TIESĪBAS

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 2023. gada 17. maijā atteicis ierosināt kasācijas tiesvedību trīs lietās (Lietas Nr. SKC-324/2023; Nr. SKC-183/2023 un Nr. SKC-467/2023), kurās tiesa pārsūdzētajos spriedumos vērtējusi apstākļus par darbinieku atstādināšanu no darba, piemērojot Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojuma Nr. 720 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” noteikumus. Tas nozīmē, ka šajās lietās stājušies spēkā apgabaltiesu spriedumi, kuros cita starpā noraidīti prasījumi, ar kuriem darbinieki lūdza atzīt par spēkā neesošiem darba devēju rīkojumus par atstādināšanu vai dīkstāves noteikšanu. Vienā no lietām atteikums kasācijas tiesvedības ierosināšanai pamatots ar to, ka gan darba devējas kasācijas sūdzība (jautājumā par darbinieka tiesībām uzteikt darba līgumu), gan darbinieka pretsūdzība (jautājumā par atstādināšanu no darba) pēc būtības ir vērstas uz pierādījumu un lietas apstākļu izvērtēšanu no jauna, kas neietilpst kasācijas instances tiesas kompetencē. Savukārt divās pārējās lietās Senāta lēmumos sniegts skaidrojums, ka, Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojuma Nr. 720 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” noteikums, ar...

Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departaments 17. maijā, izskatot divu apsūdzēto un vienas apsūdzētās personas aizstāvja kasācijas sūdzības, atstāja negrozītu Vidzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi trīs lietā apsūdzētie atzīti par vainīgiem un sodīti par policista fiktīvu nodarbināšanu (lieta Nr. SKK-40/2023 (16870001412)). Ar minēto spriedumu viens apsūdzētais atzīts par vainīgu 13 414,89 eiro izkrāpšanā no Iekšlietu ministrijas Valsts policijas budžeta un sodīts ar naudas sodu 5000 eiro apmērā, savukārt bijušās Daugavpils iecirkņa Kārtības policijas amatpersonas par minētā noziedzīgā nodarījuma atbalstīšanu atzītas par vainīgām krāpšanas atbalstīšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un sodītas ar naudas sodu 6000 eiro un 3500 eiro apmērā. No visiem trim apsūdzētajiem solidāri valsts labā piedzīta mantiskā kaitējuma kompensācija 13 414,89 eiro. Senāts atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas konstatēto, ka policijas amatpersonas, apzināti veicinot un slēpjot fiktīvi nodarbinātās personas noziedzīgās darbības, pārkāpa Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā noteiktos pamatprincipus, radot būtisku kaitējumu valsts varai un pārvaldes kārtībai, kā...

Pēc Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iniciatīvas Saeima 11. maijā otrajā steidzamajā lasījumā pieņēma grozījumus Teritorijas attīstības un plānošanas likumā, tādējādi būtiski pašvaldībām samazinot administratīvo slogu saistībā ar detālplānojumu izvērtēšanu un apstiprināšanu. Tas ir rezultāts sekmīgām LPS un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ikgadējām sarunām, pēc kurām ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka atbalstu LPS darbam pāris nedēļu laikā ir pieņemts pozitīvs lēmums Saeimā. Saeima lēma svītrot prasību, ka pašvaldībām salīdzinoši īsā termiņā jāpārskata ar saistošajiem noteikumiem apstiprinātie detālplānojumi, saistošie noteikumi jāatceļ, un detālplānojumi, kuru īstenošana ir uzsākta vai plānota uzsākt, no jauna jāapstiprina ar vispārīgo administratīvo aktu un jānoslēdz administratīvais līgums par detālplānojuma īstenošanu. Minētā likuma prasība tapa 2021. gadā, nosakot, ka līdz šī gada 1. jūnijam pašvaldības normatīvajā aktā par teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi noteiktajā kārtībā nodrošina minētās normas īstenošanu, neapzinoties nepieciešamo darba apjomu un pārskatāmo detālplānojumu skaitu, kas joprojām ir vismaz 2000 detālplānojumu visās...

Žurnāla 2023. gada janvāra, marta un aprīļa numurā publicētā apskata turpinājums par aktuālākajiem Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumiem publisko iepirkumu lietās. Par informācijas aizsardzību EST 2022. gada 17. novembra spriedums lietā C–54/21 Polijas līgumslēdzēja iestāde rīkoja iepirkuma procedūru, lai izstrādātu projektus par noteiktu upju baseinu apgabalu vides pārvaldību Polijā. Pretendents, kas iesniedza zemāku cenu nekā iepirkuma uzvarētājs, apstrīdēja līgumslēdzējiestādes lēmumu, jo līgumslēdzējiestāde nav izpaudusi informāciju saistībā ar citu pretendentu piedāvājumiem, proti, agrāk sniegto pakalpojumu sarakstu, personas, kuras līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas gadījumā tiktu deleģētas līguma izpildei, informāciju par apakšuzņēmējiem vai citām personām, kuras nodod resursus, un projektu izstrādes koncepciju un līguma izpildes veida aprakstu. Savukārt līgumslēdzējiestāde uzskatīja, ka šāda informācija ir konfidenciāla un nav izsniedzama citiem pretendentiem. No EST spriedumā paustajiem secinājumiem izriet, ka līgumslēdzējām iestādēm ir jāaizsargā arī tāda informācija, kurai, lai gan uz to nav attiecināms komercnoslēpuma jēdziens, tomēr ir jābūt nepieejamai, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014....

Latvijas republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 8. maijā, rīcības sēdē izskatot akciju sabiedrības „Nordeka” kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2023. gada 2. marta spriedumu (lieta Nr. SKA-671/2023 (A420235522)), nolēma atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību lietā. Šādu lēmumu Senāts pieņēma, jo kasācijas sūdzībā nebija norādīti tādi argumenti, kas pamatotu tiesas pieļautu kļūdu lietas izskatīšanā. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Administratīvās rajona tiesas spriedums, ar kuru apmierināts pieteicēju – akciju sabiedrības „CATA” un sabiedrības ar ierobežotu atbildību „TUKUMA AUTO” – pieteikums un par spēkā neesošām atzītas starp valsts SIA „Autotransporta direkcija” un AS „Nordeka” noslēgtās vienošanās par grozījumiem iepirkumu līgumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīkla daļā „Cēsis” un tīkla daļā „Limbaži, Sigulda”. Ar Administratīvās rajona tiesas spriedumu arī izbeigta tiesvedība daļā par SIA „TUKUMA AUTO” pieteikumu par noslēgto iepirkuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem. Senatoru kolēģija lēmumā norādīja, ka publiskajos iepirkumos ir svarīgi pēc iespējas saglabāt spēkā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina iedzīvotājus uzmanīties no krāpnieku īsziņām un e-pastiem, kas rakstīti it kā VID vārdā. VID atgādina – visu informāciju, ko VID sūta, iespējams apskatīt Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). VID iedzīvotājiem nekad nesūta īsziņas. Savukārt e-pastā iedzīvotāji saņem tikai paziņojumus par informāciju, kas pieejama EDS, turklāt šajā paziņojumā ir saite uz EDS eds.vid.gov.lv. Pēdējā laikā VID vērsušies vairāki iedzīvotāji, kas saņēmuši e-pastu vai īsziņu no krāpniekiem. Krāpnieki uzdodas par VID un aicina veikt noteiktas darbības saistībā ar nodokļu atmaksu. Krāpnieku mērķis, visticamāk, ir iegūt cilvēku bankas konta piekļuves datus, tāpēc VID aicina iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem. Kā atpazīt, ka saņemtā ziņa ir krāpnieciska: ja saņemta īsziņa it kā no VID, tad tā ir krāpnieciska. VID iedzīvotājiem nekad nesūta īsziņas; ja saņemta īsziņa no savas vai jebkuras citas bankas par nodokļu atmaksu, tad tā ir krāpnieciska. VID nodokļus atmaksā uz iedzīvotāju EDS norādīto kontu, bankām šajā procesā nav jāiesaistās un...

Interešu pārstāvības atklātības likums stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī. Ministru kabinetam līdz 2023. gada 1. septembrim ir jāizstrādā noteikumi, kā praktiski darbosies un tiks nodrošināta atklāta interešu pārstāvība (saukta arī par lobēšanu - redakcijas piezīme), jānosaka reģistrā ierakstāmās interešu pārstāvības jomas, kā arī citas interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā publicējamās ziņas, to publicēšanas apjoms un deklarēšanas sistēmas lietošanas kārtība. Lai nodrošinātu iesaistīto pušu gaidām un vajadzībām atbilstoša normatīvā un tehniskā risinājuma izstrādi, kas sniedz atbildes uz pašlaik identificētajiem neskaidrajiem jautājumiem, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru un Valsts kanceleju organizētā darbnīca “Interešu pārstāvības atklātības likuma piemērošana – ko un kā ietvert sistēmās?”. Darbnīcas ietvaros valsts pārvaldes un politisko partiju pārstāvji un eksperti no Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas, Uzņēmumu reģistra, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS un Sabiedrības par atklātību...

Satversmes tiesa 3. maijā nosprieda, ka Latvijas Republikas Satversmei neatbilst norma, kas atkārtotā nodokļu pārkāpuma lietā liek uzskatīt personu par vainīgu iepriekšējā nodokļu pārkāpuma izdarīšanā, lai gan lēmums par šo nodokļu pārkāpumu ir pārsūdzēts tiesā un tiesas spriedums par to vēl nav stājies spēkā. Atgādinām, ka Satversmes tiesas 1. kolēģija 2022. gada 14. jūnijā ierosināja lietu „Par likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.4 panta otrās daļas 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam”. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.4 panta otrā daļa noteic: „Atkārtotais nodokļu pārkāpums ir nodokļu pārkāpums, kas atbilst šādām pazīmēm: 1) iepriekšējais nodokļu pārkāpums ir konstatēts nodokļu revīzijas (audita) laikā, kas ir pabeigta, un šis nodokļu pārkāpums ir izdarīts ne vēlāk kā triju gadu laikā no atkārtota nodokļu pārkāpuma izdarīšanas brīža; 2) lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, ar kuru nodokļu maksātājs saukts pie šā likuma 32. pantā noteiktās atbildības par iepriekšējo nodokļu pārkāpumu, ir stājies...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 28. aprīlī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesa spriedumu (lieta Nr. SKA-234/2023 (A420231320)), ar kuru noraidīts pieteikums par slimības pabalsta piešķiršanu. Senāts atzina par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka pieteicējs nebija pakļauts slimības apdrošināšanai, kā arī slimības dēļ viņš nebija zaudējis ienākumus. Izskatāmajā lietā pieteicēja darba ņēmēja statuss bija reģistrēts kā kapitālsabiedrības valdes loceklim un viņš savus pienākumus kapitālsabiedrībā veica bez atlīdzības. Administratīvā apgabaltiesa, tāpat kā Administratīvā rajona tiesa secināja, ka pieteicējs ilgstoši līdz 2019. gada decembrim kā darba ņēmējs bija pakļauts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, bet, sākot no 2019. gada decembra, pieteicēja darba ņēmēja statuss reģistrēts kā kapitālsabiedrības valdes loceklim atbilstoši likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1. panta 2. punkta „m” apakšpunktam. Minētais nozīmē, ka pieteicējs kopš 2019. gada decembra bija pakļauts pensiju apdrošināšanai, veselības apdrošināšanai un invaliditātes apdrošināšanai, bet nebija pakļauts slimības apdrošināšanai. Līdz ar to brīdī, kad iestājās apdrošināšanas gadījums (2020. gada 17. martā), pieteicējs nebija...

Satversmes tiesa 2. maijā nosprieda (spriedums lietā Nr. 2022-02-01), ka apstrīdētajās normās regulētās zemes lietošanas tiesības, kas aizstāja līdz tam pastāvējušo zemes piespiedu nomu, ir atzīstamas par Satversmei atbilstošām. Savukārt apstrīdētajās normās noteiktā zemes lietošanas maksa neatbilst Satversmē garantētajām tiesībām uz īpašumu un tiesiskās paļāvības aizsardzības principam. Apstrīdētās normas: Likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta pirmā daļa paredz: „Ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu, līdz būves apvienošanai vienā īpašumā ar zemi būves īpašniekam uz likuma pamata ir lietošanas tiesības uz zemi, ciktāl tās nepieciešamas īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi. Šāds likumisko lietošanas tiesību aprobežojums ir reālservitūts par labu būvei, kas ir patstāvīgs īpašuma tiesību objekts, un lietošanas tiesībām ir piemērojami Civillikuma noteikumi par reālservitūtu, ciktāl šis likums nenosaka citādi.” Satversmes tiesā...

Tieslietu padome 28. aprīlī lēma rajona (pilsētas) tiesās ieviest lietu sarežģītības pakāpes noteikšanas jeb „lietu svēršanas” modeli, kas tiks izmantots noslodzes analīzei un monitoringam pirmās instances tiesās Latvijā, kā arī resursu un vakanču plānošanai tiesu sistēmā. „Lietu svēršanas” modelis paredz novērtēt lietu sarežģītības pakāpi punktos. Tiesu administrācija veiks Tiesu informācijas sistēmas tehnisko pielāgošanu, lai nodrošinātu modeļa praktisku izmantošanu tiesās. Modeli izstrādāja Tiesu administrācijas izveidotā Tiesu efektivitātes stiprināšanas darba grupa. Tieslietu padome 19. maijā rīkos Latvijas tiesnešu konferences „Tiesības uz taisnīgu tiesu: tiesu instanču mijiedarbība”, par tās vadītāju izvēlēta Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Ilze Celmiņa.

Sertificētu mediatoru padome no 24. līdz 28. aprīlim organizē Mediācijas dienas 2023. Šogad Mediācijas dienu ietvaros notiks vairāki pasākumi, kuru mērķis ir veicināt izpratni un informētību par mediāciju, mediācijas kā alternatīvas metodes tiesai konfliktu risināšanā pieejamību un izmantošanu. Mediācija ir strīdu risināšanas veids, kas ir balstīts uz sadarbību un cieņpilnu komunikāciju, ļaujot izprast strīdā iesaistīto pušu kopīgās intereses un vērtības un rast abpusēji pieņemamu konflikta risinājumu. Bezmaksas sertificētu mediatoru konsultācijas paredzētas par mediācijas izmantošanu konkrētu strīdu risināšanai. Par konsultācijas laiku un vietu jāvienojas ar katru sertificētu mediatoru atsevišķi, iespējamas arī attālinātās konsultācijas. Sertificētu mediatoru-konsultantu saraksts pieejams šeit. Sertificēti mediatori izbrauks arī uz dažādiem Latvijas reģioniem, lai sniegtu konsultācijas par mediāciju pašvaldību sociālo dienestu, bāriņtiesu pārstāvjiem un pašvaldību iedzīvotājiem. Sertificētie mediatori tiksies gan ar izglītības iestāžu skolotājiem, bērniem un vecākiem, lai caur zināšanu papildināšanu un prasmju treniņiem veicinātu mediācijas prasmju pielietojumu ikdienas strīdu risināšanā. Sertificētu mediatoru konsultāciju tālrunis darba dienās ikvienam interesentam: 28...

Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departaments 18. aprīlī atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu daļā par apsūdzētajam – bijušajam VAS Latvijas Dzelzceļš Rīgas ceļu distances galvenajam grāmatvedim – noteikto sodu (Lieta Nr. SKK-50/2023 (11840004108)). Lieta šajā daļā nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pārējā daļā, proti, daļā, ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu viņam uzrādītajā apsūdzībā par krāpšanu lielā apmērā un piesavināšanos lielā apmērā, kā arī daļā, ar kuru no apsūdzētā cietušā VAS Latvijas Dzelzceļš labā piedzīta tiesas noteiktā mantiskā kaitējuma kompensācija 331 022,11 eiro apmērā, spriedums stājies spēkā. Izskatāmajā lietā apsūdzētajam apsūdzība celta par to, ka viņš, būdams ilggadējs VAS Latvijas Dzelzceļš grāmatvedis, izmantojot viltotus parakstus, 10 gadu garumā izņēmis naudu no uzņēmuma kontiem, kā arī piesavinājies uzņēmuma naudu, apmaksājot savus rēķinus par tūrisma un atpūtas firmu pakalpojumiem, pirkumiem veikalos un automašīnu līzingu. Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2021. gada 11. maija spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 2...

Senāta Administratīvo lietu departaments 5. aprīlī apturēja tiesvedību personas strīdā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru par atteikumu piešķirt valsts vecuma pensiju. Senāts konstatēja, ka pieteicējai, kurai ir Latvijas pilsonība un Latvijā uzkrāts apdrošināšanas stāžs, ir liegtas tiesības uz Latvijas valsts vecuma pensiju tikai tādēļ, ka viņas pastāvīgā dzīvesvieta pensijas pieprasīšanas brīdī nav Latvija. Izskatāmajā lietā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pieteicējai, kurai ir Latvijas pilsonība un Latvijā uzkrāts sociālās apdrošināšanas stāžs, bet kura dzīvo ASV, atteica piešķirt pensiju, jo viņa nedzīvo Latvijā. Senāts uzskata, ka lietā piemērojamais tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru tiesības uz valsts vecuma pensiju ir atkarīgas no personas dzīvesvietas pensijas pieprasīšanas brīdī, neatbilst Satversmei. Senāta ieskatā likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, nav ievērojis Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietverto tiesiskās vienlīdzības principu, jo ir bez objektīva un saprātīga pamata pieņēmis regulējumu, kas paredz atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Proti, Senāts uzskata, ka tiesiskās vienlīdzības principam...

Tieslietu ministrija (TM) sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru (UR) veica izvērtējumu par patieso labuma guvēju (PLG) reģistra pieejamības ikvienai personai tiesisko regulējumu, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (EST) 22.11.2022. sprieduma atziņas. TM eksperti, izvērtējot EST spriedumā norādīto un Latvijas nacionālo regulējumu, secinājuši, ka nav pamata mainīt līdzšinējo pieeju, nodrošinot ziņu par patiesajiem labuma guvējiem (PLG) pieejamību ikvienam sabiedrības loceklim bez nepieciešamības pierādīt tā leģitīmo interesi. Attiecīgi UR prakse nemainās - informācijas pieejamība par juridisko personu faktiskajiem īpašniekiem tiek nodrošināta līdzšinējā apjomā, tas ir, UR informācijas tīmekļvietnē https://info.ur.gov.lv, pakalpojumā “sistēma sistēmā” (API servisos), un tiek nodota UR informācijas atkalizmantotājiem. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: “Eiropas Savienības Tiesas spriedums ir ļoti būtisks, jo vērtē privātās dzīves neaizskaramību saistībā ar datu publisku pieejamību. Ieviešot šo spriedumu, Latvijai ir svarīgi nodrošināt plašu informācijas pieejamību par patiesajiem labuma guvējiem ikvienai personai, lai būtu skaidrība par to, kas tad kontrolē konkrēto juridisko personu. Šāda informācijas atklātība veicina tiesisku uzņēmējdarbības...