TIESĪBAS

Būtiskākās izmaiņas likumos un Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas stāsies spēkā 2023. gada sākumā. Labklājība un sociālā joma No 1. janvāra minimālā alga Latvijā būs 620 eiro mēnesī (salīdzinājumam – šogad un 2021.gadā tā bija 500 eiro apmērā). Palielināsies arī pirmsskolas izglītības pedagogu atlīdzība – zemākā samaksa par darba algas likmi augs par 100 eiro – no 970 eiro uz 1070 eiro. Tādējādi turpinās sarukt bērnudārzu pedagogu darba samaksas atšķirība salīdzinājumā ar atalgojumu pārējās izglītības pakāpēs. Palielinās vecāku pabalsta apmēru strādājošiem vecāku pabalsta saņēmējiem. Ja vecāku pabalsta saņēmējs turpina strādāt un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, šai personai izmaksā daļu no aprēķinātā pabalsta. Pašreiz tie ir 30%, savukārt no 2023. gada 1. janvāra tie būs 50% no aprēķinātā pabalsta. Arī 2023. gadā saglabāsies likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumos noteiktais iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) režīms autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem. Tas nozīmē, ka līdz 2023. gada 31. decembrim autoratlīdzību saņēmējiem, kuriem autoratlīdzību izmaksā ienākuma...

Satversmes tiesa 22. decembrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022‑09‑01 “Par Sodu reģistra likuma 23. panta 1. punkta, ciktāl tas attiecas uz ziņām par attaisnoto personu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam”. Apstrīdētā norma Atbilstoši Sodu reģistra likuma 23. panta 1. punktam Sodu reģistra arhīva datubāzē glabā ziņas par personu, kurai dzēsta vai noņemta sodāmība, personu, pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts, attaisnoto personu, personu, kurai piemērotais audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis ir izpildīts, personu, kurai piemērotais medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis ir atcelts, – gadu pēc tam, kad no Iedzīvotāju reģistra saņemtas ziņas par personas nāvi, bet ne ilgāk kā 100 gadus pēc personas dzimšanas. Augstāka juridiska spēka norma Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 96. pants: “Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvās rajona tiesas izskatīšanā ir administratīvā lieta, kas ierosināta pēc kriminālprocesa ietvaros attaisnotas personas pieteikuma. Attaisnotā persona lūdz...

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un sabiedriskai apspriešanai līdz 2023. gada 6. janvārim nodevusi priekšlikumu jaunam atbalsta pasākumam – aizdevumam daudzdzīvokļu mājai noteiktās atsavināmās zemes izpirkšanai jeb atsavināšanas cenas samaksai. To paredz rosinātie grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr.481 “Atbalsta programmas nosacījumi būvdarbiem daudzdzīvokļu mājās un to teritoriju labiekārtošanai” Plānots, ka aizdevums dzīvokļu īpašniekiem būs pieejams 2023. gada pirmā ceturkšņa beigās. Atbalsta pasākums izstrādāts ar mērķi veicināt finansējuma pieejamību tiem dzīvojamo māju īpašniekiem (dzīvokļu īpašniekiem), kuri vēlas izmantot Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā (kas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī) nostiprināto mehānismu, lai izbeigtu piespiedu dalīto īpašumu ar zemes īpašnieku vai īpašniekiem, bet kuriem nav pieejami savi brīvi finanšu līdzekļi attiecīgās atsavināšanas cenas daļas samaksai un kuri neatbilst komercbanku kreditēšanas politikai. Proti, paredzēts, ka uz aizdevumu varēs pretendēt tikai tās daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku kopības, kuras izmantos šajā likumā paredzēto atsavināšanas tiesību un izpirks atsavināmo zemi minētajā...

Senāta Administratīvo lietu departaments 22. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Valsts ieņēmumu dienestam (VID) uzlikts pienākums izdot jaunu administratīvo aktu, proti, aprēķināt pieteicējai iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par ienākumu no kapitāla jeb nekustamā īpašuma pārdošanas. Izskatāmajā lietā bija izšķirami jautājumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (nodokļa no kapitāla pieauguma) aprēķināšanu apstākļos, kad persona ir atsavinājusi (uzdāvinājusi) nekustamo īpašumu, bet pēc tam to atguvusi ar atcēlēju līgumu, kam savukārt sekojusi ienākuma gūšana, atkārtoti īpašumu atsavinot (pārdodot). Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu, kurā pārsūdzēts VID lēmums par IIN aprēķinu, piekrita VID viedoklim, ka īpašuma tiesību ilgums ir saistāms ar brīdi, kad persona atguva īpašumu ar atcēlēju līgumu, jo atcēlējs līgums atbilstoši Civillikuma 1865. pantam rada jaunu prasījumu. Tomēr apgabaltiesa nepiekrita VID viedoklim, ka īpašuma iegādes vērtība ir nosakāma atbilstoši vērtībai, par kādu persona īpašumu sākotnēji ieguvusi. Apgabaltiesa pēc analoģijas piemēroja likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9 panta 7.3 daļas 2. punktu, kas paredz, ka...

Valsts sekretāru sanāksmē 15. decembrī starpministriju saskaņošanai izsludināts Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Civillikumā", kas paredz modernizēt un pilnveidot Civillikuma otrās daļas "Mantojuma tiesības" regulējumu. Vienlaikus izsludināts arī likumprojekts "Grozījumi Notariāta likumā", kura mērķis ir salāgot Notariāta likuma regulējumu ar piedāvāto Civillikuma regulējumu. Kā norādīts Civillikumā izmaiņas rosinošajā likumprojekta anotācijā, atbilstoši darba grupas atbalstītajam konceptam, tiek ieviesti šādi jauninājumi pastāvošās mantojuma pieņemšanas sistēmas ietvaros: mantojumu var pieņemt (paust gribu) noteikti – iesniedzot mantojuma iesniegumu notāram vai klusējot (ar faktisko valdījumu); visiem mantiniekiem ir pienākums pārtraukt klusēšanu, ja mantojuma lieta tiek uzsākta pie notāra (proti, mantojumu var pieņemt arī caur faktisko valdījumu (klusējot), bet, ja cits mantinieks vai ieinteresētā persona, piemēram, mantojuma atstājēja kreditors, pēc tam uzsāk mantojuma lietu, mantiniekiem, kas agrāk pieņēmuši mantojumu ar faktisko valdījumu (klusējot), jāpārtrauc klusēšana un sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā jāpiesaka savas tiesības zvērinātam notāram, pretējā gadījumā termiņā nepieteiktās un arī iepriekš...

Minimālās algas palielināšanās no 2023. gada 1. janvāra no 500 eiro uz 620 eiro ietekmēs vairākus maksātnespējas procesa aspektus – palielināsies iemaksājamais depozīts, kreditoriem novirzāmo līdzekļu apjoms fiziskās personas maksātnespējas procesā un no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksājamā summa maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem, informē Maksātnespējas kontroles dienests. Depozīts iemaksājams gan juridiskās, gan fiziskās personas maksātnespējas procesā divu minimālo mēnešalgu apmērā, līdz ar to līdzšinējo 1000 eiro vietā pieteikuma iesniedzējam būs jāmaksā 1240 eiro. Juridiskās personas maksātnespējas procesā depozīts tiek iemaksāts, lai segtu procesa izmaksas, ja parādniekam nav mantas vai tās apmērs ir mazāks par depozīta apmēru un kreditori nav izlēmuši izmantot citu finansēšanas avotu.1 Savukārt fiziskās personas maksātnespējas procesā ‑ lai segtu administratora atlīdzību.2 Minimālās algas palielināšanās nozīmē arī, ka parādniekam fiziskās personas maksātnespējas procesā (saistību dzēšanas procedūras laikā) būs jānovirza proporcionāli lielāka summa kreditoru prasījumu apmierināšanai.3 Vienlaikus atbilstoši šobrīd pastāvošajai praksei, mainoties minimālajai algai, parādniekam nav jāveic saistību dzēšanas plāna grozījumi, pretējā...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 1. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva jaunai izskatīšanai pieteicēja strīdu ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par attaisnojamiem izdevumiem (lieta Nr. SKA-72/2022 (A420329817)). Senātam lietā bija izšķirams jautājums: vai izdevumi, kas radušies sakarā ar pamatizglītības iegūšanu privātajā izglītības iestādē, ir atzīstami par attaisnotajiem izdevumiem un vai par tiem ir samazināms ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamais ienākums. Senāts spriedumā norādījis, ka apstākļos, kad valsts ikvienam ir garantējusi un nodrošinājusi vispārējās izglītības iegūšanu bez maksas, atteikšanās no bezmaksas vispārējās izglītības iegūšanas un tās iegūšana par maksu ir pašas personas izvēle un atbildība. Senāts spriedumā analizējis tiesību normas un atzinis par pamatotu VID kasācijas sūdzības argumentu, ka likumdevējam nav bijis mērķa attaisnotajos izdevumos ietvert ar vispārējās izglītības, tātad arī ar pamatizglītības iegūšanu saistītos izdevumus. Vienlaikus Senāts atzinis, ka Ministru kabineta 2001. gada 31. jūlija noteikumu Nr. 336 „Par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem” 1.1.1. apakšpunkta...

Satversmes tiesas 3. kolēģija 29. novembrī ierosināja lietu “Par Kriminālprocesa likuma 124. panta sestās daļas un 126. panta 3.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam un otrajam teikumam”. Apstrīdētās normas Kriminālprocesa likuma 124. panta sestā daļa nosaka: “Kriminālprocesā un procesā par noziedzīgi iegūtu mantu pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi attiecībā uz mantas noziedzīgo izcelsmi uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme.” Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 126. panta 3.1 daļu, ja kriminālprocesā iesaistītā persona apgalvo, ka manta nav uzskatāma par noziedzīgi iegūtu, pienākums pierādīt attiecīgās mantas izcelsmes likumību ir šai personai. Ja persona noteiktā termiņā nesniedz ticamas ziņas par mantas izcelsmes likumību, šai personai tiek liegta iespēja saņemt atlīdzību par kaitējumu, kas tai nodarīts saistībā ar kriminālprocesā noteiktajiem ierobežojumiem rīkoties ar šo mantu.” Augstāka juridiskā spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmais un otrais teikums: “Ikviens var aizstāvēt...

Augstākās tiesas rosinātie grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas Saeimā gala lasījumā pieņemti 2022. gada 6. oktobrī, stājās spēkā 3. novembrī. Tie paredz, ka turpmāk lietas Senāta Krimināllietu departamentā varēs skatīt arī paplašinātā tiesas sastāvā un senators lēmumam varēs pievienot savas atsevišķās domas. Grozījumi atslogos kasācijas instanci no vienošanās procesā pirmās instances tiesas pieņemto lēmumu pārsūdzības izskatīšanas. ​Atsevišķas pārsūdzības pieņems tikai apelācijas instancē Turpmāk tikai apelācijas instances tiesā pārsūdzami spēkā nestājušies pirmās instances tiesas nolēmumi, kas pieņemti vienošanās procesā. Tāpat apelācijas, nevis kasācijas instancē pārsūdzami tiesas nolēmumi krimināllietās, kurās slēgta vienošanās par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskām personām. Tas mazinās Senāta Krimināllietu departamenta slodzi un dos iespēju pilnvērtīgi realizēt tam piešķirto tiesību skatīt paplašinātā sastāvā sarežģītākās lietas, kurās risinātajos tiesību jautājumos jānostiprina judikatūra. ​Sekmēs vienveidīgas tiesu prakses veidošanu Likuma grozījumi arī paredz: ja tiesa, izskatot lietu trīs senatoru sastāvā, atzīst, ka lieta...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 2022. gada 3. novembrī rakstveida procesā pieņēma spriedumu lietā Nr. SKC‑327/2022 (C33405620), kurā pirmoreiz civillietā vērtēta sociālā tīkla Facebook interešu grupā publicētā sarakste. Ar iegādātās preces kvalitāti neapmierināts internetveikala pircējs sociālā tīkla Facebook interešu grupā bija publicējis pārdevēju kritizējošu komentāru, cita starpā, veltot pārdevēja pārstāvim apzīmējumu neliterārā valodā. Proti, atbildētājs (pircējs) interneta lietotnē ierakstījis komentāru, kurā, izmantojot vulgārismu, prasītāju (pārdevēja pārstāvi) nosaucis vārdā, kura nozīme ir „melis, pļāpa, muldoņa”, jo viņš (pārdevējs) nav pildījis pircējam doto solījumu. Komentārā pieminētās personas – komercsabiedrība un tās pārstāvis – vērsās tiesā ar prasību, kurā lūdza uzdot komentāra autoram to atsaukt, atvainoties prasītājiem un samaksāt kompensāciju par goda un cieņas aizskārumu. Senāts kasācijas kārtībā izskatīja atbildētāja kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu, ar kuru prasība bija apmierināta. Senāts lēma apelācijas instances spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai. Senāts sniedza vairākus apsvērumus, kas tiesai jāņem vērā, līdzsvarojot uzņēmēja reputācijas un...

Kopš 2017. gada 9. jūnija spēkā stājušies normatīvie akti*, kas liedz bez īpašnieka vai valdītāja atļaujas fotografēt tā sauktos "kritiskās infrastruktūras objektus", ja pie šī objekta izvietota noteikta parauga informatīva norāde ar tekstu "Bez saskaņošanas fotografēt, filmēt aizliegts". Taču - vai un kā šis regulējums ietekmē pirms šīs normas spēkā stāšanās uzņemtu fotogrāfiju, videomateriālu vai "cita veida dokumentu" publicēšanu? Par fotografēšanas, filmēšanas un "cita veida dokumentēšanas" aizliegumu runā MK noteikumu Nr.508 36. pants: "Bez saskaņošanas ar A, B un C kategorijas kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras objekta īpašnieku vai tiesisko valdītāju aizliegts veikt tā filmēšanu, fotografēšanu vai jebkāda cita veida dokumentēšanu, ja pie attiecīgā kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras objekta novietota informatīva norāde "BEZ SASKAŅOŠANAS FOTOGRAFĒT, FILMĒT AIZLIEGTS". Ir precedenti, kad kritiskās infrastruktūras īpašnieki/valdītāji iesniedz pretenziju fotogrāfam par tā mājaslapā publicētu fotogrāfiju, kas tikusi uzņemta un publicēta sen pirms minēto noteikumu spēkā stāšanās (piemēram, pirms vairāk nekā desmit...

Mūsdienās visi izjūtam to, ka darba vide kļūst arvien starptautiskāka, darba devēji piesaista speciālistus no citām Eiropas Savienības valstīm un arī no trešajām valstīm. Šobrīd ļoti aktuāla ir ukraiņu nodarbināšana, tādēļ jāņem vērā Darba likuma 40. panta desmitā daļa, kas nosaka, ka darba līgumam ir jābūt noslēgtam valsts valodā. Gribētu cerēt, ka visi darba devēji zina, ka darba līgumam jābūt valsts valodā, tomēr ne visi izlasa arī šīs tiesību normas turpinājumu, kas nosaka darba devēja pienākumu informēt darbinieku viņam saprotamā valodā par darba līguma noteikumiem. Un ar vārdu “informēšana” tomēr būtu vēlams ne tikai mutiski informēt darbinieku par to, kas šajā līgumā ir rakstīts, bet gan to noformēt arī rakstiski, lai strīdus gadījumā darbinieks nevarētu norādīt, ka viņam nebija saprotami līguma nosacījumi. Tādēļ ieteiktu sagatavot darba līgumu divās valodās, gan valsts valodā, gan valodā, kuru pārzina darbinieks. Dažkārt rodas jautājumi – vai, piemēram, darba devējs drīkst sagatavot...

Latvijas Republikas Senāts 3. novembrī apmierināja ģenerālprokurora protestu, kas bija iesniegts par Daugavpils tiesas lēmumu, ar kuru apmierināts sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) pieteikums par izpildu raksta izdošanu Rīgas šķīrējtiesas 2021. gada 23. jūlija sprieduma piespiedu izpildei. Izskatāmajā lietā ar šķīrējtiesas spriedumu no atbildētāja piedzīta kompensācija 70 tūkstoši eiro par to, ka viņš atsauca uz pilnvarojuma līguma pamata izdotu pilnvaru. Atbildētājs ar pilnvarojuma līgumu bija pilnvarojis SIA rīkoties ar sev piederošajām akcijām un līgumā bija ietverts nosacījums par kompensācijas izmaksāšanu pilnvaras atsaukšanas gadījumā. Ģenerālprokurors protestā norādīja, ka, izdodot izpildu rakstu šķīrējtiesas sprieduma izpildei, rajona tiesas tiesnesis nav ņēmis vērā to, ka šķīrējtiesas process nav noticis atbilstoši Šķīrējtiesu likuma noteikumiem. Šķīrējtiesas spriedumā nav ietverta motivācija, proti, argumenti, kādēļ līgumsoda (līgumā saukts par kompensāciju) noteikšana par likumiskas darbības izdarīšanu šajā gadījumā atzīstama par tiesisku (likums paredz pilnvarojuma vienpusēju atsaukšanu). Turklāt šķīrējtiesa nav ņēmusi vērā arī to, ka līgumsods pieprasīts bezatlīdzības līguma ietvaros, kur pilnvarojumā...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 3. novembrī pieņēmis lēmumu, ar kuru atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību SIA „Rēzeknes satiksme” prasībā pret bijušo uzņēmuma valdes locekli par zaudējumu piedziņu. SIA „Rēzeknes satiksme” prasības pamatā bija ar SIA "Euro Energo Company" noslēgtās vienošanās un līguma par dīzeļdegvielas piegādi pienācīga izpilde. Nenodrošinot noslēgtā līguma izpildes kontroli un nepildot līguma nosacījumus par cenas veidošanās mehānismu, pieļauta situācija, ka "Rēzeknes satiksme" pārmaksājusi par piegādāto degvielu. Tāpēc uzņēmums cēlis tiesā prasību pret bijušo valdes locekli par zaudējumu piedziņu. Senāts atzinis par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka atbildētājs pieļāvis bezdarbību, neorganizējot un nesekojot līdzi piegādes līgumu izpildei. Senāta lēmums nav pārsūdzams. Līdz ar Senāta lēmumu stājas spēkā Latgales apgabaltiesas 2022. gada 7. aprīļa spriedums, ar kuru prasība apmierināta pilnībā un no bijušā uzņēmuma vadītāja piedzīti zaudējumi 144 432,38 eiro. Senāta lēmums. Lieta Nr. SKC‑756/2022 (C12146921) Lasiet arī: Biznesa lēmumu pieņemšana valdes locekļa atbildības skatupunktā Kāda veida līgumi slēdzami ar...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 3. novembrī, izvērtējot SIA „Tele2” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2022. gada 30. augusta spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas pieteikums par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) 2020. gada 4. decembra lēmuma Nr. 20-pk atcelšanu, nolēma neierosināt lietā kasācijas tiesvedību (Lieta Nr. SKA-1084/2022 (A420113721)). Ar Senāta lēmumu stājas spēkā apgabaltiesas spriedums, noraidot pieteicējas pieteikumu un atstājot spēkā iestādes lēmumu, aizliedzot īstenot negodīgu – profesionālajai rūpībai neatbilstošu un agresīvu – komercpraksi, piedāvājot sniegt interneta pakalpojumu par maksu bez patērētāju piekrišanas. Uzņēmumam uzlikta soda nauda 20 000 eiro. Izskatāmajā lietā ar PTAC lēmumu tika atzīts, ka par negodīgu komercpraksi ir uzskatāma plānota pakalpojuma sniegšana un papildu maksas pieprasīšana, nesaņemot patērētāja aktīvi sniegtu piekrišanu. PTAC lēmumā norādījusi, ka “Tele2” lielam skaitam patērētāju 2020. gada 29. un 30. aprīlī nosūtīja īsziņas, kā arī citos veidos paziņoja, ka patērētājiem, neatkarīgi no izvēlētā tarifu plāna, no 2020. gada 1. jūnija uz laiku...