TIESĪBAS

Lai modernizētu mantojuma tiesību regulējumu, otrdien, 29. augustā, Ministru kabinets pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Civillikumā, Notariāta likumā un Kredītreģistru likumā. Likumu grozījumi izstrādāti ar mērķi ieviest skaidrāku mantošanas procesu un nodrošināt savlaicīgu mirušās personas mantas atgriešanos normālā civiltiesiskā apritē. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: “Mantiniekam, pieņemot mantojumu, ir arī jāatbild par mantojuma atstājēja parādiem. Izmaiņas regulējumā paredz, ka no mantinieka nedrīkst paņemt vairāk nekā no mirušā. Proti, tiks ierobežota mantinieka atbildība saņemtās mantojuma vērtības apjomā, atsakoties no pieejas, ka mantinieks par mantojuma atstājēja parādiem atbild ar visu savu mantu. Ierobežojot mantinieku atbildību, plānots, ka tiks veicināta mantinieku pieteikšanās un mantojuma lietu laicīga nokārtošana. Jāatzīmē, ka kopš Civillikuma atjaunošanas nav konceptuāli pārskatīts mantojuma regulējums.” Plānots pilnveidot arī mantojuma pieņemšanas procesu, stiprinot mantinieka pienākumu paust savu gribu, pieņemt vai atraidīt mantojumu notāra izsludinātajā termiņā. Tādā veidā tiks mazinātas situācijas, kad mantinieki novilcina mantojuma pieņemšanu, piemēram, faktiski pārņem mantoto nekustamo īpašumu, tomēr nesakārto dokumentus...

Lai stiprinātu tiesību sistēmu un mazinātu administratīvo slogu tiesību aktu izstrādē, 15. augustā valdība apstiprināja grozījumus Ministru kabineta kārtības rullī. Tādējādi veiktas izmaiņas Ministru kabineta (MK) iesniedzamo dokumentu saskaņošanas procesā, kā arī pilnveidota TAP portāla darbība, tostarp automatizējot procesus efektīvākai uzdevumu izpildei. Jaunie grozījumi optimizē MK iesniedzamo dokumentu saskaņošanas procesu. Pašreizējais MK kārtības ruļļa regulējums paredz ievērojamu projektu klāstu, par kuriem nepieciešams saskaņojums no Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas. Tādējādi palielinās administratīvais slogs, rodas nesamērīgi ilgs saskaņošanas process, kavējas dokumentu virzība uz valdību, veidojas birokrātija. Lai regulējums neradītu lieku noslodzi iepriekš minētajām ministrijām, kā arī veicinātu tiesību sistēmas stiprināšanu un efektīvas valsts pārvaldes veidošanu, līdz ar grozījumiem Tieslietu un Finanšu ministrijas saskaņojums vairs nav nepieciešams par tādiem projektiem, kas neskar ministriju kompetences jomas. Izmantojot TAP portālu, tiks nodrošināts, ka valdībā apstiprinātie plānošanas dokumenti un informatīvie ziņojumi par to īstenošanu būs pieejami vienuviet ar tiesību aktiem, un tos automātiski nosūtīs uz vietni likumi.lv....

Iepirkumu uzraudzības birojs sadarbībā ar Konkurences padomi šovasar noslēdza semināru ciklu „Publiskie iepirkumi: Ko ņemt vērā to rīkotājiem?”. Ieskatu gan biežāk sastopamajos iepirkumu konkurences pārkāpumu gadījumos, gan tipiskākajās pazīmēs, kas var liecināt par aizliegtu vienošanos un kuras pasūtītājam būtu jāpamana, seminārā sniedza Ieva Šmite, Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktore. Aizliegtas vienošanās ir smagākais konkurences tiesību pārkāpums. Tās mēdz būt divu veidu – horizontālas un vertikālas. Horizontālas vienošanās savstarpēji noslēdz konkurenti, veidojot karteļus. Vertikālas vienošanās tiek slēgtas starp tirgus dalībniekiem, kas darbojas dažādos tirgus līmeņos (tāda var būt, piemēram, tālākpārdošanas cenas noteikšana). Taču publisko iepirkumu kontekstā pamatā jārunā par horizontālajām vienošanām, uzsvēra I. Šmite. Piesakoties iepirkumam, pretendenti nedrīkst vienoties par visiem tiem pieteikumu parametriem, ar kuriem normālos apstākļos tiem būtu jākonkurē – par cenu un tās veidošanas nosacījumiem; ražošanas apjomiem un realizāciju; tirgus sadali (var dalīt teritoriju, klientus); iepirkumiem (piedalīšanās/nepiedalīšanās, informācijas apmaiņa par iepirkumu noteikumiem utt.). Par šāda veida pārkāpumiem maksimālais sods...

Senāta Administratīvo lietu departaments apturējis tiesvedību lietā par personas datu izmantošanu un vērsies Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālajiem jautājumiem par Vispārīgās datu aizsardzības regulas interpretāciju. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad Eiropas Savienības Tiesa pieņems nolēmumu sakarā ar šiem jautājumiem. Senāts uzdevis jautājumu Eiropas Savienības Tiesai par Vispārīgās datu aizsardzības regulas 82.panta 1.punkta regulējumu. Šī norma paredz, ka jebkurai personai, kurai regulas pārkāpuma rezultātā ir nodarīts materiāls vai nemateriāls kaitējums, ir tiesības no datu pārziņa vai apstrādātāja saņemt kompensāciju par tai nodarīto kaitējumu. Senāts lūdz Eiropas Savienības Tiesu skaidrot, vai personas datu nelikumīga apstrāde kā šīs regulas pārkāpums pati par sevi var būt personas subjektīvo tiesību uz datu aizsardzību nepamatots aizskārums un personai radīts kaitējums. Tiek lūgts skaidrot arī kompensācijas noteikšanu par kaitējumu. Pirmkārt, tiek jautāts, vai tad, ja nav iespējams atjaunot stāvokli, kāds pastāvēja pirms kaitējuma nodarīšanas, kā vienīgo kompensāciju par nemantisko kaitējumu var noteikt atvainošanos. Otrkārt, vai ir pamats noteikt...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 25. jūlijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas – sabiedrības ar ierobežotu atbildību „NTS” - valdes locekļa pieteikums par Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra lēmuma par sabiedrības izslēgšanu no Komercreģistra, atcelšanu (lieta Nr. SKA-351/2021; A420206121). Saredzot izskatāmo gadījumu kā iespējami netipisku, apgabaltiesai no jauna jāvērtē jautājums par UR lēmuma atcelšanu, izdarot samērīguma apsvērumus. Senāts izbeidza tiesvedību daļā, kas ierosināta pēc līdzpieteicēja – SIA „NTS” pieteikuma par minētā UR lēmuma atcelšanu, jo līdz ar UR lēmumu, sabiedrība zaudē tiesībspēju un nevar būt dalībnieks tiesas procesā. Izskatāmajā lietā ar UR valsts notāra lēmumu sabiedrība izslēgta no komercreģistra, jo noteiktajā termiņā neiesniedza pieteikumu par tās patieso labumu guvēju. Komercreģistrā ierakstītas ziņas par sabiedrības darbības izbeigšanu, izdevumā „Latvijas Vēstnesis” publicēts paziņojums par sabiedrības darbības izbeigšanu, vienlaikus uzaicinot sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas viena mēneša laikā iesniegt pieteikumu par likvidatora iecelšanu. Uzņēmumu reģistrā netika saņemts neviens pieteikums par...

Ikgadējā ziņojumā par tiesiskumu Eiropas Savienībā (EU Justice Scoreboard), ko sagatavojusi Eiropas Komisija (EK), Latvijai uzrādīti labi rādītāji lietu izskatīšanas termiņos un tiesu sistēmas kvalitātes rādītājos, informē Tieslietu ministrija. Lietu izskatīšanas termiņi Latvija ieņem 3. vietu starp Eiropas Savienības (ES) valstīm ar īsāko lietu izskatīšanas termiņu pirmajā tiesu instancē civillietās, komerclietās, administratīvajās lietās un cita veida lietās. Šādā novērtējumā Latviju apsteidz tikai Igaunija un Dānija. Latvijas vidējais rādītājs strīdīgo civillietu un komerclietu izskatīšanā pirmajā instancē – 220 dienas (11. vieta ES). Savukārt vērtējot attiecīgo kategoriju lietu izskatīšanu visās trijās tiesu instancēs, Latvija ieņem 7. vietu starp ES valstīm. Atsevišķi vērtējot administratīvo lietu izskatīšanas termiņu pirmajā tiesu instancē - Latvija ieņem 9. vietu ES, bet, vērtējot izskatīšanas termiņus visās trijās tiesu instancēs - 3. vietā. Latvijā ar korupcijas novēršanu saistītas lietas pirmajā instancē tiek izskatītas aptuveni 200 dienās, kas ierindo Latviju 8. vietā starp ES valstīm. Izteikti...

Raksts ir turpinājums 2023. gada žurnāla janvāra, marta, aprīļa un maija numuros publicētajam aktuālāko Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumu publisko iepirkumu lietās apskatam. Par kvalifikācijas prasībām EST 2023. gada 26. janvāra spriedums lietā C–403/21 Konkrētajā lietā strīds radies saistībā ar Rumānijas līgumslēdzējas iestādes organizētu iepirkumu par tehniski ekonomiskās dokumentācijas izstrādi savienojošā autoceļa posma būvniecības projektam. Pretendents, kura piedāvājums tika novērtēts zemāk nekā citi piedāvājumi, apstrīdēja pārējo pretendentu atbilstību atlases prasībām jeb prasībām, kas nav tieši iekļautas iepirkuma nolikumā, bet izriet no speciālajiem normatīvajiem aktiem, piemēram, vai pretendentus vai to apakšuzņēmējus ir sertificējusi Rumānijas dzelzceļa pārvalde. EST tika uzdots prejudiciālais jautājums, vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (Direktīva 2014/24/ES) 58. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka līgumslēdzēja iestāde kā atlases kritērijus var noteikt pienākumus, kuri izriet no speciālajiem tiesību aktiem, kas ir piemērojami darbībām, kuras var tikt veiktas saistībā ar...

Datu Valsts inspekcija (DVI) skaidro, kādos gadījumos personas (datu subjekta) datu apstrāde sabiedrības interesēs ir tiesiska un iestāde (pārzinis) sev piešķirtās oficiālās pilnvaras īsteno likumīgi. 1 Par sabiedrības interesēm uzskatāma jebkura Eiropas Savienības iedzīvotāja intereses, kas noteiktas normatīvajos aktos. Savukārt piešķirtās oficiālās pilnvaras nozīmē, ka likumdevējs iestādei (pārzinim) dod iespēju pie noteiktiem tiesiskiem apstākļiem izvēles brīvību attiecībā uz personas datu apstrādi. Piemēram, kad iedzīvotājs Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniedz Gada ienākumu deklarāciju, tad VID (pārzinim) ir tiesības saņemt visu nepieciešamo informāciju, kas noteikta Ministru kabineta noteikumos. Turpretim, ja VID veic nodokļu auditu fiziskai personai, tam ir tiesības pieprasīt informāciju, kas ir nepieciešama, lai šo uzdevumu paveiktu. Šādu datu apstrādi iestāde veic, lai nodrošinātu gan sabiedrības intereses, gan arī izpildītu tai likumīgi piešķirtās pilnvaras. Datus apstrādāt var gan privātas, gan publiskas personas, tomēr jāņem vērā fakts, ka visos gadījumos apstrādei ir jābūt likumīgi pamatotai. Ja iestādei ir oficiālas pilnvaras vai tai ir uzdevums,...

Katru gadu Maksātnespējas kontroles dienests valsts budžetā ieskaita vairāk nekā 50 000 eiro, jo personas, kuras iesniedz maksātnespējas procesa pieteikumu juridiskās personas procesā, neizmanto savas tiesības atgūt maksātnespējas procesā iemaksāto depozītu, pat gadījumos, ja ir pamats depozīta atmaksai. Iesniedzot juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ir jāiemaksā depozīts divu minimālo mēnešalgu apmērā. Juridiskās personas maksātnespējas procesa depozīta mērķis ir segt juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas. Iemaksāto depozītu pieteikuma iesniedzējs var saņemt atpakaļ, ņemot vērā divus galvenos nosacījumus: ja tiesa nepasludina maksātnespējas procesu; ja tiesa pasludina maksātnespējas procesu un pie noteiktiem apstākļiem iestājas zemāk norādītie nosacījumi. Ja tiesa nepasludina maksātnespējas procesu, depozītu izmaksā Maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam. Ja depozītu ir iemaksājis parādnieks, to izmaksā parādniekam. Ja depozītu ir iemaksājis kreditors, tad to izmaksā kreditoram. Depozītu var lūgt atmaksāt viena gada laikā pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās. Kā atgūt depozīta atmaksu juridiskās personas maksātnespējas procesā Ja tiesa pasludina maksātnespējas procesu, un depozītu iemaksājis pats parādnieks...

Atgādinām, ka no 1. jūlijā Rēzeknes tiesai tiek pievienota Daugavpils tiesa, vienlaikus mainot tiesas nosaukumu uz "Latgales rajona tiesa". Minētās izmaiņas ir tiesu teritoriālās reformas turpinājums ar mērķi efektivizēt tiesu darbu un samazināt tiesvedības termiņus. Tiesu teritoriālā reforma paredz, ka viena tiesu apgabala ietvaros tiek apvienotas vairāku tiesu darbības teritorijas, juridiski izveidojot vienu lielāku pirmās instances tiesu. Reforma neietekmē jau uzsākto lietu izskatīšanu. Pēc reformas Latgales rajona tiesas pieejamība tiks nodrošināta visās līdzšinējo tiesu atrašanās vietās: Daugavpilī - 18. novembra ielā 37 un Ģimnāzijas ielā 11; Krāslavā – Lāčplēša ielā 19; Preiļos – Talsu ielā 2; Balvos – Bērzpils ielā 7a; Ludzā – Stacijas ielā 44; Rēzeknē – Dārzu ielā 24, tādējādi dodot iedzīvotājiem iespēju iesniegt dokumentus tiesai jebkurā no minētajām Latgales rajona tiesas atrašanās vietām. Latgales apgabaltiesa turpinās darbu Atbrīvošanas alejā 95, Rēzeknē. Latgales rajona tiesu vadīs viens tiesas priekšsēdētājs, tajā būs vienota lietu sadales sistēma un tiesnešu slodžu izlīdzināšana notiks...

Senāta Administratīvo lietu departaments 22.jūnijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva jaunai izskatīšanai lietu par Liepājas valstspilsētas domes aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli pieteicējai, kuras īpašumā atrodas inženierbūves – laukumi. Apgabaltiesa noraidīja pieteikumu par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar kuru Liepājas valstspilsētas domei tiktu uzlikts pienākums samazināt pieteicējai – SIA „CTB” – aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli saistībā ar pieteicējam piederošām inženierbūvēm. Izskatāmajā lietā ir strīds par nekustamā īpašuma nodokli – vai pieteicējas nekustamie īpašumi ir atzīstami par tādām inženierbūvēm, kas nav apliekamas ar nodokli. Proti, vai konkrētie īpašumi, kas ir būvēti kā kraujlaukums, atklāta ceļu būvmateriālu noliktavas laukums un asfalta maisījumu ražotnes produkcijas un izejmateriālu atklātais kravas laukums ir atzīstami par autoceļiem, ielām vai ceļiem likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 3.3 punkta izpratnē un līdz ar to tie nav apliekami ar nekustamā īpašuma nodokli. Senāts konstatēja, ka apgabaltiesa ir kļūdījusies, piešķirot nozīmi tam, ka strīdus objekti pēc būtības neatbilst ielas...

Lai nodrošinātu lietu dalībnieku labāku tiesību aizsardzību, Augstākā tiesa ir izstrādājusi ieteikumus kasācijas sūdzības sagatavošanā. Tiesvedība Senātā notiek, pārbaudot kasācijas sūdzībā izklāstītos argumentus, tādēļ svarīgi, lai tā būtu kvalitatīva. Lietu izskatīšanas statistika uzrāda, ka atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību tiek vidēji 70% gadījumu. Tātad salīdzinoši lielā skaitā lietu senatoru kolēģija secinājusi, ka vai nu kasācijas sūdzība vispār neatbilst likumā izvirzītajām prasībām, vai sūdzībā vai protestā norādītajos tiesību normu piemērošanas jautājumos ir izveidojusies Senāta judikatūra un pārsūdzētais nolēmums tai atbilst, vai arī, izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, nerodas šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes judikatūras veidošanā. Lielais atteikumu skaits apgrūtina Senāta darbu, taču galvenais – nekvalitatīva kasācijas sūdzība apdraud personu tiesību aizsardzību. “Tāpēc ir tapušas vadlīnijas, lai galvenokārt lietas dalībnieki, bet arī to juridiskās palīdzības sniedzēji varētu iepazīties ar to, no kā sastāv kasācijas sūdzība, kam tur obligāti jābūt, kā to strukturēt, kā formulēt lūgumus. Ja kasācijas sūdzība būs...

Saeimas Juridiskā komisija 20. jūnijā konceptuāli atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos un 15. jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē izskatītos grozījumus Notariāta likumā. Ar tiem iecerēts efektivizēt kārtību, kādā zvērināts notārs noskaidro miršanas un radniecības faktu mantojuma lietās, un atvieglot potenciālajiem mantiniekiem pienākumu iesniegt noteikta veida dokumentus. Tāpat likumprojektā tiek precizēta kreditoru pretenziju pieteikšanas kārtība un regulējums attiecībā uz mantojuma dalīšanu. Lai nodrošinātu mantojuma lietā tiesīgo kreditoru tiesības noskaidrot mantojuma atstājēja saistību un tiesību pārņēmējus, ja tie neizņem mantojuma apliecības, paredzēts noteikt tiesīgajiem kreditoriem tādas pašas tiesības iegūt ziņas par mantiniekiem, kādas jau likumā ir noteiktas nodokļus administrējošajām iestādēm. Kreditoriem, piesakot kreditora pretenziju, būs jānorāda plašāks ziņu apjoms. Savukārt par mantojuma atstājēja kreditoru prasījumiem, kas ir nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, mantiniekus informēs notārs. Paredzēts, ka mantojuma apliecībā turpmāk iekļaus arī ziņas par kreditoru prasījumiem. Bet gadījumos, ja mantinieki pirms mantojuma apliecības izņemšanas nebūs vienojušies citādi, mantojuma apliecība kalpos par pamatu, lai sadalītu mantojumā ietilpstošas...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments izskatījis lietu (SKA-1/2023 (A420255417)) par Lauku atbalsta dienesta (LAD) neapstiprinātu projektu, ko 2016. gadā SIA Druvnieks (turpmāk - pieteicēja) iesniedza pretendēšanai uz atbalstu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam 4. pasākuma „Investīcijas materiālajos aktīvos” ietvaros. Senāts, atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas atziņām lietā "SIA Druvnieks pret Lauku atbalsta dienestu", atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai. Situācijas apraksts Izskatāmajā lietā bija strīds, vai pieteicējas projekta iesniegums atbilda atbalsta saņemšanas priekšnoteikumiem un vai LAD pamatoti noraidīja pieteicējas projekta iesniegumu. Kā savā spriedumā iepriekš norādījusi Administratīvā apgabaltiesa, pieteicēja ir atzīstama par saistītu uzņēmumu ar SIA Dižcildi, jo abu uzņēmumu kapitāla daļu turētājs ir viena un tā pati persona. Lai gan pieteicēja projekta iesniegumu iesniedza laikā, kad SIA Dižcildi bija pasludināta par maksātnespējīgu, būtisks ir fakts, ka pieteicēja tika nodibināta tad, kad SIA Dižcildi jau bija parādsaistības, kuras varēja būt šķērslis...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 14. jūnijā apturēja tiesvedību lietā par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieteicējai SIA Baltic Container Terminal noteikto muitas parādu, lai vērstos ar prejudiciāliem jautājumiem Eiropas Savienības Tiesā (lieta Nr. SKA-192/2023 (A420242519)). Izskatāmajā lietā VID Muitas pārvalde bija konstatējusi, ka Rīgas brīvostas brīvajā zonā novietotās un brīvās zonas uzskaitē ņemtās preces, kas ievestas ar jūras transportu konteineros, ir izvestas no brīvās zonas bez nākamās muitas procedūras piemērošanas un īpašā procedūra – uzglabāšana brīvajā zonā – nav pabeigta. Ņemot vērā minēto, VID Muitas pārvalde secināja, ka faktiski strīdus preces ir izņemtas no muitas uzraudzības, kā rezultātā pieteicējai SIA Baltic Container Terminal ir radies muitas parāds. Lietā izšķirams jautājums, vai pieteicējai, izdodot preces pārvadātājam saskaņā ar iesniegtajām preču pavadzīmēm, uz kurām bija atzīme par muitas preču statusu – Savienības preces, muitas amatpersonas paraksts un muitas kontroles punkta zīmogs, bija tiesības paļauties uz to, ka precēm ir piemērota nākamā muitas procedūra...