TIESĪBAS

Saeimas sēdē 7. septembrī 1. lasījumā izskatīts likumprojekts “Grozījums Darba aizsardzības likumā”, kas paredz ieviest jaunu Darba aizsardzības likuma nodaļu - VI nodaļu, kurā būtu ietverts regulējums attiecībā uz administratīvo atbildību darba aizsardzības jomā un noteikta kompetentā iestāde, kurai piekritīga sodu piemērošana. Minētie grozījumi aizstās Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) attiecīgās normas. Šāds grozījums nepieciešams, lai nodrošinātu nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmu nozari regulējošos likumos. Likums jāskata vēl 2. un 3. lasījumā. Darba aizsardzības likuma jaunajā nodaļā tiek noteikta administratīvā atbildība darba aizsardzības jomā, kā arī sodi par pārkāpumiem, līdzīgi kā tas ir šobrīd LAPK Sevišķajā daļā. Turpmāk administratīvā atbildība tiek paredzēta ne tikai fiziskai vai juridiskai personai, bet arī tiesībspējīgai personālsabiedrībai. Darba aizsardzības likuma VI nodaļā netiek ietverts šobrīd spēkā esošā LAPK 41.4 pirmajā daļā paredzētais administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas paredz darba devēja atbildību par vispārīgu darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu. Pants tika izslēgts, jo Valsts darba inspekcija, veicot...

Valsts prezidents Raimonds Vējonis plāno tuvākajā laikā iesniegt Saeimā likumprojektu, kas noteiks, ka jauni nepilsoņi Latvijā vairs nevar piedzimt, jo vai nu nepilsoņu bērniem jākļūst par Latvijas pilsoņiem ar piedzimšanas brīdi vai arī viņu vecākiem jāizvēlas viņiem citas valsts pilsonība.Valsts prezidents 7.septembrī Rīgas pilī notikušajā diskusijā par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanas juridiskajiem un praktiskajiem aspektiem akcentēja, ka tā ir simboliska izšķiršanās par to, vai Latvija pieliks visas pūles, lai kā mūsdienīga un demokrātiska Eiropas valsts dotos uz priekšu savā attīstībā: "Ir jābūt pietiekami drosmīgiem un jāpieņem lēmums pārtraukt nepilsoņa statusa piešķiršanu jaundzimušajiem bērniem. Tie visi ir mūsu bērni,” teica Valsts prezidents. Atbalstu Valsts prezidenta iniciatīvai diskusijas laikā pauda tiesībsargs Juris Jansons: "ANO Bērnu tiesību konvencija nosaka, ka ikvienu bērnu reģistrē tūlīt pēc dzimšanas, un viņam kopš piedzimšanas brīža ir tiesības uz vārdu, tiesības iegūt pilsonību, tiesības zināt savus vecākus un būt viņu aizgādībā. Viennozīmīgi, bērna vislabākajās interesēs ir būt pilsonim.” Tirgus un...

Ministru kabinets 5.septembrī atbalstīja grozījumus Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumos Nr. 973 "Noteikumi par latviešu valodas prasmes un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanas pārbaudi". Lai stiprinātu un nezaudētu mūsdienu globālās pasaules apstākļos Latvijas pilsoņu kopumu, kā arī, lai izpildītu Pilsonības likumā ietvertā regulējuma mērķi - nodrošināt latviešiem un līviem tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoņiem, tiek grozīts Ministru kabineta noteikumos noteikto atkārtotās latviešu valodas prasmes pārbaudes kārtošanas termiņa nosacījums latviešiem un līviem. Noteikts, ka atkārtoti valodas prasmes pārbaudi iepriekšējo trīs mēnešu termiņa vietā varēs kārtot bez termiņa ierobežojuma viena Latvijas pilsonības iegūšanas iesnieguma izskatīšanas procesa ietvaros, tādējādi nodrošinot minētajām personām iespēju izmantot Pilsonības likumā noteiktās tiesības. Tiesiskais regulējums nepieciešams, jo konstatēts, ka latviešiem un līviem, kuru dzīvesvieta ir ārpus Latvijas un kuri nenokārto latviešu valodas prasmes pārbaudi ar pirmo reizi, ierasties Latvijā uz atkārtotu pārbaudi pēc trim mēnešiem ir sarežģīti un bieži vien pat neiespējami....

Satversmes tiesas 3.kolēģija 4. septembrī ierosināja lietu "Par Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 41.panta pirmās daļas 1. punkta "d" apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam". Apstrīdētā norma Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk - OCTA likums) 41.panta pirmās daļas "d" apakšpunkts noteic, ka apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, ja tas nav iesniedzis aizpildītu saskaņoto paziņojumu šajā likumā noteiktajā kārtībā vai nav sniedzis informāciju par ceļu satiksmes negadījuma (CSN) apstākļiem apdrošinātājam pēc tā pieprasījuma. Augstāka juridiska spēka norma Satversmes 105.pants: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību." Lietas fakti Pieteikuma iesniedzēja esot izraisījusi CSN, kā rezultātā nodarījusi zaudējumus trešajai personai. CSN radušos zaudējumus trešajai personai atlīdzinājis...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 4.septembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru atcelts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un nokavējuma naudas uzrēķinu AS "Latvijas dzelzceļš" pēc preču ārējās tranzīta procedūras uz Igauniju. Augstākā tiesa spriedumā analizējusi Eiropas Savienības Tiesas judikatūru un norāda, ka apgabaltiesa ir izdarījusi Pievienotās vērtības nodokļa direktīvas 61.pantam neatbilstošu secinājumu, jo atzinusi, ka PVN maksājams dalībvalstī, kuras teritorijā prece ir izņemta no muitas uzraudzības, t.i., Igaunijā. Apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka izskatāmajā lietā PVN maksāšanas saistības atbilstoši šās direktīvas 61.pantam var rasties arī vietā, kur rodas muitas parāds - ko apgabaltiesa spriedumā ir atzinusi, ka tā ir Latvijas Republika. Lieta atceltajā sprieduma daļā nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Pieteicēja VAS "Latvijas dzelzceļš" ārējās tranzīta procedūras ietvaros veica preču (akumulatoru) pārvadājumu dzelzceļa vagonā uz Igauniju. Saņemot preces galapunktā, tika konstatēts kravas iztrūkums, par ko VID noteica pieteicējai pienākumu maksāt muitas nodokli, PVN...

Latvijas Republikas Prokuratūra informē, ka 2017.gada augusta sākumā Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurore tiesai nodevusi krimināllietu, kurā pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas saukts kāda uzņēmuma valdes loceklis. Izmeklēšanas laikā noskaidrots un iegūti pierādījumi tam, ka apsūdzētā persona no 2012.gada aprīļa līdz 2012.gada novembrim daļēji aprēķināja pievienotās vērtības nodokli (turpmāk tekstā - PVN), neveica tā nomaksu, kā arī nedeklarēja daļu no veiktajiem darījumiem un neaprēķināja par tiem PVN. Apsūdzētā persona tīši un apzināti neiemaksāja valsts budžetā PVN kopsummā vairāk nekā 200 tūkstošu eiro apmērā, lai arī uzņēmuma rīcībā bija pietiekoši naudas līdzekļi, lai varētu veikt nodokļu nomaksu. Piebilstams, ka minētais uzņēmums, kas nodarbojās ar pārtikas preču tirdzniecību, 2014.gada augustā likvidēts. Krimināllieta nodota izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai. Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 29.augustā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu daļā, kurā pieteicējam bija aprēķināts papildu pievienotās vērtības nodokļa maksājums. Augstākā tiesa spriedumā atzīst, ka pieteicēja sniegtā pakalpojuma gadījumā nav konstatējama tieša saikne ar preču nosūtītāju vai saņēmēju, tādēļ pamatots ir apelācijas instances tiesas secinājums, ka likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 7.panta pirmās daļas 2.punktā ietvertais atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa nav piemērojams un uz pieteicēja sniegto pakalpojumu attiecas attiecīgajā laika periodā spēkā esošā pievienotās vērtības nodokļa pamatlikme. Augstākā tiesa lietu izskatīja sakarā pieteicēja - individuālā komersanta "L.Č." - kasācijas sūdzību lietā, kurā bija izšķirams, vai var piemērot pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi pārvadājuma pakalpojumam, kas saistīts ar preču tranzītu (likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 7.panta pirmās daļas 2.punkts), ja faktiskajam pārvadājuma veicējam nav bijusi licence starptautiskajiem pārvadājumiem. Pērn maijā Augstākā tiesa nolēma uzdot Eiropas Savienības tiesai prejudiciālus jautājumus un apturēja...

Kopš SOLVIT centra izveides Latvijā 2004. gadā līdz 2016.gadam tika saņemtas un risinātas 23 uzņēmēju sūdzības. Vidēji ik gadu tiek risinātas tikai divas uzņēmēju lietas. Turklāt lielākā daļa no tām nav bijušas vērstas pret Latvijas valsts iestādēm, bet gan citu valstu iestādēm. Savukārt, šī gada jūnijā un jūlijā ir saņemtas 11 uzņēmēju sūdzības, kas ir vēsturiski lielākais uzņēmēju sūdzību skaits SOLVIT centra Latvijā pastāvēšanas laikā. Turklāt visas uzņēmēju sūdzības ir saņemtas no ārvalstu uzņēmējiem, kas veic uzņēmējdarbību Latvijā, par Latvijas valsts iestāžu rīcību. Vislielākais sūdzību skaits ir saņemts par Latvijas Republikas Saeimas pieņemtajiem grozījumiem likumā˶Par zemes privatizāciju lauku apvidos˝, kas stājās spēkā š.g. 1.jūlijā. Minētie grozījumi paredz, ka zemi var iegūt tikai tādi darījuma subjekti, kas ir saņēmuši Eiropas Savienības (ES) pilsoņa reģistrācijas apliecību un dokumentu par valsts valodas zināšanām vismaz atbilstoši B līmeņa 2.pakāpei, ja tie ir citu ES dalībvalstu pilsoņi, Eiropas Ekonomikas zonas valstu vai Šveices Konfederācijas...

No 2017. gada 13. jūlija, kad stājas spēkā likums Grozījumi Komerclikumā saskaņā ar Komerclikuma 144. panta pirmās daļas 6.1 punktu kapitālsabiedrības statūtos sabiedrības valdes skaitliskais sastāvs ir jānorāda, ja tāds ir paredzēts, norāda Laima Letiņa, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece publikācijā žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI augusta numurā. Līdz ar to pašas kapitālsabiedrības ziņā ir, vai vispār norādīt statūtos valdes skaitlisko sastāvu un, ja norādīt, tad kā norādīt statūtos valdes locekļu skaitu. Proti, statūtos var noteikt konkrētu valdes locekļu skaitu, noteikt valdes locekļu skaita “no - līdz” robežu vai valdes locekļu skaitu var arī nenorādīt. Norādāms, ka izmaiņas valdes skaitliskā sastāva norādīšanai statūtos un kvoruma aprēķināšanā neietekmē valdes pārstāvības tiesības. Atbilstoši Komerclikuma 223. panta pirmajai daļai un 303. panta pirmajai daļai valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi, ja statūtos nav noteikts citādi. Kapitālsabiedrības izvēlētais valdes locekļu pārstāvības modelis (kopīga pārstāvība vai atsevišķa pārstāvība) darbojas neatkarīgi no valdes locekļu faktiskā skaita un paliek nemainīgs...

Saeima 2017.gada 27.jūlijā pieņēma jaunos grozījumus Darba likumā, kas stājušies spēkā ar 2017.gada 16.augustu. Darba likuma grozījumi ievieš virkni izmaiņu jau esošajā darba tiesisko attiecību regulējumā visdažādākajos darba tiesību jautājumos, sākot ar darba koplīgumiem un beidzot ar darba un atpūtas laika tiesisko regulējumu. Ineta Vjakse, Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece, norāda, ka Darba likuma 136.pantā līdz šim bija ietverta virsstundu darba definīcija, kā arī noteikts, kādos gadījumos ir pieļaujams veikt virsstundu darbu, aizliegumi un ierobežojumi virsstundu darba veikšanā u.c. jautājumi. Savukārt noteikumi par virsstundu darba apmaksu ir ietverti Darba likuma 68.pantā. Starptautiskā līmenī ir atzīts, ka virsstundu darbu ir pieļaujams kompensēt ne tikai naudā, paredzot par šādu darbu paaugstinātu darba samaksas likmi, bet arī piešķirot atbilstošu kompensējošu atpūtu. Šādu divu paralēlu kompensēšanas mehānismu esamība piešķir zināmu elastību darba attiecībām un dod iespēju abām darba attiecību pusēm vienoties par izdevīgāko risinājumu. Ņemot vērā to, ka Valsts un...

Valsts prezidents Raimonds Vējonis iesniedzis Saeimā priekšlikumus likumdošanas procesa pilnveidošanai, kuru mērķis ir celt likumu izstrādes kvalitāti, panākt lielāku caurskatāmību likumdošanas procesā un veicināt sabiedrības uzticēšanos valsts varai. Valsts prezidents rosina izdarīt izmaiņas vairākos Saeimas kārtības ruļļa pantos. Priekšlikumi paredz turpmāk visiem likumprojektiem izstrādāt anotācijas, kas atbildētu uz jautājumiem, kāpēc likums ir vajadzīgs, un kāda var būt tā iespējamā ietekme uz tautsaimniecību un citām dzīves jomām. "Tikai sniedzot atbildes uz minētajiem jautājumiem, ir iespējams rūpīgi izvērtēt iespējamā likuma nepieciešamību un piedāvātā risinājuma piemērotību,” norāda Raimonds Vējonis. Valsts prezidents uzskata, ka, iesniedzot priekšlikumus likumprojektam, rakstveidā būtu jāsniedz gan priekšlikumu pamatojums, gan informācija par konsultācijām, kas notikušas priekšlikumu sagatavošanas gaitā. Tas likumdošanas procesu padarītu caurskatāmu, un dotu iespēju ērtā un viegli uztveramā veidā iepazīties ar likumu normu pamatojumiem, kā arī nodrošinātu informāciju par to, kādas personas piedalījušās likuma izstrādē. Lai varētu izprast likumdevēja gribu un likumā ietvertā regulējuma mērķi, Valsts prezidents aicina Saeimu pārņemt...

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Publiskās pārvaldības un Teritoriālās attīstības direktorāts (turpmāk - OECD) sadarbībā ar Tiesu administrāciju aicina Latvijas uzņēmējus aizpildīt aptauju par Latvijas komerctiesību regulējumu, tieslietu nozarē sniegto pakalpojumu pieejamību un strīdu risināšanas vidi Latvijā. Aptauja būs pieejama aizpildīšanai līdz 30.septembrim. Aptauja pieejama šeit: https://www.surveymonkey.com/r/OECD_Questionnaire_for_Businesses_LV Aptauja tiek veikta OECD un Latvijas valdības pasūtījuma nolūkā izvērtēt justīcijas pieejamību uzņēmumiem un integrējošo izaugsmi Latvijā. Šī aptauja ne vien palīdzēs sagatavot pārskatu par komerctiesību režīmu un saprast valsts pakalpojumu noderīgumu un ērtumu saimnieciskās darbības veicējiem, bet arī apzināt uzņēmēju juridiskās problēmas un to risināšanas ceļus. Aptauja uzņēmējiem tiek izplatīta ar mērķi identificēt iespējamos tieslietu jomas darbības uzlabojumus, lai nākotnē būtu iespējams nevien uzlabot un stiprināt valsts tieslietu sistēmu darbību, bet arī atbalstīt ekonomikas attīstību un izaugsmi. Paredzēts, ka aptaujas rezultāti ļaus vairāk identificēt Komerclikuma regulējuma un piemērošanas prakses trūkumus, kas traucē mūsdienīgai uzņēmējdarbības videi, kā arī tieslietu sistēmas pakalpojumu nepieciešamību uzņēmējiem, lai nodrošinātu...

Ministru kabinets (MK) 8. augustā pieņēma Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) izstrādātos noteikumus “Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība”, kurā precizētas tiesību normas un terminoloģija saistībā ar civilās trauksmes un apziņošanas sistēmu, informē Iekšlietu ministrija. Jaunie MK noteikumi noteiks un regulēs agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtību. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldības likums nosaka, ka valsts agrīnās brīdināšanas sistēma ir autonomi funkcionējoša tehnoloģiska sistēma vai šādu sistēmu kopums, kas nodrošina agrīno brīdināšanu – mērķtiecīgu un nekavējoties veicamu cilvēku un atbildīgo institūciju informēšanu par katastrofu vai katastrofas draudiem un nepieciešamo rīcību. Vienotajā agrīnās brīdināšanas sistēmā, kuru pēc informācijas saņemšanas par katastrofu aktivizē VUGD, ietilpst trauksmes sirēnas, kā arī elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuru loma ir ziņot par katastrofu un tās draudiem pēc iespējas ātrāk un lielākam cilvēku skaitam, kā arī informēt par turpmāko rīcību. Jaunajos noteikumos ir paredzēts, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi bez maksas izziņo VUGD informāciju par...

Ministru kabinets 8.augustā apstiprināja Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", kas paredz atvieglot un paātrināt krimināllietu izmeklēšanu. Kriminālprocesa likuma grozījumu mērķis ir paātrināt vienkāršu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un turpmāku kriminālprocesa virzību, kā arī panākt soda piemērošanu iespējami īsākā laikā. Šobrīd policija mazāk smagu noziegumu izmeklēšanā iegulda lielus resursus, ko daudz lietderīgāk būtu novirzīt smagāku noziegumu izmeklēšanai. Likumprojekta mērķis ir atteikties no formālām, dublējošām procesuālajām darbībām un radīt priekšnosacījumus efektīvākai izmeklēšanai, kā arī ātrākai un vienkāršotai kriminālprocesa virzībai uz prokuratūru un tiesu. Paredzēts arī vienkāršot kriminālprocesu lietvedības apturēšanu, atjaunošanu un izbeigšanu noilguma gadījumā. Priekšlikumus Kriminālprocesa likuma grozījumiem piedāvāja Valsts policija, pamatojoties uz Eiropas Komisijas projektā gūtajiem secinājumiem par astoņu Eiropas Savienības valstu pieredzi vienkāršotā kriminālprocesu lietvedībā, un minētie priekšlikumi tika izdiskutēti ar Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju un Ģenerālprokuratūru. Projektā gūtā pieredze liecina, ka šobrīd Latvijā izmeklēšanas iestādei likuma nosacījumi neļauj pietiekoši efektīvi īstenot izmeklēšanu attālināti un izmeklēšanas darbību fiksēšanā izmantot tikai tehniskos...

13. jūlijā stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, ar kuru grozīta virkne Komerclikuma normu, kuras skar Uzņēmumu reģistra kompetenci, žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI raksta Laima Letiņa, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece. Grozījumi Komerclikumā papildina to gadījumu loku, kuros vienkāršoto likvidāciju iespējams veikt, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistra amatpersonas lēmumu. Proti, Komerclikuma 314.1 panta otrajā daļā noteikts, ka kapitālsabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz komercreģistra iestādes lēmumu, ja sabiedrība atbilstoši Komerclikuma 12. panta ceturtajai daļai nav sasniedzama tās juridiskajā adresē un divu mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu. Atbilstoši noteiktajai kārtībai Uzņēmumu reģistrs, saņemot iesniegumu no ieinteresētās personas (piemēram, nekustamā īpašuma īpašnieka vai Valsts ieņēmumu dienesta), nosūtīs kapitālsabiedrībai brīdinājumu par potenciālo pārkāpumu – nesasniedzamību juridiskajā adresē. Norādāms, ka kā sasniedzamības kritērijs ir izvirzīta tieši korespondences saņemšana, nevis faktiska atrašanās norādītajā adresē. Ja kapitālsabiedrība divu mēnešu laikā neiesniegs paskaidrojumu, kāpēc sasniedzamība (korespondences saņemšana) netika nodrošināta, vai pieteikumu juridiskās adreses maiņai, Uzņēmumu reģistrs,...