TIESĪBAS

Lai nodrošinātu kvalitatīvu pretendentu atlases procesu Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu amatam, plānots pārcelt tiesas darbības uzsākšanas datumu uz nākamā gada 31.martu. To paredz grozījumi likumā “Par tiesu varu”, kurus piektdien, 4.decembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija. Šī gada maijā ir ieviesta jauna tiesnešu amata kandidātu atlases kārtība, izvērtējot tiesneša amatam nepieciešamās profesionālās, personīgās un sociālās kompetences piecās atlases kārtās. Atlases kārtības mērķis ir nodrošināt, ka par tiesnešiem kļūst augsti kvalificēti juristi ar nevainojamu reputāciju, atbilstošām profesionālām prasmēm un personiskām īpašībām, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Tieslietu ministrijā. Kā atzīmēts anotācijā, šobrīd ir noslēgusies Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu amata kandidātu atlases otrā kārta, kas paredzēja pretendenta pieteikumā iesniegto atbilžu uz jautājumiem vērtēšanu, pārliecinoties par pretendenta motivāciju un prasmi to pamatot. Vēl ir nodrošināma trīs atlases kārtu norise. Turpmākās atlases kārtas ir īstenojamas ar pretendentu klātbūtni, un, ņemot vērā pretendentu skaitu, to būtiski ietekmēs izsludinātais ārkārtējais stāvoklis un noteiktie ierobežojumi epidemioloģiskās drošības ievērošanai....

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, atceļot Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par pieteicējam konstatēto slēpto ienākumu un saistībā ar to aprēķināto iedzīvotāju ienākuma nodokli, tā soda nauda un nokavējuma naudu. Izskatāmajā lietā strīds bija par to, vai pieteicējam ir konstatējams slēptais apliekamais ienākums vai tomēr atzīstams, ka pieteicēja rīcībā bija pietiekams naudas līdzekļu apmērs, lai segtu Valsts ieņēmumu dienesta konstatētos pieteicēja izdevumus un lai uzkrātu skaidru naudu. Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka pieteicēja līdzekļu izlietojums nepārsniedz līdzekļu avotus, tāpēc slēptais apliekamais ienākums nav konstatējams. Šādu secinājumu apgabaltiesa pamatoja ar nodokļu maksātāja tiesvedības laikā iesniegtajiem pierādījumiem. Proti, pieteicējs tiesvedības laikā iesniedza norēķinu konta izdrukas, kas apliecina naudas līdzekļu saņemšanu no Igaunijas uzņēmuma saistībā ar noslēgto aizdevuma līgumu. Valsts ieņēmumu dienests kasācijas sūdzībā iebilda pret šādu apgabaltiesas rīcību, uzskatot, ka pierādījumi, kuri neattaisnojošu iemeslu dēļ netika iesniegti nodokļu audita laikā, nevar tikt izmantoti tiesas secinājumu pamatošanai. Senāts spriedumā norāda, ka...

Satversmes tiesa 2020. gada 19. novembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā „Par likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.4 panta ceturtās daļas 2. punkta un Valsts sociālo pabalstu likuma 7. panta 1.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 110. pantam”. Apstrīdētās normas Likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.4 panta ceturtās daļas 2. punkts paredz, ka par vienu un to pašu bērnu vecākam ir tiesības izvēlēties vecāku pabalstu līdz bērna viena gada vai pusotra gada vecumam. Savukārt Valsts sociālo pabalstu likuma 7. panta 1.1 daļa noteic, ka bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu līdz divu gadu vecumam. Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmais teikums: „Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.” Satversmes 110. pants: „Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši...

Senāta Administratīvo lietu departaments 23. novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā par akcīzes nodokļa pārmaksu (lieta Nr. SKA-346/2020; A420575812). Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Lietā ir strīds par pieteicējas – SIA RDZ Energy – pienākumu maksāt akcīzes nodokli situācijā, kad akcīzes prece, pārvietojot to atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, nav sasniegusi galamērķi, proti, tā nav nogādāta uz akcīzes preču noliktavu citā dalībvalstī. Senāts spriedumā norāda – lai noskaidrotu, vai pieteicējai ir tiesības uz akcīzes nodokļa pārmaksas atmaksu, ir jānoskaidro tas, vai akcīzes preces ir sasniegušas galamērķi – akcīzes preču noliktavu Polijā, vai arī – vai akcīzes nodoklis ir samaksāts citā dalībvalstī. Senāts spriedumā analizējis Eiropas Savienības Tiesas judikatūru un EK direktīvas nodokļu piemērošanas jautājumos. Apkopojot tajās minēto, Senāts norāda, ka priekšnoteikums atbrīvošanai no pienākuma maksāt nodokli un nosūtītājā dalībvalstī samaksātā nodokļa atmaksai ir fakts par to, ka pārkāpums nav noticis vispār (prece ir sasniegusi galamērķi), vai arī nodoklis ir samaksāts dalībvalstī,...

Turpinot darbu pie atbalsta pasākumu izstrādes komersantiem ar mērķi palīdzēt saglabāt uzņēmējdarbību un pēc Covid-19 izplatības apturēšanas pēc iespējas ātrāk atjaunot to pilnvērtīgu darbību, pēc Ekonomikas ministrijas priekšlikuma darba grupā uzņēmējdarbības un darba ņēmēju atbalstam panākta vienošanās par maksātnespējas pieteikšanas moratorija noteikšanu līdz 2021. gada 1. martam. “Ievērojot ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī un ar to saistītos ierobežojumus, tostarp sociālās distancēšanās pasākumus, prognozējama ierobežota uzņēmumu saimnieciskā aktivitāte, kas neapšaubāmi radīs zināmus finansiālos sarežģījumus. Tādēļ valstij ir svarīgi paredzēt mehānismus, lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti uzņēmējiem," par lēmumu atbalstīt iniciatīvu uz laiku ierobežot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu sacījis ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Tā kā maksātnespējas process ir kolektīvā procedūra, t.sk. lai nodrošinātu kreditoru interešu aizsardzību, īpaši uzsverams, ka paša parādnieka tiesību un pienākumu apjomu minētais ierobežojums neietekmē, proti, parādnieks saglabā tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, kā arī uz viņu pilnā mērā attiecināms pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas...

Saeima 19. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas noteiks specializētās Ekonomisko lietu tiesai piekritīgās krimināllietu kategorijas. Likuma 442. pantā tiek papildināta pirmā daļa ar šādu tekstu: “Ekonomisko lietu tiesa izskata krimināllietas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 73.1 panta otrajā daļā, 79.2 panta otrajā daļā, 195. pantā, 198. panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā, 199. panta otrajā daļā, 320. panta trešajā vai ceturtajā daļā, 321. panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā, 322. panta otrajā daļā, 323. panta otrajā vai trešajā daļā, 326.1 panta otrajā daļā, 326.2 panta otrajā daļā vai 326.3 panta otrajā daļā. Ekonomisko lietu tiesa izskata krimināllietu, ja persona saukta pie kriminālatbildības par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, no kuriem smagākais vai kāds no smagākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir piekritīgs izskatīšanai Ekonomisko lietu tiesai.” Ekonomisko lietu tiesas kompetencē būs koruptīvie noziegumi gan privātajā, gan publiskajā sektorā, kā arī ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu saistītie noziedzīgie nodarījumi. Attiecīgie likuma panti tiek piemēroti...

Senāta Administratīvo lietu departaments 10. novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta Nr. SKA-33/2020; A420174816) par pieteicējam noteikto kapitāla pieauguma nodokli nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) minēto kapitāla pieauguma nodokli aprēķināja tāpēc, ka, pārdodot nekustamo īpašumu, uz pieteicēju nebija attiecināmi izņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanas pienākuma, tostarp gadījums, kad nekustamajam īpašumam ir jābūt nodokļa maksātāja īpašumā vismaz 60 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai, un nodokļa maksātājam ir jābūt deklarētam šajā īpašumā vismaz 12 mēnešus pēc kārtas minētajā 60 mēnešu periodā. Attiecībā uz kapitāla pieauguma noteikšanu Senāts spriedumā vispārīgi piekrita VID, ka konkrētajā lietā ēku vērtības noteikšanai būtu piemērojama likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9panta pirmā daļa, jo lietā ir pirkuma līgums un tajā ir norādīta ēku iegādes cena. Tomēr Senāts atzina, ka šajā lietā ir jāņem vērā, ka ēkas ir iegādātas padomju laikā, tātad pavisam citos – plānveida – ekonomikas apstākļos, un pirkuma līgumā norādītā pirkuma cena...

Jau vairākus gadus Rīgas šķīrējtiesa pasludinājusi novembri par atvērto durvju mēnesi. Saistībā ar pašreizējo epidemioloģisko situāciju valstī pasākums notiks interneta tiešsaistes tikšanās režīmā. Tas noteikti ļaus arī ietaupīt laiku un pasargās pasākuma dalībniekus. Iepriekš piesakoties, jebkurš interesents var atnākt un iepazīties ar biznesa strīdu alternatīvu izšķiršanu, saņemt vērtīgas zināšanas sava uzņēmuma juridiskai drošībai. Rīgas šķīrējtiesa darbojas jau 21 gadu un šajā laikā tā ir uzkrājusi pieredzi un zināšanas. Ar tām arī Rīgas šķīrējtiesa dalīsies savā pasākumā. Tikšanās laikā varēs uzzināt, ko nozīmē alternatīvo strīdu izšķiršanas veidi, kādas priekšrocības ir šķīrējtiesas klauzulas iekļaušanai līgumos un cik ātri var atrisināt strīdus ar parādniekiem. Tāpat tiks parādīts, cik ērti savā darbā var izmantot Rīgas šķīrējtiesas mājas lapu un to, kā tā var palīdzēt uzņēmumam turpmāk veicot uzņēmējdarbību. Tiem, kas jau ir iepazinušies ar Rīgas šķīrējtiesas darbību - DĀVANĀ būs bezmaksas konsultācija par dokumentu sagatavošanu iesniegšanai šķīrējtiesā. Pieteikties bezmaksas pasākumam - atvērto durvju mēnesim - var...

Koronavīrusa radītās ekonomiskās nestabilitātes dēļ finansiālās grūtībās esošu uzņēmumu skaits pieaug, attiecīgi palielinās risks ar šādiem uzņēmumiem saskarties. Tāpēc svarīgi apzināties savas tiesības un pienākumus līgumu izpildē ar finansiālās grūtībās esošu partneri. Šim tematam nesen veltīts zvērinātu advokātu biroja “COBALT” seminārs, kurā tika iztirzāti būtiskākie jautājumi gan situācijā, kad darījumu partnerim ierosināts tiesiskās aizsardzības process, gan situācijā, kad uzsākts maksātnespējas process. Līguma izpildes pienākums parādniekam Tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros parādnieks saistības ar kreditoriem pilda nevis saskaņā ar sākotnēji noslēgtā līguma noteikumiem, bet saskaņā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu - parādniekam ir iespēja atkāpties no tās kārtības, kādā tas sākotnēji vienojies pildīt savas saistības. Tomēr šāda saistību izpildes kārtības maiņa ļauta tikai attiecībā uz tām saistībām, kas radušās pirms tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanas, kamēr sekojošās (tekošās) saistības aizvien jāpilda saskaņā ar līguma noteikumiem, skaidro Gatis Flinters, “COBALT” partneris un zvērināts advokāts. Proti, parādnieka saistības var iedalīt divās lielās grupās - kreditoru prasījumi...

Senāta Administratīvo lietu departaments 4.novembrī lietā par Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinātu nodokļu parādu un soda naudu trīskāršā apmērā, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā par pieteicējai noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokļa soda naudu, obligātajām iemaksām un soda naudu gadījumos, kad nav uzrādīta visa informācija par darbinieku nostrādāto darba laiku un samaksu, nav pilnā apmērā aprēķināta piemaksa par nostrādātajām stundām svētku dienās un, atbrīvojot darbiniekus, nav aprēķināta un izmaksāta atlīdzība par neizmantoto atvaļinājumu. Senāts atzina, ka apgabaltiesa nav pareizi tulkojusi piemērojamās tiesību normas, kas neaptver gadījumus, kad nepastāv šaubas par ienākuma neizmaksāšanu, proti, gadījumos, kad darba devējs izmaksu nav veicis un tāpēc nav aprēķinājis iedzīvotāju ienākuma nodokli un veicis sociālās iemaksas. Lieta atceltajā daļā nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Senāts spriedumā norāda, ka likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 31.2panta 1.1daļas un likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 16.1panta 1.1daļas normas ir piemērojamas gadījumiem, kad pastāv saprātīgas šaubas par faktiski izmaksātu un apliekamu, bet nedeklarētu ienākumu, bet...

Satversmes tiesa 2. novembrī pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2020-14-01 “Par Civilprocesa likuma 37. panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. pantam”, kurā apstrīdētā norma ir Civilprocesa likuma 37. panta otrā daļa: “Valsts nodevu atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par tās atmaksāšanu iesniegts tiesā triju gadu laikā no summas iemaksas valsts budžetā”. Augstāka juridiska spēka normas ir šādas: Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā”. Satversmes 105. pants: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību”. Lietas fakti Pieteikuma iesniedzēji vērsās Satversmes tiesā un norādīja, ka apstrīdētā norma nostāda viņus sliktākā situācijā nekā personas, attiecībā uz kurām tiesa pirms triju gadu termiņa beigām ir izbeigusi tiesvedību. Pieteikuma iesniedzēji...

Ceturtdien, 22.oktobrī, darbu sākusi Tieslietu padomes izveidotā Rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu tiesnešu amata kandidātu atlases komisija. Par komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Augstākās tiesas senatore Dzintra Balta, par priekšsēdētājas vietnieci – Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja Ilze Freimane. Komisija ķērusies pie pirmā uzdevuma – Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu atlases. Tiesu administrācija komisijai nodevusi 96 kandidātu pieteikumus, un sākta atlases pirmā kārta – pieteikumu izvērtēšana, pārbaudot formālos kritērijus: vai pretendents atbilst likumā “Par tiesu varu” noteiktajām prasībām tiesneša amata kandidātam un vai nav kādi likumā noteiktie ierobežojumi, lai ieņemtu tiesneša amatu. Komisijas priekšsēdētāja un vietniece tikušās arī ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju Aigaru Strupišu un Tiesu administrācijas direktoru Andri Mundu un speciālistiem, lai pārrunātu nākamo četru atlases kārtu organizatoriskus jautājumus. Tiek meklēti risinājumi, kā epidemioloģisko ierobežojumu laikā organizēt kandidātu profesionālo zināšanu pārbaudes testu un kāzusu risināšanu un aizstāvēšanu. Komisijai arī jāizstrādā testu un kāzusu saturs. Tiesnešu atlase jāveic īsā laikā, jo Ekonomisko lietu tiesa darbu uzsāks...

Pievienotās vērtības nodokļa likuma 123.panta piektās daļas mērķis ir noteikt pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas brīdi, nevis regulēt gadījumus, kad iekasējams pievienotās vērtības nodoklis. Proti, ja preces atrodas pagaidu uzglabāšanā vai tām piemēro muitas procedūru (izņemot muitas procedūru „laišana brīvā apgrozībā”) saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā, tad pievienotās vērtības nodokli aprēķina un iemaksā valsts budžetā tad, kad kļūst iekasējams ievedmuitas nodoklis - šādi secinājumi izriet no Augstākās tiesas Senāta 12. oktobra sprieduma (lieta Nr. A420240017, SKA-464/2020). Savukārt tiesiskais pamats pievienotās vērtības nodokļa iekasējamībai gadījumā, ja nav izpildīti kādi muitas procedūras nosacījumi, ir tad, ja pastāv risks, ka preces ir nonākušas Eiropas Savienības ekonomiskajā apritē, un tieši šādos gadījumos ir pamats piemērot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 123.panta piekto daļu, secināts spriedumā. Senāta izskatītais strīds bijis starp Valsts ieņēmumu dienestu un nodokļu maksātāju, kur pirmais vēlējies piemērot pievienotās vērtības nodokli, kā arī nokavējuma naudu, pamatojoties uz to, ka nodokļu maksātājam radies ievedmuitas nodokļa parāds,...

Otrdien, 20. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"", kas paredz radīt vienotu regulējumu attiecībām dalītajā īpašumā. Izvēlētais risinājums paredz esošo nomas regulējumu aizstāt ar likumiskām zemes lietošanas tiesībām par maksu, padarīt skaidrākas un vienkāršākas pušu starpā esošās tiesiskās attiecības, kas mazinātu strīdu un tiesvedību skaitu dalītā īpašumā. Likumprojekts paredz arī ierobežot piespiedu nomas maksājumu apmēru, nosakot, ka gadā tas nedrīkst pārsniegt 4% no zemes kadastrālās vērtības. Šobrīd zemes nomas maksājumi gadā var pārsniegt pat 9% no zemes kadastrālās vērtības. Dalītā īpašumā kopumā atrodas 206 600 būves, kas atrodas uz 68 900 citām personām piederošām zemes vienībām. No tām 3677 ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās atrodas 110 970 dzīvokļu. Esošais regulējums būtībā prasa pusēm regulāri tiesāties par piespiedu nomas tiesisko attiecību noregulējumu, kas šādā skaitā gadījumu nav lietderīgs tiesisko attiecību...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 19. oktobrī atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesas spriedumu (lieta Nr. SKA-394/2020; A420214118), ar kuru noraidīts pieteikums par pienākuma uzlikšanu Latvijas Bankai sniegt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas (Kredītu reģistrā Latvijas Banka vāc, uzkrāj un glabā ziņas par Kredītu reģistra dalībnieku un ierobežotu Kredītu reģistra dalībnieku klientiem un klientu galviniekiem, viņu saistībām un to izpildes gaitu). Senāts atzina par pamatotu pirmās instances tiesas secināto, ka pieteicējam nav izsniedzama informācija no Kredītu reģistra par fizisko personu – bijušo administrējamās juridiskās personas valdes locekli. Senāts spriedumā norāda, ka juridiskās personas saistībām un to izpildes gaitai ir jābūt izsekojamai no juridiskās personas grāmatvedības uzskaites dokumentiem, kas juridiskās personas maksātnespējas administratoram kļūst pieejami pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas, jo tad juridiskās personas pārvaldes institūciju darbība tiek apturēta un juridiskās personas pārvaldīšanu veic administrators. Tāpat Senāts atzīst par pamatotu tiesas secinājumu, ka Kredītu reģistrā iekļautās ziņas pieteicējam nevar tikt izsniegtas tikai tāpēc...