TIESĪBAS

Saeima 22.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma astoņus Tieslietu ministrijas izstrādātos likumprojektus, kuru mērķis ir būtiski uzlabot Latvijas spēju apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, tai skaitā nodrošināt efektīvus noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas pasākumus, tādējādi būtiski uzlabojot šādu noziegumu izmeklēšanu, pierādīšanu un personu saukšanu pie atbildības. Jaunpieņemtais Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likums nodrošinās vienkāršāku un ātrāku izpildes procedūru, lai veicinātu noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas neizbēgamību. Jaunajā likumā paredzēti no pašreizējā regulējuma būtiski atšķirīgi konfiskācijas izpildes principi. Proti, uz mantu, kas atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscētu, tās ieguvējam nebūs tiesību celt īpašuma prasību. Savukārt personas, kuru tiesības būs aizskartas ar mantas konfiskāciju, varēs vērsties tiesā par zaudējumu atlīdzināšanu vispārējā kārtībā, bet nevarēs pretendēt uz mantu vai naudu, kas iegūta, veicot konfiskācijas izpildi. Patlaban noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpilde notiek Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā, no iegūtajiem līdzekļiem sedzot kreditoru prasījumus, kādi radušies, pirms notiesātā mantai aresta uzlikšanas vai apķīlāšanas. Jaunais tiesiskais regulējums paredz, ka nolēmuma...

Personām, kas apzināti mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus, varēs piemērot ar administratīvo atbildību un naudas sodu. To paredz grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko 22.jūnijā trešajā galīgajā lasījumā pieņēma Saeima. ES direktīva paredz, ka visām dalībvalstīm līdz 2018. gadam ir jānodrošina likumdošanā kontrole un atbildība par odometru rādījumu grozīšanu. Par transportlīdzekļa odometra rādījumu izmainīšanu, palielinot vai samazinot odometra uzskaitīto transportlīdzekļa nobraukumu, fiziskajām personām paredzēts naudas sods līdz 100 eiro, bet juridiskajām personām - līdz 1000 eiro. Tāpat administratīvā atbildība noteikta par odometra rādījumu izmainīšanas pakalpojuma piedāvāšanu vai sniegšanu. Naudas sods fiziskajām personām noteikts līdz 200 eiro, bet juridiskajām personām - līdz 2000 eiro. Ceļu satiksmes un drošības dienests (CSDD) automašīnu nobraukuma kontroli jau tagad veic tās reģistrācijas brīdī un tehniskās apskates laikā - informācija ir pieejama CSDD mājaslapā. Ārkārtas situācijā autoīpašniekam var vērsties ar lūgumu veikt odometru pārbaudi arī autorizētos autoservisos. Likuma izmaiņas konstatētas krāpniecības gadījumā ļaus vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ar...

Izvērtējot tiesu iekārtas attīstības pasākumus, Valsts kontrole secinājusi, ka kopumā plānotie pasākumi ir īstenoti, tomēr vēl nevar apgalvot, ka ir novērsti visi tiesvedības procesu kavējošie apstākļi. Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, iesniegto lietu skaita kritumu un tiesnešu skaita pieaugumu, Latvijā tiesvedības ilgums ir daudz garāks nekā kaimiņvalstīs. Tāpat tiesas nolēmumu kvalitāti būtu iespējams uzlabot, jo atcelto lēmumu skaits saglabājas augsts - vidēji katrs piektais spriedums tiek grozīts vai atcelts. Arī sabiedrības uzticība tiesām ir zema. Tikmēr finansējums tiesu darbības nodrošināšanai no 2009. līdz 2016.gadam ir pieaudzis par vairāk nekā 50 %, sasniedzot 51 milj. euro. Valsts kontrole vērtēja, vai Tieslietu ministrijas īstenotie pasākumi tiesu sistēmas darbības efektivitātes paaugstināšanai 2009.-2015.gadā ir bijuši veiksmīgi un Latvijas tiesu sistēmā pastāvošās problēmas ir novērstas. Saskaņā ar Tieslietu ministrijas izvērtējumu ir izdevies izpildīt 87,5 % no plānotā, taču rezultatīvie rādītāji sasniegti vien 47 % apmērā. Būtiskākās jomas, kurās Valsts kontroles ieskatā progresam būtu jābūt lielākam, ir tiesvedības ilguma...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 21.jūnijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts SIA “Veloserviss" pieteikums un atcelts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmums par pieteicējai uzlikto pienākumu maksāt muitas nodokli un nokavējuma naudu un pievienotās vērtības nodokli (PVN) un nokavējuma naudu. Augstākā tiesa lietu nodeva jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Augstākā tiesa lietu izskatīja sakarā ar VID kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2014.gada 27.marta spriedumu. Augstākā tiesa pērn janvārī apturēja tiesvedību šajā lietā, lai uzdotu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus. Uzdodot jautājumus, Augstākā tiesa vēlējās noskaidrot, kā vispārīgi konkretizējams Eiropas Padomes 1992.gada 12.oktobra regulas Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 220.panta otrās daļas "b" apakšpunktā minētais importētāja pienākums rīkoties labā ticībā, ja Eiropas Komisijas Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) ziņojums satur iegūtas ziņas, kas liecina gan par eksportētāja sniegtām nepatiesām ziņām eksportētājas valsts muitas iestādēm, gan ziņas, kas liecina, ka eksportētājas valsts muitas iestāde ir kļūdījusies, izsniedzot A sertifikātu. Tāpat bija...

Valdības sēdē 20.jūnijā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu" paredz mazināt atšķirības pašvaldību starpā un pilnveido nepieciešamo sociālo atbalstu trūcīgām personām, informē Labklājības ministrija. Noteikti precīzāki kritēriji trūcīgā statusa piešķiršanai attiecībā uz kustamo un nekustamo īpašumu, kas var piederēt trūcīgai personai. Iztikas līdzekļu deklarācija, kas jāaizpilda vēršoties pašvaldības sociālajā dienestā pēc sociālās palīdzības, papildināta ar visiem Ministru kabineta noteikumos paredzētajiem ienākumu un mantas veidiem. Tas darīts, lai mazinātu risku, ka cilvēki, vēršoties sociālajā dienestā, nebūs izpratuši, kādas ziņas ir būtiskas ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanai. Liela daļa informācijas par ģimenes vai personas materiālo situāciju tiek iegūta no valsts un pašvaldības informācijas sistēmām, bet Ministru kabineta noteikumos precizēta papīra formātā iesniedzamā papildus informācija, kas nepieciešama materiālās situācijas izvērtēšanai. Piemēram, noteikts, ka darba ņēmēji deklarācijai pievieno izziņu par darba samaksu par pēdējiem pilniem trīs kalendāra mēnešiem, jo Valsts ieņēmumu dienests neuzkrāj informāciju...

Valdība 20. jūnijā Konkurences padomes (KP) priekšsēdētajas amatā uz otru pilnvaru termiņu apstiprināja Skaidrīti Ābramu, kas šos pienākumus atzinīgi veikusi jau kopš 2012. gada jūnija. "Atzinīgi novērtējot S.Ābramas vairāk kā 13 gadu profesionālo pieredzi konkurences uzraudzībā un jo sevišķi būtisko ieguldījumu Konkurences padomes vadībā, esmu gandarīts par valdības atkārtoti pausto uzticību S.Ābramai turpināt vadīt konkurences uzraudzību Latvijā vēl nākamos piecus gadus," uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Iepriekšējo piecu gadu laikā būtiski augusi iestādes darba efektivitāte, nodrošināts līdzsvars starp smagāko konkurences pārkāpumu atklāšanu un sodīšanu, un mazāku pārkāpumu novēršanu ar brīdinājumiem un mediācijām, jau kopš 2013. gada īstenojot principu "konsultē vispirms". KP bijusi aktīvs sarunu dalībnieks dialogā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Konkurences komiteju, kā rezultātā Latvija kļuva par pilntiesīgu organizācijas dalībvalsti. Tāpat KP regulāri sniegusi priekšlikumus Konkurences likuma pilnveidošanai, kā arī aktīvi veicinājusi sabiedrības izpratni par konkurences tiesībām un konkurences kultūras attīstību Latvijā, atzīstministrs....

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 20.jūnijā, sanāks uz sēdi, kurā plānots iepazīties ar iespējamajiem risinājumiem piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību izbeigšanai un vienota īpašuma izveidošanai. “Pagājušā gada martā Saeima konceptuāli atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu, kas paredzēja iespēju daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem vienpusēji izpirkt zemi zem mājas, tādējādi radot priekšnosacījumu dalītā īpašuma izbeigšanai. Jāatzīst, ka piedāvātajam risinājumam bija daudz trūkumu un neatbildētu jautājumu, tādēļ regulējuma pilnveidošanai tika izveidota darba grupa, kurā aktīvi strādāja gan iesaistīto ministriju un iestāžu, gan arī pašvaldību, kredītiestāžu, namu apsaimniekotāju un pārvaldītāju pārstāvji. To, kas šajā laikā paveikts un kādi risinājumi rasti, lai varētu virzīties tālāk, vērtēsim otrdienas sēdē,” pirms iepazīšanās ar darba grupas ziņojumu informē Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. Risinājums piespiedu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai nepieciešams, jo gan zemes, gan dzīvokļu īpašnieki ir ierobežoti rīcībā ar savu īpašumu, kā arī dzīvokļu īpašniekus neapmierina pienākums maksāt piespiedu nomu, savukārt zemes īpašnieki pārsvarā...

Satversmes tiesa 2017.gada 15.jūnijā ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2016-11-01 "Par likuma "Par valsts pensijām" 11. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109.pantam". Apstrīdētā norma Likuma "Par valsts pensijām" 11.panta ceturtā daļa: "Tiesības uz vecuma pensiju piecus gadus pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanas, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, ir bērna vecākam vai aizbildnim, kurš laika periodā, līdz bērns sasniedzis 18 gadu vecumu, ne mazāk kā astoņus gadus ir aprūpējis piecus vai vairāk bērnus vai bērnu, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vismaz astoņus gadus ir bijis atzīts par bērnu ar invaliditāti. Šādu tiesību nav personai, kurai atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības vai kura atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas nekārtīgas šo pienākumu izpildīšanas dēļ." Augstāka juridiska spēka normas Satversmes 91.panta pirmais teikums: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā." Satversmes 109.pants: "Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba...

Augstākās tiesas Civillietu departamentā 15.jūnijā kļuvis pieejams spriedums lietā, kuras ietvaros rakstveida procesā izskatīta Lauku atbalsta dienesta kasācijas sūdzība par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2014.gada 10.aprīļa spriedumu, ar kuru noraidīta Lauku atbalsta dienesta prasība piedzīt zaudējumu atlīdzību no likvidētās SIA "Liepājas kuģu serviss" valdes priekšsēdētāja par prettiesisku valsts un Eiropas Savienības struktūrfonda atbalsta saņemšanu un izlietošanu. Finansējums 345 229,98 LVL (491 220,80 EUR) apmērā SIA "Liepājas kuģu serviss" tika piešķirts, ņemot vērā viltotu Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par to, ka SIA "Liepājas kuģu serviss" nav nodokļu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu, kaut arī faktiski sabiedrībai bija nodokļu parāds. Divus mēnešus pēc minētā finansējuma saņemšanas SIA "Liepājas kuģu serviss" tiesā iesniedza maksātnespējas pieteikumu, un pēc bankrota procedūras pabeigšanas sabiedrība tika izslēgta no Uzņēmumu reģistra. Maksātnespējas procedūras ietvaros piešķirtais finansējums netika atgūts. Lauku atbalsta dienests savu prasību pamatoja ar apstākli, ka atbildētājs, būdams uzņēmuma amatpersona, apzināti sniedzis valstij nepatiesu informāciju par...

Pēc Tieslietu ministrijas (TM) īstenotās šķīrējtiesu reformas, kuras mērķis bija noteikt stingrākas prasības šķīrējtiesnešiem un patstāvīgās šķīrējtiesas izveidē, kā arī stiprināt uzraudzības mehānismus, izslēdzot no pastāvīgo šķīrējtiesu vidus tās šķīrējtiesas, kuru darbība neatbilst likuma prasībām un atstāj negatīvu iespaidu uz šķīrējtiesu institūtu kopumā, esot sekmēta šķīrējtiesu darbības efektivitāte un kvalitāte, kā arī sakārtota šķīrējtiesu darbības vide, apgalvo TM. 2016.gada 3.novembrī stājās spēkā likums "Grozījumi Šķīrējtiesu likumā", kas paredzēja vairākas būtiskas papildu izmaiņas līdzšinējā šķīrējtiesu reģistrācijas procesā, kā arī noteica pastāvīgo šķīrējtiesu dibinātāju pienākumu veikt pārreģistrāciju, lai nodrošinātu šķīrējtiesu reģistra ierakstu un šķīrējtiesas lietai pievienojamo dokumentu atbilstību likuma grozījumiem. Minētie likuma grozījumi paredz izmaiņas līdzšinējā šķīrējtiesu reģistrācijas procesā, izvirzot jaunas prasības pastāvīgo šķīrējtiesu dibinātājiem, papildinot iesniedzamo ziņu apjomu, kā arī nosakot, ka Šķīrējtiesu likumā noteiktos gadījumos uzraudzību pār šķīrējtiesām īsteno Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Kā liecina Uzņēmumu reģistra statistikas dati, kopš reformas uzsākšanas šķīrējtiesu skaits Latvijā samazinājies par 67%. Kopumā šo gadu laikā...

Lai veicinātu ārpusģimenē esošo bērnu labākās intereses un iespējas nonākt ģimenē, labklājības ministrs Jānis Reirs izdevis rīkojumu Valsts sociālās aprūpes centriem (VSAC) nodrošināt uzturnaudu izmaksu adoptētājiem atbilstoši valstī noteiktajiem minimālajiem uzturlīdzekļiem - 95 vai 114 eiro mēnesī atbilstoši bērna vecumam. Līdz šim topošajiem bērnu likumiskajiem aizbildņiem, kuri pirmsadopcijas procesā bērnu paņēmuši savās mājās, izmaksātās uzturnaudas apmērs būtiski atšķīrās, kā arī bija mazāks par valstī noteiktajiem minimālajiem uzturlīdzekļiem. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi attiecībā uz atbalstu bērna uzturēšanai adoptētājiem, stiprinātu un veicinātu ārpusģimenes aprūpi, turpmāk VSAC izmaksātais uzturnaudas apmērs cilvēkiem, kuri uz laiku paņēmuši bērnu savā aprūpē, ir jānodrošina atbilstoši valstī noteiktajam minimālajam uzturlīdzekļu apjomam. Minimālais uzturlīdzekļu apmērs 2017.gadā ir 95 eiro mēnesī (bērniem līdz septiņu gadu vecumam) un 114 eiro mēnesi (bērniem no septiņu līdz 18 gadu vecumam).

Saeimas plenārsēdē 8.jūnijā galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi Kredītiestāžu likumā, par kuriem partijas VIENOTĪBA Saeimas frakcijas deputāti vērsušies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu nodot tos Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Saeima daļēji atbalstījusi deputāta Imanta Parādnieka priekšlikumu papildināt likumu ar jaunu specifisku ierobežojumu, nosakot, ka par kredītiestādes likvidatoru un administratoru nevar iecelt personu, kura pēdējo divu gadu laikā pirms iecelšanas dienas bijusi pilnvarojuma līguma attiecībās ar kredītiestādes kreditoru tā tiesiskajās attiecībās ar kredītiestādi. VIENOTĪBAS pārstāvji pieļauj, ka minētie grozījumi saistāmi ar 19.jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā skatāmo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pieteikumu par Ilmāra Krūma atcelšanu no AS "Trasta komercbanka" maksātnespējas procesa administratora pienākuma pildīšanas. Krūms saskaņā ar publiskajā telpā izskanējušo informāciju ticis atzīts par aizdomās turēto personu ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes uzsāktā kriminālprocesa ietvaros. Saeimas pieņemtie Kredītiestāžu likuma grozījumi raisa bažas, ka to mērķis nav kredītiestāžu likvidācijas procesa uzlabošana, bet tieši šī konkrētā maksātnespējas procesa ietekmēšana, vēstulē prezidentam norāda...

Pirmdien, 12.jūnijā, Tieslietu padomes sēdē lems par Rīgas, Kurzemes, Vidzemes un Zemgales tiesu apgabalā ietilpstošo rajonu (pilsētu) tiesu reorganizāciju. Tiesu teritoriālo reformu plānots pabeigt līdz 2018.gada beigām. Otrs būtisks jautājums Tieslietu padomes sēdes darba kārtībā - grozījumi likumā “Par tiesu varu”, ar kuriem plānots paplašināt Tieslietu padomes kompetenci tiesu varas jautājumos un lemšanā par tiesnešu karjeras jautājumiem. Lai mazinātu izpildvaras un likumvaras ietekmi šajos jautājumos, paredzēts paplašināt Tieslietu padomes pilnvaras tiesnešu izvirzīšanas, iecelšanas, apstiprināšanas un pārcelšanas amatā jautājumos, arī rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un apgabaltiesas priekšsēdētāja iecelšanā, izraudzīšanas kārtībā un atbrīvošanā no amata, tiesneša pārcelšanā uz vakanto tiesneša amatu augstāka vai zemāka līmeņa tiesā utt. Likumprojekts atceļ ierobežojumu vienai un tai pašai personai ieņemt rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas priekšsēdētāja amatu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Tāpat likumprojekts precizē apgabaltiesas tiesu kolēģijas apstiprināšanas kārtību, paredzot, ka tās apstiprina apgabaltiesas priekšsēdētājs nevis tieslietu ministrs. Likumprojektā paredzēti arī citi būtiski grozījumi. Tieslietu...

Slēdzot darījumu par nekustamā īpašuma iegādi, papildus pirkuma summai jārēķinās vēl ar citiem lielākiem vai mazākiem finansiāliem izdevumiem. Lai nezaudētu ne tikai laiku, bet arī naudu, ir svarīgi pirms darījuma veikšanas pārliecināties par dažādiem drošības apstākļiem. DNB bankas eksperte, Eversheds Sutherland Bitāns juriste Zanda Zaļuma piedāvā 7 ieteikumus, kas palīdzēs pārliecināties par drošību, pirms slēgt darījumu par nekustamo īpašumu. Noskaidro, vai pārdevējam patiešām pieder nekustamais īpašums Brīdī, kad izlem par labu nekustamā īpašuma iegādei, pārliecinies, vai pārdevējam īpašums patiešām pieder. Tas ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kas jānoskaidro jau pašā sākumā. Personas īpašumtiesības iespējams pārbaudīt Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas mājaslapā. Tāpat vēlams noskaidrot, vai īpašuma atsavināšanai pārdevējam nepieciešams saņemt kādas trešās personas piekrišanu, piemēram, laulātā (ja pārdevējs ir precējies), bankas (ja īpašums ir apgrūtināts) u.tml., jo bez šo personu piekrišanas nekustamā īpašuma pārdošanai īpašumtiesības zemesgrāmatā reģistrēt nevarēs. Pārbaudi nekustamā īpašuma apgrūtinājumus Slēdzot darījumu, tu noteikti negribēsi pirkt kaķi maisā. Zanda Zaļuma iesaka...

Grozījumi Krimināllikumā, kas 8.jūnijā trešajā galīgajā lasījumā pieņemti Saeimas sēdē, paredz, ka krimināli sodāms pārkāpums būs vajāšana - viens no vardarbības veidiem, kas izpaužas kā vairākkārtēja vai ilgstoša personas izsekošana, novērošana, draudu izteikšana vai nevēlama saziņa ar šo personu. Vajāšana ir izplatīta vardarbība partnerattiecībās, arī starp bijušajiem partneriem. Esošo vai bijušo partnerattiecību ietvaros vajāšana ir īpaši bīstama, jo varmākas rīcībā ir plaša informācija par upuri, tostarp zināmi viņa ieradumi, ikdienas gaitas, darba vieta u.c. Par vajāšanu varēs piemērot īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu. Likumā paredzēti arī precizējumi, lai pilnveidotu ar vardarbības novēršanu saistīto tiesisko regulējumu, un izmaiņas izstrādātas saistībā ar Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Latvija to parakstījusi pagājušā gada maijā, bet vēl nav ratificējusi. Krimināllikumā paredzēts paplašināt to noziegumu loku, kuros tiek noteikts pietiekami ilgs noilguma periods, lai ļautu uzsākt tiesvedību arī pēc tam, kad cietušais sasniedzis pilngadību. Ja...