TIESĪBAS

Saeima 19. oktobrī konceptuāli atbalstīja divus Tieslietu ministrijas sagatavotos likumprojektus: grozījumus Civillikumā un grozījumus Notariāta likumā, ar kuriem iecerēts modernizēt mantojuma tiesību regulējumu. Lai likumprojekti stātos spēkā, par tiem Saeimai jālemj vēl divos lasījumos. Likumprojektos iekļautie risinājumi cita starpā paredz pilnveidot mantojuma pieņemšanas sistēmu, padarot to noteiktu un paredzamu, noregulēt mantinieku atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem, pilnveidot regulējumu attiecībā uz kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību, kā arī citus uzlabojumus. Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka mantinieks turpmāk vienmēr mantos ar ierobežotu atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem, proti, par mantojuma atstājēja parādsaistībām atbildot tikai mantojuma apmērā. Plānots noteikt, ka mantiniekiem vispirms būs jānorēķinās ar nodrošinātajiem kreditoriem un nodokļus administrējošajām iestādēm, ievērojot samērību. Plānots, ka aicinājums mantot (sludinājums) turpmāk attieksies uz visiem mantiniekiem, un gribu pieņemt mantojumu turpmāk varēs izteikt tikai pie notāra, iesniedzot mantojuma iesniegumu. Tāpat paredzēts stiprināt mantinieka pienākumu paust savu gribu pieņemt vai atraidīt mantojumu notāra izsludinātajā termiņā. Ar likumprojektiem iecerēts arī stiprināt...

Ikgadējās tiesību jomai veltītās konferences JUSTĪCIJA 2023. gada tematika būs veltīta uzņēmumu digitalizācijas juridiskajiem aspektiem. Kā norāda tās rīkotāji RMS Forum, pēdējo gadu laikā uzņēmējdarbība digitālajā vidē ir attīstījusies straujāk nekā plānots. Tomēr uzņēmumiem ir vēl plašas turpmākās attīstības iespējas. Paredzams, ka digitalizācijas tempi tikai palielināsies. Tostarp paredzēts, ka no 2025. gada uzņēmumiem Latvijā būs jāizmanto e-rēķini. Konference notiks tiešsaistē 2023. gada 27.oktobrī plkst. 10.00 -13.00. Vairāk informācijas par dalību konferencē var iegūt ŠEIT. Konferences laikā paredzēts diskutēt par to, kā digitalizācija maina uzņēmuma vadītāja un grāmatveža lomu; kā digitalizēt grāmatvedības procesus un vai normatīvais regulējums tam ir atbilstošs; kādi ir personāla dokumentu digitalizācijas juridiskie aspekti; vai elektroniskos pierādījumus var izmantot civilprocesā; kas jāievēro, izmantojot saziņā ar partneriem E-dokumentus un e-parakstu; kādi ir galvenie klupšanas akmeņi un risinājumi finanšu procesu uzlabošanai un manuāla darba samazināšanai; mākslīgais intelekts un ar to saistītie juridiskie jautājumi uzņēmējdarbībā u.tml. jautājumi. Konferencē par šiem uzņēmējdarbībā būtiskajiem...

Lai motivētu parādniekus turpināt gūt legālus ienākumus, vienlaikus paredzot iespēju vērst piedziņu samērīgā apmērā no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmiem maksājumiem arī tad, ja tā nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu, Saeimas Juridiskā komisija 17. oktobrī izskatīšanai Saeimā virzīt grozījumus Civilprocesa likumā. Ar grozījumiem plānots mainīt gan no darba ienākumiem veicamo ieturējumu aprēķināšanas modeli, gan ieturējuma apmēru. Parādsaistības ir nozīmīgs ēnu ekonomiku ietekmējošs faktors. Kā liecina Tieslietu ministrijas rīcībā esošā informācija, aptuveni katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, kas izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi rodas risks, ka šie cilvēki vēlēsies saņemt algu aploksnē. Šobrīd līdz piedzenamā parāda dzēšanai ieturējumus izdara, saglabājot darba samaksu un tai pielīdzināmos maksājumus valstī noteiktās minimālās mēnešalgas vai tās puses apmērā (gadījumā, ja tiek veikta uzturlīdzekļu vai administratīvo sodu piedziņa, kā arī zaudējumu vai kompensāciju piedziņa sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai...

Aizvien vairāk cilvēku sava īpašuma aizsargāšanai izvēlas ierīkot videonovērošanas kameras, tādēļ nereti vēršas Datu valsts inspekcijā, lai noskaidrotu, kādas ir prasības, tās uzstādot. Cilvēki vaicā, vai ir vajadzīga saskaņošana ar Datu valsts inspekciju (DVI), kā ir ar citu īpašumu novērošanu un vai ir jāizliek informatīvās zīmes. Ņemot vērā šīs tēmas aktualitāti, šoreiz DVI skaidro par videonovērošanas veikšanu savā (fiziskas personas) privātīpašumā šaurā mērogā privātām un mājsaimniecības vajadzībām. Datu apstrāde videonovērošanas veidā šaurā jeb mazā mērogā nozīmē sava īpašuma novērošanu tiktāl, kamēr to pastāvīgi neapmeklē trešās personas, piemēram, celtnieki, dārznieki vai bērnu pieskatītāji. Tāpat kameras redzeslokā nenonāk plaša daļa publiskās telpas, ietves, brauktuves, kā arī citi privātīpašumi. Šaura mēroga videonovērošana var ietvert nelielu daļu publiskās telpas, kas atrodas tuvu privātīpašumam, piemēram, zālājs, kas nodala privātīpašumu no gājēju ietves, piebraucamais ceļš. Jārēķinās, ka šī nelielā daļa publiskās telpas nevar būt tāda, kuru novērojot, tiks iegūti videomateriāli, kuros skaidri redzami un identificējami...

Senāta Administratīvo lietu departaments 10. oktobrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atcelts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums atņemt pieteicējai biedrībai „Latvijas Treneru tālākizglītības centrs” sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Senāta spriedums nav pārsūdzams. Izskatāmajā lietā VID pieteicējai biedrībai „Latvijas Treneru tālākizglītības centrs” atņēma sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Apgabaltiesa apmierināja pieteikumu par VID lēmuma atcelšanu. Tiesa atzina, ka nav konstatējams, ka par pieteicējas pamatdarbību ir kļuvusi saimnieciskā darbība ar peļņas gūšanas raksturu. Senātam kasācijas kārtībā bija jānoskaidro, kādos apstākļos biedrības veikta darbība par atlīdzību ir savienojama ar biedrības institūta būtību. Senāts spriedumā atsaucās jau uz iepriekš tiesu praksē nostiprinātu argumentu, ka biedrībai nav liegts papildus tās pamatdarbībai – biedrības statūtos noteikto mērķu īstenošanai – veikt arī saimniecisko darbību, ja vien tā ir saistīta ar biedrības īpašuma izmantošanu un uzturēšanu vai kā citādi vērsta uz biedrības statūtos noteikto mērķu sasniegšanu. Senāts norāda, ka būtisks ir kopskats uz pieteicējas veiktās darbības būtību un minētajā...

Senāta Administratīvo lietu departaments 9. oktobrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta Nr. SKA-171/2023 (A420207819)), ar kuru atstāts spēkā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums un Čehijas komersantam atteikts apstiprināt un atmaksāt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksu. Senāts nodeva lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. VID konstatēja, ka pieteicējam – Čehijas komersantam, kas reģistrējies kā PVN maksātājs Latvijā, – nav tiesību atskaitīt priekšnodokli par preču iegādi, jo neizpildās Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92. panta pirmās daļas 1. punkta priekšnoteikums, ka preces ir iegādātas ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai. VID ieskatā, pieteicējs neiesniedza pilnīgu informāciju par preču iegādes darījumu būtību, bet no sniegtās informācijas nav konstatējama tieša un tūlītēja saikne starp deklarētajiem darījumiem un vēlāk veiktiem darījumiem, kas piešķir priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības. Administratīvā apgabaltiesa VID lēmumu atzina par pamatotu. Senātam lietā bija izšķirams, vai Administratīvā apgabaltiesa, pārbaudot VID lēmumu neapstiprināt un neatmaksāt PVN pārmaksu, ir ievērojusi objektīvās izmeklēšanas principu un pienācīgi novērtējusi pierādījumus. Spriedumā norādīts uz...

Valdība 26. septembrī atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2008. gada 4. augusta noteikumos Nr. 618 "Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu", kas paredz mazināt administratīvo slogu potenciālajiem mantiniekiem, atverot mantojuma lietas. Turpmāk potenciālajiem mantiniekiem nebūs jāiesniedz mantojuma lietā mantojuma atstājēja miršanas apliecība, kā arī pierādījumi par mantojuma atstājēja pēdējo deklarēto dzīvesvietu un pierādījumi, kas apstiprina mantošanas iesnieguma iesniedzēja tiesības mantot. Nepieciešamo informāciju zvērināts notārs noskaidros Fizisko personu reģistrā, jo zvērinātiem notāriem ir pieeja šim reģistram, ko zvērināti notāri arī izmanto amata darbību izpildē. Izmaiņas noteikumos saistītas, ar Saeimas Juridiskās komisijas rosināto grozījumu Notariāta likumā, kas Saeimā gala lasījumā pieņemts 2023. gada 7. septembrī un paredz pilnveidot mantojuma lietas atvēršanas kārtību. Ņemot vērā to, ka zvērināts notārs ielūkosies Fizisko personu reģistrā, lai pārliecinātos par mantojuma atstājēja nāves miršanas faktu, līdz ar ko zvērināts notārs vienlaikus varēs arī pārliecināties par mantojuma atstājēja pēdējo deklarēto...

Tiesu administrācija un domnīca Providus Tieslietu padomei prezentēja tiesu klientu aptaujas rezultātus, kas liecina, ka tiesu darbs laikā no 2022. gada līdz 2023. gadam tiek vērtēts pozitīvi, atzinīgi vērtējot gan tiesneša darbu, gan tiesu darbinieku palīdzību un atbalstu tiesas procesa norisē. Visaugstāk novērtēta tiesu darbinieku attieksme un procesa norise tiesas zālē (4,6 balles no 5). Relatīvi zemākais vērtējums ir par to, cik ērti ir iepazīties ar lietas materiāliem (4,3 balles no 5). Atšķirībā no citām sabiedriskās domas aptaujām, kur respondenti izvēlēti izlases kārtā un kuriem pat nav bijusi saskarsme ar tiesu, šī aptauja organizēta tieši mērķauditorijai – tiesu apmeklētājiem, lai noskaidrotu viņu viedokli par tiesu darbu. Aptauju kopumā aizpildīja 991 tiesu klients. Lai gan kopumā tiesu apmeklētāju anketēšana notika veiksmīga, tomēr no dažām tiesām netika saņemta neviena aptaujas anketa. Aptauja notika katrā tiesu apgabalā trīs mēnešus, aptverot visas pirmās un otrās instances tiesas Latvijā. Tiesas darba kvalitāte tika mērīta pēc astoņiem parametriem:...

Iepirkumu uzraudzības birojs sadarbībā ar Konkurences padomi šovasar noslēdza semināru ciklu „Publiskie iepirkumi: Ko ņemt vērā to rīkotājiem?”. Seminārā varēja uzzināt arī par jauno Publisko iepirkumu likuma regulējumu, kas paredz izmaiņas pretendentu izslēgšanas nosacījumos. Semināra atziņas par biežāk sastopamajiem konkurences pārkāpumu gadījumiem iepirkumos, kā arī tipiskākajām pazīmēm, kas var liecināt par aizliegtu vienošanos, varējāt lasīt žurnāla augusta numurā. Pamatprincipi Jaunie kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi izriet no grozījumiem Publisko iepirkumu likuma 42. un 43. pantos, kas stājušies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Grozījumi veikti ar mērķi, lai publiskajos iepirkumos piedalītos tikai godprātīgi pretendenti. Patlaban gan vēl noris iepirkumu procedūras, kas uzsāktas pagājušajā gadā saskaņā ar iepriekš spēkā esošo regulējumu, tāpēc iepirkumu sistēma turpina funkcionēt divās „paralēlās realitātēs”, norādīja Monta Drebeiniece, Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) Tiesību aktu piemērošanas departamenta direktore. Jāņem gan vērā pārejas noteikumos aprakstītās izņēmuma situācijas, piemēram, dinamiskās iepirkumu sistēmas gadījumā vai apakšuzņēmēju nomaiņas gadījumā pat tad, ja līgums noslēgts pērn,...

Senāta Administratīvo lietu departaments, izskatot SIA Julianus Inkasso Latvija kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, nolēma neierosināt lietā kasācijas tiesvedību. Šādu lēmumu (lieta Nr. SKA-464/2023) Senāts pieņēma, atzīstot, ka apgabaltiesas spriedums ir tiesisks un pamatots, un tam nav nozīmes judikatūras veidošanā. Līdz ar to stājas spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru pieteikums par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) 2021. gada 17. februāra lēmuma atcelšanu noraidīts. Ar apgabaltiesas spriedumu atzīts par pamatotu pieteicējai uzliktais pienākums aizliegt negodīgu – maldinošu, profesionālajai rūpībai neatbilstošu un agresīvu – komercpraksi un nepieļaut līdzīga rakstura pārkāpumu izdarīšanu, kā arī pieteicējai piemērotā soda nauda 10 000 eiro apmērā. Senāts lēmumā norāda, ka apgabaltiesa ir pareizi piemērojusi tiesību normas par agresīvu komercpraksi, atzīstot, ka tās īstenošanā izmantotā saskarsme ir bijusi agresīva. Tiesa ir vērtējusi pieteicējas faktisko saziņu ar parādniekiem: īsziņu un elektronisko vēstuļu saturu un biežumu, un secinājusi, ka konkrētās lietas apstākļi liecina gan par neatlaidīgām darbībām, jo izpaudās...

Lai modernizētu mantojuma tiesību regulējumu, otrdien, 29. augustā, Ministru kabinets pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Civillikumā, Notariāta likumā un Kredītreģistru likumā. Likumu grozījumi izstrādāti ar mērķi ieviest skaidrāku mantošanas procesu un nodrošināt savlaicīgu mirušās personas mantas atgriešanos normālā civiltiesiskā apritē. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: “Mantiniekam, pieņemot mantojumu, ir arī jāatbild par mantojuma atstājēja parādiem. Izmaiņas regulējumā paredz, ka no mantinieka nedrīkst paņemt vairāk nekā no mirušā. Proti, tiks ierobežota mantinieka atbildība saņemtās mantojuma vērtības apjomā, atsakoties no pieejas, ka mantinieks par mantojuma atstājēja parādiem atbild ar visu savu mantu. Ierobežojot mantinieku atbildību, plānots, ka tiks veicināta mantinieku pieteikšanās un mantojuma lietu laicīga nokārtošana. Jāatzīmē, ka kopš Civillikuma atjaunošanas nav konceptuāli pārskatīts mantojuma regulējums.” Plānots pilnveidot arī mantojuma pieņemšanas procesu, stiprinot mantinieka pienākumu paust savu gribu, pieņemt vai atraidīt mantojumu notāra izsludinātajā termiņā. Tādā veidā tiks mazinātas situācijas, kad mantinieki novilcina mantojuma pieņemšanu, piemēram, faktiski pārņem mantoto nekustamo īpašumu, tomēr nesakārto dokumentus...

Lai stiprinātu tiesību sistēmu un mazinātu administratīvo slogu tiesību aktu izstrādē, 15. augustā valdība apstiprināja grozījumus Ministru kabineta kārtības rullī. Tādējādi veiktas izmaiņas Ministru kabineta (MK) iesniedzamo dokumentu saskaņošanas procesā, kā arī pilnveidota TAP portāla darbība, tostarp automatizējot procesus efektīvākai uzdevumu izpildei. Jaunie grozījumi optimizē MK iesniedzamo dokumentu saskaņošanas procesu. Pašreizējais MK kārtības ruļļa regulējums paredz ievērojamu projektu klāstu, par kuriem nepieciešams saskaņojums no Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas. Tādējādi palielinās administratīvais slogs, rodas nesamērīgi ilgs saskaņošanas process, kavējas dokumentu virzība uz valdību, veidojas birokrātija. Lai regulējums neradītu lieku noslodzi iepriekš minētajām ministrijām, kā arī veicinātu tiesību sistēmas stiprināšanu un efektīvas valsts pārvaldes veidošanu, līdz ar grozījumiem Tieslietu un Finanšu ministrijas saskaņojums vairs nav nepieciešams par tādiem projektiem, kas neskar ministriju kompetences jomas. Izmantojot TAP portālu, tiks nodrošināts, ka valdībā apstiprinātie plānošanas dokumenti un informatīvie ziņojumi par to īstenošanu būs pieejami vienuviet ar tiesību aktiem, un tos automātiski nosūtīs uz vietni likumi.lv....

Iepirkumu uzraudzības birojs sadarbībā ar Konkurences padomi šovasar noslēdza semināru ciklu „Publiskie iepirkumi: Ko ņemt vērā to rīkotājiem?”. Ieskatu gan biežāk sastopamajos iepirkumu konkurences pārkāpumu gadījumos, gan tipiskākajās pazīmēs, kas var liecināt par aizliegtu vienošanos un kuras pasūtītājam būtu jāpamana, seminārā sniedza Ieva Šmite, Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktore. Aizliegtas vienošanās ir smagākais konkurences tiesību pārkāpums. Tās mēdz būt divu veidu – horizontālas un vertikālas. Horizontālas vienošanās savstarpēji noslēdz konkurenti, veidojot karteļus. Vertikālas vienošanās tiek slēgtas starp tirgus dalībniekiem, kas darbojas dažādos tirgus līmeņos (tāda var būt, piemēram, tālākpārdošanas cenas noteikšana). Taču publisko iepirkumu kontekstā pamatā jārunā par horizontālajām vienošanām, uzsvēra I. Šmite. Piesakoties iepirkumam, pretendenti nedrīkst vienoties par visiem tiem pieteikumu parametriem, ar kuriem normālos apstākļos tiem būtu jākonkurē – par cenu un tās veidošanas nosacījumiem; ražošanas apjomiem un realizāciju; tirgus sadali (var dalīt teritoriju, klientus); iepirkumiem (piedalīšanās/nepiedalīšanās, informācijas apmaiņa par iepirkumu noteikumiem utt.). Par šāda veida pārkāpumiem maksimālais sods...

Senāta Administratīvo lietu departaments apturējis tiesvedību lietā par personas datu izmantošanu un vērsies Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālajiem jautājumiem par Vispārīgās datu aizsardzības regulas interpretāciju. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad Eiropas Savienības Tiesa pieņems nolēmumu sakarā ar šiem jautājumiem. Senāts uzdevis jautājumu Eiropas Savienības Tiesai par Vispārīgās datu aizsardzības regulas 82.panta 1.punkta regulējumu. Šī norma paredz, ka jebkurai personai, kurai regulas pārkāpuma rezultātā ir nodarīts materiāls vai nemateriāls kaitējums, ir tiesības no datu pārziņa vai apstrādātāja saņemt kompensāciju par tai nodarīto kaitējumu. Senāts lūdz Eiropas Savienības Tiesu skaidrot, vai personas datu nelikumīga apstrāde kā šīs regulas pārkāpums pati par sevi var būt personas subjektīvo tiesību uz datu aizsardzību nepamatots aizskārums un personai radīts kaitējums. Tiek lūgts skaidrot arī kompensācijas noteikšanu par kaitējumu. Pirmkārt, tiek jautāts, vai tad, ja nav iespējams atjaunot stāvokli, kāds pastāvēja pirms kaitējuma nodarīšanas, kā vienīgo kompensāciju par nemantisko kaitējumu var noteikt atvainošanos. Otrkārt, vai ir pamats noteikt...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 25. jūlijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas – sabiedrības ar ierobežotu atbildību „NTS” - valdes locekļa pieteikums par Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra lēmuma par sabiedrības izslēgšanu no Komercreģistra, atcelšanu (lieta Nr. SKA-351/2021; A420206121). Saredzot izskatāmo gadījumu kā iespējami netipisku, apgabaltiesai no jauna jāvērtē jautājums par UR lēmuma atcelšanu, izdarot samērīguma apsvērumus. Senāts izbeidza tiesvedību daļā, kas ierosināta pēc līdzpieteicēja – SIA „NTS” pieteikuma par minētā UR lēmuma atcelšanu, jo līdz ar UR lēmumu, sabiedrība zaudē tiesībspēju un nevar būt dalībnieks tiesas procesā. Izskatāmajā lietā ar UR valsts notāra lēmumu sabiedrība izslēgta no komercreģistra, jo noteiktajā termiņā neiesniedza pieteikumu par tās patieso labumu guvēju. Komercreģistrā ierakstītas ziņas par sabiedrības darbības izbeigšanu, izdevumā „Latvijas Vēstnesis” publicēts paziņojums par sabiedrības darbības izbeigšanu, vienlaikus uzaicinot sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas viena mēneša laikā iesniegt pieteikumu par likvidatora iecelšanu. Uzņēmumu reģistrā netika saņemts neviens pieteikums par...