TIESĪBAS

Latvijas Republikas Prokuratūra informē, ka 2017.gada augusta sākumā Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurore tiesai nodevusi krimināllietu, kurā pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas saukts kāda uzņēmuma valdes loceklis. Izmeklēšanas laikā noskaidrots un iegūti pierādījumi tam, ka apsūdzētā persona no 2012.gada aprīļa līdz 2012.gada novembrim daļēji aprēķināja pievienotās vērtības nodokli (turpmāk tekstā - PVN), neveica tā nomaksu, kā arī nedeklarēja daļu no veiktajiem darījumiem un neaprēķināja par tiem PVN. Apsūdzētā persona tīši un apzināti neiemaksāja valsts budžetā PVN kopsummā vairāk nekā 200 tūkstošu eiro apmērā, lai arī uzņēmuma rīcībā bija pietiekoši naudas līdzekļi, lai varētu veikt nodokļu nomaksu. Piebilstams, ka minētais uzņēmums, kas nodarbojās ar pārtikas preču tirdzniecību, 2014.gada augustā likvidēts. Krimināllieta nodota izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai. Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 29.augustā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu daļā, kurā pieteicējam bija aprēķināts papildu pievienotās vērtības nodokļa maksājums. Augstākā tiesa spriedumā atzīst, ka pieteicēja sniegtā pakalpojuma gadījumā nav konstatējama tieša saikne ar preču nosūtītāju vai saņēmēju, tādēļ pamatots ir apelācijas instances tiesas secinājums, ka likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 7.panta pirmās daļas 2.punktā ietvertais atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa nav piemērojams un uz pieteicēja sniegto pakalpojumu attiecas attiecīgajā laika periodā spēkā esošā pievienotās vērtības nodokļa pamatlikme. Augstākā tiesa lietu izskatīja sakarā pieteicēja - individuālā komersanta "L.Č." - kasācijas sūdzību lietā, kurā bija izšķirams, vai var piemērot pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi pārvadājuma pakalpojumam, kas saistīts ar preču tranzītu (likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 7.panta pirmās daļas 2.punkts), ja faktiskajam pārvadājuma veicējam nav bijusi licence starptautiskajiem pārvadājumiem. Pērn maijā Augstākā tiesa nolēma uzdot Eiropas Savienības tiesai prejudiciālus jautājumus un apturēja...

Kopš SOLVIT centra izveides Latvijā 2004. gadā līdz 2016.gadam tika saņemtas un risinātas 23 uzņēmēju sūdzības. Vidēji ik gadu tiek risinātas tikai divas uzņēmēju lietas. Turklāt lielākā daļa no tām nav bijušas vērstas pret Latvijas valsts iestādēm, bet gan citu valstu iestādēm. Savukārt, šī gada jūnijā un jūlijā ir saņemtas 11 uzņēmēju sūdzības, kas ir vēsturiski lielākais uzņēmēju sūdzību skaits SOLVIT centra Latvijā pastāvēšanas laikā. Turklāt visas uzņēmēju sūdzības ir saņemtas no ārvalstu uzņēmējiem, kas veic uzņēmējdarbību Latvijā, par Latvijas valsts iestāžu rīcību. Vislielākais sūdzību skaits ir saņemts par Latvijas Republikas Saeimas pieņemtajiem grozījumiem likumā˶Par zemes privatizāciju lauku apvidos˝, kas stājās spēkā š.g. 1.jūlijā. Minētie grozījumi paredz, ka zemi var iegūt tikai tādi darījuma subjekti, kas ir saņēmuši Eiropas Savienības (ES) pilsoņa reģistrācijas apliecību un dokumentu par valsts valodas zināšanām vismaz atbilstoši B līmeņa 2.pakāpei, ja tie ir citu ES dalībvalstu pilsoņi, Eiropas Ekonomikas zonas valstu vai Šveices Konfederācijas...

No 2017. gada 13. jūlija, kad stājas spēkā likums Grozījumi Komerclikumā saskaņā ar Komerclikuma 144. panta pirmās daļas 6.1 punktu kapitālsabiedrības statūtos sabiedrības valdes skaitliskais sastāvs ir jānorāda, ja tāds ir paredzēts, norāda Laima Letiņa, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece publikācijā žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI augusta numurā. Līdz ar to pašas kapitālsabiedrības ziņā ir, vai vispār norādīt statūtos valdes skaitlisko sastāvu un, ja norādīt, tad kā norādīt statūtos valdes locekļu skaitu. Proti, statūtos var noteikt konkrētu valdes locekļu skaitu, noteikt valdes locekļu skaita “no - līdz” robežu vai valdes locekļu skaitu var arī nenorādīt. Norādāms, ka izmaiņas valdes skaitliskā sastāva norādīšanai statūtos un kvoruma aprēķināšanā neietekmē valdes pārstāvības tiesības. Atbilstoši Komerclikuma 223. panta pirmajai daļai un 303. panta pirmajai daļai valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi, ja statūtos nav noteikts citādi. Kapitālsabiedrības izvēlētais valdes locekļu pārstāvības modelis (kopīga pārstāvība vai atsevišķa pārstāvība) darbojas neatkarīgi no valdes locekļu faktiskā skaita un paliek nemainīgs...

Saeima 2017.gada 27.jūlijā pieņēma jaunos grozījumus Darba likumā, kas stājušies spēkā ar 2017.gada 16.augustu. Darba likuma grozījumi ievieš virkni izmaiņu jau esošajā darba tiesisko attiecību regulējumā visdažādākajos darba tiesību jautājumos, sākot ar darba koplīgumiem un beidzot ar darba un atpūtas laika tiesisko regulējumu. Ineta Vjakse, Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece, norāda, ka Darba likuma 136.pantā līdz šim bija ietverta virsstundu darba definīcija, kā arī noteikts, kādos gadījumos ir pieļaujams veikt virsstundu darbu, aizliegumi un ierobežojumi virsstundu darba veikšanā u.c. jautājumi. Savukārt noteikumi par virsstundu darba apmaksu ir ietverti Darba likuma 68.pantā. Starptautiskā līmenī ir atzīts, ka virsstundu darbu ir pieļaujams kompensēt ne tikai naudā, paredzot par šādu darbu paaugstinātu darba samaksas likmi, bet arī piešķirot atbilstošu kompensējošu atpūtu. Šādu divu paralēlu kompensēšanas mehānismu esamība piešķir zināmu elastību darba attiecībām un dod iespēju abām darba attiecību pusēm vienoties par izdevīgāko risinājumu. Ņemot vērā to, ka Valsts un...

Valsts prezidents Raimonds Vējonis iesniedzis Saeimā priekšlikumus likumdošanas procesa pilnveidošanai, kuru mērķis ir celt likumu izstrādes kvalitāti, panākt lielāku caurskatāmību likumdošanas procesā un veicināt sabiedrības uzticēšanos valsts varai. Valsts prezidents rosina izdarīt izmaiņas vairākos Saeimas kārtības ruļļa pantos. Priekšlikumi paredz turpmāk visiem likumprojektiem izstrādāt anotācijas, kas atbildētu uz jautājumiem, kāpēc likums ir vajadzīgs, un kāda var būt tā iespējamā ietekme uz tautsaimniecību un citām dzīves jomām. "Tikai sniedzot atbildes uz minētajiem jautājumiem, ir iespējams rūpīgi izvērtēt iespējamā likuma nepieciešamību un piedāvātā risinājuma piemērotību,” norāda Raimonds Vējonis. Valsts prezidents uzskata, ka, iesniedzot priekšlikumus likumprojektam, rakstveidā būtu jāsniedz gan priekšlikumu pamatojums, gan informācija par konsultācijām, kas notikušas priekšlikumu sagatavošanas gaitā. Tas likumdošanas procesu padarītu caurskatāmu, un dotu iespēju ērtā un viegli uztveramā veidā iepazīties ar likumu normu pamatojumiem, kā arī nodrošinātu informāciju par to, kādas personas piedalījušās likuma izstrādē. Lai varētu izprast likumdevēja gribu un likumā ietvertā regulējuma mērķi, Valsts prezidents aicina Saeimu pārņemt...

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Publiskās pārvaldības un Teritoriālās attīstības direktorāts (turpmāk - OECD) sadarbībā ar Tiesu administrāciju aicina Latvijas uzņēmējus aizpildīt aptauju par Latvijas komerctiesību regulējumu, tieslietu nozarē sniegto pakalpojumu pieejamību un strīdu risināšanas vidi Latvijā. Aptauja būs pieejama aizpildīšanai līdz 30.septembrim. Aptauja pieejama šeit: https://www.surveymonkey.com/r/OECD_Questionnaire_for_Businesses_LV Aptauja tiek veikta OECD un Latvijas valdības pasūtījuma nolūkā izvērtēt justīcijas pieejamību uzņēmumiem un integrējošo izaugsmi Latvijā. Šī aptauja ne vien palīdzēs sagatavot pārskatu par komerctiesību režīmu un saprast valsts pakalpojumu noderīgumu un ērtumu saimnieciskās darbības veicējiem, bet arī apzināt uzņēmēju juridiskās problēmas un to risināšanas ceļus. Aptauja uzņēmējiem tiek izplatīta ar mērķi identificēt iespējamos tieslietu jomas darbības uzlabojumus, lai nākotnē būtu iespējams nevien uzlabot un stiprināt valsts tieslietu sistēmu darbību, bet arī atbalstīt ekonomikas attīstību un izaugsmi. Paredzēts, ka aptaujas rezultāti ļaus vairāk identificēt Komerclikuma regulējuma un piemērošanas prakses trūkumus, kas traucē mūsdienīgai uzņēmējdarbības videi, kā arī tieslietu sistēmas pakalpojumu nepieciešamību uzņēmējiem, lai nodrošinātu...

Ministru kabinets (MK) 8. augustā pieņēma Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) izstrādātos noteikumus “Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība”, kurā precizētas tiesību normas un terminoloģija saistībā ar civilās trauksmes un apziņošanas sistēmu, informē Iekšlietu ministrija. Jaunie MK noteikumi noteiks un regulēs agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtību. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldības likums nosaka, ka valsts agrīnās brīdināšanas sistēma ir autonomi funkcionējoša tehnoloģiska sistēma vai šādu sistēmu kopums, kas nodrošina agrīno brīdināšanu – mērķtiecīgu un nekavējoties veicamu cilvēku un atbildīgo institūciju informēšanu par katastrofu vai katastrofas draudiem un nepieciešamo rīcību. Vienotajā agrīnās brīdināšanas sistēmā, kuru pēc informācijas saņemšanas par katastrofu aktivizē VUGD, ietilpst trauksmes sirēnas, kā arī elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuru loma ir ziņot par katastrofu un tās draudiem pēc iespējas ātrāk un lielākam cilvēku skaitam, kā arī informēt par turpmāko rīcību. Jaunajos noteikumos ir paredzēts, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi bez maksas izziņo VUGD informāciju par...

Ministru kabinets 8.augustā apstiprināja Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", kas paredz atvieglot un paātrināt krimināllietu izmeklēšanu. Kriminālprocesa likuma grozījumu mērķis ir paātrināt vienkāršu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un turpmāku kriminālprocesa virzību, kā arī panākt soda piemērošanu iespējami īsākā laikā. Šobrīd policija mazāk smagu noziegumu izmeklēšanā iegulda lielus resursus, ko daudz lietderīgāk būtu novirzīt smagāku noziegumu izmeklēšanai. Likumprojekta mērķis ir atteikties no formālām, dublējošām procesuālajām darbībām un radīt priekšnosacījumus efektīvākai izmeklēšanai, kā arī ātrākai un vienkāršotai kriminālprocesa virzībai uz prokuratūru un tiesu. Paredzēts arī vienkāršot kriminālprocesu lietvedības apturēšanu, atjaunošanu un izbeigšanu noilguma gadījumā. Priekšlikumus Kriminālprocesa likuma grozījumiem piedāvāja Valsts policija, pamatojoties uz Eiropas Komisijas projektā gūtajiem secinājumiem par astoņu Eiropas Savienības valstu pieredzi vienkāršotā kriminālprocesu lietvedībā, un minētie priekšlikumi tika izdiskutēti ar Iekšlietu ministriju, Tieslietu ministriju un Ģenerālprokuratūru. Projektā gūtā pieredze liecina, ka šobrīd Latvijā izmeklēšanas iestādei likuma nosacījumi neļauj pietiekoši efektīvi īstenot izmeklēšanu attālināti un izmeklēšanas darbību fiksēšanā izmantot tikai tehniskos...

13. jūlijā stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, ar kuru grozīta virkne Komerclikuma normu, kuras skar Uzņēmumu reģistra kompetenci, žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI raksta Laima Letiņa, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece. Grozījumi Komerclikumā papildina to gadījumu loku, kuros vienkāršoto likvidāciju iespējams veikt, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistra amatpersonas lēmumu. Proti, Komerclikuma 314.1 panta otrajā daļā noteikts, ka kapitālsabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz komercreģistra iestādes lēmumu, ja sabiedrība atbilstoši Komerclikuma 12. panta ceturtajai daļai nav sasniedzama tās juridiskajā adresē un divu mēnešu laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi norādīto trūkumu. Atbilstoši noteiktajai kārtībai Uzņēmumu reģistrs, saņemot iesniegumu no ieinteresētās personas (piemēram, nekustamā īpašuma īpašnieka vai Valsts ieņēmumu dienesta), nosūtīs kapitālsabiedrībai brīdinājumu par potenciālo pārkāpumu – nesasniedzamību juridiskajā adresē. Norādāms, ka kā sasniedzamības kritērijs ir izvirzīta tieši korespondences saņemšana, nevis faktiska atrašanās norādītajā adresē. Ja kapitālsabiedrība divu mēnešu laikā neiesniegs paskaidrojumu, kāpēc sasniedzamība (korespondences saņemšana) netika nodrošināta, vai pieteikumu juridiskās adreses maiņai, Uzņēmumu reģistrs,...

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, kas 27. jūlijā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un nosūtīts starpministriju saskaņošanai, paredz paplašināt valsts atbalsta programmas mājokļa iegādei galvojuma saņēmēju loku - iespēju galvojumu piešķirt ne tikai ģimenēm ar bērniem, bet arī jaunajiem speciālistiem. Paredzēts, ka minētā uzdevuma izpildes termiņš būs 2018. gada 1. janvāris. Kā norādīts tiesību akta projekta anotācijā, personām, kas ieguvušas augstāko izglītību ir arī vecuma grupā, kurā, pamatojoties uz mājokļu dzīves cikla iedalījumu, ir nepietiekoši finanšu uzkrājumi pirmās iemaksas veikšanai, proti vecumā līdz 35 gadiem. Tāpēc, ņemot vērā iepriekš minēto, likumprojekts paredz, ka atbalstu mājokļu atbalsta programmas ietvaros papildus šobrīd noteiktajam kritērijam var saņemt arī persona, kura ieguvusi profesionālo vai augstāko izglītību un kura nepārsniedz 35 gadu vecumu. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13. pantā ir noteikti iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi , tostarp personām: par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā...

Saeimas ārkārtas plenārsēdē 27. jūlijā līdzās nodokļu politikas reformai veltītajiem likumprojektiem steidzamajā galīgajā lasījumā pieņemti arī grozījumi Darba likumā. No sākotnēji piedāvātā varianta gan izslēgtas tās strīdīgās normas, piemēram, kas attiecas uz arodbiedrību biedriem, par kurām netika panākta vienošanās ar sociālajiem partneriem. Likumā iekļauts jauns pants, kas noteic stundas algas likmes aprēķināšanu - dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar darba stundu skaitu attiecīgajā kalendāra mēnesī. Ja darbiniekam noteikts summētais darba laiks, stundas algas likmi aprēķina, dalot darbiniekam noteikto mēneša darba algu ar attiecīgā kalendāra gada vidējo darba stundu skaitu mēnesī. Attiecībā uz virsstundu darba apmaksu Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja formulējumu, ka vienlaikus ar vienošanos par virsstundu darbu vai norīkošanu to veikt darbinieks un darba devējs var vienoties, ka darbiniekam piemaksu par virsstundu darbu aizstāj ar apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam, kā arī par šāda apmaksāta atpūtas laika piešķiršanas kārtību. Ja darbiniekam nepiešķir piemaksu par virsstundu...

Ņemot vērā, ka periodiski tiek saņemtas ziņas par pirmsskolas vecuma bērnu atrašanos dzīvesvietā vai sabiedriskās vietās bez pieaugušo uzraudzības, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) vērš uzmanību, ka saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto vecākiem vai personai, kuras aprūpē bērns nodots, ir pienākums neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai bērnu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes. VBTAI informē, ka pirmsskolas vecuma bērns, kurš tikai mācās pazīt lietas un situācijas pēc būtības, vēl nespēj kritiski izvērtēt situāciju un pieņemt racionālus lēmumus. Tas rada augstus riskus situācijās, kad var tikt apdraudēta bērna dzīvība vai veselība. Tāpat pirmsskolas vecuma bērns nespēj pasargāt otru bērnu, kurš atstāts viņa uzraudzībā, no potenciāli bīstamām situācijām un trešās personas apdraudējuma. Paliekot mājās vieniem, mazi bērni var izjust bailes par ikdienišķām skaņām, kā arī baidīties no citām situācijām, kas atkarīgs no viņu pieredzes. Atstājot bērnu nepieskatītu, atrodoties mājās vienam, bērns jūtas vientuļš un pamests, kas var...

Ministru kabinets 25. jūlijā atbalstīja informatīvo ziņojumu "Par iesnieguma par laulības noslēgšanu elektronisku iesniegšanu dzimtsarakstu nodaļā" , kas paredz iespēju laulības noslēgšanas iesniegumu dzimtsarakstu nodaļās iesniegt arī elektroniski, tādējādi atvieglojot un vienkāršojot iesniegumu iesniegšanas kārtību, kā arī veicinot ātrāku un ērtāku saziņu starp dzimtsarakstu nodaļu un privātpersonu. Laulības noslēgšanas iesniegumu, kurš parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu, varēs iesniegt Latvijas Republikas pilsoņi vai Latvijas Republikas nepilsoņi, to nosūtot uz dzimtsarakstu nodaļas, kurā vēlas noslēgt laulību, elektronisko adresi. Tādējādi personām būs iespēja iesniegumu iesniegt uzreiz izvēlētajā dzimtsarakstu nodaļā. Ja viena no personām vai abas personas, kuras vēlēsies noslēgt laulību Latvijā, būs ārvalsts pilsoņi, iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā elektroniski iesniegt nevarēs, jo šīm personām (ārvalsts pilsoņiem) iesniedzami papildu dokumenti, kuru saturs un autentiskums ir pārbaudāms tikai klātienē, uzrādot to oriģinālus. Paredzēts, ka dzimtsarakstu nodaļa nosūtīs iesniedzējam paziņojumu par iesnieguma saņemšanu uz elektronisko pasta adresi, papildus informējot par nepieciešamību veikt...

Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē 12. jūlijā izskatīts Valsts iestāžu darba plāna ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016. – 2020. gadam (Darba plāns) aktuālais statuss. Darba plāns ietver 63 uzdevumus, no kuriem 28 uzdevumi ir izpildīti, savukārt 34 uzdevumu izpilde vēl turpinās. Pēc Ekonomikas ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem padome uzdeva iesaistītajām institūcijām vienoties par atsevišķu darba uzdevumu precizēšanu, kas attiecas uz ēnu ekonomikas ierobežošanu būvniecības nozarē. Tā, piemēram, Ministru kabinetā apstiprinot Finanšu ministrijas pieteikto nodokļu reformu, kā arī pavadošos likumprojektus, valdība tostarp atbalstīja arī vairākus priekšlikumus ēnu ekonomikas stingrākai ierobežošanai. Tika atbalstīta fizisko personu nodokļu nomaksas uzraudzības pilnveidošana, nosakot pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem sniegt informāciju par fizisku personu, ja tā konta apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedz 15 000 eiro. Tāpat valdība lēma par informācijas atklātības un sabiedrības līdzdalības veicināšanu, publicējot informāciju par nodokļu maksātājiem, kas nepilda nodokļu normatīvajos aktos paredzētās saistības. Reformas ietvaros tika nolemts, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apgrieztās jeb reversās maksāšanas...