TIESĪBAS

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2017. gada 19. jūlijā ierosināja lietu “Par 2017. gada 1. jūnija likuma “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” 1. panta un 2017. gada 22. jūnija likuma “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam”. Apstrīdētās normas 2017. gada 1. jūnija likums “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” 1. pants paredz izteikt likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 54. panta otrās daļas otro teikumu “Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības” šādā redakcijā: “Ja puses nevar vienoties, zemes gabala nomas maksa privatizētā dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nosakāma: 1) no 2018. gada 1. janvāra – līdz pieciem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības; 2) no 2019. gada 1. janvāra – līdz četriem procentiem gadā no zemes kadastrālās vērtības; 3)...

Šogad jūlijā aprit trīs gadi, kopš, sastādot testamentu pie notāra, nav vairs nepieciešami liecinieki, un šo gadu laikā divtik pieaudzis pie notāriem taisīto testamentu skaits. Kā norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece, tas veicinājis to, ka sabiedrība kļūst atbildīgāka un izglītotāka par riskiem, kas var iestāties, ja cilvēks pēdējo gribu ir nolēmis paust mājās rakstītā un glabātā testamentā. Līdz 2014. gada 1. jūlijam testatoram jeb cilvēkam, kurš vēlējās savu mantu novēlēt kādam ar testamentu, to noformējot pie notāra, bija jāpieaicina divi liecinieki, kas nav radinieki vai ģimenes locekļi. Tas bija ne vien sarežģīti, bet arī sadārdzināja testamenta izmaksas, jo valsts reģistros tika veikta liecinieku identitātes pārbaude. Vienlaikus ar atteikšanos no lieciniekiem, taisot publisku testamentu, Latvijā tika izveidots Publisko testamentu reģistrs. Tajā atrodami dokumenti, kas pie notāriem tapuši kopš 1993. gada 1. septembra un satur pēdējās gribas rīkojumus, kā arī dokumentus, kas atsauc, groza, papildina vai atceļ šos rīkojumus. Tā valsts...

Tieslietu ministrija vērš uzmanību, ka 19. jūlijā stājas spēkā grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, kas paredz turpmāk atklāt pie atbildības sauktā tiesneša vārdu un uzvārdu. Grozījumi likumā veikti ar mērķi veicināt tiesas darba atklātumu un nodrošināt sabiedrībai vieglāku nolēmuma uztveramību. Grozījumi likumā paredz, ka tiesneša disciplinārlietā pieņemto lēmumu pēc tā spēkā stāšanās publicē tīmekļa vietnē (tiesas.lv), aizsedzot to informācijas daļu, kas atklāj personas datus, tai skaitā sensitīvus personas datus. Publicējot disciplinārlietā pieņemto lēmumu tīmekļa vietnē, lēmumā pie atbildības sauktās personas vārds un uzvārds netiek aizsegts. Minētās izmaiņas būs attiecināmas arī uz tiem lēmumiem prokuroru disciplinārlietās, kas pārsūdzēti Disciplinārtiesā. Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina uzsver: "Tiesu sistēma kļūst atklātāka. Tieslietu ministrija turpina darbu pie augstāku informācijas atklātības standartu attiecināšanas arī uz citu tiesu sistēmai piederīgo amatpersonu - zvērinātu tiesu izpildītāju un notāru - izdarītajiem pārkāpumiem". Irēna Kucina uzskata, ka tiesu varas darbības atklātums, tostarp par tiesu...

Otrdien, 18.jūlijā, Ministru kabinets atbalstīja protokollēmuma projektu - "Informatīvais ziņojums "Par personas apliecību plašākas izmantošanas iespējām””. Informatīvajā ziņojumā sniegti vairāki priekšlikumi, kas varētu veicināt personas apliecību (eID) pielietojamību un elektronisko iespēju izmantošanu. Personas apliecībai paredzēts rast jaunus tehniskos risinājumus, lai personas ar eID karti varētu īstenot savas vēlētāju tiesības visās pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Izstrādātais priekšlikums, kas nodrošinās personas apliecības vienlīdzību ar pasi vēlēšanu procesā, tiks pilnībā izpildīts pēc 2019.gada 1.janvāra. Tāpat jaunā parauga apliecības, kuras varētu tikt izsniegtas 2018. gada beigās vai 2019. gada sākumā, Latvijā dzīvojošiem pilsoņiem un nepilsoņiem varētu tikt izsniegtas ar derīguma termiņu desmit gadi. Šobrīd eID karte tiek izsniegta uz pieciem gadiem. Desmitgadīga personas apliecības derīguma termiņa garantēšana ir viena no galvenajām prasībām pretendentiem, uzsākot iepirkuma procedūru. Vēl kompetentās iestādes izskata iespējas, kā paplašināt un atvieglot eID kartes sertifikātu aktivizēšanas procesu, izmantojot mobilo tālruni. Pašlaik 61% no visām personas apliecībām, kurās ir iekļauti sertifikāti, netiek...

Bauskas rajona prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu, kurā kāda uzņēmuma valdes loceklis saukts pie kriminālatbildības par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma 177. panta pirmajā, trešajā daļā un 15. panta ceturtajā daļā. Bez tam apsūdzētais apsūdzēts par Krimināllikuma 195. panta pirmajā un trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu. Kriminālprocesā savāktie pierādījumi norāda uz to, ka kāda uzņēmuma valdes loceklis, izmantojot uzņēmumu, izkrāpa no valsts budžeta naudu kopsummā 123 176,70 eiro apmērā, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) uzņēmuma pievienotās vērtības nodokļu ( PVN) deklarācijas, tajās vairākos gadījumos krāpšanas nolūkos nepamatoti deklarēja palielinātu darījumu vērtību par pasažieru autobusu iegādi no apsūdzētā radiniekiem piederošiem uzņēmumiem. Tādējādi apsūdzētais, būdams valdes loceklis, ar viltu ieguva uzņēmuma tiesības uz PVN pārmaksas atmaksām. Apsūdzētais noziedzīgās darbības veica 2013. gada jūnijā, augustā, novembrī, 2014. gada februārī, martā, maijā. Turklāt vienā gadījumā uzņēmuma valdes loceklis 2014. gada jūlijā iesniedza uzņēmuma PVN deklarāciju, kurā nepamatoti deklarēja palielinātus darījumus ar viņa ģimenes loceklim piederošu...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par elektronisko dokumentu apriti ministrijās un to padotībā esošajās iestādēs". Tajā secināts, ka ministrijās un to padotības iestādēs elektronisko dokumentu aprites jomā vērojama tendence palielināties elektroniskās dokumentu pārvaldības īpatsvaram, vienlaikus pastāvot objektīviem šķēršļiem pilnīgai pārejai uz elektronisku (bezpapīra) dokumentu apriti. Mērķi – sasniegt pilnīgu pāreju uz elektronisko dokumentu apriti – nebūs iespējams sasniegt gadījumos, kad pastāv normatīvajos aktos vai tiesiskos darījumos, starpvaldību vienošanās noteiktie ierobežojumi. Piemēram, bet ne tikai, saziņā privātpersonām, kā arī sarakstē un cita veida dokumentu apmaiņā ar ārvalstīm u.c. Par būtiskākajiem cilvēkfaktora šķēršļiem uzskatāms personāla apmācības trūkums - nav zināšanu, praktisko iemaņu, vienlaikus pastāvot finansējuma nepietiekamībai. Dokumentu pārvaldības elektroniskās sistēmas tiek izmantotas ierobežotā apjomā (piemēram, tikai dokumentu reģistrācijai, tālāko apriti organizējot papīra veidā), nav sakārtoti jautājumi saistīti ar e-parakstu noformēšanu, darbs tiek organizēts elektroniskā veidā, bet dokumenti tiek izdrukāti, lai nodrošinātu to uzglabāšanu un kontroles iespējas. Šķēršļi normatīvo aktu kontekstā...

Arī nākamgad gaidāmajās Saeimas vēlēšanās tiem balsstiesīgajiem, kuriem ir tikai personas apliecība jeb identifikācijas karte (eID), bet nav derīgas pilsoņa pases, ieviesīs personalizētas vēlētāja apliecības. To paredz grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā un Personu apliecinošu dokumentu likumā, ko Saeima ceturtdien, 13.jūlijā, pieņēma galīgajā lasījumā. Tāpat kā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās vēlētāja apliecība būs derīga kopā ar eID karti. Vēlētāja apliecību varēs saņemt tikai tie vēlētāji, kuriem nav pilsoņa pases. Apliecības izgatavos Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), ņemot vērā Iedzīvotāju reģistra informāciju par Latvijas pilsoņiem, kuri pirms vēlēšanām būs sasnieguši 18 gadu vecumu un kuriem ir izsniegta tikai personas apliecība. Plānots, ka vēlētāja apliecību balsstiesīgie varēs saņemt PMLP nodaļās. Ierodoties vēlēšanu iecirknī, lai saņemtu vēlēšanu zīmes un aploksni, balsotājam vēlētāja apliecība būs jāuzrāda kopā ar identifikācijas karti. Grozījumi arī paredz, ka personai, kura saņēmusi vēlētāja apliecību, līdz vēlēšanām saņemot arī pilsoņa pasi, tajā tiks veikta atzīme, ka izsniegta vēlētāja apliecība. Šāda pase vēlēšanu iecirknī...

Uzņēmumu reģistrs informē, ka no 2017.gada 1.jūlija Uzņēmumu reģistra mājas lapā ir pieejama bez maksas informācija par Uzņēmumu reģistra vestā biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēto biedrību, arodbiedrību, nodibinājumu darbības jomām. Minētā informācija ir atrodama Uzņēmumu reģistra publicētajos atvērtajos datos: http://dati.ur.gov.lv/. Jaunais publicētais atvērto datu fails sniedz iespēju jebkuram interesentam atlasīt biedrības un nodibinājumus pēc interesējošās darbības jomas, piemēram, lai sazinātos ar tām, ar mērķi nodrošināt veiksmīgu to iesaisti sociāli ekonomisko jautājumu risināšanā, brīvprātīgā darba un prakšu organizēšanā u.tml. Uzņēmumu reģistrs sabiedrībai piedāvā pamata datus par visiem Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem subjektiem un biedrību (arī nodibinājumu un arodbiedrību) darbības jomām. Atvērtie dati ir valsts pārvaldē esošie pamata dati, kas ir gan tiesiski, gan arī tehnoloģiski brīvi pieejami ikvienam, kā arī tie ir ērti atkalizmantojami, jo tiek piedāvāti mašīnlasāmā formātā (CSV failā), kā arī lietotājiem ērtā veidā (XLSX failā), ko ērti var eksportēt uz kādu no datu apstrādes programmām, piemēram MS Excel. ...

Eiropas Publiskās administrācijas institūts (EIPA) ir paziņojis 2017.gada Eiropas publiskās pārvaldes balvas (EPSA) ieguvējus par izcilību un novatoriskiem risinājumiem valsts sektorā. Nominācijā “Eiropas un nacionālais sasniegums” par tiesas sēžu audio protokolu marķēšanas sistēmas ieviešanu Latvijas tiesās Eiropas publiskās pārvaldes labās prakses sertifikāts piešķirts Tiesu administrācijai. Šogad kopumā tika iesniegti 150 pieteikumi no 30 dažādām valstīm par inovatīviem risinājumiem valsts pārvaldē. Tiesu administrācijas pieteikums kā vienīgais no Baltijas valstīm par tiesas sēžu audio protokolu marķēšanas sistēmas ieviešanu Latvijas tiesās iekļuvis starp 34 labās prakses nominantiem Eiropā. Balvu pasniegšanas ceremonija plānota 2017. gada 20.-22. novembrim Māstrihtā, Nīderlandē. Tiesas sēžu audio protokolu marķēšanas sistēmas ieviešana tiesās ir viena no Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta „Tiesu modernizācija Latvijā” ietvaros veiktajām aktivitātēm. Rīka funkcionalitāte sniedz iespēju tiesu darbiniekiem fiksēt datus par tiesas sēdi, dalībniekiem un to izteikumiem, kā arī automātiski ģenerēt tiesas sēžu protokolus. “Saņemtā Eiropas Publiskā sektora balva apliecina Latvijas iniciatīvas unikalitāti ne...

Sākot ar 2017. gada 1. jūliju, īstenojot maksātnespējas procesa administratoru uzraudzību atbilstoši jaunajam regulējumam, Maksātnespējas administrācija papildu esošajiem administratoru uzraudzības līdzekļiem veiks pārbaudes maksātnespējas procesa administratoru prakses vietās vai parādnieka – juridiskās personas – atrašanās vietā, lai pārliecinātos par maksātnespējas procesa norises atbilstību normatīvo aktu prasībām. Maksātnespējas administrācijas direktore Inese Šteina norāda, ka Maksātnespējas administrācija īstenos gan plānotas, gan neplānotas pārbaudes atbilstoši iestādes izstrādātajam uzraudzības pasākumu plānam. Vienlaikus uzraudzības pasākumu efektivitātes paaugstināšanai Maksātnespējas administrācija ir veikusi visu maksātnespējas procesa administratoru un procesu riska līmeņa izvērtējumu, kas tiks ņemts vērā uzraudzības pasākumu plānošanā un īstenošanā. Jāatzīmē, ka Maksātnespējas administrācijai ir tiesības ierasties arī tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas prakses vietā vai parādnieka – juridiskās personas – atrašanās vietā. Maksātnespējas administrācijai īstenojot piešķirtās tiesības ierasties uzraugošās personas vai administratora prakses vietā pārbaužu veikšanai, vidējā termiņā un ilgtermiņā tiks sasniegts Pamatnostādnēs ietvertais politikas virziens – administratora profesijā strādā augsti kvalificēti profesionāļi ar amatam atbilstošām zināšanām,...

Saeima 22.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma astoņus Tieslietu ministrijas izstrādātos likumprojektus, kuru mērķis ir būtiski uzlabot Latvijas spēju apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tai skaitā nodrošināt efektīvus noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas pasākumus, tādējādi būtiski uzlabojot šādu noziegumu izmeklēšanu, pierādīšanu un personu saukšanu pie atbildības. Jaunpieņemtais Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likums nodrošinās vienkāršāku un ātrāku izpildes procedūru, lai veicinātu noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas neizbēgamību. Jaunajā likumā paredzēti no pašreizējā regulējuma būtiski atšķirīgi konfiskācijas izpildes principi. Proti, uz mantu, kas atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscētu, tās ieguvējam nebūs tiesību celt īpašuma prasību. Savukārt personas, kuru tiesības būs aizskartas ar mantas konfiskāciju, varēs vērsties tiesā par zaudējumu atlīdzināšanu vispārējā kārtībā, bet nevarēs pretendēt uz mantu vai naudu, kas iegūta, veicot konfiskācijas izpildi. Patlaban noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpilde notiek Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā, no iegūtajiem līdzekļiem sedzot kreditoru prasījumus, kādi radušies, pirms notiesātā mantai aresta uzlikšanas vai apķīlāšanas. Jaunais tiesiskais regulējums paredz, ka nolēmuma...

Personām, kas apzināti mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus, varēs piemērot ar administratīvo atbildību un naudas sodu. To paredz grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko 22.jūnijā trešajā galīgajā lasījumā pieņēma Saeima. ES direktīva paredz, ka visām dalībvalstīm līdz 2018. gadam ir jānodrošina likumdošanā kontrole un atbildība par odometru rādījumu grozīšanu. Par transportlīdzekļa odometra rādījumu izmainīšanu, palielinot vai samazinot odometra uzskaitīto transportlīdzekļa nobraukumu, fiziskajām personām paredzēts naudas sods līdz 100 eiro, bet juridiskajām personām - līdz 1000 eiro. Tāpat administratīvā atbildība noteikta par odometra rādījumu izmainīšanas pakalpojuma piedāvāšanu vai sniegšanu. Naudas sods fiziskajām personām noteikts līdz 200 eiro, bet juridiskajām personām - līdz 2000 eiro. Ceļu satiksmes un drošības dienests (CSDD) automašīnu nobraukuma kontroli jau tagad veic tās reģistrācijas brīdī un tehniskās apskates laikā - informācija ir pieejama CSDD mājaslapā. Ārkārtas situācijā autoīpašniekam var vērsties ar lūgumu veikt odometru pārbaudi arī autorizētos autoservisos. Likuma izmaiņas konstatētas krāpniecības gadījumā ļaus vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ar...

Izvērtējot tiesu iekārtas attīstības pasākumus, Valsts kontrole secinājusi, ka kopumā plānotie pasākumi ir īstenoti, tomēr vēl nevar apgalvot, ka ir novērsti visi tiesvedības procesu kavējošie apstākļi. Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, iesniegto lietu skaita kritumu un tiesnešu skaita pieaugumu, Latvijā tiesvedības ilgums ir daudz garāks nekā kaimiņvalstīs. Tāpat tiesas nolēmumu kvalitāti būtu iespējams uzlabot, jo atcelto lēmumu skaits saglabājas augsts - vidēji katrs piektais spriedums tiek grozīts vai atcelts. Arī sabiedrības uzticība tiesām ir zema. Tikmēr finansējums tiesu darbības nodrošināšanai no 2009. līdz 2016.gadam ir pieaudzis par vairāk nekā 50 %, sasniedzot 51 milj. euro. Valsts kontrole vērtēja, vai Tieslietu ministrijas īstenotie pasākumi tiesu sistēmas darbības efektivitātes paaugstināšanai 2009.-2015.gadā ir bijuši veiksmīgi un Latvijas tiesu sistēmā pastāvošās problēmas ir novērstas. Saskaņā ar Tieslietu ministrijas izvērtējumu ir izdevies izpildīt 87,5 % no plānotā, taču rezultatīvie rādītāji sasniegti vien 47 % apmērā. Būtiskākās jomas, kurās Valsts kontroles ieskatā progresam būtu jābūt lielākam, ir tiesvedības ilguma...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 21.jūnijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts SIA “Veloserviss" pieteikums un atcelts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par pieteicējai uzlikto pienākumu maksāt muitas nodokli un nokavējuma naudu un pievienotās vērtības nodokli (PVN) un nokavējuma naudu. Augstākā tiesa lietu nodeva jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Augstākā tiesa lietu izskatīja sakarā ar VID kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2014.gada 27.marta spriedumu. Augstākā tiesa pērn janvārī apturēja tiesvedību šajā lietā, lai uzdotu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus. Uzdodot jautājumus, Augstākā tiesa vēlējās noskaidrot, kā vispārīgi konkretizējams Eiropas Padomes 1992.gada 12.oktobra regulas Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 220.panta otrās daļas "b" apakšpunktā minētais importētāja pienākums rīkoties labā ticībā, ja Eiropas Komisijas Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) ziņojums satur iegūtas ziņas, kas liecina gan par eksportētāja sniegtām nepatiesām ziņām eksportētājas valsts muitas iestādēm, gan ziņas, kas liecina, ka eksportētājas valsts muitas iestāde ir kļūdījusies, izsniedzot A sertifikātu. Tāpat bija...

Valdības sēdē 20.jūnijā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu" paredz mazināt atšķirības pašvaldību starpā un pilnveido nepieciešamo sociālo atbalstu trūcīgām personām, informē Labklājības ministrija. Noteikti precīzāki kritēriji trūcīgā statusa piešķiršanai attiecībā uz kustamo un nekustamo īpašumu, kas var piederēt trūcīgai personai. Iztikas līdzekļu deklarācija, kas jāaizpilda vēršoties pašvaldības sociālajā dienestā pēc sociālās palīdzības, papildināta ar visiem Ministru kabineta noteikumos paredzētajiem ienākumu un mantas veidiem. Tas darīts, lai mazinātu risku, ka cilvēki, vēršoties sociālajā dienestā, nebūs izpratuši, kādas ziņas ir būtiskas ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanai. Liela daļa informācijas par ģimenes vai personas materiālo situāciju tiek iegūta no valsts un pašvaldības informācijas sistēmām, bet Ministru kabineta noteikumos precizēta papīra formātā iesniedzamā papildus informācija, kas nepieciešama materiālās situācijas izvērtēšanai. Piemēram, noteikts, ka darba ņēmēji deklarācijai pievieno izziņu par darba samaksu par pēdējiem pilniem trīs kalendāra mēnešiem, jo Valsts ieņēmumu dienests neuzkrāj informāciju...