. Senātam kasācija kārtībā bija jānoskaidro, ar kuru brīdi pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli rodas personai, kura nekustamo īpašumu ir ieguvusi izsoles ceļā, kā arī par kādu iepriekšējo laika periodu pašvaldībai ir tiesības veikt nodokļu aprēķinu. Senāts spriedumā analizējis tiesību normas, kas noteic nodokļu maksātāja pienākumu paziņot pašvaldībai par tiesiskā valdījuma iegūšanu uz nekustamo īpašumu. Tiesas pienākums informēt pašvaldību par lēmumu, ar kuru apstiprināts nekustamā īpašuma izsoles akts, likumā noteikts kopš 2014. gada 1. janvāra, bet nodokļa maksātāja pienākums paziņot pašvaldībai par tiesiskā valdījuma iegūšanu bija noteikts...

Saeima 14. decembrī trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem pastiprināta kriminālatbildība par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību, palīdzību ārvalstij šādā darbībā, kā arī spiegošanu. Likumdošanas iniciatīvu iesniedzis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Krievijas izvērstajam karam Ukrainā ir tieša negatīva ietekme uz Latvijas nacionālo drošību. Krimināllikumā iekļautajam regulējumam ir jābūt atbilstošam pastāvošajam apdraudējumam, tas nedrīkst būt nesamērīgi vājš salīdzinājumā ar potenciālo kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm, pauž likumprojekta autori. Par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību vairs nepiemēros īslaicīgu brīvības atņemšanu un brīvības atņemšanai alternatīvo sodu – sabiedrisko darbu. Likuma grozījumi paredz, ka par šādu noziedzīgu nodarījumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem šobrīd noteikto piecu gadu vietā. Tāpat paredzēts, ka vainīgajiem varēs piemērot arī papildsodu – mantas konfiskāciju. Savukārt, ja noziedzīgo nodarījumu būs veikusi valsts amatpersona, uzņēmuma vai organizācijas atbildīgais darbinieks, tam varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz...

Senāta Administratīvo lietu departaments 12. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums izdot labvēlīgu administratīvo aktu un piešķirt pieteicējam izdienas pensiju. Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Izskatāmajā lietā (Nr. SKA-144/2023 (A420127220)) pieteicējs vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā ar lūgumu piešķirt izdienas pensiju kā dzelzceļa darbiniekam. Ar aģentūras lēmumu pieteicējam atteikts piešķirt izdienas pensiju, jo nav nepieciešamā speciālā apdrošināšanas stāža. Pieteicējs tam nepiekrita un vērsās Administratīvajā tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru tiktu piešķirta izdienas pensija, izdošanu. Lietā ir strīds par Ministru kabineta 2002. gada 23. aprīļa noteikumu Nr. 165 „Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība” 41. un 42. punktā ietvertās apdrošināšanas perioda ilguma aprēķināšanas metodes piemērošanu. Senātam lietā bija jānoskaidro, vai pieņemot strīdus normas, Ministru kabinets ir rīkojies Saeimas piešķirtā pilnvarojuma robežās. Izvērtējot Labklājības ministrijas sniegto viedokli lietā, Senāts konstatēja, ka, aprēķinot apdrošināšanas perioda ilgumu, atsevišķos gadījumos, izmantojot noteikumos ietverto aprēķināšanas metodi, personas apdrošināšanas...

Hipotekāro kredītu ņēmējiem plānots kompensēt kredītu kopējo procentu maksājumus 30% apmērā, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 30. novembrī galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Grozījumi noteic, ka hipotekārā kredīta devējam katram līgumam būs jāaprēķina kopējo procentu maksājumu kompensācijas summa – 30% no kopējiem procentu maksājumiem – un šī informācija jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Kompensācija nedrīkstēs pārsniegt divus procentpunktus no periodam noteiktās kopējās aizņēmuma likmes. Tāpat paredzēts, ka hipotekārie kreditētāji VID sniedz informāciju par kredītņēmēja bankas kontu, uz kuru pārskaitāma kompensācijas summa. To aprēķinās un izmaksās vienu reizi ceturksnī. Procentu maksājumu kompensācijas summu katram kredītņēmējam VID pārskaitīts uz kontu, un kredītiestādes internetbankā par to informēs savus klientus. Plānots, ka izmaksātajām summām nepiemēros ienākuma nodokli un uz tām nevarēs vērst parādu piedziņu. Procentu maksājumu kompensācija attieksies uz hipotekārajiem kredītiem, par kuriem līgums noslēgts līdz šī gada 31. oktobrim un kuru atlikums nepārsniedz 250 000 eiro. Kompensāciju neaprēķinās par tiem...

Senāta Civillietu departaments 28. novembrī paplašinātā tiesas sastāvā izskatīja sabiedrības likvidatora blakus sūdzību par zemāku instanču tiesu lēmumiem izbeigt tiesvedību sabiedrības vārdā celtā prasībā pret bijušajiem sabiedrības valdes locekļiem par zaudējumu atlīdzības piedziņu (lieta Nr. SKC-273/2023 (C30637921)). Senāts atcēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas un Rīgas apgabaltiesas lēmumus un nodeva lietu jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas tiesā. Izskatāmajā lietā sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) darbība izbeigta ar Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notāra lēmumu un UR sabiedrībai iecēlis likvidatoru. Likvidators sabiedrības vārdā cēla tiesā prasību pret sabiedrības bijušajiem valdes locekļiem par zaudējumu atlīdzības solidāru piedziņu, jo tie nesniedza likvidatoram pieprasīto informāciju par sabiedrību un tās aktīviem un, būdami amatpersonas, nav rīkojušies kā krietni un rūpīgi saimnieki, radot zaudējumus sabiedrībai. Risināmais tiesību jautājums, uz kuru Senātam bija jāsniedz atbilde, – vai UR ieceltam likvidatoram ir tiesības bez dalībnieku sapulces lēmuma celt tiesā prasību sabiedrības vārdā pret bijušajiem valdes locekļiem par zaudējumu atlīdzības piedziņu. Senāts lēmumā...

Satversmes tiesa 27. novembrī savā spriedumā lietā Nr. 2022-16-05 par nodevas paaugstināšanu par iebraukšanu Jūrmalā atzinusi, ka nodevas par iebraukšanu īpaša režīma zonā likmei jābūt sabalansētai ar sabiedrības spēju šo nodevu samaksāt. Pretējā gadījumā iebraukšana īpaša režīma zonā būtu pieejama vienīgi nelielai, turīgajai sabiedrības daļai. Ministra rīkojumā nebija ietverti argumenti tam, ka nodevas likme trīs eiro apmērā, to piemērojot visu gadu, būtu acīmredzami nesamērīga. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības dome 2021. gada 30. septembrī pieņēma grozījumus saistošajos noteikumos, kuri citstarp paredzēja palielināt par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā maksājamās nodevas apmēru līdz trim eiro līdzšinējo divu eiro vietā, kā arī piemērot nodevu visu gadu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs izdeva rīkojumu par šo grozījumu darbības apturēšanu. Satversmes tiesā lieta tika ierosināta pēc Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes pieteikuma, kurā lūgts pārbaudīt, vai ministra rīkojums par saistošo noteikumu darbības apturēšanu ir tiesisks. Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētajā ministra rīkojumā ietvertie argumenti par to, ka grozījumi...

Senāta Civillietu departaments 2023. gada 23. novembrī apturēja tiesvedību civillietā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” ( Lieta Nr. SKC-266/2023 (C71257421)) prasībā pret fizisku personu par parāda piedziņu. Aprēķinot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašniekam mājas ūdens patēriņa starpību, apgabaltiesa bija piemērojusi Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” ” (turpmāk – Noteikumi Nr. 1013) 19.1 punkta 1. apakšpunktu (redakcijā, kas bija spēkā laikā no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 21. novembrim). Izskatāmajā lietā, kad atbildētājs nebija laikus nodevis ūdens patēriņa rādījumus, ūdens patēriņš tika aprēķināts saskaņā ar Noteikumu Nr. 1013 19.1 punkta 1. apakšpunktu (redakcijā, kas bija spēkā laikā no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 21. novembrim), proti, dzīvokļa īpašniekam tika uzlikts pienākums samaksāt visas mājas neuzskaitītā ūdens starpību no saviem personīgajiem līdzekļiem. Senāta ieskatā minētais regulējums nesamērīgi ierobežo personas tiesības, kuras...

Ikvienam cilvēkam, kura dati tiek apstrādāti kādam konkrētam mērķim, Vispārīgajā Datu aizsardzības regulā ir noteiktas plašas tiesības, kā šo apstrādi kontrolēt. Datu Valsts inspekcija atgādina, ka tās ir tiesības uz informāciju (būt informētam), piekļūt saviem datiem, labot, dzēst, ierobežot, pārnest savus datus no vienas organizācijas uz citu (noteiktos gadījumos), iebilst. Tāpat ikvienam ir tiesības iebilst, lai attiecībā uz viņu netiek pieņemts lēmums, kura pamatā ir tikai automatizēta apstrāde. Respektīvi, ja noteiktā gadījumā lēmumu pieņem, piemēram, mākslīgais intelekts, tad organizācijai, kura veic šādu lēmuma pieņemšanu, ir jāinformē cilvēks, dodot iespēju apstrīdēt šo lēmumu un pieprasīt arī cilvēka iesaisti lēmuma pieņemšanā. Šāda prakse, kad mūsu dati tiek apstrādāti automatizēti, mūsdienās kļūst aizvien populārāka. Piemēram, tiešsaistes mazumtirgotājs izmanto algoritmus, lai apstrādātu mūsu pasūtījumu. Datu regula dod cilvēkam tiesības netikt pakļautam lēmumiem, kuri tiek pieņemti tikai ar automatizētiem līdzekļiem. Jo īpaši, ja šie lēmumi var būtiski ietekmēt cilvēka likumīgās tiesības vai tā...

Ņemot vērā konkurences tiesību sabiedrisko nozīmi un lomu komercdarbības vides uzlabošanā, Augstākā tiesa ir apkopojusi Senāta tiesu praksi par konkurences lietām. Ar jauno Senāta prakses un atziņu apkopojumu ir aktualizēts iepriekšējais apkopojums, kurā bija ietverti Senāta Administratīvo un Civillietu departamenta nolēmumi, pieņemti laikā no 2007. gada līdz 2018. gadam. Tagad apkopojums papildināts ar pēdējo četru gadu judikatūras atziņām konkurences lietās. Apkopojums galvenokārt ir veidots kā Konkurences likuma normu komentārs, kurā Senāta nolēmumos atrodamās atziņas sakārtotas pēc attiecīgajiem likuma pantiem. Papildus ir izveidota nodaļa, kurā tiek aplūkoti procesuālie jautājumi. Aktualizētajā apkopojumā īpaši ir pievērsta uzmanība jautājumam par zaudējumu, kas nodarīti ar konkurences pārkāpumu, atlīdzināšanu. Aplūkoti arī tādi jautājumi kā konkurenci ierobežojošas darbības, tostarp aizliegtās vienošanās un dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, atbildība par konkurenci ierobežojošām darbībām, tirgus dalībnieku apvienošanās kontrole, lietas izpētes procedūra, kā arī soda naudas noteikšana. Apkopojumā ir iekļautas atziņas no vairāk nekā 100 nolēmumiem. Lietotāju ērtībai izmantoto nolēmumu saraksts ir...