TIESĪBAS

Attīstoties dažādām tehnoloģijām, augusi arī krāpnieku aktivitāte un to centieni gūt labumu no Latvijas iedzīvotāju zemās izpratnes par juridiska rakstura jautājumiem. Aicinot iedzīvotājus būt uzmanīgiem un kritiski izvērtēt savas zināšanas juridiskajos jautājumos, kā arī pirms nozīmīgu juridisku lēmumu pieņemšanas konsultēties ar jomas speciālistiem, Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) rīkotajās ikgadējās Notāru dienās 6. martā tiks aktualizēta darījumu drošība digitālajā laikmetā un juridiskās pratības pamatlietas, kas jāzina ikvienam iedzīvotājam. "Latvijas iedzīvotāju juridiskā pratība un arī izpratne par darījumu juridiskajiem riskiem ir kritiski zema. To apliecina, piemēram, fakts, ka daudzi cilvēki paraksta tik būtiskus dokumentus kā dažāda veida līgumi, tajos neiedziļinoties un pat neizlasot. Ir svarīgi, lai cilvēki saprastu, ka šāda rīcība nav pieļaujama, un dzīves situācijās, kad jāpieņem ar juridiskām lietām saistīti lēmumi, kuru pieņemšanai ar pašu zināšanām nepietiek, ir jādodas pie speciālista. Tikai juridisko lietu uzticēšana profesionālim var palīdzēt izvairīties no dažādiem krāpšanas riskiem, kā arī citām nepatīkamām blaknēm. Šobrīd – digitālajā...

Uzņēmumu reģistrs (UR) ir pievienojies Patieso labuma guvēju reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas (Beneficial ownership registers interconnection system, BORIS) versijai 2.0, kas ietver arī apmaiņu ar ierobežotas pieejamības informāciju starp Eiropas valstīm – reģistru iestādes nodod un tiesībsargājošās iestādes saņem un izmanto noziegumu izmeklēšanas un/vai novēršanas vajadzībām. BORIS versijai 2.0 UR pievienojās 2024. gada 23. janvārī. Eiropas valstis BORIS versijai 2.0 slēdzas klāt pakāpeniski – līdzīgi kā citos informācijas apmaiņas starp Eiropas reģistru iestādēm projektos. Versijai 2.0 ir jau ir pievienojušās piecas Eiropas valstis – Latvija, Vācija, Grieķija, Austrija Somija. Tas nozīmē, ka minēto valstu tiesībsargājošās iestādes var piekļūt ierobežotas pieejamības informācijai minēto valstu patieso labuma guvēju reģistros. Pārējiem interesentiem Eiropas e-tiesiskuma portālā publiski pieejamās informācijas apjoms neietver ierobežotas pieejamības informāciju. Datu pieejamību sistēmā UR nodrošina bez maksas. Informācijas saņemšana no citu valstu reģistriem var būt maksas pakalpojums, jo informācijas pieejamību bez maksas vai par maksu nosaka katras valsts nacionālie likumi. Informācijas apmaiņa...

Augstākās tiesa ir sagatavojusi jaunu tiesu prakses apkopojumu “Tiesu prakses apkopojums Lauku atbalsta dienesta lietās. Senāta judikatūras atziņas 2010. - 2023.” Lietās par lauksaimniecības politikas instrumentu īstenošanu kā atbildētājs bijis pieaicināts Lauku atbalsta dienests, kā arī analizētas lietas, kuras ir saistītas ar atbalsta maksājumiem un kompensācijām par īpašuma tiesību ierobežošanu. Apkopojumā sistematizētas Senāta Administratīvo lietu departamenta atziņas no nolēmumiem, kas pieņemti no 2010. līdz 2023. gadam. Senāta atziņas ir izkārtotas pie tiesību aktiem. Proti, ir norādīta tiesību norma, kam seko saistībā ar tās interpretāciju un piemērošanu paustās Senāta atziņas. Vienlaikus pie atziņām no lietām, kurās Senāts ir uzdevis prejudiciālos jautājumus Eiropas Savienības Tiesai, atsaucē ir pievienotas attiecīgas informatīvas norādes par to. Ņemot vērā, ka normatīvais regulējums aplūkotajos jautājumos ir sadrumstalots, turklāt regulējums ir gan Eiropas Savienības regulējuma līmenī, gan Latvijas nacionālā tiesiskā regulējuma līmenī, lietotāju ērtībai ir izveidots detalizēts satura rādītājs. Papildus izveidots arī lietu rādītājs, kurā lietas ir sagrupētas pēc atbalsta...

Valsts Kontrole nākusi klajā ar pētījuma secinājumiem, kritizējot administratīvo sodu piemērošanas sistēmu Latvijā - birokrātija un iestāžu darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē kopumā ir pieaudzis, bet administratīvo naudas sodu nomaksas rādītāji būtiski neuzlabojas, secināts Valsts kontroles revīzijā. Galvenie secinājumi Darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē iestādēs kopumā ir pieaudzis, bet rezultāti nav uzlabojušies. Pēc administratīvo naudas sodu izpildes regulējuma izmaiņām visvairāk ietekmēts Valsts policijas darbs – tā apjoms palielinājies piecas reizes. Mainītās administratīvo naudas sodu par pārkāpumiem ceļu satiksmē izpildes kārtības dēļ Valsts policijas jau tā ierobežotie cilvēkresursi aizvien vairāk jānovirza administratīvām darbībām, lai nodrošinātu administratīvo naudas sodu piespiedu izpildi, tā vietā lai policistus iesaistītu sabiedrības drošībai un kārtībai svarīgākās jomās. Naudas sodu izpildes funkcija jācentralizē, lai mazinātu birokrātiju un taupītu resursus. Tagad 27 iestādēs šo funkciju pilda 1570 nodarbinātie, no kuriem 98% tas ir viens no daudziem citiem pienākumiem. Centralizējot funkcijas izpildi, tai būtu nepieciešami 73 pilnas slodzes nodarbinātie, ko,...

Valdībā 13. februārī apstiprināti Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1080 "Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi", kuros noteikta kārtība un prasības elektroskrejriteņu un velorikšu* reģistrācijai, kas no 2024. gada ir obligāta. Izmaiņas noteikumos ieviestas, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, jo reģistrētu transportlīdzekli un tā īpašnieku ir iespēja identificēt ceļu satiksmē, tostarp gadījumos, kad izdarīts pārkāpums. 2023. gadā tika pieņemti grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas nosaka, ka no 2024. gada elektroskrejriteņu un velorikšu reģistrācija ir obligāta un ka ceļu satiksmē atļauts piedalīties tikai ar Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) reģistrētiem šī veida transportlīdzekļiem. Jau iegādātiem transportlīdzekļiem reģistrācija jāveic līdz 31. martam. Pēc šī termiņa ar nereģistrētiem elektroskrejriteņiem un velorikšām ceļu satiksmē piedalīties ir aizliegts. Reģistrēt velosipēdu un elektroskrejriteņus var šeit. Atgādinām, ka likums noteic arī to, ka piedalīties ceļu satiksmē ar elektroskrejriteni personai, kura nav sasniegusi 14 gadu vecumu, ir aizliegts. Piedalīties ceļu satiksmē ar elektroskrejriteni...

Augstākā tiesa ir sagatavojusi un publicējusi tiesu prakses apkopojumu “Muitas lietas un ar muitas lietām saistīti jautājumi (2016.gada septembris – 2023.gads)” Apkopojumā sistematizētas Senāta Administratīvo lietu departamenta atziņas no nolēmumiem, kas pieņemti no 2016. gada septembra līdz 2023. gadam. Šāds laika periods izvēlēts, lai turpinātu 2017. gadā publicēto tiesu prakses pārskatu „Tiesu prakses apkopojums muitas lietās un ar muitas lietām saistītos jautājumos 2010–2016”). Senāta atziņas ir izkārtotas pie tiesību aktiem, papildus sadalot tiesību normas pēc dažādiem tiesību jautājumiem. Proti, ir norādīta tiesību norma, kam seko saistībā ar tās interpretāciju un piemērošanu paustās Senāta atziņas. Vienlaikus pie atziņām no lietām, kurās Senāts ir uzdevis prejudiciālos jautājumus Eiropas Savienības Tiesai, atsaucē ir pievienotas attiecīgas informatīvas norādes par to. Apkopojumam ir divas daļas. Pirmajā daļā sistematizētas atziņas par būtiskiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, piemēram, Muitas kodeksu (Regula Nr.952/2013 un Regula Nr.2913/92), citiem Eiropas Savienības tiesību aktiem saistībā ar muitas jomu, kā arī Latvijas normatīvajam regulējumam....

Lai uzlabotu ārkārtas palīdzības izsaukumu tālruņa numura "112" zvanu apstrādi, resursu vadību un informācijas apmaiņu starp operatīvajiem dienestiem, izstrādāta un ieviesta Vienota kontaktu centru platforma, kā arī jauna lietotne "112 Latvija" un tīmekļvietne www.112.lv, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Vienota kontaktu centra platforma Turpmāk, zvanot uz tālruņa numuru 112 par notikumiem, kuros nepieciešama tikai policijas iesaiste, iedzīvotāji vairs netiks pāradresēti un viņiem nebūs jāatkārto informācija, jo 112 dispečers pieņems informāciju par notikušo. Savukārt, ja iedzīvotāji zvanīs uz policijas palīdzības tiešo tālruņa numuru 110, viņi tāpat tiks savienoti ar 112 kontaktu centru, kas pieņems informāciju par negadījumu un informāciju par to nodos nepieciešamajiem operatīvajiem dienestiem un citām iestādēm. 112 dispečeri pēc iedzīvotāju pieprasījuma neveiks zvanu pāradresāciju uz konkrētiem Valsts policijas (VP)un pašvaldības policijas iecirkņiem, bet tā vietā noskaidros, kur un kas ir noticis un izvērtēs, vai un kādu operatīvo dienestu iesaiste un cik lielā apjomā ir nepieciešama. Jaunā Vienotā kontaktu centru...

Trešais izplatītākais krāpšanas veids, uzreiz pēc krāpnieciskiem telefonzvaniem un investīciju krāpšanām, 2023. gadā bijusi smikšķerēšana jeb krāpniecisku īsziņu sūtīšana. Pērn iedzīvotājiem tādējādi izkrāpti vairāk nekā 375 600 eiro, un maldīgām īsziņām noticējuši un apkrāpti vismaz 394 iedzīvotāji, informē Valsts policija. Arī šogad viltus īsziņu sūtītāji ir aktīvi un novērots jauns krāpšanu vilnis, proti, noziedznieki sūta īsziņas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vārdā. Valsts policija šogad saņēmusi informāciju no iedzīvotājiem, kuriem noziedznieki nosūtījuši īsziņas VID vārdā, par to, ka esot sagatavots nodokļu pārmaksas dokuments par pērno gadu. Šai īsziņai tiek pievienota krāpnieciska saite, kas nesakrīt ar VID oficiālo vietņu adresēm. Noziedznieki vēlas, lai īsziņas saņēmējs krāpnieciskajā interneta vietnē ievada savus bankas kontu datus, tādējādi nododot tos krāpnieku rīcībā. Kā sūtītāja vārds tiešām uzrādās “VID”, taču jāatceras, ka krāpnieki ar numuru viltošanas tehnoloģijām pavisam vienkārši spēj atdarināt praktiski jebkuru uzņēmumu un valsts iestāžu nosaukumus un tālruņa numurus. Jāpiemin, ka vēl joprojām aktuāli arī citi īsziņu...

Lai lemtu par kādas personas vainu noziegumā vai atrisinātu strīdus, personas datu apstrāde tiesās ir neatņemama sastāvdaļa. Lai tiesa varētu objektīvi izskatīt un izspriest lietu, tās rīcībā jābūt ievērojamam informācijas daudzumam, ietverot, protams, arī dažādu kategoriju personas datus. Tie ir nepieciešami, lai tiesa varētu pildīt savas pamatfunkcijas, piemēram, sazināties ar lietas dalībniekiem, organizēt sēdes, izvērtēt materiālus, nodot spriedumu izpildīt citām institūcijām u.c. Lai gan, strādājot pie lietu izskatīšanas, tiesām ir jāievēro Datu regulas prasības, Datu valsts inspekcijas (turpmāk- Inspekcija) kompetencē nav uzraudzīt darbības, ko tiesas veic, pildot savus uzdevumus. Tādējādi cilvēki nevar vērsties Inspekcijā ar sūdzībām par iespējamiem personas datu apstrādes pārkāpumiem, kas pieļauti tiesvedības procesā. Šāds noteikums pastāv, ņemot vērā, ka jebkuriem citiem subjektiem, tostarp, valsts iestādēm, ir jārespektē tiesu neatkarība un jāatturas no iejaukšanās tiesu pamatfunkciju izpildē. Lai tiesa varētu efektīvi izspriest lietu, ir svarīgi, lai tiesas rīcībā būtu visa šā mērķa sasniegšanai nepieciešamā informācija. Tiesa kā pārzinis katrā...

Senāta Administratīvo lietu departaments 1.februārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēja pieteikums un atstāts spēkā Limbažu novada pašvaldības lēmums par noteikto nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Izskatāmajā lietā pieteicējam piederošai dārza mājai ar kopējo platību virs 40 m2, kurā dzīvesvieta nav deklarēta nevienai personai, noteikta nekustamā īpašuma nodokļa likme 1,5 procentu apmērā. Apgabaltiesa atzina, ka likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. un 3.1. pants pašvaldībai piešķir plašu rīcības brīvību, un konkrētajā gadījumā pašvaldības mērķis ir motivēt iedzīvotājus deklarēt savu dzīvesvietu Limbažu novadā. Pieteicēja ieskatā, pašvaldība, piemērojot samazināto likmi dārza mājām un vasarnīcām ar kopējo platību līdz 40 kvadrātmetriem visos gadījumos, bet dārza mājām ar kopēju platību virs 40 kvadrātmetriem tikai gadījumos, kad šajā īpašumā kādai personai ir deklarēta dzīvesvieta, nav ievērojusi tiesiskās vienlīdzības principu. Pieteicējs uzskata, ka pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos atrodas nodokļu maksātāji, kuru īpašumā ir dārza mājas ar kopējo platību līdz 40 kvadrātmetriem, un nodokļu...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktā sabiedriskās domas aptauja atklāj, ka 80% iedzīvotāju un 78% uzņēmumu nebūtu gatavi dot valsts amatpersonai kukuli, lai panāktu vēlamu risinājumu. KNAB pēdējos trijos gados veikto sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka iedzīvotāju un uzņēmēju noraidošā attieksme pret korupciju ir nedaudz svārstīga, taču kopumā noturīga. Sabiedriskās domas aptauja atklāj, ka 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu palielinājusies iedzīvotāju gatavība kukuļot valsts amatpersonas, kamēr uzņēmēju vidū – samazinājusies. Salīdzinot 2023. gadā iegūtos aptaujas rezultātus ar 2021. gadu, KNAB novēro, ka triju gadu laikā gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju attieksmē pret kukuļošanu novērojamas kopumā minimālas izmaiņas un vidēji četri no pieciem iedzīvotājiem un uzņēmējiem nepieļauj kukuļdošanu. Iedzīvotāju biežāk minētais iemesls iespējamai kukuļa došanai ir lielāka drošība, ka problēma vispār tiks risināta. Šis visos KNAB analizētajos periodos ir bijis galvenais iemesls, kāpēc iedzīvotāji izšķirtos par labu kukuļa došanai. Tikmēr uzņēmēji visbiežāk būtu gatavi dot kukuli, lai panāktu darbinieku laipnāku attieksmi...

Senāta Administratīvo lietu departaments 25. janvārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta Nr. SKA-4/2024; A43009717), ar kuru atzīta par pamatotu Konkurences padomes konstatētā aizliegtā vienošanās starp diviem būvmateriālu ražotājiem un četriem tirgotājiem par ilgstošu būvmateriālu cenu noteikšanu. Ar minēto iestādes lēmumu pieteicējai – SIA Depo Diy – uzlikts naudas sods 3 718 323 eiro apmērā. Senātam izskatāmajā lietā bija jāizšķir, vai apgabaltiesa pieteicējas darbības ir pareizi kvalificējusi kā piedalīšanos aizliegtā vertikālajā vienošanās un aizliegtā horizontālajā vienošanās (kartelī) atbilstoši Konkurences likuma 11.panta pirmajai daļai. Senāts atzina, ka – lai gan izskatāmajā gadījumā nav strīda, ka sarežģīto sistēmu par sekošanu tālākpārdošanas cenām vertikālā līmenī un cenu līmeņa fiksēšanu arī horizontālā līmenī starp mazumtirgotājiem ieviesa ražotājs, apgabaltiesas spriedumā pamatoti konstatēts, ka mazumtirgotāji, tostarp pieteicēja, šo sistēmu ir pieņēmuši un ieņēmuši aktīvu lomu tās izpildē, jo tā bija abpusēji ekonomiski izdevīga. Tiesa pamatoti vērsusi uzmanību, ka, vērtējot pierādījumus un sistēmiski virzoties no vienas sarakstes pie nākamās,...

Kad nododam kādam citam savus datus, parasti darām to ar pārliecību, ka šie dati tiks izmantoti konkrētam un mums skaidri saprotamam mērķim. Tieši datu apstrādes nolūks ir galvenais aspekts, kuru cilvēks izvērtē pirms datu nodošanas. Tāpēc, turpinot personas datu apstrādes principu izpēti, Datu Valsts inspekcija informē par “nolūka ierobežojuma” principu, kurš jāievēro pārziņiem, lai nodrošinātu datu subjektu gaidu, kādiem mērķiem tiek izmantoti to dati, ievērošanu. Nolūka ierobežojuma princips ir cieši saistīts ar citiem Datu regulā nostiprinātiem principiem, piemēram, ar pārredzamības principu, jo, tikai zinot konkrētu datu apstrādes mērķi, cilvēks saprot, ko sagaidīt savu datu apstrādes ietvaros. Tāpat precīza nolūka noteikšana ir saistīta ar datu minimizēšanas un glabāšanas ierobežojuma principiem, jo atkarībā no nolūka var noteikt datu, kas nepieciešami tā sasniegšanai, apjomu, kā arī - cik ilgi datus ir nepieciešams glabāt. Saistība ir arī ar likumības principu, jo tikai datiem, ko plānots izmantot skaidri definēta nolūka sasniegšanai, būs iespējams noteikt atbilstošu tiesisko pamatu....

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome aicina parādniekus savlaicīgi informēt tiesu izpildītājus par valsts piešķirtā hipotekārā kredīta procentu kompensācijas saņemšanu, lai novērstu iespēju, ka uz to tiek vērsta piedziņa. Tikai laicīgi informējot savu tiesu izpildītāju par kompensācijas saņemšanu, ir iespējams novērst tās novirzīšanu parādu segšanai, jo tiesu izpildītājiem nav pieejama informācija par līdzekļu izcelsmi parādnieka kontā. 1. janvārī spēkā stājās grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz, ka hipotekāro kredītu ņēmējiem tiks piešķirta kompensācija 30 % apmērā no procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divu procentpunktu apmērā no periodam noteiktās procentu likmes. Likums arī paredz, ka kredītu procentu kompensācija nav pakļauta ieturējumu veikšanai, citu maksājumu segšanai un parādu piedziņai. Tāpēc parādniekiem, kuri saņems kredītu procentu kompensāciju un kuru ienākumi pārsniegs saglabājamo naudas līdzekļu minimumu (700 eiro), ir laicīgi par to jāinformē savs tiesu izpildītājs, lai izvairītos no kompensācijas novirzīšanas personas parādu segšanai. Ja persona laicīgi būs informējusi savu tiesu izpildītāju, piedziņa uz minēto...

Bieži vien iedzīvotāji vēršas Datu valsts inspekcijā, lai noskaidrotu, vai viņu personas datu apstrāde, kas saistīta ar administratīvo pārkāpumu vai kriminālprocesu izmeklēšanu, ir atbilstoša Datu regulas prasībām. Personas datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā neregulē Datu regula. Šīs jomas regulē atsevišķs likums, proti, Policijas direktīvas likums (“Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā”), informē Datu Valsts inspekcija. Kad tiek piemērots Policijas direktīvas likums? Policijas direktīvas likums attiecināms uz to personas datu apstrādi, kad datus apstrādā kompetentas iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus, piemērotu vai izpildītu kriminālsodus un administratīvos sodus un veiktu citas darbības saistībā ar administratīvā pārkāpuma procesu vai kriminālprocesu. Kā rīkoties, ja esat saņēmis vēstuli no kompetentās iestādes? Piemēram, ja esat saņēmis pavēsti vai vēstuli no policijas, jums ir rūpīgi jāiepazīstas ar šo dokumentu. Un ne tikai tādēļ, lai izprastu, ko kompetentā iestāde sagaida no jums. Ir svarīgi saprast, kāds personas datu apstrādi regulējošais normatīvais akts...