TIESĪBAS

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 14. novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atstāts spēkā Uzņēmumu reģistra izdarītais ieraksts par izmaiņām dalībnieku reģistrā sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) valdes vietā. Izskatāmajā lietā (Nr. SKA-115/2023 (A420178618)) persona bija iegādājusies SIA kapitāla daļas. Nespējot panākt, ka sabiedrības valde par to izdara ierakstu dalībnieku reģistrā, persona vērsās tiesā, kas sabiedrības valdei uzlika pienākumu izdarīt ierakstu dalībnieku reģistrā. Tā kā sabiedrība nepildīja tai ar spriedumu uzlikto pienākumu, persona vērsās Uzņēmumu reģistrā ar paziņojumu par ieraksta izdarīšanu dalībnieku reģistra nodalījumā. Uzņēmumu reģistrs sastādīja un pievienoja sabiedrības reģistrācijas lietai jaunu dalībnieku reģistra nodalījumu. Sabiedrība un tās dalībnieki iesniedza pieteikumus administratīvajā tiesā par Uzņēmumu reģistra lēmuma atcelšanu. Ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu pieteikums par Uzņēmumu reģistra lēmuma atcelšanu noraidīts. Apgabaltiesa atzina, ka likumdevējs nav apzinājis un nav tiesiski noregulējis situāciju, kad SIA kapitāla daļu pārdošanas gadījumā sabiedrības valde likumā noteiktajā kārtībā un termiņā neizdara ierakstu dalībnieku reģistrā, tāpēc Uzņēmumu...

Saeima 7. novembra sēdes darba kārtībā iekļāvusi vairākus par steidzamiem atzītus likumprojektus 2. lasījumā, kas paredz ieviest jaunu veidu, kā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu cilvēku attiecības, – partnerību. Tādējādi iecerēts nodrošināt šo personu juridisko un sociālo aizsardzību. Partnerības institūta ieviešanu ietekmēs arī nodokļu un sociālo iemaksu jomu. Ar grozījumiem Notariāta likumā paredzēts likumu papildināt ar jaunu sadaļu “Notariālo aktu par partnerību vai tās izbeigšanu taisīšana”. Notariālu aktu taisīs zvērināts notārs, abām personām, kas to vēlas, kopā personīgi būs jāierodas pie zvērināta notāra, apliecinot savu gribu reģistrēt partnerību vai to izbeigt. Ziņas par partnerību vai tās izbeigšanu tiks aktualizētas Fizisko personu reģistrā. Gadījumā, ja partnerību vēlas izbeigt viena no personām, tad būs jāvēršas tiesā. Tiesas nolēmums būs pamats partnerības izbeigšanai, gan gadījumā, ja partnerību vēlas izbeigt viena no pusēm, gan, ja puses par partnerības izbeigšanu nevarēs vienoties. Likumprojektā paredzēti partnerības priekšnoteikumi, kā arī gadījumi, kuros tā izbeidzas. Vienlaikus ar šiem grozījumiem tiek veikti...

Pretendenti, kas saņem ārvalstu subsīdijas, iegūstot līguma slēgšanas tiesības publiskajos iepirkumos, var izkropļot iekšējo Eiropas Savienības tirgu un apdraudēt konkurences apstākļu vienlīdzību, jo tiem rodas iespējas iepirkumos iesniegt nepamatoti lētus piedāvājumus. Regula par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu Noteikumi, kas reglamentē valsts atbalstu Eiropas Savienībā (ES), nosaka ierobežojumus un paziņošanas prasības valsts atbalstam, ko ES dalībvalstis plāno piešķirt ES reģistrētiem uzņēmumiem. Tomēr tas neregulē subsīdijas, kuras ES uzņēmumiem piešķir trešās valstis ārpus ES. Līdz ar to šāda asimetrija kaitē ES reģistrētiem uzņēmumiem jo kropļo konkurences vidi. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2560 (2022. gada 14. decembris) par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32022R2560. Lai novērstu šos izkropļojumus, Eiropas Parla­ments un Padome pieņēma regulu Nr. 2022/2560 par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu1, kas stājās spēkā 2023. gada 12. janvārī un kļuva piemērojama no 2023. gada 12. jūlija. Saskaņā ar šo regulu, Eiropas Ko­mi­sija būs pilnvarota izmeklēt valsts...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aicina valsts un pašvaldību institūciju, kā arī privātā sektora pārstāvjus pieteikties mācībām “Korupcijas risku izvērtēšana un pretkorupcijas pasākumu plāna izstrāde”. Mācības notiks tiešsaistē 24. novembrī no plkst. 10.00 līdz 14.00. Mācību mērķis ir pilnveidot izpratni par efektīvas pretkorupcijas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un uzturēšanu, lai preventīvi novērstu korupcijas un interešu konflikta riskus. Mācībās skaidrota gan iekšējās pretkorupcijas sistēmas izveidošanas tiesiskā bāze, gan KNAB vadlīniju piemērošana korupcijas risku identificēšanai un pretkorupcijas pasākumu plāna izstrādei. Pretkorupcijas pasākumu plāns ir obligāta prasība publiskas personas institūcijās, tāpēc mācību primārā mērķauditorija ir personas, kas atbildīgas par šo plānu ieviešanu un īstenošanu. Vienlaikus KNAB aicina arī privātā sektora pārstāvjus pievērst uzmanību pretkorupcijas mehānismiem uzņēmuma darbībā, izstrādājot un ieviešot pretkorupcijas pasākumu plānu. Lai veicinātu uzņēmumu informētību par pretkorupcijas plāna izstrādi un ieviešanu, mācību sekundārā mērķauditorija ir privātā sektora pārstāvji. KNAB mācības par korupcijas risku izvērtēšanu un pretkorupcijas...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 28. septembra spriedumā lietā Nr. C33275321 (SKC-368/2023) izteikta atziņa: ja pret valdes locekli ir celta prasība par atrautās peļņas piedziņu, tiesai, nosakot zaudējumu (atrautās peļņas) esību, ir jāapsver, vai lietā ir konstatējami tādi ticami un pietiekami apstākļi, kas ļauj secināt, ka gadījumā, ja valdes loceklis būtu rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, prasībā apgalvotā peļņa noteikti būtu gūta. Pienākums norādīt šādus apstākļus un iespēju robežās tos pierādīt gulstas uz prasītāju. Vispārīgi kapitālsabiedrības interesēs ir noslēgt peļņu nesošus darījumus, un ir sagaidāms, ka valdes loceklis, pārstāvot kapitālsabiedrību darījumu attiecībās, veiks visus saprātīgos pasākumus, lai kapitālsabiedrības vārdā noslēgtie darījumi nestu tai peļņu. Taču tas nenozīmē, ka komersantam vienmēr ir arī reālas izredzes un izdodas noslēgt peļņu nesošus darījumus. Situācijas apraksts Minētajā lietā SIA cēla tiesā prasību pret , lūdzot piedzīt zaudējumus 33 647,52 EUR un likumiskos procentus...

Saeima 19. oktobrī konceptuāli atbalstīja divus Tieslietu ministrijas sagatavotos likumprojektus: grozījumus Civillikumā un grozījumus Notariāta likumā, ar kuriem iecerēts modernizēt mantojuma tiesību regulējumu. Lai likumprojekti stātos spēkā, par tiem Saeimai jālemj vēl divos lasījumos. Likumprojektos iekļautie risinājumi cita starpā paredz pilnveidot mantojuma pieņemšanas sistēmu, padarot to noteiktu un paredzamu, noregulēt mantinieku atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem, pilnveidot regulējumu attiecībā uz kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtību, kā arī citus uzlabojumus. Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka mantinieks turpmāk vienmēr mantos ar ierobežotu atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem, proti, par mantojuma atstājēja parādsaistībām atbildot tikai mantojuma apmērā. Plānots noteikt, ka mantiniekiem vispirms būs jānorēķinās ar nodrošinātajiem kreditoriem un nodokļus administrējošajām iestādēm, ievērojot samērību. Plānots, ka aicinājums mantot (sludinājums) turpmāk attieksies uz visiem mantiniekiem, un gribu pieņemt mantojumu turpmāk varēs izteikt tikai pie notāra, iesniedzot mantojuma iesniegumu. Tāpat paredzēts stiprināt mantinieka pienākumu paust savu gribu pieņemt vai atraidīt mantojumu notāra izsludinātajā termiņā. Ar likumprojektiem iecerēts arī stiprināt...

Ikgadējās tiesību jomai veltītās konferences JUSTĪCIJA 2023. gada tematika būs veltīta uzņēmumu digitalizācijas juridiskajiem aspektiem. Kā norāda tās rīkotāji RMS Forum, pēdējo gadu laikā uzņēmējdarbība digitālajā vidē ir attīstījusies straujāk nekā plānots. Tomēr uzņēmumiem ir vēl plašas turpmākās attīstības iespējas. Paredzams, ka digitalizācijas tempi tikai palielināsies. Tostarp paredzēts, ka no 2025. gada uzņēmumiem Latvijā būs jāizmanto e-rēķini. Konference notiks tiešsaistē 2023. gada 27.oktobrī plkst. 10.00 -13.00. Vairāk informācijas par dalību konferencē var iegūt ŠEIT. Konferences laikā paredzēts diskutēt par to, kā digitalizācija maina uzņēmuma vadītāja un grāmatveža lomu; kā digitalizēt grāmatvedības procesus un vai normatīvais regulējums tam ir atbilstošs; kādi ir personāla dokumentu digitalizācijas juridiskie aspekti; vai elektroniskos pierādījumus var izmantot civilprocesā; kas jāievēro, izmantojot saziņā ar partneriem E-dokumentus un e-parakstu; kādi ir galvenie klupšanas akmeņi un risinājumi finanšu procesu uzlabošanai un manuāla darba samazināšanai; mākslīgais intelekts un ar to saistītie juridiskie jautājumi uzņēmējdarbībā u.tml. jautājumi. Konferencē par šiem uzņēmējdarbībā būtiskajiem...

Lai motivētu parādniekus turpināt gūt legālus ienākumus, vienlaikus paredzot iespēju vērst piedziņu samērīgā apmērā no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmiem maksājumiem arī tad, ja tā nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu, Saeimas Juridiskā komisija 17. oktobrī izskatīšanai Saeimā virzīt grozījumus Civilprocesa likumā. Ar grozījumiem plānots mainīt gan no darba ienākumiem veicamo ieturējumu aprēķināšanas modeli, gan ieturējuma apmēru. Parādsaistības ir nozīmīgs ēnu ekonomiku ietekmējošs faktors. Kā liecina Tieslietu ministrijas rīcībā esošā informācija, aptuveni katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, kas izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi rodas risks, ka šie cilvēki vēlēsies saņemt algu aploksnē. Šobrīd līdz piedzenamā parāda dzēšanai ieturējumus izdara, saglabājot darba samaksu un tai pielīdzināmos maksājumus valstī noteiktās minimālās mēnešalgas vai tās puses apmērā (gadījumā, ja tiek veikta uzturlīdzekļu vai administratīvo sodu piedziņa, kā arī zaudējumu vai kompensāciju piedziņa sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai...

Aizvien vairāk cilvēku sava īpašuma aizsargāšanai izvēlas ierīkot videonovērošanas kameras, tādēļ nereti vēršas Datu valsts inspekcijā, lai noskaidrotu, kādas ir prasības, tās uzstādot. Cilvēki vaicā, vai ir vajadzīga saskaņošana ar Datu valsts inspekciju (DVI), kā ir ar citu īpašumu novērošanu un vai ir jāizliek informatīvās zīmes. Ņemot vērā šīs tēmas aktualitāti, šoreiz DVI skaidro par videonovērošanas veikšanu savā (fiziskas personas) privātīpašumā šaurā mērogā privātām un mājsaimniecības vajadzībām. Datu apstrāde videonovērošanas veidā šaurā jeb mazā mērogā nozīmē sava īpašuma novērošanu tiktāl, kamēr to pastāvīgi neapmeklē trešās personas, piemēram, celtnieki, dārznieki vai bērnu pieskatītāji. Tāpat kameras redzeslokā nenonāk plaša daļa publiskās telpas, ietves, brauktuves, kā arī citi privātīpašumi. Šaura mēroga videonovērošana var ietvert nelielu daļu publiskās telpas, kas atrodas tuvu privātīpašumam, piemēram, zālājs, kas nodala privātīpašumu no gājēju ietves, piebraucamais ceļš. Jārēķinās, ka šī nelielā daļa publiskās telpas nevar būt tāda, kuru novērojot, tiks iegūti videomateriāli, kuros skaidri redzami un identificējami...

Senāta Administratīvo lietu departaments 10. oktobrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atcelts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums atņemt pieteicējai biedrībai „Latvijas Treneru tālākizglītības centrs” sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Senāta spriedums nav pārsūdzams. Izskatāmajā lietā VID pieteicējai biedrībai „Latvijas Treneru tālākizglītības centrs” atņēma sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Apgabaltiesa apmierināja pieteikumu par VID lēmuma atcelšanu. Tiesa atzina, ka nav konstatējams, ka par pieteicējas pamatdarbību ir kļuvusi saimnieciskā darbība ar peļņas gūšanas raksturu. Senātam kasācijas kārtībā bija jānoskaidro, kādos apstākļos biedrības veikta darbība par atlīdzību ir savienojama ar biedrības institūta būtību. Senāts spriedumā atsaucās jau uz iepriekš tiesu praksē nostiprinātu argumentu, ka biedrībai nav liegts papildus tās pamatdarbībai – biedrības statūtos noteikto mērķu īstenošanai – veikt arī saimniecisko darbību, ja vien tā ir saistīta ar biedrības īpašuma izmantošanu un uzturēšanu vai kā citādi vērsta uz biedrības statūtos noteikto mērķu sasniegšanu. Senāts norāda, ka būtisks ir kopskats uz pieteicējas veiktās darbības būtību un minētajā...

Senāta Administratīvo lietu departaments 9. oktobrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta Nr. SKA-171/2023 (A420207819)), ar kuru atstāts spēkā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums un Čehijas komersantam atteikts apstiprināt un atmaksāt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksu. Senāts nodeva lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. VID konstatēja, ka pieteicējam – Čehijas komersantam, kas reģistrējies kā PVN maksātājs Latvijā, – nav tiesību atskaitīt priekšnodokli par preču iegādi, jo neizpildās Pievienotās vērtības nodokļa likuma 92. panta pirmās daļas 1. punkta priekšnoteikums, ka preces ir iegādātas ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai. VID ieskatā, pieteicējs neiesniedza pilnīgu informāciju par preču iegādes darījumu būtību, bet no sniegtās informācijas nav konstatējama tieša un tūlītēja saikne starp deklarētajiem darījumiem un vēlāk veiktiem darījumiem, kas piešķir priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības. Administratīvā apgabaltiesa VID lēmumu atzina par pamatotu. Senātam lietā bija izšķirams, vai Administratīvā apgabaltiesa, pārbaudot VID lēmumu neapstiprināt un neatmaksāt PVN pārmaksu, ir ievērojusi objektīvās izmeklēšanas principu un pienācīgi novērtējusi pierādījumus. Spriedumā norādīts uz...

Valdība 26. septembrī atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2008. gada 4. augusta noteikumos Nr. 618 "Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu", kas paredz mazināt administratīvo slogu potenciālajiem mantiniekiem, atverot mantojuma lietas. Turpmāk potenciālajiem mantiniekiem nebūs jāiesniedz mantojuma lietā mantojuma atstājēja miršanas apliecība, kā arī pierādījumi par mantojuma atstājēja pēdējo deklarēto dzīvesvietu un pierādījumi, kas apstiprina mantošanas iesnieguma iesniedzēja tiesības mantot. Nepieciešamo informāciju zvērināts notārs noskaidros Fizisko personu reģistrā, jo zvērinātiem notāriem ir pieeja šim reģistram, ko zvērināti notāri arī izmanto amata darbību izpildē. Izmaiņas noteikumos saistītas, ar Saeimas Juridiskās komisijas rosināto grozījumu Notariāta likumā, kas Saeimā gala lasījumā pieņemts 2023. gada 7. septembrī un paredz pilnveidot mantojuma lietas atvēršanas kārtību. Ņemot vērā to, ka zvērināts notārs ielūkosies Fizisko personu reģistrā, lai pārliecinātos par mantojuma atstājēja nāves miršanas faktu, līdz ar ko zvērināts notārs vienlaikus varēs arī pārliecināties par mantojuma atstājēja pēdējo deklarēto...

Tiesu administrācija un domnīca Providus Tieslietu padomei prezentēja tiesu klientu aptaujas rezultātus, kas liecina, ka tiesu darbs laikā no 2022. gada līdz 2023. gadam tiek vērtēts pozitīvi, atzinīgi vērtējot gan tiesneša darbu, gan tiesu darbinieku palīdzību un atbalstu tiesas procesa norisē. Visaugstāk novērtēta tiesu darbinieku attieksme un procesa norise tiesas zālē (4,6 balles no 5). Relatīvi zemākais vērtējums ir par to, cik ērti ir iepazīties ar lietas materiāliem (4,3 balles no 5). Atšķirībā no citām sabiedriskās domas aptaujām, kur respondenti izvēlēti izlases kārtā un kuriem pat nav bijusi saskarsme ar tiesu, šī aptauja organizēta tieši mērķauditorijai – tiesu apmeklētājiem, lai noskaidrotu viņu viedokli par tiesu darbu. Aptauju kopumā aizpildīja 991 tiesu klients. Lai gan kopumā tiesu apmeklētāju anketēšana notika veiksmīga, tomēr no dažām tiesām netika saņemta neviena aptaujas anketa. Aptauja notika katrā tiesu apgabalā trīs mēnešus, aptverot visas pirmās un otrās instances tiesas Latvijā. Tiesas darba kvalitāte tika mērīta pēc astoņiem parametriem:...

Iepirkumu uzraudzības birojs sadarbībā ar Konkurences padomi šovasar noslēdza semināru ciklu „Publiskie iepirkumi: Ko ņemt vērā to rīkotājiem?”. Seminārā varēja uzzināt arī par jauno Publisko iepirkumu likuma regulējumu, kas paredz izmaiņas pretendentu izslēgšanas nosacījumos. Semināra atziņas par biežāk sastopamajiem konkurences pārkāpumu gadījumiem iepirkumos, kā arī tipiskākajām pazīmēm, kas var liecināt par aizliegtu vienošanos, varējāt lasīt žurnāla augusta numurā. Pamatprincipi Jaunie kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi izriet no grozījumiem Publisko iepirkumu likuma 42. un 43. pantos, kas stājušies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Grozījumi veikti ar mērķi, lai publiskajos iepirkumos piedalītos tikai godprātīgi pretendenti. Patlaban gan vēl noris iepirkumu procedūras, kas uzsāktas pagājušajā gadā saskaņā ar iepriekš spēkā esošo regulējumu, tāpēc iepirkumu sistēma turpina funkcionēt divās „paralēlās realitātēs”, norādīja Monta Drebeiniece, Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) Tiesību aktu piemērošanas departamenta direktore. Jāņem gan vērā pārejas noteikumos aprakstītās izņēmuma situācijas, piemēram, dinamiskās iepirkumu sistēmas gadījumā vai apakšuzņēmēju nomaiņas gadījumā pat tad, ja līgums noslēgts pērn,...

Senāta Administratīvo lietu departaments, izskatot SIA Julianus Inkasso Latvija kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, nolēma neierosināt lietā kasācijas tiesvedību. Šādu lēmumu (lieta Nr. SKA-464/2023) Senāts pieņēma, atzīstot, ka apgabaltiesas spriedums ir tiesisks un pamatots, un tam nav nozīmes judikatūras veidošanā. Līdz ar to stājas spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru pieteikums par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) 2021. gada 17. februāra lēmuma atcelšanu noraidīts. Ar apgabaltiesas spriedumu atzīts par pamatotu pieteicējai uzliktais pienākums aizliegt negodīgu – maldinošu, profesionālajai rūpībai neatbilstošu un agresīvu – komercpraksi un nepieļaut līdzīga rakstura pārkāpumu izdarīšanu, kā arī pieteicējai piemērotā soda nauda 10 000 eiro apmērā. Senāts lēmumā norāda, ka apgabaltiesa ir pareizi piemērojusi tiesību normas par agresīvu komercpraksi, atzīstot, ka tās īstenošanā izmantotā saskarsme ir bijusi agresīva. Tiesa ir vērtējusi pieteicējas faktisko saziņu ar parādniekiem: īsziņu un elektronisko vēstuļu saturu un biežumu, un secinājusi, ka konkrētās lietas apstākļi liecina gan par neatlaidīgām darbībām, jo izpaudās...