TIESĪBAS

Valsts darba inspekcija (VDI) vērš uzmanību drošai bērnu un pusaudžu nodarbināšanai vasaras brīvlaikā. Lai pirmā pieredze algotā darbā būtu pozitīva un izvēlētais darbs nekaitētu bērna veselībai un tiesiskajai aizsardzībai, vecāki (aizbildņi) aicināti iepazīties ar būtiskākajiem aspektiem, kas jāņem vērā bērniem un pusaudžiem, uzsākot darba gaitas. No cik gadiem var stāties darba tiesiskajās attiecībās? Nepilngadīgais drīkst stāties darba tiesiskajās attiecības, ja viņš ir sasniedzis 13 gadu vecumu. Jāatceras, ka nodarbināšana nedrīkst kavēt bērna izglītošanos. Ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu un ir saņemta VDI atļauja, bērnu kā izpildītāju var nodarbināt kultūras, mākslas, sporta un reklāmas pasākumos. Šo atļauju darba devējs var saņemt arī, izmantojot VDI e-pakalpojumu "Darba inspekcijas atļauja bērnu nodarbināšanai" - http://vdi.gov.lv/lv/internetapkalposanas-centrs/internetapkalposanas-centrs/. Vai pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas ir jādodas pie ārsta? Nepilngadīgos drīkst pieņemt darbā tikai pēc iepriekšējas medicīniskās apskates, un tā ir jāveic katru gadu, arī tad, ja darba devējs ir tas pats, kas iepriekšējā gadā. To var...

Saeima ceturtdien, 1.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja Juridiskās komisijas virzītās izmaiņas Civilprocesa likumā, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas civillietu izskatīšanā, lai tiesvedības process būtu kvalitatīvāks, ātrāks un efektīvāks. Likuma grozījumi paredz plašākam personu lokam nodrošināt piekļuvi valsts nodrošinātai juridiskajai palīdzībai, paaugstināt prasības summas slieksni lietās, kuras tiek skatītas vienkāršotā procedūrā, kā arī ieviest izmaiņas spriedumu pasludināšanas kārtībā. Ar likuma izmaiņām plānots paplašināt to personu loku, kuras var saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību. Saskaņā ar likumprojektu valsts nodrošināta advokāta palīdzība pienāksies arī personām, kuru ienākumi nepārsniedz minimālās algas apmēru. Šai personu grupai personām juridiskā palīdzība būs pieejama, piedaloties ar 25 procentu līdzmaksājumu. Tāpat valsts juridisko palīdzību varēs saņemt personas, kuru ienākumi ir lielāki par minimālo algu, bet nepārsniedz vidējo mēneša darba samaksu valstī. Viņi advokāta palīdzību varēs saņemt, maksājot ne vairāk par normatīvajos aktos noteikto atlīdzības apmēru. Patlaban valsts nodrošina bezmaksas juridisko palīdzību maznodrošinātām un trūcīgām personām. Kā norāda likumprojekta autori, advokātu...

Otrdien, 30. maijā, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas un Maksātnespējas administrācijas izstrādātos noteikumus, kas nosaka jaunu maksātnespējas procesa administratoru amatā iecelšanas, atbrīvošanas un eksāmenu organizēšanas kārtību. Noteikumu projekta mērķis ir veicināt to, lai maksātnespējas administratoru amata pienākumus godprātīgi un atbildīgi pildītu kompetenti speciālisti ar labu reputāciju un augstu profesionālo kvalifikāciju. Papildus tiek paredzēts ieviest neitrālu vērtēšanas institūciju – eksaminācijas komisiju, kura nodrošinās procesa pārskatāmību un stingrāku uzraudzību maksātnespējas administratoru vērtēšanā. Valsts ir pārņēmusi administratoru kvalifikācijas kontroles funkciju. Turpmāk visus administratorus pēc eksāmena nokārtošanas ar rīkojumu amatā iecels viņu darbību uzraugošās institūcijas – Maksātnespējas administrācijas – direktors. Turpmākie kvalifikācijas eksāmeni administratoriem būs jākārto reizi divos gados. Eksaminācijas un disciplināratbildības ieviešana, kā arī Maksātnespējas administrācijas pilnvaru paplašināšana uzraudzības funkciju veikšanā un administratoru profesionālās kvalifikācijas celšanā nodrošinās viņu profesijas reputācijas atjaunošanu un prestiža celšanu, akcentē tieslietu ministrs. Administratoru profesijas reforma ir daļa no pērn septembrī Ministru kabinetā atbalstītajām Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēm turpmākajiem pieciem...

Saeima 25.maijā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredz pasākumus, lai novērstu iespēju fiziskām personām neatļauti iesaistīties līdzekļu ziedošanā vai dāvināšanā politiskajām partijām. Plānots, ka fiziskās personas drīkstēs veikt dāvinājumus (ziedojumus), iemaksāt biedru naudas un iestāšanās naudas no saviem ienākumiem, kuru kopējais apmērs nedrīkstēs pārsniegt 30 procentus no šīs personas iepriekšējā taksācijas gadā deklarētajiem ienākumiem. Patlaban fiziskās personas politiskās partijas var finansēt no saviem ienākumiem, kas gūti tajā pašā vai iepriekšējos divos kalendārajos gados un kuru veidi noteikti likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Izmaiņas likumā rosinātas, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) dati par 2014.gadu, kad notika pēdējās Saeimas vēlēšanas, liecina, ka personas partijām nereti atvēlējušas vai nu pusi no savas naudas, vai arī visus pēdējos trīs gados legāli gūtos (deklarētos) ienākumus. Ziedotāji ikdienas tēriņus sedzot vēl no iepriekš iegūtiem līdzekļiem, un tas KNAB radot šaubas par turpat ceturtās daļas ziedojumu naudas patieso izcelsmi. Lielākā daļa no...

Uzņēmumu reģistrs veidos vienotu publisko personu un iestāžu sarakstu, kurā iekļautās ziņas par valstu un pašvaldību iestādēm brīvi un bez maksas būs pieejamas ikvienam interesantam. To paredz grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kas otrdien, 23.maijā, trešajā galīgajā lasījumā atbalstīti Saeimas Juridiskajā komisijā. Publisko personu un iestāžu sarakstā iekļaus informāciju par Latvijas Republikas Saeimu un Valsts prezidenta kanceleju, tiesām un prokuratūrām, tiešajām pārvaldes iestādēm, atvasinātām publiskām personām, pastarpinātām pārvaldes iestādēm, kā arī citām valsts institūcijām, kas nav padotas Ministru kabinetam. Tādējādi sarakstā iekļaus informāciju arī par valsts augstskolām, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, tostarp to valdēm un padomēm. Jaunveidojamajā reģistrā iekļaus ziņas par iestādes nosaukumu, adresi, tās vadību, institucionālo padotību, kā arī iestādes izveidošanu, reorganizāciju un likvidēšanu. Šī informācija būs publiski pieejama Uzņēmumu reģistra mājaslapā. Jaunizveidota publiska persona vai iestāde ierakstīšanai sarakstā būs jāpiesaka trīs darba dienu laikā no tās izveidošanas. Patlaban Latvijā nepastāv vienota publisko personu un iestāžu reģistrācija....

Tuvojoties skolēnu brīvlaikam, aktuāli kļūst arī ceļošanas jautājumi. Lai vasaras atvaļinājums noritētu bez raizēm, Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP) atgādina - bērnam, ceļojot ārpus Šengenas zonas, patstāvīgi (no septiņu gadu vecuma) vai pilnvarotas personas pavadībā, ir nepieciešama notariāli apliecināta viena vai abu vecāku piekrišana vai pilnvara. LZNP apkopotie dati liecina, ka 2017. gadā ir izsniegtas jau vairāk nekā 2300 piekrišanas bērna patstāvīgai izceļošanai no valsts un 1300 pilnvaras nepilngadīgo interešu pārstāvībai. "Cilvēki diezgan bieži jautā par to, vai šādai piekrišanai vai pilnvarai ir jābūt notariāli apliecinātai. Dažkārt par to ir jaušama arī neliela neizpratne. Taču valsts uzdevums ir veikt robežkontroli un nodrošināt, lai bērns bez vecāku ziņas netiktu nelikumīgi izvests. Šāda pilnvara ir ļoti nopietns dokuments, un, manuprāt, neviens drošības pasākums, kas saistīts ar paša bērnu, nevar būt uzskatāms par kaut ko apgrūtinošu," skaidro LZNP priekšsēdētāja Sandra Stīpniece, atgādinot, ka, šķērsojot valsts robežu, bērnam robežšķērsošanas vietā ir jāuzrāda ne tikai pase vai...

Valsts Datu inspekcija informē, ka 2017.gada 4.maijā Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) pieņēma spriedumu lietā C-13/16 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. pantam, ko Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments (Latvija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2015.gada 30.decembrī tiesvedībā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvalde pret Rīgas pašvaldības sabiedrību SIA “Rīgas satiksme” (turpmāk – Lieta). Lietā Latvijas Augstākā tiesa uzdeva EST prejudiciālu jautājumu par to, vai Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu 7.panta f) punkts ir interpretējams tādējādi, ka tajā ir paredzēts pienākums personas datus izpaust trešajai personai, lai tā civiltiesiskā kārtībā varētu celt prasību par zaudējumu atlīdzību tiesā saistībā ar kaitējumu, ko ir nodarījusi persona, uz kuru attiecas šo datu aizsardzība, un vai tas, ka šī persona ir nepilngadīga, var ietekmēt šīs tiesību normas interpretāciju. Inspekcija vērš uzmanību, ka saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības...

Tiesībsarga birojs saņēmis sūdzības par diskrimināciju attiecībā uz bērnu reģistrēšanu pirmajā klasē Rīgas skolās. Diskriminējoši ir grozītie Rīgas domes saistošie noteikumi, kas pilsētas skolās prioritāri nodrošina vietu tikai bērniem, kuriem attiecīgajā (kalendārajā) gadā aprit septiņi gadi. Rīgas domes izstrādātie noteikumi ir pretrunā ar Vispārējās izglītības likumā noteikto pamatizglītības ieguves uzsākšanas laiku un Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto bērna tiesību vienlīdzības principu. Izglītības likumā minētais turklāt atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību konvencijā noteiktajam, ka vecāki vai aizbildņi ir galvenās personas, kas atbildīgas par bērna audzināšanu un attīstību. "Rīgas dome patvaļīgi ir diskriminējusi potenciālos pirmklasniekus, ierobežojot bērnu iespējas tikt uzņemtiem pirmajā klasē. Ja bērna vecāki un ģimenes ārsts vai psihologs ir lēmuši, ka bērns jau sešu gadu vecumā ir gatavs sākt skolas gaitas, Rīgas domei nav tiesību to liegt. Tieši tas pats attiecas uz lēmumu par mācīšanos skolā no astoņu gadu vecuma," norāda tiesībsargs. Apzinoties, ka drīzumā noslēgsies pieteikšanās daudzās galvaspilsētas skolās, tiesībsargs...

Saeima 11. maijā 2. lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Civilprocesa likumā, kas paredz atteikties no konkrētu kategoriju lietu piekritības pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas un paredz, ka turpmāk lietu sadale tiks veikta centralizēti starp visiem zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem. Priekšlikumi izstrādāti ar mērķi izlīdzināt rajonu (pilsētu) tiesu zemesgrāmatu nodaļu un apgabaltiesu noslodzi un samazināt lietu izskatīšanas termiņus. Likuma grozījumi nosaka, ka elektroniskajā sistēmā zvērinātu tiesu izpildītāju iesniegto izsoļu aktu pieteikumu sadale tiks veikta starp visiem zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem centralizēti, nevis tiks novirzīti konkrētas zemesgrāmatas nodaļas tiesnesim pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas. Papildus šādā veidā tiks atslogota arī Rīgas apgabaltiesa attiecībā uz blakus sūdzību izskatīšanu šo kategoriju lietās, un prognozējams, ka grozījumu rezultātā varētu samazināties iesniegto blakus sūdzību izskatīšanas termiņi. Tāpat grozījumi paredz, ka turpmāk sūdzību par zvērinātu tiesu izpildītāju darbībām, kas dod pamatu atzīt izsoli par spēkā neesošu, varēs iesniegt jebkurā zemesgrāmatu nodaļā pēc sūdzības iesniedzēja izvēles. Šo grozījumu rezultātā būtiski...

Saeima 11.maijā pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par tiesu varu", kas paredz mazināt izpildvaras un likumdevēja ietekmi uz tiesnešu karjeras jautājumiem. "Šis ir nozīmīgs solis tiesu varas neatkarības un tiesnešu pašpārvaldes stiprināšanai Latvijā, mazinot politiskās ietekmes iespēju. Būtiski pieaugs Tieslietu padomes loma un ietekme tiesnešu karjeras jautājumos, taču līdz ar to arī pašu tiesnešu pašpārvaldes atbildība. Likuma grozījumi sagatavoti Saeimas Tiesu politikas apakškomisijā, izmaiņas rūpīgi izdiskutējot ar visām iesaistītajām pusēm," norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Likuma grozījumi paredz, ka rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju amatā iecels Tieslietu padome, nevis tieslietu ministrs, kā tas ir patlaban. Tādas pat izmaiņas plānotas attiecībā uz apgabaltiesas priekšsēdētāja iecelšanu. Tas ir viens no soļiem, lai mazinātu izpildvaras ietekmi un tiesu varas darba organizāciju. Tāpat likumprojekts paredz, ka parlaments turpmāk vairs nelems par tiesneša pārcelšanu darbā augstāka vai zemāka līmeņa tiesā. Šāds lēmums turpmāk būs Tieslietu padomes kompetencē. Tāpat Goda tiesneša nosaukumu piešķirs Tieslietu padome, nevis Saeima, kā...

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) ziņo, ka 2.maijā aizturēta grāmatvede, kura tiek turēta aizdomās par aptuveni 35 000 eiro piesavināšanos no savas darba vietas. Sieviete konkrētajā uzņēmumā, kas nodarbojas ar tehnikas realizāciju, strādājusi desmit gadu. Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess par naudas piesavināšanos lielā apmērā. Policisti noskaidroja, ka konkrētajam uzņēmumam vairākus gadus bijis tikai viens revidentu pakalpojumu sniedzējs. Nomainoties šī pakalpojuma sniedzējam, tika atklāta ap 35 000 eiro liela nesakritība jeb iztrūkums. Pašreizējā informācija liecina, ka sieviete, kura uzņēmumā grāmatveža pienākumus veikusi 10 gadu, ar nelikumīgajām darbībām nodarbojusies aptuveni četrus gadus. Mahinācijas darbiniece veikusi, ik mēnesi sev izmaksājot lielāku summu nekā bijusi viņas faktiskā alga. Saistībā ar notikušo Valsts policijas ENAP policisti aizturēja aizdomās turēto sievieti un veica kratīšanu sievietes radinieku mājoklī. Naudas summa, ko piesavinājusies grāmatvede, nav atgūta. Aizturētā persona iepriekš policijas redzeslokā nav nonākusi. Saistībā ar notikušo uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 179. panta 3. daļas - par piesavināšanos,...

Saeima galīgajā lasījumā 11. maijā pieņēma Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā “Par Hāgas konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās vai komerclietās”, lai vienkāršotu un paātrinātu sadarbību ar Hāgas konvencijas dalībvalstu tiesām dokumentu izsniegšanā, kā arī samazinātu civillietu un komerclietu izskatīšanas laiku. Jaunā kārtība paredz, ka turpmāk Latvijas tiesas dokumentu nosūtīšanu, izsniegšanai ārvalstīs, veiks patstāvīgi, bez Tieslietu ministrijas starpniecības. Līdz ar to tiks nodrošināta procesuālā ekonomija, atsakoties no liekā starpposma, kas tika izmantots, lai tiesa nosūtītu Centrālajai iestādei (Tieslietu ministrijai) dokumentu izsniegšanas lūgumu, kuru attiecīgi Centrālā iestāde pārsūtītu tālāk uz ārzemēm. Neskatoties uz grozījumiem, Tieslietu ministrija saskaņā ar Hāgas konvenciju turpina būt Centrālā iestāde tiesiskās palīdzības lūgumu un citu dokumentu saņemšanā no citu valstu centrālajām iestādēm, lai nodrošinātu pareizu kompetentās lūguma izpildītājas tiesas izvēli Latvijas teritorijā. Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā ar 2017. gada 1. jūliju. Latvijā Hāgas konvencija ir spēkā no 1995. gada 1. novembra. Hāgas konvencija ir viena no...

Arī nākamgad gaidāmajās Saeimas vēlēšanās tiem balsstiesīgajiem, kuriem ir tikai personas apliecība jeb identifikācijas karte (eID), bet nav derīgas pilsoņa pases, plānots ieviest personalizētas vēlētāja apliecības. To paredz grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā un Personu apliecinošu dokumentu likumā, ko Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 10.maijā nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā. Paredzēts, ka tāpat kā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās vēlētāja apliecība būs derīga kopā ar eID karti. Vēlētāja apliecību varēs saņemt tikai tie vēlētāji, kuriem nav pilsoņa pases. Apliecības izgatavos Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), ņemot vērā Iedzīvotāju reģistra informāciju par Latvijas pilsoņiem, kuri pirms vēlēšanām būs sasnieguši 18 gadu vecumu un kuriem ir izsniegta tikai personas apliecība. Plānots, ka vēlētāja apliecību balsstiesīgie varēs saņemt PMLP nodaļās. Ierodoties vēlēšanu iecirknī, lai saņemtu vēlēšanu zīmes un aploksni, balsotājam vēlētāja apliecība būs jāuzrāda kopā ar identifikācijas karti. Grozījumi arī paredz, ka personai, kura saņēmusi vēlētāja apliecību, līdz vēlēšanām saņemot arī pilsoņa pasi, tajā tiks veikta atzīme, ka...

Līdz 30.maijam iedzīvotāji var pieteikties novērot 3.jūnija pašvaldību vēlēšanas, iesaistoties Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) projektā “Brīvprātīgie novērotāji”. Dalībai projektā var pieteikties Latvijas iedzīvotāji no 16 gadu vecuma. Lai saņemtu novērotāja pilnvaru, pretendentiem CVK mājaslapā jāiepazīstas ar tiešsaistes mācību kursu „Pašvaldību vēlēšanas 2017” un jāaizpilda novērotāja pieteikums, izvēloties iecirkni, kurā novērot vēlēšanas. Pēc tam novērotājs e-pastā saņems pilnvaru, kas vēlēšanu iecirknī jāuzrāda kopā ar personu apliecinošu dokumentu - pasi vai personas apliecību. Iedzīvotājiem, kuri pieteiksies dalībai projektā, vēlēšanu iecirknī būs iespēja novērot gan balsošanas norisi, gan balsu skaitīšanu. Tiesības pilnvarot novērotājus pašvaldību vēlēšanās ir arī partijām, partiju apvienībām un vēlētāju apvienībām, kuras attiecīgajā pašvaldībā iesniegušas kandidātu sarakstus. Vēlēšanu novērotājus drīkst pilnvarot pašvaldību vēlēšanu komisijas, un tiesības novērot vēlēšanas ir arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. Vienlaikus jāievēro, ka vēlēšanu novērotāji nedrīkst būt attiecīgās domes vēlēšanu deputātu kandidāti. Projektu “Brīvprātīgie novērotāji” CVK īsteno kopš 2010.gada Saeimas vēlēšanām, un projekta mērķis ir veicināt iedzīvotāju izpratni par vēlēšanām...

Ministru kabinets 3. maijā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos Maksātnespējas procesa administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu disciplinārlietu noteikumus, kas paredz kārtību, kādā ierosina un izskata disciplinārlietu pret maksātnespējas procesa administratoru vai tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu, kā arī regulē disciplinārlietu komisijas darbību, tostarp lēmumu pieņemšanas kārtību. Disciplināratbildības ieviešana ir daļa no virzītajām reformām maksātnespējas jomas uzraudzības stiprināšanai, ko pagājušā gada nogalē atbalstīja Saeima, pieņemot Maksātnespējas likuma grozījumus. Disciplināratbildības ieviešana veicinās administratoru un uzraugošo personu apzinīgumu un atbildību to amata pienākumu izpildē, tādējādi nodrošinot efektīvu un likumīgu tiesiskās aizsardzības procesu, juridiskās personas un fiziskās personas maksātnespējas procesu norisi un mērķu sasniegšanu. Ministru kabineta noteikumi nosaka Maksātnespējas administrācijas direktora darbības loku pirms lēmuma pieņemšanas par disciplinārlietas ierosināšanu, pieprasot administratoram vai uzraugošajai personai sniegt rakstveida paskaidrojumus. Pēc paskaidrojumu saņemšanas un izvērtēšanas Maksātnespējas administrācijas direktoram jāpieņem lēmums par discpilinārlietas ierosināšanu vai atteikumu to ierosināt. Komisija, izskatot lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu, izvērtē saņemtos...